Par VIRMUS projektu un BDM

4. Virtual Open Air MuseuVirmus - the finalist of the Contest of „Good Practise Projects” - Award
Certficate. E.Vēveris, Latvia. Projekta prezentācija ES ATVN (Academic Internet Tevision
Network Showcases) konferencē Polijā 2005.1-5. XII. Audiovizuālie materiāli un filma„Pēdējais
Piebalgas Pumpenieks” ATVN arhīvā - www.euarchive.eu <http://www.euarchive.eu.
Tekstuālos materiālus sagatavoja muzeja vēsturnieki Juris Indāns, Uģis Niedre,
Ervins P.Vēveris (projeta vadītājs). Kārļa Streipa tulkojums angļu valodā.

5. Virtual Open Air MuseuVirmus - the finalist of the Contest of „Good Practise Projects” - Award Certficate. E.Vēveris, Latvia.
Projekta prezentācija ES ATVN (Academic Internet Tevision Network Showcases) konferencē Polijā 2005.1-5. XII. Audiovizuālie
materiāli un filma„Pēdējais Piebalgas Pumpenieks” ATVN arhīvā - www.euarchive.eu <http://www.euarchive.eu.

6. M. Goba . Ekspedīcija Augšzemes sētas ēku apzināšanai. Zinātniskās sesijas
materiāli...1975. R., 1976.

7. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Zin. red. S.Cimermanis. - R.: Zinātne, 1978
Par Latvijas etnogrāfiskajiem novadiem
sk. vairāk A. Bīlenšteina (1907,1918),
P. Kundziņa (1925, 1974), O. Tīlmaņa (1927),
J. Jaunzema (1941) un S. Cimermaņa (1978, 1988) publikācijās.
Latvijas neatkarības gados no Augšzemes - Ilūkstes apr. Kaplavas pag.
Vecbornes tika pārvietota ap 400 gadu veca baznīca.
O. Tīlmaņa diplomdarbā Augšzeme (Sēlija) minēta kā Augšgale.

9. Valsts aisargājamo pieminekļu sarakstos ierakstītā Ilūkstes apr. Kaplavas pag. Vecā Bornes baznīca 1936.g.
bija nonākusi ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Arī draudzi jau sen sirmā baznīca vairs neapmierināja, tā rīkojās
veco noplēst un tās vietā celt jaunu. Pieminekļu valde nolēma Vecbornes ev.-lut. baznīcu pārvietot uz
Brīvdabas muzeju. 1936.g. rudenī ap 400 gadu vecā baznīca tika nojaukta, bet 1937.g. 10.nov. baznīca
bija atkaluzstatīta Brīvdabas muzejā
Pieminekļu valdes vecākais inspektors P. Ārends
izstrādājis Bornes jaunās baznīcas projektu, kura
vērtība Ls 400, par brīvu. Saskaņā ar norunu, nododot
veco baznīcu Brīvdabas muzejam, šis projekts bija
jānodod Bornes draudzei.
Pieminekļu valde nolēma izteikt P. Ārendam pateicību.
BDM MZM-34, 93.lpp.

11. Selonia (Latvian: Sēlija; Lithuanian: Sėla), also known as Augšzeme (the "Highland"), is a cultural region of
Latvia encompassing the eastern part of the historical region of Semigallia (Latvian: Zemgale) as well as a
portion of northeastern Lithuania. Its main city and cultural center is Jēkabpils. The Selonian language has
become extinct, though some of the inhabitants still speak a Latgalian dialect.
This page was last edited on 17 October 2020, at 12:16 (UTC).

13. 1989. GADA 23. SEPTEMBRIS KAS SENATNI PĒTĪ, NĀKOTNI SVĒTĪ

14. E. VĒVERA FOTO

15. Bielenstein, August, 1826-1907, LATVIEŠU KOKA CELTNES UN IEDZĪVES PRIEKŠMETI,
R., 2007., 488 lpp. Viņa darbu bibliogrāfiskais rādītājs ievietots "Jumavas" apgādā izdotajā
A. Bīlenšteina grāmatā LATVIEŠU KOKA CELTNES, R., 2001., 232.-271.
Hardcover, 270 pages Published
2001 by Jumava
ISBN
9984054357 (ISBN13: 978998405435
3)
Edition Language
Latvian ibook.lv
Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti by August Johann
Gottfried Bielenstein Print book View all formats and languages » 67
Language: Latvian. Publisher: Rīga : Jumava, 2001-[2007] 67

16. Grāmatu “Ein glückiches Leben”, ciemojoties
vectēva dzimtajā pusē, Dobeles muzejam bija
dāvājis Volgangs Bīlenšteins no Naumburgas.
Tajā atrodamas ziņas arī par A. Bīlenšteina
mūža pēdējo darbu: “[..] ir pareizi, ka šodien
tautu vēstures politiskā puse tiek uzskatīta
tikai par daļu no vēstures un arvien vairāk
vērības tiek pievērsts kultūras attīstībai.”
Senatnes pētnieks E.Brastiņš recenzijā par to raksta: “[..] šī
grāmata varētu būt par pamatu nākošai latviešu materiālās
kultūras vēsturei, kādu, piemēram, Sireliuss uzrakstījis par
somiem, kā arī vadonis koka muzeja ierīkošanai, kādi pastāv dažās
Rietumu valstīs (Latvju Grāmata. – 1923.- Nr.4-32-34.lpp,)”
Lūcija Kazeniece, kādreizējā Rīgas Angļu institūta absolvente,
tagad pensionēta skolotāja, kas pēc bēgļu gaitām Vācijā un
izsūtījuma Sibīrijā lauku bērniem mācījusi svešvalodas,
muzejnieku iedrošināta, pārtulkoja latviešu valodā Dr. A.
Bīlenšteina autobiogrāfiju “Kāda laimīga dzīve” un mūža darbu
Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten. Erster Teil: Die Holzbauten
der Letten. St. Petersburg, 1907. Zweiter Teil: Die Holzgeräte der Letten.
Petrograd, 1918.
Prof., Dr. habil. art. Ojārs SPĀRĪTIS
Dr. Bīlenšteins – MEMORIA VIVA, CULTURA VIVA
Latvijas kultūras un zinātnes vēsturei nozīmīgas
kopsakarības, ko aktualizējusi A. Bīlenšteina
pētījuma izdošana.
“[..] Grāmatas priekšvārdu A. Bīlenšteins
ar atvieglojumu par to, ka manuskripts
nav gājis bojā 1905. gadā, beidza ar
vārdiem HABENT SUA FATA LIBELLI
(grāmatām pašām savs liktenis).
Cilvēkiem un ideālismam zinātnē arī.”
A. Bīlenšteins. Latviešu koka iedzīves
priekšmeti. – Rīga: Jumava, 2007.
KULTŪRAS FORUMS 2007. gada 18.-25. maijs
Bīlenšteina meitas Martas Bīlenšteinas zīmējumi. Autora krustmeita Anna Šponholca
bija manuskripta korektore. Viņas abas to izglāba no 1905. gada revolūcijas sārta
liesmām.

17. Pagātnei pieder kaislības ap A. Bīlenšteina sabiedriskajiem uzskatiem. Viņa grāmatas ir izturējušas laika
pārbaudi un kļuvušas par bibliogrāfisku retumu.
Pārmaiņas iezīmējās 20.gadsimta sešdesmitajos gados, kad Latvijas televīzija parādīja pēc dobelnieku
ierosmes un ar viņu līdzdalību tapušu raidījumu par savu novadnieku.
A.Bīlenšteina grāmatu “Ein gluckliches Leben” 90 gados pārtulkoja pensionēta skolotāja Lūcija Kazeniece.
Dobeles muzejnieku iedrošināta viņa sāka pārcelt latviešu valodā arī A. Bīlenšteina – “Die Holzbauten und
Holzgeräte der Letten, August Johann Gottfried Bielenstein“, kuru Pauls Kundziņš dēvēja par pirmo zinātnisko
darbu par visām latviešu lauku sētas ēkām (Kundziņš P.Latvju sēta-1974-Stokholma -435 lpp.).
Brīvdabas muzeja un Valsts Nacionālā vēstures muzeja darbinieki palīdzēja sagatavot tulkojuma
manuskriptu publicēšanai.
Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti by August Johann Gottfried Bielenstein, published between
1918 and 2007 in German and Latvian and held by 22 libraries worldwide
Dzimis 1948.14.01. A i z p u t ē. Audzis un bērnību vadījis šajā pilsētā. Mācījies A i z p u t e s vidusskolā, ko absolvējis
1966. Beidzis LVU Vēstures un filoloģijas fak. (1972). 1972 – 73 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zinātniskais
līdzstrādnieks, no 1989 – direktors.
Publicējis rakstus par Latvijas etnogrāfijas vēsturi. Piedalījies projekta VIRMUS (Virtuālais muzejs) izstrādē. Eiropas
Brīvdabas muzeju asociācijas biedrs (1989). Par savu lielāko veikumu uzskata – izdevies panākt vācu izcelsmes Dobeles
mācītāja – valodnieka, arheologa, etnogrāfa, ģeogrāfa vienā personā - Augusta Bīlenšteina darba Latviešu koka celtnes un
iedzīves priekšmeti (1. un 2.d.) izdošanu.
INDĀNS Juris – vēsturnieks.

19. Melnais piemineklis Brīvdabas mūzejā. Tieši pirms diviem gadiem, 8. maijā
Brīvdabas muzejā nodega Zemgales sētas saimniecības ēka.
Juris Indāns, Latvija Amerikā, Nr.22 (02.06.2001)
Kurzemes mājas atklāšana Brīvdabas muzejā 2002. gada vasarā pēc 2000.g.
26. maija postošā ugunsgrēka, kad krāsmatās tika pārvērsta Kurzemes sēta.
AiINA ROZENIECE, “LV” aina. rozeniece@vestnesis
Zviedrijas karalis Kārlis Gustavs XVI un karaliene Silvija Kurzemes sētā ar ar
Brīvdabas muzeja direktoru Juri Indānu (centrā).
Latvijā pēc tās neatkarības atgūšanas Zviedrijas monarhi vēl nav bijuši.
IVETA BOJĀRE, Foto - Uldis Briedis, Diena, 11.09.1992
ZVIEDRIJAS KARALIM PATĪK RĪGA
Dobele kultūrvēsturiskas ainas no Zemgales senatnes by August Bielenstein
Print book Language: Latvian Publisher: [Dobele] [Dobeles Novadpētniecības muzejs] 2016

20. “Pikšu” dzīvojamā ēka ar maz izņēmumiem
atrodas tādā pat stāvoklī, kādā tā bijusi tēva
un tēva tēva laikā. Tā ir tipiska vecās Zemgales
celtniecības paraugs. Māja celta no koka
ar priekšnamu un parastu
manteļskursteni.
No priekšnama pa labi ieeja lielajā
dzīvojamajā jeb ļaužu istabā.Tai galā
divas mazākas istabiņas, kas tagad
pārtaisītas mazliet citādi. Vienā no tām arī
karājies prezidenta šūpulis.” (“Zemgales
Balss”, 1937. g. 3. Sept.)
1993.g. arhīvā atrastie “Pikšu” māju zemes izpirkšanas akts (fragmenti).
. 1891.gada 5.decembris
[..] 1989. gada rudenī, kad “Pikšās” bija sabraukuši cilvēki no
Latvijas malu malām, pagalmā, klajā vietā, kur pirms desmit
gadiem tika nopostīta vecā dzīvojamā ēka, bija apskatāma
savdabīga izstāde: fotogrāfijas, dokumenti, 20. un 30.gadu
laikraksti. Speciālisti sprieda par “Pikšu” turpmāko likteni.
Dobeles muzeja un kultūras ļaužu kopas ierosme atjaunot
“Pikšas” bija atradusi dzirdīgas ausis.”
1995. g. 1.janvārī “Pikšas” piepulcējās Latvijas muzeju saimei.*
*Pagalmā bez “Pikšām” //Dzimtenes Balss.- 1989.-Nr.38;
Stabrovska M. Mājas, kādas tās bija.// Dobeles muzeja Kārlim Ulmanim veltīts
izdevums. – Dobele, [1989] 6.lpp.
arhitektes Māras Matuzānes zīmējumi
(pirmpublicējums) Lauku Dzīve , 1993, jūlijs, 14.lpp.
PIKŠAS 19.gs.70.gadi
1936

21. Latvijas arhīvi, 1995.,Nr.4, 11.-15.lpp.
Pikšu dzīvojamā māja.
1970-to gadu beigas
Klēts pēc pārbūve
1920-to gadu beigās
Pēc namdara Ed.Meļņa,
kas piedalījies ēkas pārbūvē, stāstītā
1992.g. zīmējusi arh. M.Matuzāne
“Pikšas” 30. gadu kinokadros. Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvs. Kārlis Ulmanis savās dzimtajās mājās Bērzmuižas
. pagastā// Latvijas Skaņu Hronika. -1936. - 8.apr. - Nr. 346-111. glabāšanas vienība.

22. 50.gadi