5. “ Mēs ar brāļuku lepojāmies ar garīgo un fizisko piederību Grīziņkalnam(lepojamies arī vēl šodien). Grīziņkalna gēnam ir īpāša slava Latvijas vēsturē, un kategorija “Griščenes čalis” Rīgā kotējās ārkārtīgi augsti ” Viks Arnolds Burovs Jānis Asars Viks Ingrīda Ūdre Mirdza Šmithene Vera Singajevska Eduards Rozenštrauhs Diāna Čivle Velta Līne Marija Leiko Vilhelms Ķuze Andris Kolbergs Ivars Kalniņš Imants Kalniņš Andrejs Johansons Jānis Grīziņš Ojārs Grīnbergs Arvīds Grigulis Augusts Deglavs Milda Brehmane- Štengele Valdis B irkavs Lilita Bērziņa Vizma Belševica Tija Banga
6. “ Pat atmiņu grāmatā autora “es” neizbēgami kļūst par literāru tēlu, kas sāk rīkoties tā, kā prasa grāmatas īpašā loģika…Tālab “Bille” nav Vizma, bet Vizmas bērnības laiks…” V.Belševica “Meitene no Grīziņkalna” Grīziņš J. Vārnu ielas republika Viks T.Fucktors Belševica V. Bille.Triloģija Pie Vārnu ielas republikāņiem…
7. RCB Grīziņkalna filiālbibliotēka gadus skaita J.Salmiņš “Galvaspilsētas Rīgas 5. tautas bibliotēkas vēsture”(1939) Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Grīziņkalna filiālbibliotēka ir viena no vecākajām Rīgas publiskajām bibliotēkām – pirmā bibliotēka, kas Rīgā tika atvērta pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1924.g. 2.janvārī. Lēmumu par piektās tautas bibliotēkas – tagadējās RCB Grīziņkalna filiālbibliotēkas – dibināšanu Rīgas Dome pieņēma 1923.g. 1.oktobrī. Jaundibinātās bibliotēkas pirmā pārzine bija Emma Kalniņa, no 21.07.1923 - 01.07.1934. Bibliotēkas vadītāja no 07.08.1934 līdz 01.06.1940 – Karlīne Jēkabsone.
8.
9. Īsta vēsturiska, “antikvāra” vērtība Pirmās grāmatas bibliotēkas krājumā (Retrofonds) Pirmā bibliotēkas inventāra grāmata. Pirmais ieraksts šajā 1. inventāra grāmatā bija V.Pludoņa “Daiļliteratūras hrestomātija skolai un pašizglītībai”, 1907.gada
10.
11. Pirmie bibliotēkas dokumenti Rīgas pilsētas 5.bibliotēkas vadītāji laika posma no bibliotēkas dibināšanas līdz 1940.gada jūnija Kalniņa Emma 21.07.1923. – 01.07.1934. Jēkabsone Karlīne 07.08.1934. – 01.06.1940. Bibliotēkas atklāšanas laikā bija 3 darbinieki, bet 1933.gadā jau 14 darbinieki, no tiem 12 bibliotekāri
12.
13.
14.
15.
16.
17. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 50.gadi. Bibliotekāra J.Eizas darinātie bibliogrāfiskie plakāti, veltīti rakstnieku jubileju atcerei
18.
19. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 60.gadi 60.gadā bibliotēka atvēra savus fondus lasītāju brīvai pieejai. Grāmatu krājums Lasītāju skaits 1946.g. 47 991 eks. 1990.g. 77 527 eks. 4 289 1964.gadā bibliotēkai piešķīra Teicama darba bibliotēkas nosaukumu
![Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēkas vēsture fotogrāfijās un dokumentos ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]](https://image.slidesharecdn.com/rcbgrzikalnabibliotkasvsture-100917080218-phpapp01/85/rcb-grzikalna-bibliotkas-vsture-1-320.jpg)
![Grīziņkalna rajons laiku griežos ’’Bet saule tomēr glūn uz Grīziņkalnu, skaita caurumus balagānu audeklu jumtos, skaita trīskrāsainās flagas, glūn un smej pie sevis: “Ek, kā līksmo Grīziņkalna čolīši.” J.Grīziņš ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]]()