1. ASV/ Kanāda
Lielākais bēgļu daudzums ASV iebrauca no 1948. gada līdz 1952.gadam, kad ASV
Kongress bija pieņēmis lēmumu par lielāku bēgļu skaita uzņemšanu, nekā paredzēja
valsts imigrācijas kvotas.
Amerikas mērogos latviešu bēgļi dzīvoja diezgan izkaisīti, lielākās latviešu kolonijas
veidojās galvenokārt tajās vietās, kur jau bija uzņēmīgi veclatvieši vai enerģiski jau agrāk
iebraukuši mācītāji, kas veidoja savas draudzes. Pirmos gadus pēc iebraukšanas notika
rosīga iekārtošanās darbā, bet vakarus cilvēki pavadīja angļu valodas kursos, koros, deju
kolektīvos. Tika dibināta latviešu biedrības un draudzes, kas daļēji pamazām apvienojās
1951.gadā izveidotajā Amerikas Latviešu apvienībā (ALA). ALA kompetencē pamazām
nonāca politiskie, ekonomiskie, kultūras, izglītības un citi jautājumi.
„2x2” ir latviešu jaunatnes gadskārtējs 1-2 nedēļu seminārs latviskā vidē latvisko
zināšanu apguvei; nometne, no kuras pēc iespējas pilnīgi tiek izslēgta vietējās
sabiedrības ietekme. „2x2” nosaukums atvasināts no reizrēķina. Šī kustība sniedz vairāk
nekā vismazākās, t.i., 1x1, latviskās pamatzināšanas un nozīmē arī to, ka kustībā piedalās
divas latviešu paaudzes. 20.gs. 90.gados un 21.gs. sākumā Latvijā risinās "2x2" jaunākās
māsas - "3x3" nometnes ietvaros organizētie dzimtenes un trimdas latviešu kopīgie
saieti, kas simbolizē jau triju paaudžu piedalīšanos. Doma par "2x2" rīkošanu veidojās
Čikāgā un nemainīgi visos semināros bijuši tautiskā mantojuma, latviešu literatūras un
latviešu mūzikas interešu grupas. Kopš 1974.gada daļa programmas veltīta praktiskām
nodarbēm, piemēram, rotu kalšanai, rokdarbiem, keramikai, latviskajai virtuvei,
kordziedāšanai, koklēšanai.
1964.gadā Čikāgas amerikāņu gaidu vienība piedāvāja latviešiem nopirkt nometni
Mičiganas pavalstī netālu no Garā ezera (Long Lake), no kura nosaukuma radies latviešu
centrs „Garezers”. 1965.gadā sāka darboties pirmā Garezera vasaras vidusskola un
nometne bērniem. Pulcēšanās vietām „Garezerā" tika doti latviski nosaukumu: meitenes
dzīvoja "Indrānos”, zēni – „Krikšos”, mazie - „Sprīdīšos”, personāls – „Straumēnos” utt.
„Garezers” pastāv vēl joprojām.
Pirmajos gados mītņu zemē Amerikā lielākie kopīgie sarīkojumi bija dievkalpojumi,
valsts svētku atzīmēšana, Ziemassvētki un Jāņi, pasākumi tika organizēti īrētās telpās.
Programmā galvenokārt bija referāts, uzstājās kāds koris vai teātra kopa un beigās –
balle.
Lielākie latviešu kopā sanākšanas sarīkojumi ir Dziesmusvētki ASV. Pirmie vispārējie
Amerikas latviešu Dziesmusvētki notika 1953.gadā Čikāgā, turpmākie Ņujorkā, Klīvlendā,
Bostonā, Indianapolisā.
Kanādā latvietības uzturēšanā vislielākā nozīme ir Toronto - tur iznāk gandrīz visi
nozīmīgākie Kanādas latviešu periodiskie izdevumi. Te ir viena no nedaudzajām vietām
svešumā, kur latviskā vide ir ne tikai svētku gadījumos vai īpašās pulcēšanās reizēs, bet
tā pastāv gluži ikdienišķi un nepārtraukti. Latviešu etniskās kopības nostiprināšanā daudz
darījis luteriešu arhibīskaps Arnolds Lūsis. Tādēļ Toronto nereti tiek saukta par latviešu
trimdas galvaspilsētu, kaut arī PBLA (Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības) birojs un
Latvijas sūtniecība atrodas Vašingtonā. Iespaidīgi te ir latviešu sarīkojumi. Piemēram,
Latvijas valsts svētkos 18.novembrī pulcējas apmēram 3 tūkstoši dalībnieku. Par
nozīmīgākajiem sarīkojumiem Totonto izvēršas arī Kanādas Latviešu kultūras dienas (no
1952.g.), „Daugavas Vanagu” organizācijas globālās dienas, Kanādas latviešu dziesmu
svētki.
Literatūrā: Kanādā - Velta Toma, Ņujorkā – apvienība „Elles ķēķis", no kura
dalībniekiem vislabāk pazīstams ir Linards Tauns. ASV - dramaturgi Mārtiņš Zīverts,
Anšlavs Eglītis; rakstnieki Gunars Janovskis, Dzintars Sodums, kura tulkotais „Uliss"
uzskatāms par vienu no labākajiem pasaules klasiķu tulkojumiem latviešu valodā.