Neliels prezentācijas darbs par temperamenta teoriju veidiem un to vēsturisko attīstības gaitu. Nav pievienoti avoti, jo darbs ir gatavots ļoti sen studiju vajadzībām. Darbam arī nav aprakstošās daļas. (tā būs jāizstrādā un jāpublicē atsevišķi)
2. 2
Temperaments ir katrai personībai piemītošs
savdabīgs, stabils un noturīgs psihisko īpašību
kopums, kas nosaka psihisko un fizisko
procesu norises intensitāti, ātrumu un ritmu.
Vārds temperaments, tulkojumā no latīņu vārda temperamentum,
nozīmē - pienācīgs maisījums.
Kas ir temperaments?
Temperamentu nosaka iedzimtas īpašības.
3. 3
Temperamenta teorijas:
Šīs teorijas veidojušās 18. gs. vidū, tipoloģijas pamatā
temperaments ir sasaistīts ar nervu sistēmas īpatnībām, kuras
uzskata par iedzimtām.
Pazīstamākie autori – I. Pavlovs un H. J. Aizenks
Neirofizioloģiskās teorijas
Šīs teorijas balstās uz noteiktu faktoru vai īpašību izdalīšanu.
Piemēram, Kettela 16 faktoru tests.
Faktoru teorijas
Šīs teorijas veidojušās 19. gs. beigās, tipoloģijas sadalījuma
pamatā ir cilvēka ķermeņa uzbūves forma.
Pazīstamākie autori – E. Krečmers un V. Šeldons.
Somatotipiskās teorijas
Teorijas pamatus likuši ārsti ap 5. gs. p. m. ē., tipoloģijas
sadalījuma pamatā ir dažādi cilvēka organismā cirkulējošie
šķīdumi.
Pazīstamākie autori – Hipokrāts, Klaudijs Galēns
Humorālās teorijas
5. gs. p. m. ē. Talles izveido cilvēku tipoloģijas teoriju, kurā
cilvēkus iedala pēc 4 stihijām:
Ūdens – flegmatiķis
Uguns – holēriķis
Gaiss – sangviniķis
Zeme - melanholiķis
Natūrfilozofiskā pieeja
4. 4
Hipokrāts ir humorālo teoriju pārstāvis uzrakstīja mācību
par cilvēka ķermenī cirkulējošām “sulām”, kuras tad arī pēc
viņa domām nosaka kāda tipa grupu cilvēks pārstāv.
No šīm četrām sulām tika atvasināti:
holeriskais tips;
melanholiskais tips;
sangviniskais tips;
flegmatiskais tips.
Šīs četras sulas ir:
dzeltenā žults jeb cholos;
melnā žults jeb melan cholos;
asinis jeb sanguis;
gļotas jeb phlegma.
5. 5
Ernests Krečmers ir somatotipisko teoriju pamatlicējs.
1921. gadā izdod darbu “Ķermeņa uzbūve un raksturs”
Veicot vairākus cilvēka ķermeņa mērījumus un analizējot
iegūtos rezultātu, Krečmers izdala 4 ķermeņa uzbūves tipu:
Astēniskais tips (no grieķu valodas “astenos” – vājš, kalsns);
Piknētiskais jeb piknika tips (no grieķu valodas “pyknos” –
resns, plats);
Atlētiskais tips (no grieķu valodas “athlan” – cīņa);
Displastiķis (no grieķu valodas “dys” – slikti, “plastos” –
veidots);
7. 7
Šādi pētot cilvēkus, Krečmers pamanīja, ka katram
ķermeņa tipam ir raksturīgas noteiktas rakstura īpašības,
iezīmes un slimības.
Balstoties uz saviem pētījumiem, Krečmers izdala trīs
temperamenta tipus:
I Šizoīdais tips
II Ciklotīmiskais tips
III Iksotīmiskais tips
8. 8
V. Šeldons ir amerikāņu psihologs un darbojās tajā pašā
laikā, kad Ē. Krečmers Vācijā. Šeldona temperamenta
teorijas pamatā ir uzskats, ka to nosaka cilvēka ķermeņa
konstrukcija. Izdala 3 ķermeņa tipus:
Endomorfais tips (endoderma –
dīgļlapa, no kuras attīstās iekšējie
orgāni)
Raksturīgs:
lieli iekšējie orgāni;
liela ķermeņa masa;
liels tauku daudzums;
pats ķermenis ir trausls, jo kauli
nav lieli.
9. 9
Ektomorfais tips (no ektodermas
attīstās skelets)
Raksturīgs:
trausls organisms;
plakans krūškurvis;
vāji attīstīti iekšējie orgāni;
garas ekstremitātes;
10. 10
Mezomorfais tips (no mezodermas
attīstās muskulatūra)
Raksturīgs:
attīstīti muskuļi;
slaids un spēcīgs ķermenis;
liela fiziskā izturētība.
11. 11
V. Šeldons, balstoties uz ķermeņa tipiem, izdala trīs
temperamenta tipus:
Visceratoniķi ( “viscera” –
iekšējie orgāni)
Raksturīgs:
mīlestība pret komfortu;
patīk labi un garšīgi paēst;
pieklājīgi un laipni;
dziļš miegs;
vājš raksturs;
alkohola reibumā paliek jautri un
sabiedriski.
13. 13
Somatoniķis (“soma” – ķermenis)
Raksturīgs:
Pārliecība gan stājā, gan kustībās;
patīk fiziska slodze;
varaskāri;
tieksme valdīt;
raksturīga nosliece uz risku;
drošsirdīgi kaujā;
trūkst takta un žēlsirdības sajūtu;
skaļa balss;
vienaldzība pret sāpēm;
alkohola reibuma stāvoklī ir
agresīvi.
Pasaulē mūsdienās šīs abas teorijas ir apvienotas vienā un
saucas: Šeldona – Krečmera teorija
14. 14
1950. gadā Raimonds Kettels izstrādā 16 faktoru cilvēka
personības struktūras modeli, kurā pēc būtības visi faktori ir
vienlīdz svarīgi.
R. Kettels ir faktoru teoriju pārstāvis un viņš savu tipoloģiju
attiecina gan uz temperamentu, gan uz raksturu.
Šie 16 faktori ir:
1. Noslēgtība – atvērtība
2. Zems intelekts – augsts intelekts
3. Emocionālā ne noturība – emocionālā noturība
4. Pakļāvība – uzņēmība
5. Bezrūpība – atbildība
6. Negodīgums – augsta morāle (sirdsapziņa)
7. Nedrošība (bailīgums) – drošsirdība
8. Cietsirdība – mīkstsirdība
9. Aizdomīgums – uzticēšanās
10. Sapņainība – praktiskums
11. Naivitāte – saprātīgs aprēķins
12. Tieksme uz vainas izjūtu – pašpārliecinātība
13. Rigiditāte – plastiskums
14. Atkarība no grupas – patstāvība
15. Zema uzvedības paškontrole – augsta uzvedības paškontrole
16. Sasprindzinājums - atraisītība
15. I. Pavlovs ir neirofizioloģisko teoriju pārstāvis. Viņš
izdala 3 nervu sistēmas īpašibas, kuras nosaka cilvēka
temperamentu:
1. Nervu sistēmas spēks – NS darba
spējas, spēja izturēt dažādus
kairinājumus;
2. Kustīgums – NS spēja nomainīt ierosu
un aizturi, cilvēka spēja vienmērīgi
pārslēgties no vienas darbības uz otru;
3. Līdzsvarotība – ierosa un aizture atrodas
līdzsvarā, neviena nav dominējoša;
Nelīdzsvarotība – dominē vai nu ierosa
(hiperaktivitāte) vai aizture (“flegmas”)
17. H. Aizenks savā teorijā par dažādiem temperamenta tipiem runā par 2
galvenajiem parametriem:
Nestabils
Intraverts
Melanholiķis Holeriķis
Ekstraverts
Flegmatiķis Sangviniķis
Stabils
intraversija/ekstraversija
emocionālā stabilitāte/ emocionālā nestabilitāte
18. Mūsdienu pieeja temperamentam
Mūsdienās izdala 7 temperamenta psiholoģiskās īpašības.
•raksturi cilvēka atbildes emocionālās reakcijas izsaucošā kairinātāja
spēks;
•cik viegli/grūti ir izsaukt no cilvēka emocionālu reakciju.
•cilvēks ir vērsts vai nu uz apkārtējo pasauli vai arī viņš ir vērsts uz savu
iekšējo pasauli.
•nosaka to, cik viegli un elastīgi cilvēks pielāgojas mainīgajiem apstākļiem
•nosaka psihisko un fizisko procesu norises ātrumu;
•regulē runas, kustību ātrumu utml.
•darbība uz āru
•ievirzes pakāpe uz cilvēka iekšējo pasauli;
•parāda, cik lielā mērā cilvēks var iedarboties uz savu psihi, ietekmēt pats
sevi
•cilvēka jūtīgums;
•minimālais kairinājuma spēks, kas ir nepieciešams, lai veidotos atbildes
reakcija.
Emocionālais
uzbudinājums
Ekstraversija/
Intraversija
Plastiskums/
Rigiditāte
Reakcijas
temps
Aktivitāte
Reaktivitāte
(“re” – pret, “action” – darbība)
Sensitivitāte