Virtuālā izstāde

1. Daudz laimes, Latvija!
18.novembris – Latvijas valsts dzimšanas diena

2. Novembris (1918)
Auro kā pastaros novembra vējš,
Bijušo godību smiedamies plēš.
Drausmīgās aukās ozoli lūst.
Viesuļiem griežoties, stiprumi grūst.
Stiprākās pilis pastari grauj,
Krāsotos vapeņus lapām līdz rauj.
Latvijas novembris rotaļot grib,
Sarkanbalts karogs viesuļos zib.
Tauta kad aprimst kā šalkojošs sils,
Klusa un balta tad paceļas pils.
Brīvība baltā kā roze zied,
Negaisos gūtu to sargājiet!
(J.Akuraters)

4. 1918.gada 18.novembris.
Šajā dienā pašreizējā Nacionālā teātra ēkā tika
proklamēta Latvijas Republika.

5. Ilgvars Butulis. Valsts pirmā : Vilis Rīdzenieks. Latvijas Valsts
pasludināšana 1918. gada 18. novembrī = First of the State
: Vilis Rīdzenieks. The proclamation of the Latvian State. 18
November 1918. - Rīga : Neputns, 2008.
Grāmata veltīta Viļa Rīdzenieka slavenajam (un vienīgajam)
Latvijas valsts proklamēšanas akta fotoattēlam. Latvijas
Universitātes profesora Ilgvara Butuļa koncentrētais un
informatīvi izsmeļošais ievads sniedz ieskatu vēsturiskajā un
politiskajā situācijā uz liktenīgo 1918. gada 18. novembri un
paša svinīgā notikuma norisē.

6. Uz zaļā Latvijas lauka
Mēs dzeram no jauna
trauka.
Mums viss vēl ir jauns un
spožs,
Jauns karogs, jauna gaita,
Jauns karaspēks uzvarošs.
(K. Skalbe)

7. Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī. - Rīga :
Madris, 1998.
Grāmatā ievietotas brošūru "Latvijas valsts pasludināšana" un
"Latvijas Pagaidu valdības mērķi" faksimilizdevums, blakus
ievietoti šie darbi mūsdienu transkripcijā. Notikumu
aculiecinieks, žurnālists Georgs Haralds Jēgers (1880-1946)
radīja rakstu krājumu, kas ir pirmā grāmata, kas stāsta par
Latvijas valsts dibināšanu.

8. 1918. gada 18. novembris bija vēsa un
apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra
telpās (tagadējā Nacionālā teātra) priekšsēdētāja
biedrs G. Zemgals (J. Čakste tobrīd nebija
Rīgā) paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet
Tautas padomes rokās.

9. J. Seskis. Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara
notikumu norisē : atmiņas un apcer. (1914.-1921.) :
[dēla Viktora piemiņai]. - Atkārt. 1937. g. izd. - Rīga :
Balta, 1991.

10. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo
augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka
"Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme,
Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski
republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar
ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce,
sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu,
aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata."
Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī
Latviju!”

11. Gailīte, Zane. Mūsu Baumaņu Kārlis. - Rīga :
Zvaigzne, 2015.
Grāmata ir veltījums Latvijas Republikas himnas
autora dzīvei un darbībai viņa 180 gadu jubilejā.
Grāmatā spilgti un tēlaini sniegta arī plašāka
laikmeta panorāma un raksturoti komponista
līdzgaitnieki, vide un notikumi, ļaužu saskarsme
un kaislības, tikumi un netikumi.

12. Uldis Ģērmanis. Ceļā uz Latviju : raksti par mūsu
vēsturi. - Rīga : Memento Latvija, 1993.

13. Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas
padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli
Ulmani.
Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics.
Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī
par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts
Jānis Čakste.

14. Treijs, Rihards. Zigfrīds Meierovics. - Rīga : Jumava, 2007.
Monogrāfija vēsta par Latvijas valstsvīra, pirmā Latvijas
ārlietu ministra, Lāčplēša Kara Ordeņa kavaliera Zigfrīda
Annas Meierovica (1887-1925) dzīvi un darbu. Autors
grāmatā apkopojis plašu informācijas un izziņas klāstu, kas
balstīts nopietnā vēstures, arhīvu, preses un citu materiālu
izpētē.

15. Latvijas pirmais Valsts Prezidents Jānis Čakste : [ilustrēts
piemiņas rakstu krājums] / Čakste, Jānis. - Saīsināts izd. -
Rīga : Avots, 1993.

16. Igors Vārpa. Ceļš uz Latvijas valsti, 1914-1922. - Rīga :
Jumava. SIA "J.L.V.", 2012.
I. Vārpa grāmatā pievēršas vēstures posmam no 1914.
līdz 1922. gadam, kad Latvijas vēsturē tiek ierakstītas
varonīgākās kaujas par Latviju - cīņas Mazās Juglas
krastos, Ziemassvētku un Ķekavas kaujas, Nāves salas
aizstāvēšana, pret Bermontu vērstās kauju operācijas,
līdz ceļš uz Latvijas valsti un sapnis par Latviju vainagojas
ar tās atzīšanu "de facto" un "de iure".

17. Latvijas valsts tika pasludināta, bet reāli nepastāvēja,
jo nebija ne noteiktas teritoriālās robežas, ne savas
armijas, ne finansiālo līdzekļu. Bija izpostīta zeme,
sagrauta rūpniecība, iedzīvotāji izklīduši. Latvijas
teritorijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks.
Joprojām liela ietekme bija lieliniekiem, kuri cerēja
atjaunot padomju varu.

18. Pumpuriņš, Tālis. Sarkanbaltsarkanās - Latvijas karoga
krāsas : pētījumi, atmiņas un dokumenti par Latvijas Valsts
karoga tapšanas vēsturi. - Cēsis : Cēsu vēstures un mākslas
muzejs, 2000.
Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš ir viens no
zinošākajiem Latvijas karoga pētniekiem - par šo tēmu
aizstāvēta doktora disertācija un pētījums apkopots
grāmatā. Autors uzsver - tāds ceļš, kādu ir nācies iziet
Latvijas sarkanbaltsarkanajam, nav daudzu nāciju vai valstu
karogiem, tāpēc, lai arī kādas nebūtu citu valstu vēsturnieku
diskusijas, tas ir mūsu karogs.

19. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus
bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja
mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava
iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos
jaunajai valstij.

20. Gelderiņš, Egīls. Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības
zīmes un to nēsāšanas noteikumi, 1918-1940. - Rīga :
Latvijas Kara muzejs, 2007.
Autors grāmatā aplūko Latvijas armijas karavīru formas tērpu
izveidošanu un attīstību starpkaru posmā. Šis ir uz
dokumentāliem avotiem balstīts pētījums par latviešu
karavīra ietērpa veidošanas tradīcijām no valsts dibināšanas
un bruņoto spēku izveidošanās līdz padomju okupācijas
sākumam. Izdevums iepazīstina ar Latvijas armijas karavīru
dienesta pakāpēm, atšķirības zīmēm, to nēsāšanas
noteikumiem.

21. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā
iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka
valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu
neatkarību.

22. Voldemārs Bastjānis. Demokratiskā Latvija : vērojumi un
vērtējumi. - Stokholma : Izdevis Dr. Emīls Ogriņš, 1966.

23. ’’Jo katras brīvas tautas pamats ir
nacionālā kultūra. Pazaudēt garīgu
neatkarību nozīmē pazaudēt visu.’’
(Kārlis Skalbe)

24. Skalbe, Kārlis. Mazās piezīmes : [stāsti un tēlojumi]. -
Rīga : Zinātne, 1990.
Grāmatā ietverti Latvijas tapšanas un tās patstāvības
gadu tēlojumi. Tajā izpaužas autora dziļā līdzjūtība
tautas liktenim, viņa lielā ticība neatkarības idejai.
"Mazās piezīmes" radušās, rakstniekam atsaucoties uz
būtiskām tautas dzīves un politikas norisēm.

25. Mana dzimtene maza kā svēteļa ligzda
Un grūti bij tajā pat iestatīt abas kājas
Bet tā tomēr ir sirds
Bet tās tomēr ir mājas
Mana dzimtene maza kā kniepadata
Bet tas ir sākums kurā es atgriezties varu
Pārvērties vējā
Pa garu vakara
Saules staru.
(K. Skujenieks)

26. Latvijai : patriotiskā lirika. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1996.

27. Mana Latvija : patriotiskā dzeja . - Rīga : Jumava, 2004.

28. Mana Latvija, dadzītis mazs,
Ieķēries pasaules svārkos;
Rieksts, ko visstiprākais zobs
Pūlas, bet nespēj pārkost;
Tālu saredzams kuģa masts,
Vētras piepūsta bura;
Mana Latvija, gaismas stars,
Zibens elkonī turas…
(A. Skalbe)

29. Spēka vārdi Latvijai.- Rīga : Jumava. SIA "J.L.V", 2008.
Autors Jānis grāmatā savācis un apkopojis spilgtus un
nozīmīgus citātus no Latvijas valstsvīru runām.

30. Latvijā es dzīvoju,
Latvijā es elpoju,
Latvijā es cerēju
Jaunu, skaistu Latviju.
(K. Skalbe)

31. Latvijai : dzejoļu krājums. - Rīga : [B. izd.], 1990.
Krājums tapis Atmodas laikā – 1990. gadā – un veltīts
tautas mīlētajam aktierim Ēvaldam Valteram 96.
dzimšanas dienā.

32. Es brīnos par debesīm Latvijā,
Cik dzidri tās staro un silti
Un ietver tik dīvainā atspulgā
Ir dzimtenes pelēko smilti!
Par vēju pat brīnos es Latvijā,
Cik kokus tas noliek spēj mīksti! –
Un, ja tu to redzi un izjūti tā,
Vai zemi šo nemīlēt drīksti?
(A. Bārda)

33. Latvijai : patriotiskās lirikas krājums. - 2. izd. - Rīga :
Zvaigzne ABC, 2008.
Izdevumā ievietoti latviešu dzejnieku dzejoļi, kas veltīti
Latvijai.

34. Pasaules malā -
man nav žēl – lai aug, lai aug arī
tur ieviņai deviņi zari!
Un tomēr,
kad birst ābelei balti ziedi,
liec lāpstu zemē tepat, stādi iekšā tepat,
kur zirgu piesiet,
dzimtu kur piesiet, kur piesiet
dzimteni.
(Imants Ziedonis)

35. Mana Tēvuzeme : dzeja. - Rīga : Madris, 1999.

36. Ir maza Latvija, ij tad, kad viena,
Priekš divām Latvijām mums zemes trūkst.
Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām,
Tā mums ir viena māte Latvija.
(Rainis)

37. Breikšs, Leonīds. Mūsu svētais mantojums. - Rīga : Signe, 1998.

38. Svētavots : latvisko atziņu krājums. - Rīga : Pētergailis, 1993.

39. Mūsu dziesmas ir vairogi seni, mēs tās par pagalvjiem liksim.
Daudzu paaudžu likteņu pilni mēs elposim kā pakalni Daugavas
krastos.
Mums acis būs vaļā, un nekas nespēs mūs pārsteigt un Daugavas
gultni aizbērt ar mūsu miesām un kauliem.
Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts, kuri šais krastos augšup
kāpa, lai lejā varētu Daugava plūst.
Mūsu dziesmas ir vairogi seni, ja mēs tās par pagalvjiem liksim – ne
sapnī, ne mūžos neaizmigsim.
(V. Ļūdēns)

40. Latvijas 100 skaistākās vietas. - Rīga : Zvaigzne ABC,
2013.
Grāmata palīdzēs atklāt Latvijas daudzveidību un
saskatīt tās unikālo un kolorīto raksturu. Izdevums
piedāvā aizraujošu ceļojumu pa mūsu zemes
skaistākajām, interesantākajām un iedvesmas
bagātākajām vietām.

41. Kuldīgā gadu gaitā 18.novembris
ir dažādi sagaidīts.
Foto: http://www.old.kuldiga.lv/?cat=531

42. Vētrājs, Aivars. Kuldīga, Rātslaukums, 1988. gada 18. novembris : [par
sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu Kuldīgā : sakarā ar Latvijas republikas
nodibināšanas 70.gadadienu] / Aivars Vētrājs ; aut. foto // Padomju Dzimtene. -
Nr.141 (1988, 26.nov.), 3.lpp. : fotogr.

43. Vanags, Uldis. 18. novembris un mēs : [par Latvijas valsts dibināšanu] / Uldis Vanags //
Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.), [1.]lpp.

44. Republikas proklamēšanas dienā : [par Latvijas valsts dibināšanas dienai veltītiem
pasākumiem Kuldīgā]. - (Informācija) // Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.), 3.lpp. :
fotogr.

45. 18.novembris pilsētā : [par 18.novembra svētku norisi Kuldīgā] / Aivara
Vētrāja foto // Kurzemnieks. - Nr.138 (1990, 20.nov.), [1.]lpp. : fotogr.

46. Spuleniece, Inguna. Pa deviņiem tiltiem un tiltiņiem : [par Latvijas republikas proklamēšanas
90.gadadienai velt. akcijas "Gaismas tilti" norisi Kuldīgā] / Inguna Spuleniece ; tekstā stāsta
LTV režisore Ilze Strenga ; Modra Rubeņa foto // Kurzemnieks. - Nr.98 (2008, 26.aug.), [1.]lpp.
: fotogr.

47. Tagad Kuldīgai ir izveidojusies sava tradīcija Latvijas dzimšanas
dienas atzīmēšanā – Gaismas ceļš. Piemiņas un piederības
apliecinājums.

48. Lipsnis, Juris. Gaismas ceļš - stabila tradīcija : [par LR proklamēšanas gadadienai veltīto Gaismas
ceļu Kuldīgā] / Juris Lipsnis ; tekstā stāsta Kuldīgas novada Sporta skolas direktora vietnieks Tālis
Orlovs, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra direktore Ruta Orlova ; Dzintara Lejas foto //
Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.133 (2013, 20.nov.), [1.]lpp. : fotogr.

49. Tūkstošiem svecīšu un simtiem roku Latvijas
dzimšanas dienas pievakarē sagādā svētku
noskaņu Kuldīgā. No viena pilsētas laukuma
uz otru veidojas Gaismas ceļš un latvju
rakstu zīmes.

50. Dambergs, Eduards. Patriotisma svētki - Latvijas 96.proklamēšanas gadadiena :
[par LR proklamēšanas gadadienas svinībām Kuldīgā] / Eduards Dambergs ; Ievas
Benefeldes foto // Kuldīgas Novada Vēstis. - Nr.126 (2014, 21.nov.), 5.lpp. : fotogr.

51. Nāk rudens apgleznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Mums viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
(M. Zālīte)

52. Mēs katrs ar nesaraujamiem pavedieniem esam ieausti
mūsu Latvijas vēstures rakstā.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

53. “Turi Latviju ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu,
ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”
(J. Jaunsudrabiņš)