2. Ievads
• Feohromocitoma (FEO) - kateholamīnus
sekretējoš tumors, kas veidojas no viesnieru
serdes hromafīnajām šūnām un
simpātiskajiem ganglijiem
• Paraganglioma - ekstraadrenāla
feohromocitoma (kateholamīnus
sekretējoša/nesekretējoša)
• Feohromocitoma un paraganglioma (PPGL)
https://datubazes.lanet.lv:2265/contents/clinical-presentation-and-diagnosis-of-
pheochromocytoma?source=search_result&search=clinical%20symptoms%20pheocromocytoma&selecte
dTitle=1~150#H487089647
3. Ievads
• FE ir reta saslimšana, dzīvību apdraudoša
• Medicīniskā intereses pieaugums dēļ
uzlabotās diagnostikas:
– Plazmas vai urīna frakcionētie metanefrīni
(metenefrīns, normetanefrīns)
– Un citi neiroendokrīnie marķieri, īpaši
hromogranīns A
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4576385/
8. FEO epidemioloģija
• Var būt jebkurā vecumā
• Visbiežāk 40 – 50 g.v
• ~ 30% PPLG varētu būt iedzimtas
– Visticamāk varētu būt bilaterāli tumori
=
https://datubazes.lanet.lv:2265/contents/clinical-presentation-and-diagnosis-of-
pheochromocytoma?source=search_result&search=clinical%20symptoms%20pheocromocyto
ma&selectedTitle=1~150#H487089647
9. Epidemioloģija
• PPGL ir sastopama apmēram 0.2 – 0.6% pacientiem
ar hipertensiju
• Tuvu pie 5% nejauši radioloģiski atklātu virsnieru
veidojumu ir FE
• Ir novērtēts, ka ikgadējā FE incidence ir ~0.8 uz
100000 persongadiem
• Hromafīno šūnu tumori:
– 80 – 85% ir FE
– 15 – 20% PA
http://press.endocrine.org/doi/pdf/10.1210/jc.2014-1498 https://datubazes.lanet.lv:2265/contents/clinical-presentation-and-diagnosis-of-
pheochromocytoma?source=search_result&search=clinical%20symptoms%20pheocr
omocytoma&selectedTitle=1~150#H487089647
10. Virsnieres asinsapgāde
• Arteriālā apgāde
Katru dziedzeri
apasiņo 3 artērijas
1. A. Suprarenalis
superior: zarns no
apakšējās
diafragmālās a.
2. A. Suprarenalis
media: zarns no
abdominālās
aortas
3. A.suprarenalis
inferior: zarns no
nires artērijas
11. Virsnieres asinsapgāde
• Venozā atplūde
Katru dziedzeri drenē
1 vēna, kas parādās
pie hilus
1. Labās virsnieres
vēna drenējas IVC
2. Kreisā virsniere
drenējas kreisajā
nieres vēnā
12. Klīniskie simptomi
• Klīniskie simptomi ir apmēram 50% pacientiem
ar FEO
• Tipiski šie simptomi ir paroksizmāli (epizodiksi)
• Klasiskā FE triāde
– galvassāpes
– svīšana
– tahikardija
• Lielākajai daļai FE pacientu nav klasikās triādesSharpMan.com
https://datubazes.lanet.lv:2265/contents/clinical-presentation-and-diagnosis-of-
pheochromocytoma?source=search_result&search=clinical%20symptoms%20pheocromocyto
ma&selectedTitle=1~150#H487089647
13. Klīniskie simptomi
• Apmēram 50% ir
paroksizmāla
hipertensija
• Apmēram 15%
pacientiem ar FE nav
anamnēze hipertensija
• Atlikušajiem ir primāra
hipertensija
TA pie FE
Paroksizmāla hipertensija
PAH
Nav hipertensijas
14. Feohromocitomas malignitāte
• Malignitātes diagnozi ir grūti uzstadīt
• Nav ticamu radioloģisko vai histoloģisko
kritēriju, lai atsķirtu malignu no benigna
• Malignitāti var diagnosticēt, ja ir:
– Ekstrakapsulāra invāzija apkārtējās struktūrās
– Metastātiskas slimības attīstība
• Malignitātes potenciāls ir no 8.5 – 13%
https://datubazes.lanet.lv:2265/contents/clinical-presentation-and-diagnosis-of-
pheochromocytoma?source=search_result&search=clinical%20symptoms%20pheocromocyto
ma&selectedTitle=1~150#H487089647
15. Iedzimta FEO
• Apmēram 30% saistīti ar kādu no sindromiem
• Tipiski jauniem pacientiem
• Ir vairākas pārmantotas slimības asociētas ar
FEO (AD pārmantotība):
– Von Hippel-Lindau sindroms
– Multiplā endokrīnā neoplāzija 2
– Neirofibromatoze 1
– Pārmantotais paragang. sindroms
http://www.uptodate.com/contents/pheochromocytoma-in-genetic-
disorders
17. Bioķīmiskā novērtēšana
• Lielakā daļa sekretē NE, EPI, DA
• Tradicionāli:
– 24h urīna analīze uz kateholamīniem un
kopējie/frakcionētie metanefrīni
• Kop. metan. virs 1,800 µg =FEO
– Plazmas brīvie metanefrīni un normetanefrīni
• Ļoti augsta sesitivitāte (97% to 100%) un specifitāte
(85% to 89%)
• Jābūt 3-4x virs normas
http://endocrinesurgery.org/documents/pguid
elines/AdrenalGuidelines.pdf
18. Radioloģiskā izmeklēšana
• Vēdera un iegurņā CT un MRI ir visbiežāk
lietotās metodes
– Sensitivitāte (90%–100%)
– Specifitāte (70%–80%)
• CT scintigrāfija ar 123I-MIBG
• FDG-PET — pozitronu emisijas tomogrāfija ir
sensitīvāka nekā 123I-MIBG
https://www.cancer.gov/types/pheochromocytoma/hp/pheochromocytoma
-treatment-pdq
20. Preoperatīvais periods
• Phenoxybenzamine (alfa-adrenoblokators).
Sāk ar 10 mg/x2, titrējot lidz 300-400mg/d; 1
– 3 ned. līdz vieglai ortostātiskai hipotensijai
• Doksazosīns, kam ir mazāk blakusefektu
21. Preoperatīvais periods
• Dažreiz terapijai tiek pievienoti BAB, pēc
adekvātas alfa-adrenoblokatoru blokādes
• Propranolols 10 – 40mg ik 6-8h pie
tahikardijas, ekstrasistolēm vai aritmijas
• Kalcijas kanālu blokatori Pre un postoperatīvi
pie TA kontroles
22. Preoperatīvais periods
• Pacietnam nepieciešams uzņemt i/v 1-2L
papildus šķidrumu (Sol.NaCl0.9%), jo pēc
operācijas bieži ir hipotensija
25. Intraoperatīvais periods
• Minimāli invazīvu pieeju salīdzinot ar atvērtu
adrenalektomiju:
– Mazāk postoperatīvās sāpes
– Īsāks hospitalizācijas laiks
– Ātrāka atveseļošanās
– Līdzīgi ilgtermiņa rezultāti
• Paragangliomas visdrīzāk ir malignas un bieži atrodas
laparoskopiski grūti sasniedzamās vietās; šīm
paragangliomām biežāk nekā FEO ir nepieciešama
atverta rezekcija
(+++, strong)
https://www.sages.org/publications/guidelines/guidelines-for-the-minimally-
invasive-treatment-of-adrenal-pathology/
http://press.endocrine.org/doi/pdf/10.1210/jc.2014-1498
26. Intraoperatīvais periods
• Literatūrā ir aprakstītas vairākas
laparaskopiskās adrenalektomijas pieejas
• Ķirurgam ir jāizvēlās metode, kuru:
– Vislabāk pazīst
– Ir trenējies
– Ir vislabākie rezultāti
(+++, strong)
https://www.sages.org/publications/guidelines/guidelines-for-the-minimally-
invasive-treatment-of-adrenal-pathology/
27. Intraoperatīvais periods
• Ķirurgam arī jāapsver, ka pie specifiskiem
klīniskiem apstākļiem no citām pieejām var būt
lielāks ieguvums nekā no citām:
– Ar iepriekšejām vēdera operācijām, retroperitoneāla
pieeja var būt asociēta ar mazāku op laiku un
komplikācijām (++, weak).
– Pie bilaterālas adrenalektomijas, mugurējai
retroperitoneālai pieejai var būt priekšroka, jo eliminē
pacienta repozīciju (++, weak).
– Pacientiem ar (BMI >35 kg/m2) un pie lieliem
tumoriem (>6 cm), laterālā transabdominālā pieeja
var būt lietderīgāka (++, weak)
https://www.sages.org/publications/guidelines/guidelines-for-the-minimally-
invasive-treatment-of-adrenal-pathology/
28. Porti pie transabdominālas laparaskopiska
adrenalektomijas
https://www.netterimages.com/port-site-placement-for-transabdominal-laparoscopic-adrenalectomy-
unlabeled-frank-h-netter-66535.html
29. Intraoperatīvais periods
• Pienācīgi trenēta ķirurga rokās daļēja
adrenalektomija ir droša un iespējama
• Pacientiem, kam veicama bilaterāla
adrenalektomija, (iedzimta FEO)
laparoskopiska garozu sadzējoša metode var
būt kā izvēle (++, weak)
https://www.sages.org/publications/guidelines/guidelines-for-the-minimally-
invasive-treatment-of-adrenal-pathology/
30. Intraoperatīvais periods
• Rūpīga invazīva hemodinamikas monitorēšana
ir kritiski svarīga
• Centrālālā venozā līnija medikamentiem un
tilpuma monitorēšanai
• Pēc virsnieru vēnas liģēšanas un audzēja
izņemšanas var attīstīties hipotensija
https://www.sages.org/publications/guidelines/guidelines-for-the-minimally-
invasive-treatment-of-adrenal-pathology/
31. Intraoperatīvais periods
• Jāizvairās pārmērīgi kairināt audzēju, jo tas ir
vislielākais intraoperatīvais kateholamīnu
atbrīvošanas stimuls (↑pat 34x)
• Šī tehnika prasa, lai ķirurgs minimalizē tiešu
kontaktu vai kompresiju uz dziedzeri
32. Intraoperatīvais periods
• Agra adrenālās vēnas ligatūra FEO laparoskopiskas
rezekcijas laikā nav nepieciešama
• Intraabdominālā uzpūšana ar CO2 laparoskopiskās
pieejas laikā var palielinā seruma kateholamīnus
• Kadā nelielā pētījumā ir ieteikts CO2 aizvietot ar hēliju
• Bieža komunikācija starp ķirurgiem un anestēzijas
komandu ir svarīga priekš optimāla rezultāta
33. Postoperatīvais periods
• Visbiežāk hipoglikēmija un hipotensija
• Monitorēšana IT nodaļā 24 h
• Tā kā FEO malignitāti precīzi ir grūti novērtēt, ir
nepieciešama ilgtermiņa novērošana, lai izslēgtu
recedīvu
• Pēc benigna izskata bojājuma rezekcijas 6-8% ir
atgriezeniski
• Ikgadēja TA, seruma un/vai urīna metanefrīnu kontrole
• Pacienti, kas demonstrē recidīva pazīmes vai
simptomus ir radioloģiski jāizmeklē
https://www.sages.org/publications/guidelines/guidelines-for-the-minimally-
invasive-treatment-of-adrenal-pathology/
34. Maligna aizkuņģa dziedzera
paraganglioma: klīniskais gadījums
• 19 gadus veca sieviete ar sūdzībām par
neskaidrām, atkārtotām sāpēm vēdera
augšdaļā jau 1 gadu, kas palikušas biežākas un
smagākas
• Objektīvi: palpē lielu, nedaudz kustīgu, cietu
masu labajā epigastrijā
• Asins analīzēs izmaiņu nebija
• Hipertensijas anamnēzē nav
• CEA, AFP, un CA19-9 nebija palielināti
http://link.springer.com/article/10.1186/1471-2407-13-486
35. Vēdera un iegurņa CT
• CT parādīja labi
definētu, nierei
līdzīgu paraaortālu
masu
• 9 cm × 5 cm × 9.5 cm
• Izcelsme – pancreas
galviņas un astes
mugurejā daļa
36. Intraoperatīvi
• Tumora rezekcija izmantojot
pankreatikoduodenektomiju (Whipple
procedūra)
• Iekļaujot aknas VI un mazu IVC segmentu
• Procedūras laikā TA bija pat (>220 mm Hg), kas
nebija pārejoš
• Tika pielietoti antihipertensīvie medikamenti
38. Histoloģija
• Pozitīvs sinaptofizīns un
hromogranīns
• Visas rezekcijas līnijas bija
negatīvas
• 1/15 lm uzrādīja
metastāzes pazīmes
• Tumors pilnībā infiltrējis
pancreas
• liver showing that the
tumor is pushing onto the
boundaries of the liver.
Pathology slides of the resected specimen with different stains and sites. (A)
Hematoxylin and eosin stained section of the pancreas demonstrating the
classical features of paragangiloma. (B) Lymph node demonstrating
metastasis. (C) Diffuse cytoplasmic positivity for chromogranin. (D) S-100
immunohistochemical stain highlighting the sustenticular cells. (E)
Hematoxylin and eosin stained section of the liver showing that the tumor is
pushing onto the boundaries of the liver. (F) Hematoxylin and eosin stained
section of the pancreas showing an infiltration into the pancreatic tissue.http://link.springer.com/article/10.1186/1471-2407-13-486
39. Diskusija
• Kā atšķirt ļaundabīgu no labdabīga?
• Kāpēc pacientei nebija izmainītas
asinsanalīzes?
Editor's Notes
Feohromocitoma - kateholamīnus sekretējoš tumors, kas veidojas no viesnieru serdes hromafīnajām šūnām un simpātiskajiem ganglijiem
Kateholamīnus sekretējoša/nesekretējoša paraganglioma – ekstraadrenāla feohromocitoma
Paragangliomas also arise from parasympathetic ganglia located along the glossopharyngeal and vagal nerves in the neck and at the base of the skull (3); these do not produce catecholamines.
Lokacija: retroperitoneāli, epigastrijā, anteriosuperior no nieres
iedzeltenā krāsā
Sver ap 5 g.
1/30 no nieres izmēra ( pieaugušajiem)
Hipotalams -> nervu impulss->muguras sm.->preganglionārais simpātiskais neirons -> medullārasi slānis ->Ach ietekmē notiek eksocitoze -> kateholamīni nomāk kopejā asinsritē
Kortikālais slānis – satur parenhīmas šūnas, kas sintezē un sekretē dazādus steroīdos hormonus
Medullāŗais slānis – (A un N )hromafīnās šūnas sintezē, sekretē, uzglabā kateholamīnus
A-80% epinefrīnu uzglabā
N-20% norepinefrīnu uzglabā
=
About 15% of patients with a pheochromocytoma, however, have no history of hypertension. T http://endocrinesurgery.org/documents/pguidelines/AdrenalGuidelines.pdf
genetic study and counseling should be performed, especially for young patients or patients with an extra-adrenal pheochromocytoma (Grade C; BEL 3). ->http://endocrinesurgery.org/documents/pguidelines/AdrenalGuidelines.pdf
The panel at the First International Symposium on Pheochromocytoma recommended that it is neither appropriate nor currently cost-effective to test every disease-causing gene in every patient with a pheochromocytoma and paraganglioma.
Specifically, MEN-2- and NF-1-related pheochromocytoma always secrete epinephrine, VHL-related pheochromocytomas always secrete norepinephrine, and elevation of dopamine together with norepinephrine is seen in some SDHB-related paragangliomas. In contrast to MEN-2, VHL- and NF-1 tumors that are almost always found in the adrenal gland, SDHB-related tumors are found in extra-adrenal localizations. In those patients with malignant disease secondary to an extra-adrenal paraganglioma, almost 50% had SDHB mutations Gēns
123I-metaiodobenzylguanidine (MIBG)
Emil Zuckerkand vārdā nosauktais orgāns
described its localisation in humans as being attached to the abdominal aorta at the level of the origin of the inferior mesenteric artery 6. Today, the whole collection of paraganglia located anterolaterally to the distal abdominal aorta between the origin of the inferior mesenteric artery and the aortic bifurcation is called ‘the organ of Zuckerkandl’
has been established as the preferred approach to all non-primary adrenal cancer pathology (+++, strong).????
Paragangliomas visdrīzāk ir malignas un bieži atrodas laparoskopiski grūti sasniedzamās vietās; šīm paragangliomām biežāk nekā FEO ir nepieciešama atveŗta rezekcija
jo EPI un NA līmenis var palielināties operācijas laikā pat 34x
Par spīti adekvātai bloķēšanai hipertensijas ir bieži
Hipotensijai lieto šķidrumu un vazopresīnu
Careful adrenal dissection and tumor handling are important strategies to avoid catecholamine-induced cardiovascular instability
In many cases, adjacent structures such as the kidney, pancreas, and liver can be dissected and retracted away from the tumor and peri-adrenal fat and/or Gerota’s fascia used as a handle such that the gland can be manipulated without actually placing direct pressure on the tumor
As it has not been shown to impact hormonal release by the tumor. patient outcomes do not appear to be affected by early versus late ligation
hile the mechanism is unclear, the stimulus is thought to relate either to direct tumor compression or to a change in tumor perfusion. In addition, pneumoperitoneum with CO2 may lead to hypercapnia and acidosis, which are known stimuli of catecholamine secretion and hypertension.
demonstrated that its use avoided significant intraoperative hypercarbia or acidosis and provided greater intraoperative hemodynamic stability
in the literature following resection of benign-appearing lesions are approximately 6%-8%https://www.sages.org/publications/guidelines/guidelines-for-the-minimally-invasive-treatment-of-adrenal-pathology/