Dzīvojamo māju asinsrite sabrūk Aivars Graikstis žurnāls "Būvinženieris" (Nr. 80)

1. 72 73
Būvinženieris Nr. 80
Daudzdzīvokļu mājas asinsrites
sistēma ir inženiertīkli, un no
padomju laika mantotajās ēkās tie
daudzviet ir kritiskā stāvoklī.
Dzīvojamo māju inženiertīkli un ar tiem sais-
tītās inženierietaises ir fiziski un morāli no-
lietojušās, jo ir pārsniegts tām paredzētais
ekspluatācijas laiks. Tās steidzami jāmaina,
tomēr pat renovācijas projektos ne vienmēr
iekļauta inženiersistēmu atjaunošana.
Vide saīsina mūžu
Galvenie faktori, kas nosaka daudzdzīvokļu
māju ekspluatācijas ilgumu, ir būvniecības
darbu un izmantoto materiālu kvalitāte, pa-
reiza mājas ekspluatācija un vide. Jāņem vērā,
ka dzīvojamo māju inženierietaišu vidējais
normatīvais kalpošanas ilgums norādīts eks-
pluatācijai normālos apstākļos. Agresīvas vi-
des iedarbībai pakļauto elementu, apdares un
inženierietaišu vidējais normatīvais kalpoša-
nas ilgums vērtējams ar koeficientu 0,8 vāji
agresīvā vidē, 0,6 – vidēji agresīvā, 0,4 – ļoti
agresīvā vidē.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 no-
teic: dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un
komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope
un kārtējais remonts jāveic, lai nodrošinātu
mājas uzturēšanu visā ekspluatācijas laikā un
nepieļautu apdraudējumu, kā arī izpildītu mi-
nimālās energoefektivitātes prasības. Dzīvo-
jamās mājas, tās iekārtu un inženiertīklu teh-
nisko apsekošanu un apkopi, vizuālo apskati,
bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās
mājas pārvaldītājs.
Plaši bojājumi
Divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietoša-
nastelpāsuncitāskopīpašumadaļāsjāveicinže-
niertīklu vizuālā apskate apkures, ūdensapgā-
des, kanalizācijas, gāzes apgādes, elektroapgā-
des, ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām. Ja
inženiertīklu vizuālajā apskatē konstatēti bojā-
jumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgaba-
liem, armatūrās un ierīcēs, elektroapgādes ka-
beļos,apkuresungāzesapgādessistēmā,pārval-
dītājs lemj par ārpuskārtas remontu.
Rīkojas patvaļīgi
Pēc Eurostat datiem, Latvija ir top 10 teju ikvie-
nā ar mājokli saistīto problēmu jomā. 8% Lat-
vijas iedzīvotāju mājoklī nevar uzturēt pietie-
kamu siltumu – esam astotajā vietā starp sal-
stošākajiem eiropiešiem. Mums priekšā esošās
valstis lielākoties ir no Dienvideiropas, kur ir
pavisam citas tradīcijas mājokļu apsildīšanā.
Galvenais jautājums ir daudzdzīvokļu māju
neatbilstība mūsdienu energoefektivitātes pra-
sībām, jo lielākā daļa ēku nav siltinātas. Tomēr
svarīga nozīme ir arī mājas apkures sistēmai.
Daudzdzīvokļu māju apkures sistēmām ir
viena nopietna problēma. Dzīvokļu īpašnieki,
uzstādot lielākus radiatorus, ierīkojot apsildā-
mo grīdu, dzīvoklī nomainot apkures caurules,
bieži to dara, nerēķinoties ar to, ka siltumtīkli
nepieder dzīvokļa īpašniekam, bet ir kopīpa-
šums, ar kuru nedrīkst patvaļīgi rīkoties.
Ja ēkas siltumapgādes sistēmā notiek nesa-
skaņota būvniecība, siltuma piegāde ir trau-
cēta desmitiem un simtiem kaimiņu. Vien-
caurules sistēmas darbojas pēc plūsmas prin-
cipa. Iedzīvotāju patvaļīgi uzstādītu papildu
radiatoru, apsildāmo grīdu vai dzīvoklī no-
mainītu cauruļu dēļ plūsma var tikt izjaukta.
Apkures sistēmas kļūst nelīdzsvarotas, un tas
var radīt visas mājas siltumapgādes traucēju-
mus.
Dzīvojamo māju
asinsrite sabrūk
Energoefektivitāte
Aivars Graikstis,
M. sc. rem., M. sc. ing., Dipl. ing.
Foto no autora albuma
Māju inženiertīklu un ietaišu
pārbaudēs novērotie trūkumi:
n aukstā ūdens cauruļvadi, aizbīdņi,
ventiļi ir fiziski nolietojušies – novērota
korozija, sūces, cauruļu pretkondensāta
izolācija ir bojāta vai tās nav vispār;
n apkures un karstā ūdens cauruļvadu
aizbīdņi, ventiļi bēniņos un pagraba
stāvā ir fiziski nolietojušies, ir korozija,
sūces, cauruļu siltumizolācija ir bojāta
vai tās nav vispār;
n apkures un karstā ūdens sistēmām
nav balansēšanas un regulēšanas
iespējas;
n ķeta centrālapkures radiatori un
konvektori dzīvokļos, kaloriferi kāpņu
telpās ir fiziski novecojuši, neatbilst
mūsdienu energoefektivitātes prasī-
bām;
n karstā ūdens stāvvadiem cauruļvadu
siltumizolācija fiziski nolietojusies, ir
bojāta vai tās nav vispār;
n kanalizācijas ķeta cauruļvadi un
veidgabali fiziski nolietojušies –
vērojama korozija, sūces;
n elektroapgādes ievada sadalnes
ierīces nav pienācīgi uzturētas un
uzraudzītas;
n elektroapgādes kabeļi, vadi fiziski
novecojuši, to jauda neatbilst mūsdienu
prasībām;
n dabasgāzes, sašķidrinātās gāzes
iekšējie cauruļvadi un gāzes iekārtas ir
fiziski nolietojušies.

2. 74 75
Būvinženieris Nr. 80
Energoefektivitāte
Precīzs aprēķins
Uzstādot apkuri daudzdzīvokļu mājā, aprēķi-
nāts precīzs karstā ūdens daudzums sistēmā.
Patvaļīga maiņa bez projekta rada apkures
sistēmas balansu, rezultātā daļā dzīvokļu cil-
vēki salst, bet citiem jāatver logi, lai mazinātu
pārmērīgu karstumu.
Sistēmu var traucēt arī risinājumi, ko cilvē-
ki bieži uzskata par nenozīmīgiem. Uzstādot
jaunu radiatoru, veco cauruļu vietā īpašnieki
bieži vien izvēlas jaunas, glītākas mazāka dia-
metra caurules, nepadomājot, ka caur tām
karstais ūdens atplūst ne tikai viņu, bet arī ci-
tos dzīvokļos. Šaurāks cauruļu diametrs sa-
mazina tekošā karstā ūdens plūsmu visos tai
pašai apkures sistēmai pieslēgtajos dzīvokļos
un pazemina tur siltumnesēja temperatūru.
Arī nelegāla ventiļu uzstādīšana siltumap-
gādes sistēmai nav vēlama, jo samazināta
plūsma ierobežo siltuma piegādi ne tikai vie-
nā dzīvoklī, bet visā ēkā. Apkures sistēmas jau
ir savu laiku fiziski nokalpojušas un kaprīzas,
tāpēc iejaukšanās to darbībā nav pieļaujama.
Tērē avārijām, ne uzturēšanai
Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā
Ēku drošums: Vai darām pietiekami? teikts – at-
bilstīgi OECD pārskatam ēku uzturēšanai sa-
līdzinājumā ar citām jomām tērējam visma-
zāk. Pieaugušais sadzīves sistēmu avāriju
skaits dzīvojamās mājās liecina, ka vismazāk
tērējam tieši regulārai ēku uzturēšanai, tā vie-
tā daudz vairāk tērējot avārijas situāciju no-
vēršanai. Tomēr, ja laikus ieguldīsim ēku uz-
turēšanā, ilgtermiņā tas izmaksās daudz ma-
zāk gan tādēļ, ka nebūs jāsedz avāriju radītie
zaudējumi, gan arī tāpēc, ka būvniecības iz-
maksas katru gadu pieaug.
Turklāt papildus izdevumiem bojājumu
novēršanai ēku īpašniekiem nāksies segt arī
citus izdevumus, piemēram, apmaksāt avāriju
remontu aukstā, karstā ūdensvada un kanali-
zācijas cauruļvadu bojājumu un plīsumu ga-
dījumos vai segt lielāku apdrošināšanas prē-
Mājas sērija
Būvniecības
periods
Vidējais
kalpošanas
ilgums
Ekspluatācijas
beigu termiņš
Kapitalitātes
grupa
316. un 318. sērija 1955.–1970. 70 2025.–2040. IV
119. sērija 1980.–1990. 70 2050.–2060. IV
464. sērija 1960.–1980. 60 2020.–2040. V
467. sērija 1970.–1980. 60 2030.–2040. V
103. sērija 1970.–1990. 60 2030.–2050. V
104. sērija 1970.–1990. 60 2030.–2050. V
602. sērija 1970.–1980. 60 2030.–2040. V
Daudzdzīvokļu māju iedalījums kapitalitātes grupās
pēc vidējā kalpošanas ilguma
miju, ja radusies vēlme pasargāties no iespēja-
miem zaudējumiem slikti uzturētas ēkas dēļ.
No 82 revīzijā iekļautajām daudzdzīvokļu
mājām, kurām varēja noteikt tehnisko stā-
vokli, 62 dzīvojamās ēkās konstatēti ievēroja-
mi bojājumi, piemēram, nepieciešama jumta
seguma, ūdensapgādes, kanalizācijas sistē-
mas, elektroinstalācijas maiņa.
Sekas jūtamas ikdienā
Padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju in-
ženierkomunikācijas ir ekspluatētas vairāk
nekā 30 gadus, daļa pat 66 gadus. Rezultātā
ūdens apgādes un kanalizācijas caurules ir
stipri aizaugušas, to caurplūde ir samazināju-
sies par pusi. Sekas tam ir ūdens spiediena un
temperatūras zudumi, slikta ūdens kvalitāte
no krāna tekošajam ūdenim un biežas avāri-
jas. Aizauguma dēļ slikti silda dvieļu žāvētājs,
ilgi jātecina ūdens, līdz tas kļūst karsts, nepie-
tiek spiediena, lai normāli strādātu ūdens
maisītājs, nav stabilas temperatūras karstajam
ūdenim dušā.
Stāvošs vai lēni plūstošs ūdens, nelīdzena
un korodējusi cauruļu iekšējā virsma rada
bioplēvi, kur noteiktā temperatūrā organisko
vielu nosēdumos vairojas baktērijas, piemē-
ram, ‘Legionella pneumophila’, kas izraisa

3. 76 77
Būvinženieris Nr. 80
Energoefektivitāte
IV
kapitalitātes
grupa
Ekspluatācijas
beigu termiņš
V
kapitalitātes
grupa
Ekspluatācijas
beigu termiņš
Aukstā ūdens ūdensvads un kanalizācija
cinkoto cauruļu cauruļvadi 30 1985.–2020. 30 1990.–2020.
cauruļvadi no melnām
tērauda gāzesvadu caurulēm
15 1970.–2005. 15 1975.–2005.
kanalizācijas cauruļvadi ar
ķeta cauruļu veidgabaliem
45 2000.–2035. 45 2005.–2035.
ķeta aizbīdņi un ventiļi 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
misiņa ventiļi 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
Karstā ūdens ūdensvads
cinkoto cauruļvadu sistēmas
ar atgaisošanu un ūdens
attīrīšanu
20 1975.–2010. 20 1980.–2010.
cinkoto cauruļvadu sistēmas
bez ūdens sagatavošanas
15 1970.–2005. 15 1975.–2005.
melnās tērauda gāzesvada
caurules
10 1965.–2000. 10 1970.–2000.
misiņa ventiļi un konuskrāni 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
Centrālapkure
ķeta radiatori 50 2005.–2040. 50 2010.–2040.
kaloriferi kāpņu telpās 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
konvektori 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
stāvvadi 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
iekšējie maģistrālie tērauda
vadi, rūpnieciski izolēti
50 2005.–2040. 50 2010.–2040.
aizbīdņi 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
ventiļi 40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
IV
kapitalitātes
grupa
Ekspluatācijas
beigu termiņš
V
kapitalitātes
grupa
Ekspluatācijas
beigu termiņš
Dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes iekārtas
iekšējie cauruļvadi 50 2005.–2040. 50 2010.–2040.
gāzes pavardi 20 1975.–2010. 20 1980.–2010.
Elektroiekārtas
elektroapgādes ievada
sadalnes ierīces
40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
maģistrālie elektrotīkli no
vara kabeļiem
40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
dzīvokļu elektrotīkli no
vara vadiem
40 1995.–2030. 40 2000.–2030.
koplietošanas telpu
dežūrapgaismojuma
elektrotīkls
30 1985.–2020. 30 1990.–2020.
Inženiertīklu un ietaišu vidējais kalpošanas ilgums
Inženiertīklu un ietaišu vidējais kalpošanas ilgums –
tabulas turpinājums
smagu slimību – leģionelozi ar pneimoniju,
kam var būt pat letālas sekas.
Sarūsējušas ūdens un kanalizācijas cauru-
les ir visbiežākais iemesls to plīšanai. Nolieto-
jušies, nestrādājoši ventiļi, kas paredzēti atse-
višķu posmu un sekciju atslēgšanai, avārijas
gadījumā neļauj atslēgt daļu no mājas kopējās
ūdensapgādes. Aizaugušas ķeta jeb čuguna
kanalizācijas caurules rada aizdambējumus,
un kanalizācijas cauruļu savienojumu atslā-
ņošanās ir iemesls to tecēšanai.
Lieks siltuma patēriņš
Nolietojušās karstā ūdens un apkures cauru-
les parasti nav izolētas vai ir izolētas tikai da-
ļēji, tādēļ nākas maksāt arī par stāvvada šah-
tas vai pagraba apsildi.
Nomainot nolietojušās caurules pret cau-
rulēm no mūsdienīgiem materiāliem, sama-
zinās bioplēves veidošanās iespēja, atsāk sildīt
dvieļu žāvētājs vannas istabā, ūdens maisītā-
jos stabilizējas spiediens un karstā ūdens tem-
peratūra. Iedzīvotājiem vairs nebūs lieku iz-
devumu par ūdensvada un kanalizācijas avā-
riju novēršanu, atjaunosies stabils ūdens spie-
diens un temperatūra, ar kvalitatīvu
cauruļvadu izolāciju mazināsies siltumener-
ģijas patēriņš.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. –
2027. gadam no prioritātes Kvalitatīva dzīves
vide un teritoriju attīstība 22 lapām rīcības
virzienam Mājoklis atvēlētas vien piecas. Tur
nav formulēta rīcība, lai nodrošinātu tik sva-
rīgo mērķi: «Latvijā visām mājsaimniecībām
ir pieejami mājokļi un esošais dzīvojamais
fonds līdz 2050. gadam atbilst augstiem ener-
goefektivitātes, būvniecības, drošības un lab-
iekārtotības standartiem.» BI