Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Apkures veidi privātmājai

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 31 Ad

More Related Content

Slideshows for you (20)

Similar to Apkures veidi privātmājai (20)

Advertisement

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Recently uploaded (20)

Advertisement

Apkures veidi privātmājai

  1. 1. 1 Dr.sc.ing. Aleksandrs Zajacs Apkures veidi privātmājai Seminārs privātmāju īpašniekiem “Būvē un atjauno gudri!” Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros (1.1.1.2/VIAA/2/18/344).
  2. 2. 22 Ēku energobilance Qve Ventilācija Qtr Transmisijas siltuma zudumi Qsol Saule Qint Iekšējie siltuma izdalījumi 1. Norobežojošās konstrukcijas; 2. Inženiersistēmas; 3. Klimats; 𝜼 𝑳 (𝜮𝑼𝒊⸱𝑨𝒊 + 𝒏⸱𝑽⸱𝒄)⸱𝑻𝒈𝒅 ⸱ 𝟐𝟒⸱𝟏𝟎 − 𝟑) 𝛈 𝐆 𝐐 𝐬𝐨𝐥 + 𝐐𝐢𝐧𝐭 ▪ HE – transmisijas siltuma zudumi, W/K ▪ HV – ventilācijas siltuma zudumi, W/K KWHHH VE /,+=
  3. 3. 33 Siltumenerģijas zudumi ēkā 3 Kas kompensē siltumenerģijas zudumus?
  4. 4. 44 ▪ Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002- "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika“; ▪ Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003- "Būvklimatoloģija”; ▪ Ministru kabineta noteikumi Nr.383 - Noteikumi par ēku energosertifikāciju ; ▪ Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211- "Dzīvojamās ēkas“; ▪ Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231- "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija»; Latvijas normatīvo aktu regulējums
  5. 5. 55 MK Nr.383 «Noteikumi par ēku energosertifikāciju» ▪ Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja: – Enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz – 40kWh/m2; – Kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam - ne vairāk kā 95 kWh/m2; – Ventilācijas siltuma zudumu atgūšana >75%; – Daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu (daļa nav precīzi noteikta); – Ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas; 1. No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ≤ 50 kWh/m2 gadā ≤ 60 kWh/m2 gadā gandrīz nulles enerģijas ēka ≤ 65 kWh/m2 gadā 2. No 2021. gada 1. janvāra un turpmāk gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka Ministru kabineta noteikumi» daudzdzīvokļu ēkas viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas ēkas, kuras ir valsts īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts institūcijas pārējās nedzīvojamās ēkasPrasības apkurei
  6. 6. 66 Apkures sistēmu veidi Primārā enerģija enerģija no atjaunojamiem un neatjaunojamiem enerģijas avotiem Ūdens Sildķermeņi Radiatori Konvektori Iebūvējamie konvekotri Dvieļu žāvētāji Siltās grīdas Siltās sienas Gaisa Ventil ācija Siltum sūknis Liesmas Kamīns Gāzes degļi Infrasar kanie paneļi (+ūdens) Elektrība Sildķer meņi Siltās grīdas Rīgas Tehniskā universitāte Siltumnesējs Apkures sistēmas Avots
  7. 7. 7 Sildķermeņu veidi Radiatoru - konvektoru tipi
  8. 8. 8 Radiatoru apkure – vai vienmēr ir laba ideja?
  9. 9. 9 Temperatūras vertikālais sadalījums Ideāla apkure Zemgrīdas apkure Radiatoru apkure Konvektoru apkure Griestu apkure Sienu apkure Rīgas Tehniskā universitāte
  10. 10. 1010 Iebūvētās sistēmas Rīgas Tehniskā universitāte
  11. 11. 1111 ▪ Turpgaita 40 °C, atgaita 35 °C ▪ Solis augšā 300 mm; apakšā 150 mm ▪ Betona slānis 80 mm ▪ Uz grīdas trīsslāņu parkets ▪ Ф – siltumatdeve [W] no 1 m2 Kā ietekmē solis? Rīgas Tehniskā universitāte
  12. 12. 1212 ▪ Turpgaitas temperatūras: 30; 45; 55 °C ▪ Solis 300 mm ▪ Temperatūras kritums cilpā 5 °C Kā ietekmē turpgaitas temperatūra? Rīgas Tehniskā universitāte
  13. 13. 1313 Pašregulācijas principi un prasības ▪ Kad istabas temperatūra pārsniedz uzstādīto temperatūru, grīdas apsilde pārtrauc darbību. Un otrādi, t.i., kad istabas temperatūra ir zemāka par uzstādīto temperatūru, palielinās siltuma emisija. ▪ Viena prasība izmantot pašregulējošu grīdas apsildīšanu ir tāda, ka ēkas apkures vajadzības nepārsniedz 30W / m2. ▪ Turklāt ēkas apkures vajadzībām nevajadzētu ievērojami atšķirties dažādos stāvos, telpās vai zonās, jo visai grīdas apsildes iekārtai tiek izmantota tā pati pieplūdes temperatūra. Rīgas Tehniskā universitāte
  14. 14. 1414 Zemgrīdas apkure – caurules betonā 1. Flīzes vai cits grīdas segums 2. Betons, vismaz 35mm virs caurules 3. Armatūra, ja nepieciešams 4. Caurule 5. Cauruļu turētājsliede 6. Siltumizolācija ar hidroizolāciju augšpusē (PE plēve 0,2mm) Rīgas Tehniskā universitāte Konsultēties ar būvkonstruktoru, bet parasti: pie paredzētas mehāniskā slodze līdz 2 kN/m2, apkures cauruļu rekomendējamais attālums no caurules augšas līdz betona grīdas virsmai ir 35 mm (min. pieļaujamais 30 mm pie 1,5 kN/m2); pie slodzes līdz 5 kN/m2, nepieciešams 45 mm.
  15. 15. 15 Betona plātnes uzsildīšana EN 1264-4: 4.4. ▪ Pirms pirmreizējās uzsildīšanas betonam jācietē saskaņā ar ražotāja rekomendācijām vai vismaz 21 dienu. Uzsildīšana jāsāk ar temperatūru 20-25°C, kas jāuztur vismaz 3 dienas, nākamās vismaz 4 dienas sistēmā jāuztur maksimālā apkures projektā paredzētā temperatūra. ▪ Uzsildīšanas process jādokumentē. Rīgas Tehniskā universitāte
  16. 16. 16 Vai silto grīdu sistēma nekaitē cilvēkiem ar alerģiju? Rīgas Tehniskā universitāte Bieži vien cilvēku apziņā ir iesakņojies mīts, ka grīdas apkure veicina putekļu cirkulāciju. Grīdas virsmas temperatūra apkures sezonas laikā svārstās robežās no +22° līdz +28°, atkarībā no ēkas siltinājuma un ārējās temperatūras. Šeit būtu būtiski atcerēties fizikas likumus, šāda zema grīdas virsmas temperatūra nespēj veicināt gaisa kustību un izslēdz pastiprinātu putekļu cirkulāciju pat tuvu grīdas virsmai. The effect of heating systems on dust, an indoor climate factor Agronomy Research Biosystem Engineering Special Issue 1, 165-174, 2011
  17. 17. 1717 Malkas katli Granulu katli Gāzes katli Siltumsūkņi Centralizētie siltumtīkliSaules sistēmas Mikrokoģenerācija
  18. 18. 1818 Siltumavoti ar degšanas procesu 18 Enerģijas pārveidošanas procesā no kurināmā iegūst siltumu. Degšana ir salikta, ātri norisoša ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā izdalās daudz siltuma un parasti veidojas arī ūdens tvaiki.
  19. 19. 1919 Turpgaita Atgaita Kondensācija katli
  20. 20. 2020 Malkas katli Granulu katli Gāzes katli Siltumsūkņi Centralizētie siltumtīkliSaules sistēmas Mikrokoģenerācija
  21. 21. 2121 Saules enerģija Saules radiācijas daudzums ir atkarīgs no Saules stāvokļa virs horizonta un mākoņainības. Saules enerģijas izmantošanā izšķir: • pasīvo Saules enerģijas izmantošanu; • aktīvo Saules enerģijas izmantošanu. 21
  22. 22. 2222 www.polysunonline.com 22 Saules enerģija
  23. 23. 2323 Malkas katli Granulu katli Gāzes katli Siltumsūkņi Centralizētie siltumtīkliSaules sistēmas Mikrokoģenerācija
  24. 24. 2424 Siltumsūkņi Siltumsūkņus veidi pēc darbības principa: 1. Tvaiku kompresijas siltumsūkņi 24 𝐶𝑂𝑃 = 𝑠𝑎𝑟𝑎ž𝑜𝑡𝑎 𝑠𝑖𝑙𝑡𝑢𝑚𝑒𝑛𝑒𝑟ģ𝑖𝑗𝑎 𝑃𝑎𝑡𝑒𝑟ē𝑡𝑎𝑖𝑠 𝑑𝑎𝑟𝑏𝑠 Jo zemāka ir nepieciešama siltumnesēja temperatūra, jo lielāka siltumsūkņa efektivitāte. • Jo tuvāk kolektors atrodas gruntsūdens slānim, jo labāk. • Sausā augsnē kolektoru izvietojot paredz lielāku kolektora garumu. • Sākot ar ārgaisa temperatūru -6- 10 °С, siltumsūknis pakāpeniski pieslēdz elektrotenus, sildīšanas koeficients (COP) samazinās. • Pie āra gaisa temperatūras - 20°С, pēc būtības strādā tikai elektriskā apkure.
  25. 25. 2525 Augsnes temperatūras sadalījums aukstajā periodā dažādiem dziļumiem Rīgā -8 -6 -4 -2 0 2 4 6 8 Temperature,oC Date H=0,5m H=0,8m H=1,5 m H=1,8 m H=1,2 m
  26. 26. 26 Siltumsūkņu COP maiņa pret iztvaicētāja šķidruma temperatūras paaugstināšanu 1. U. Çakır, K. Çomaklı, Ö. Çomaklı, S. Karslı (2013). An experimental exergetic comparison of four different heat pump systems working at same conditions: As air to air, air to water, water to water and water to air. Paper presented at the Energy, , 58, 210-219 2. http://www.gorenje.com/heating-systems/en/heat-pumps/heat-pumps-aerogor/bivalent-systems
  27. 27. 2727 Kombinēta sistēma Saulainās dienās tiešā veidā neizmantotais siltums no saules kolektoriem tiek novadīts zemē, bet, kad tiešās saules enerģijas nepietiek, siltumsūknis to ,,izsūknē’’ no zemes. Tādejādi saule silda māju, ūdeni boilerī vai peldbaseinā, ja tāds ir. ,,Solārā siltumsūkņa sistēma’’ novērš zemes kontūra cauruļu apsalšanu, kas bieži ir cēlonis parasto siltumsūkņu neefektivitātei. 27
  28. 28. 2828 Rezerves apkures avots Krāsnis, plītis, kamīni • Izmantošana notiek vienā apsildāmajā telpā • Karstās dūmgāzes sasilda iekšējo krāsns kanālu virsmu, siltums caur kanālu sieniņām tiek novadīts telpā; • siltums telpā nonāk nevienmērīgi – nestacionārs siltuma režīms; • Intensivākā siltumatdeve notiek kurināšanas beigās, kad kurtuves sieniņas ir maksimāli uzkarsušās; • Vienkārša uzbūve un apkalpošana • Salīdzinoši zemas iekārtas izmaksas; • Iespēja saindēties ar tvana gāzi (CO) nepareizi ekspluatējot krāsni;
  29. 29. 29 Secinājumi ▪ Kādi apkures veidi ir pieejami? ▪ Kādus ierobežojumus uzliek normatīvie akti? ▪ Kā šis apkures veidi kombinējās ar izvēlēto iekšējo sistēmu risinājumu? ▪ Kāds automatizācijas līmenis jums ir nepieciešams? ▪ Kādas ir uzstādīšanas izmaksas? ▪ Kādas ir ikgadējas izmaksas kurināmajām un sistēmas apkopei? Apkures izmaksas ~30% sastāv no Jūsu saprašanas līmeņa kā un kur tiek patērētā siltumenerģija.
  30. 30. 30 Paldies par uzmanību! Siltuma, ūdens un gāzes institūts aleksandrs.zajacs@rtu.lv
  31. 31. 31 Dr.sc.ing. Aleksandrs Zajacs Apkures veidi privātmājai Seminārs privātmāju īpašniekiem “Būvē un atjauno gudri!” 14.12.2020.

×