2. Latvijas Leģionāri
1940. gada jūnijā Latvijā sākās baisākais no
periodiem latviešu tautas vēsturē – padomju
vara nežēlīgi iznīcināja Latvijas inteliģenci,
virsniekus un labākos saimniekus. Represēti
tika desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
1941. gada vasarā padomju okupāciju
nomainīja nacistu okupācija. Pēc pieredzētā t.s.
“Baigajā gadā“, daudzi bija gatavi brīvprātīgi vai
pēc mobilizācijas iet cīņā pret padomju režīmu.
3. Latvijas Leģionāri
Vēstures fakti liecina, ka 1943.gada sākumā
izveidotā latviešu leģiona vienības nav bijušas
iesaistītas nedz Holokaustā, nedz kara
noziegumos pret cilvēci.
Leģiona karavīri nepiedalījās represīvajās
akcijās pret civiliedzīvotājiem, bet gan cīnījās
austrumu frontē pret sarkanarmiju.
4.
5. Daugavas vanagi
Kara gūstekņu nometnē Cēdelgēmā, Beļģijā
1945.gada 28.decembrī bijušie latviešu karavīri
nodibināja „Daugavas vanagu” organizāciju.
Tās uzdevums bija palīdzēt bijušajiem
karavīriem, viņu ģimenēm, karā kritušo
tuviniekiem, kā arī konsolidēt trimdā nokļuvušo
latviešu sabiedrību.
6. 1944. gada 16. marts
1952.gadā „Daugavas vanagu” valdes sapulcē
Londonā, tika nolemts atzīmēt 16.martu kā
Latviešu leģiona piemiņas dienu.
Izvēlētais datums nebija nejaušs- 1944.gadā no
16. līdz 19.martam abas Latviešu leģiona
divīzijas – 15. un 19. – austrumu frontē, pie
Veļikas upes izcīnīja smagas kaujas ar
sarkanarmiju. Tā bija vienīgā reize 2.pasaules
kara laikā, ka abas vācu armijas sastāvā
esošās latviešu divīzijas cīnījās plecu pie pleca.
7. 16. marta atzīmēšana
Rietumos dzīvojošo latviešu sabiedrībā
16.marts kā leģiona karavīru piemiņas diena
tika atzīmēta katru gadu pilnīgi legāli, nevienā
latviešu mītnes zemē netika izteikti nekādi
pārmetumi par šī datuma atzīmēšanu.
Latvijā pirmo reizi 16.martu kā Latviešu leģiona
piemiņas dienu atzīmēja 1990.gadā. Arī šajā
gadā, kā arī vairākos turpmākos gadus vēl
neviens šo dienu nesaistīja ar kādu nacisma
glorifikāciju.
8. Pirmie pārpratumi
Pirmo reizi nopietna starptautiska uzmanība šai
dienai bija pievērsta 1998.gadā, kad Rīgā pie
Brīvības pieminekļa satikās politiski labēji un
kreisi noskaņotu ekstrēmistu grupas, kuras,
demonstrējot savus uzskatus par 16.martu un
latviešu leģionu, centās parādīt sevi pārsvarā
ārzemju televīziju kamerām. Krievijas prese un
atsevišķi Rietumu laikraksti sāka rakstīt par
nacisma atdzimšanu Latvijā, par nacistu
gājieniem Rīgā. Bieži vien šīs ziņas bija klaja
dezinformācija par notiekošo.
9. 16. marts mūsdienas
Kopš 1998.gada šo dienu – 16.martu – pavada
dažādi politiski skandāli, šajā dienā mūsu valsts
galvaspilsētai ir pievērsta pastiprināta ārvalstu
plašsaziņas līdzekļu uzmanība, it sevišķi
pēdējos gados 16.marts ir kļuvis par dažādu
nokrāsu politiskās aģitācijas pasākumu, kuram
vairs nav nekāda sakara ar latviešu leģionāru
piemiņu.
10. Atskats uz iepriekšējajiem gadiem
2013. gads bija sevišķi provokatīvs, jo
atbildīgās RD amatpersonas ļāva rīkot divus
pretēji noskaņotus pasākumus, vien 100 metru
atālumā vienam no otra.
11.
“Apvienība pret nacismu” savā piketā izmantoja
pastiprinošas skaņu iekārtas, brīdī, kad
Leģionāru pasākuma dalībnieki devās nolikt
ziedus pie Brīvības pieminekļa pakājes,
atskaņojot skaļu mūziku un runājot uzrunas.
Divu pušu konfrontācija radīja arkārtīgi lielu
nesaskaņu starp divu atšķirīgi orientētu
pasākumu dalībniekiem.
12. Atskats uz iepriekšējajiem gadiem
2014. gada 16 marts sākās ar dievkalpojumu
Doma baznīcā sākās gadskārtējie Leģionāru
piemiņas pasākumi. Pēc dievkalpojuma ap
1500 cilvēku devās gājienā uz Brīvības
pieminekļa pakāji, lai tur noliktu ziedus. Doma
laukumā un Bastejkalna apkaimē piketos bija
pulcējušies tā dēvētie antifašisti, kas gājienu
sagaidīja ar svilpieniem.
13. 16. marts šogad
Šogad Leģionāru piemiņas dienas pasākumi
Rīgā aizritēja mierīgi, savukārt pie Latvijas
vēstniecības Maskavā sarīkota «antifašistiska
akcija», kuras dalībnieki skaļi skandējuši
«Fašisms neies cauri!»
14. 16. marts šogad
Lēgionāru piemiņai veltītie pasākumi Lestenes
Brāļu kapos šogad guva lielu popularitāti, atdot
godu bija ieradušies ap 1000 cilvēku.
