1. Zviedrija
Zviedrija jau 1940.gadā samierinājās ar Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā, taču Latvijas
sūtņa Voldemāra Salnā vadībā tika organizēta latviešu bēgļu pārbraukšana no
Kurzemes krasta uz Gotalndi. Daļu laivu pārtvēra vācu patruļas, un šie cilvēki tika
pārsūtīti uz Vāciju vai gāja bojā, tomēr, pēc aptuveniem aprēķiniem, Zviedrijā ieradās
ap 5,6 tūkstoši bēgļu. Skaits strauji samazinājās pēc latviešu leģionāru izdošanas
Padomju Savienībai 1946.gada janvārī, jo pēc šī notikuma daudzi latviešu trimdinieki
devās uz drošību garantējošām valstīm.
Uz Zviedriju emigrēja liels skaits latviešu inteliģences – politiķi, diplomāti, rakstnieki,
žurnālisti, un iespējams, tas bija viens no iemesliem latviešu sašķeltībai Zviedrijā –
dibinājās un juka partijas, komitejas, grupas. Tomēr 1951.gadā tika nodibināts
Kultūras centrs, kas koordinēja līdz tam diezgan stihiskos trimdinieku kultūras
pasākumus.
Zviedri’jā pirmie darbu uzsāka kori, bet lielākais notikums mūzikas dzīvē bija
1979.gadā rīkotās Pasaules Brīvo Latviešu dziesmu dienas Visbijā Gotlandē, ko
izvēlējās kā vistuvāko vietu Kurzemes krastam. Šīs dziesmu dienas pulcēja apmēram
piecus tūkstošus latviešu no Rietumeiropas, Ziemeļamerikas un Austrālijas. Līdzās
dziesmām, dejām, referātiem un citiem pasākumiem notika arī vairākas jauniešu
politiskās akcijas ar prasību atbrīvot Latviju no okupācijas.
Zviedrijā bija arī nopietnākie trimdas periodikas un grāmatniecības aizsākumi.
Spilgtākā 'personība tēlotājmākslā bija Niklāvs Strunke, kas jau neatkarīgajā Latvijā
tiecās meklēt ceļus jaunas, mūsdienīgas latviešu mākslas radīšanai. Viņa nozīmīgākais
darbs trimdas laikā bija Raiņa kopoto rakstu ilustrēšana.
Būtībā neviena cita valsts nespēja sacensties ar Zviedriju latviešu inteliģences augstā
īpatsvara ziņā. Tas izpaudies daudzu latviešu augstajos profesionālajos sasniegumos.
Latviešu nacionālā fonda rosīgākais darbinieks ir dzejnieks un publicists Andrejs
Eglītis. Stokholmā Kārļa Skalbes znots arhitekts Roberts Legzdiņš iekārtojis Zviedrijas
Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, juriste Laila Freivalde bija tieslietu ministre. Jubilejās
publiski tika godināts rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš un komponists Jānis Mediņš.
Literatūrā: Lielāko daļu savu trimdā pavadīto laiku Zviedrijā pavadīja Zenta Mauriņa,
kas Latvijas vārdu pasaulē nesusi vistālāk gan ar dažādām esejām, stāstiem, gan
citiem prozas darbiem.