ORNIŅŠ Aleksandrs Kārļa d., sabiedrisks darbinieks. * 1898. VII 03. Līgatnes pag. 1919/1920. Latvijas armijā, karavīrs, 1919/1940. Aizsargu organizācijā, 1925. VIII 15. Rīgas V aizsargu pulka Vildogas nodaļas priekšnieks, 1929. VIII 17. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 472, 1941. VI 14. izsūtīts, Vildogas pagasta padomes loceklis, Nurmižu savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieks, Vildogas pagasta Laugu māju īpašnieks. Avots: LVVA1640-1-522-256, 1640-1-798-259.; LVA 1987-1-17506.; „Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” # 325/1929.

1. Novadnieku kalendārs
Bet vidū dzīvība
Valija Brutāne ( 28.I 1911. – 7. VI 1990.)
Dzejnieki par savu dzīvi un nāvi visu pasaka paši. Tā ir viena no viņu nedaudzajām
priekšrocībām šīs esamības laikā. Viņi paši pasaka visu. Mums atliek tikai izlasīt un
domāt par to, kas tad ir vidū starp sākuma un beigu redzamajām zīmēm.
Leonīds Paparde ( dzimis Miška Kārlis)
Dzimis 1893.g. 13.02 Paltmales ( tagadējā Līgatnes ciemā) pagastā. Miris 1938.g.
29.08. Mācījies Paltmales p-skolā.
Henrijs Visendorfs (dzimis 1861. gada 24. (12.) martā, miris 1916. gadā) bija
latviešu žurnālists un grāmatizdevējs. Visendorfs ieguvis ģimnāzijas
izglītību Pēterburgā, klausījies lekciju kursus par tautsaimniecību Kondorsas licejā.
Devis nozīmīgu ieguldījums latviešu valodniecībā un valodas attīstībā,
popularizēdams latvietības jautājumus ārzemju (vācu, angļu, franču) presē, kā arī
sponsorējot un veicinot “Latvju Dainu” iznākšanu, tautasdziesmu krāšanas un
sistematizēšanas darbu. Ir arī brošūras “Ziņas par latviešu ticību” autors.
Natālija Robiņa – dzimusi 1885. gada 11.aprīlī Rīgas apriņķa Siguldas pagasta ( pēc
tagadējā teritoriālā iedalījumā Cēsu rajona Līgatnes ciema) Lielzanderu mājās kā savu
vecāku – Mārtiņa un Trīnes Robiņu piektais bērns. Natālija Robiņa – Raiņa lugas
„Uguns un nakts” tulkotāja franču valodā, atdusas Šveicē.
Siliņš Edgars Imants ( dz. 1927.g. 21. martā Līgatnē). Fiziķis, fizikas un
matemātikas zinātņu doktors ( 1979), profesors ( 1985), Dr.habil.phys.(1992). LZA
akadēmiķis (1992). Kopš 1968.g. LZA Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas
vadītājs. Zinātniskie darbi spektroskopijā, cietvielu fizikā, molekulārajā elektronikā.
E. Siliņa vadībā Latvijā ir iedibināts jauns pētījumu virziens – organisko cietvielu
fizika.

2. Dzelzītis Kārlis
Dzimis 1892.gada 25.jūnijā Vildogā. Studējis Pēterburgas Universitātē un 1921.gadā
beidz Latvijas Universitāti. Pēc tam bija advokāts Rīgā un Satversmes sapulces
loceklis soc. dem. frak. 3. Saeimā neatkarīgo sociālistu gripā.
Kopš 1944.gada Austrijas trimdā (Insbrukā), kur turpināja studijas un 1950.gadā
izceļoja uz Jaunzēlandi.
Ar vārdu K.Dzelzs izdevis dzejoļu krājumus:
 Karogu nemiers – 1922.g.
 Sniegs un degošā sirds – 1924.g.
Rakstījis arī stāstus. Šo darbu vērtība nav.
//Latvju enciklopēdija 1. – 559.lpp.
1928.gadā, kad Augusts Mūrnieks iestājās veco lielinieku biedrībā. Eduards Veiss -
Baltiņš rekomendācijā rakstīja:
„Pazīstu A. Mūrnieku no 1905.gada. Kopā sēdējām centrālcietumā, pēc tam
strādājām partijas darbu pagrīdē. Viņš ir strādnieks, revolucionārs un pagrīdnieks,
neatlaidīgs un drosmīgs cīnītājs pret savas šķiras ienaidniekiem.”
1878.gada 2.augustā Paltmales muižas ‘’Kazkājas’’, Līgatnes papīrfabrikas strādnieku
ģimenē. Kad Augustam bija drusku pāri vienpadsmit gadiem, nomira tēvs. Pabeidzis
Līgatnes papīrfabrikas trīsgadīgo skolu. Augusts 14 gadu vecumā sāka strādāt fabrikā
par celtniecības palīgstrādnieku.
1898.gada sākumā Augusts devās uz Rīgu, kur dabūjis darbu korķu fabrikā. Te viņš
iepazinās ar revolucionārajām idejām, nelegālo literatūru un 1902.gadā kļuva par
Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru.
Fēliks Lindiņš 1897-1943
Dzimis Cēsu apriņķa Paltmales pagastā. Mācījies Cēsu reālskolā. 1917.gadā viens no
LSDJS Cēsu pulciņa ‘’ Kvēle’’ organizatoriem.
1918.gada LSDJS CK loceklis.
1919.gadā LKPDJS Cēsu pulciņa ‘’Kvēle’’ sekretārs, LKPDJS pirmā kongresa
delegāts. 1919.gada maijā pēc padomu varas krišanas paliek Rīgā, kur to arestēja.

3. Buržuāziskās Latvijas laikos studē Latvijas valsts Universitātē vēlāk revolucionārajās
cīņas nav piedalījies.
V.Rauzāns ‘’Saulei pretim rokas sniegsim’’ LV 1, Rīga, 1963.g.
Knoriņš Vilis ( Vilhelms)
Dzim. 1890.g. 29.augustā Skujienes pag.
Lāce (Lācis) Anna
Dzimusi 1891.gada 19.oktobrī Ķempju muižā, Liepiņu ģimenē. Mirusi 1979.gada
21.novembrī.
Eduards Zicāns
Dzimis 1884.g. 10.oktobrī Līgatnes pag. Jaunžīgures. Miris 1946.gada 30.aprīlī
Nirnbergā, Vācijā.
Izglītības darbinieks, teologs, dzejnieks.
Jānis Hugo Inveiss
1896.g.12.novembrī Līgatne, Ķempju pag.
‘’Rozeskalnos’’ amatnieku ģimenē. Miris 1981.g. 21 jūlijā Milvokos, ASV.
Inženieris, mehāniķis, augstskolu mācībspēks. Mācījies Paltmales pagasta skolā,
Siguldas draudzes skolā, V.Blūma reālskolā Rīgā, Pleskavas guberņas oropeckas
reālskolā. 1916.g. sāka studēt kuģu būvi Pēterpils Politehniskajā institūtā. Iesaukts
karā, beidza Konstantīna kara skolu Pēterpilī kā artilērijas virsnieks. Piedalījies
1.pasaules karā. 1923.g. atgriezās Latvijā, iestājies Latvijas Universitātē Mehābikas
fakultitātē, kuru 1933.g. beidza pirmo godalgu saņemot. No 1927.g. viņš bija Latvijas
Universitātes subasistents tehniskās mehānikas metālu un tehnoloģijas katedrā. 1933.-
1944.g. asistents, 1936.-1940.g. lektors.