1. Austrālija
Austrālija ir tālākais kontinents, uz kuru pēc Otrā pasaules kara devās latviešu
emigranti. Salīdzinājumā ar Eiropu un Ameriku Austrālija ekonomiski bija krietni
atpalikusi, tādēļ valdība mazapdzīvotajā teritorijā labprāt integrēja svaigu
darbaspēku, solot labus darba apstākļus.
Lielāks latviešu pieplūdums Austrālijā bija pēc 1905.gada revolūcijas, kad tur meklēja
patvērumu tie, kuri bēga no soda ekspedīcijām. No 1905.gada līdz Otrajam pasaules
karam Austrālijā bija apmēram 250 - 300 latviešu. Sidnejā bija pat latviešu bibliotēka.
Bēgļus Austrālija pieņēma bez sevišķas atlases, piedāvājot noslēgt līgumu uz diviem
gadiem valsts norādītā darbā. Nometnēs līdzās latviešiem bija poļi, ungāri, ukraiņi un
citu tautu pārstāvji.
1953.gadā, kad lielākais izceļošanas vilnis beidzās, Austrālijā bija apmēram 22 000
latviešu. Galvenās bēgļu nometnes izveidojās netālu no Sidnejas un Adelaidas.
1947.gadā daži entuziasti nodibināja pirmo Austrālijas latviešu labdarības biedrību,
pēc tam Austrālijas Latviešu apvienību, kuras lielākais veikums bija Pirmo latviešu
kultūras dienu sarīkojums Sidnejā, kas kļuva par tradīciju un Austrālijas latviešu
kultūras kodolu līdzīgi dziesmu svētkiem citos kontinentos.
Visu Kultūras dienu programmā vienmēr bija kopkoru koncerti, tautas deju
sarīkojumi, teātra izrādes, tēlotājmākslas un daiļamatnieku darbu izstādes. Tomēr
katriem svētkiem bija arī kāda sava īpatnība, piemēram, plakātu izstāde ar latvisku
tematiku, fotogrāfiju un arhīva materiālu ekspozīcija, etnogrāfiski pareizāko tautas
tērpu valkāšana, dažādu speciālistu sanāksmes utt.
Adelaidā tika nodibināta Mūzikas krātuve, kas jau ar 1961.gadu centās apkopot visus
latviešu komponistu darbus, skaņuplates, notis, rokrakstus, koncertu ieskaņojumus
un citus materiālus. Šajā unikālajā krātuvē ir gandrīz 2000 skaņdarbu - no J.Cimzes
līdz mūsdienu autoru darbiem. Tagad šie materiāli atrodas Latvijā un glabājas
Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļā.
Viens no savdabīgākajiem un iespaidīgākajiem latviešiem Austrālijas mākslā ir Imants
Tillers, kas saņēmis augstus apbalvojumus pasaules lielākajās izstādēs un
domubiedrus mākslā radis visā pasaulē.
Austrālijā izveidots arī soļotāja Jāņa Daliņa fonds viņa piemiņas saglabāšanai.