Viens no visizcilākajiem un latviskākajiem literātiem – Edvarts Virza Edvarta Virzas personība un darbi vairāk nekā četrde...
Edvarts Virza (īst.v. Jēkabs Eduards Liekna) <ul><li>Dzimis 1883. gada 27.XII, miris 1940. g. 1.III - viens no nozīmīgākaj...
Biogrāfija un literārā darbība <ul><li>Edvarts Virza dzimis Emburgas (Salgales) pag. “Rāceņos” - mātes dzimtas mājās. </li...
E. Virza mācījies Salgales pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. <ul><li>Bauskas pilsētas sk. beidza 1901. g. Šajā gadā...
<ul><li>1902. g. Virza uzsāka mācības Rīgas pasta - telegrāfa skolā, bet monotonais darbs negāja pie sirds tāpēc no skolas...
<ul><li>Dzīvodams dzimtas mājās, pašmācības ceļā apguva franču valodu. Šajā laikā pastiprināti sāka pētīt franču un krievu...
<ul><li>Tas bija kas radikāli jauns latviešu literatūrā. &quot;Biķeris&quot; uzskatāms ne tikai par pirmo erotiskās dzejas...
<ul><li>Pirmajam pasaules karam sākoties, visa dzimta posās bēgļu gaitām, bet kāda nomaldījusies lode 1915. g. vasarā noga...
<ul><li>1917. gadā, ienākot vācu frontei Latvijā, Virza devās uz Krieviju un apmetās Pēterburgā. Šeit, lai darītu zināmu s...
<ul><li>Latvijas valsts tapšanas laikā Edvarts Virza bija viens no tiem literātiem, kas līdzdarbojās vairākos to gadu pres...
<ul><li>Būdams klāt Latvijas kritiskākajos brīžos, Virza (arī J. Akuraters un K. Skalbe) kopā ar pagaidu valdību 1919. g. ...
<ul><li>1919. g. Virza pārnāca dzīvot uz Rīgu (no Valkas) un sāka strādāt laikraksta „Latvijas Kareivis” redakcijā, kurā s...
<ul><li>E.Virza miris 1940.gada 1.martā. Apbedīts Meža kapos.  </li></ul><ul><li>Literāts tiek uzskatīts par vienu no izci...
Darbi   <ul><li>Dzejas krājumi   </li></ul><ul><li>“ Biķeris&quot; (1907)  </li></ul><ul><li>“ Dievišķīgās rotaļas&quot; (...
<ul><li>Atsevišķi izdotās poēmas  </li></ul><ul><li>Proza   </li></ul><ul><li>&quot;Hercogs Jēkabs&quot; (1924?)  </li></u...
<ul><li>Publicistika  </li></ul><ul><li>Atdzejojumi  </li></ul><ul><li>Laikmeta dokumenti&quot; (1920)  </li></ul><ul><li>...
Edvarta Virzas ģimene
Elza Stērste (1885.-1976.) <ul><li>Jurista un rakstnieka Andreja Stērstes (1853.-1921.) meita.  Rakstniece, dzejniece. </l...
<ul><li>Padomju varas gados bijusi izsūtīta uz Sibīriju. Mirusi Rīgā, apglabāta Meža kapos. </li></ul><ul><li>E. Stērste i...
Amarillis Liekna   <ul><li>Dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes meita, Annas Žīgures māte,  kultūras darbiniece, kul...
Anna Žīgure <ul><li>Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita.  Dzimusi 1948. g. 25.augustā Rīgā. </li></ul><ul><li>Beigus...
<ul><li>Anna Žīgure, pirmā vēstniece Somijā pēc jaunās Latvijas atdzimšanas, tulkotāja, rakstniece, Latvijas Rakstnieku sa...
Vēl daži E. Virzas ģimenes foto:
Edvarta Virzas ģimene
E. Virza ar meitu
E. Virza, Elza Stērste ar meitu
E. Stērste un A. Žīgure
Edvarta Virzas piemiņai…
Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes pagastā <ul><li>“ Billītēs” tapuši daudzi dzejoļi .   D ārza lapenē un mājas augšējā ...
Edvarta Virzas iela <ul><li>Neilgi pēc Edvarta Virzas 105. dzimšanas dienas Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības Iecav...
Piemiņas akmens <ul><li>Iecavā 2003.g.16.VIII, Edvarta Virzas ielā pie kultūras nama tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža v...
Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka <ul><li>Iecavas bibliotēka dibināta 1945. gadā. </li></ul><ul><li>2003. gadā. bibliotēka...
Izmantotā literatūra: <ul><li>http://lv.wikipedia.org/wiki/Edvarts_Virza </li></ul><ul><li>http://www.vietas.lv/index.php?...
<ul><li>Eglītis A. Par Edvartu Virzu // Rakstnieki par rakstniekiem. II. R., 1996., 150.lpp. </li></ul><ul><li>Latvju enci...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

E. virza md

4,351 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
4,351
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
5
Actions
Shares
0
Downloads
53
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

E. virza md

  1. 1. Viens no visizcilākajiem un latviskākajiem literātiem – Edvarts Virza Edvarta Virzas personība un darbi vairāk nekā četrdesmit pēckara gadus bija noklusēti. Par viņu nerakstīja, viņa darbus neizdeva, taču Virzas grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja un jūsmoja.
  2. 2. Edvarts Virza (īst.v. Jēkabs Eduards Liekna) <ul><li>Dzimis 1883. gada 27.XII, miris 1940. g. 1.III - viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs. </li></ul><ul><li>Padomju laikā viņa personība un darbi tika noklusēti. </li></ul>
  3. 3. Biogrāfija un literārā darbība <ul><li>Edvarts Virza dzimis Emburgas (Salgales) pag. “Rāceņos” - mātes dzimtas mājās. </li></ul><ul><li>Abi vecāki - turīgu Zemgales saimnieku dzimtas atvases. Tēvs Juris Liekna spēlēja vijoli. Māte Anna Vīgante bija liela dainotāja un dejotāja. Edvarts bija vecākais no Lieknu ģimenes deviņiem bērniem. </li></ul>
  4. 4. E. Virza mācījies Salgales pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. <ul><li>Bauskas pilsētas sk. beidza 1901. g. Šajā gadā dzejnieka tēvs mantoja &quot;Billītes&quot;, uz kurieni arī pārcēlās Lieknu ģimene. </li></ul><ul><li>Materiālie apstākļi bija uzlabojušies, un E. Virza varēja palikt mājās, lai nodotos literatūrai. </li></ul>
  5. 5. <ul><li>1902. g. Virza uzsāka mācības Rīgas pasta - telegrāfa skolā, bet monotonais darbs negāja pie sirds tāpēc no skolas izstājās. </li></ul><ul><li>1904. gadā E. Virza devās uz Maskavu, kur klausījās lekcijas jurisprudencē un tautsaimniecībā. Tur viņš pavadīja tikai gadu un 1905. g. atgriezās &quot;Billītēs&quot;. </li></ul>
  6. 6. <ul><li>Dzīvodams dzimtas mājās, pašmācības ceļā apguva franču valodu. Šajā laikā pastiprināti sāka pētīt franču un krievu simbolistu arī dekadentu dzeju, sāka sacerēt arī to pats. </li></ul><ul><li>Edvarts Virza sevi latviešu literatūrā vispirms pieteica kā dzejnieks. 1906. gadā pirmie dzejoļi sāka parādīties žurnālā „Dzelme”. Pirmā publikācija bija dzejoļu cikls „Nakts dziesmas”. 1907. gadā tika izdots pirmais dzejoļu krājums „Biķeris”. </li></ul>
  7. 7. <ul><li>Tas bija kas radikāli jauns latviešu literatūrā. &quot;Biķeris&quot; uzskatāms ne tikai par pirmo erotiskās dzejas krājumu, bet arī par pirmo nopietno un mākslinieciski augstvērtīgu simbolisma dzejas paraugu latviešu literatūrā. Šis krājums radīja asu reakciju lielā daļā tā laika vairumā pilsoniski un konservatīvi noskaņotajos lasītājos. </li></ul><ul><li>&quot;Biķera&quot; dzejas pasaule ir spēcīgas, bieži pat dēmoniskas kaisles, baudkāres, erotikas piesātināta. </li></ul>
  8. 8. <ul><li>Pirmajam pasaules karam sākoties, visa dzimta posās bēgļu gaitām, bet kāda nomaldījusies lode 1915. g. vasarā nogalināja Virzas māti. </li></ul><ul><li>No 1915. līdz 1922. g. tapa Virzas tēlojumi, kas vēlāk ievietoti krājumā „Zaļā Zemgale” (izdots 1923.). </li></ul><ul><li>1916. g. Edvarts Virza iestājās karadienestā – strēlnieku 5. Zemgales pulkā, kuru komandēja Jukums Vācietis. Šajā laikā viņš ieguva pulka dzejnieka slavu, kurš uzrakstījis ne vienu vien dzejoli par saviem cīņu biedriem. </li></ul>
  9. 9. <ul><li>1917. gadā, ienākot vācu frontei Latvijā, Virza devās uz Krieviju un apmetās Pēterburgā. Šeit, lai darītu zināmu sabiedrotajiem par krievu karaspēka postījumiem Vidzemē un Zemgalē, tapa dziļi analītisks raksts „Izpostītā Latvija.” Par Vācijas un Krievijas karu Baltijas telpā, par latviešu karavīru bezjēdzīgo varonību, cīnoties svešā armijā. Šo rakstu Virza tulkoja arī franču valodā, lai plašāku starptautisko sabiedrību informētu par baltiešu traģēdiju. Rakstā „Izpostītā Latvija” autors izvirzīja arī Latvijas neatkarības ideju. </li></ul><ul><li>1918. gadā Virza tika demobilizēts, un viņš devās atpakaļ uz Latviju. </li></ul>
  10. 10. <ul><li>Latvijas valsts tapšanas laikā Edvarts Virza bija viens no tiem literātiem, kas līdzdarbojās vairākos to gadu preses izdevumos. Viņš iestājās par tautas vienotību, bezkompromisa cīņu, kas vienlaikus bija arī cīņa par nacionālo kultūru. </li></ul><ul><li>Laikrakstos tika publicēti Virzas raksti un dzejoļi – neviltoti, patosa un gaišas ticības piesātināti. Tie aicināja ikkatru mīlēt savu tēvzemi, ienīst ienaidnieku un iedrošināja neticīgos. </li></ul>
  11. 11. <ul><li>Būdams klāt Latvijas kritiskākajos brīžos, Virza (arī J. Akuraters un K. Skalbe) kopā ar pagaidu valdību 1919. g. janvārī atstāja Rīgu un devās uz Liepāju. Kur strādāja laikrakstā „Latvijas Sargs”. </li></ul><ul><li>1919. g. pavasarī, kad no Latvijas brīvvalsts Kurzemē bija atlicis tikai kuģis Liepājas ostā, uz kura patvērās pagaidu valdība, kad gandrīz visa Vidzeme un Latgale bija lielinieku armijas ieņemta, Edvarts Virza no Liepājas caur Rēveli (Tallinu) devās uz vienīgo tolaik vēl brīvo Latvijas pilsētu – Valku. Tur kopā ar O. Nonācu un J. Janševski E. Virza dibināja dienas laikrakstu „Tautas Balss”. Savā īsajā pastāvēšanas laikā šis laikraksts kļuva par savdabīgu vēl nesalauztās Latvijas brīvības simbolu. </li></ul>
  12. 12. <ul><li>1919. g. Virza pārnāca dzīvot uz Rīgu (no Valkas) un sāka strādāt laikraksta „Latvijas Kareivis” redakcijā, kurā strādāja arī tādi zināmi literāti kā V. Eglītis un A. Grīns. </li></ul><ul><li>1919. g. rudenī Melngalvju namā dzejnieks ievēroja – dzejnieci Elzu Stērsti. 1920. gadā Virza sarakstīja poēmu „Marselīne Nevermore”, ko veltīja Elzai. Šī poēma uzrakstīta ar sapņu vieglumu, un apdzied visšķīstāko mīlestību. </li></ul><ul><li>1920. g. 17. oktobrī abi dzejnieki apprecējās. 1922. gadā, viņu ģimenē ienāca meita Amarillis, kurai tēvs veltījis vairākus dzejoļus. </li></ul>
  13. 13. <ul><li>E.Virza miris 1940.gada 1.martā. Apbedīts Meža kapos. </li></ul><ul><li>Literāts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem un rakstniekiem. Bet par viņa daiļrades augstāko sniegumu tiek uzskatīta poēma prozā „Straumēni”, par kuru viņš tika izvirzīts Nobela prēmijai, bet prēmija netika piešķirta, jo rakstnieks nomira. </li></ul>
  14. 14. Darbi <ul><li>Dzejas krājumi </li></ul><ul><li>“ Biķeris&quot; (1907) </li></ul><ul><li>“ Dievišķīgās rotaļas&quot; (1919) </li></ul><ul><li>“ Laikmets un lira&quot; (1923) </li></ul><ul><li>&quot;Skaidrība&quot; (1927) </li></ul><ul><li>&quot;Dzejas un poēmas&quot; (1933) </li></ul><ul><li>&quot;Pēdējās dzejas&quot; (1941, pēc autora nāves) </li></ul>
  15. 15. <ul><li>Atsevišķi izdotās poēmas </li></ul><ul><li>Proza </li></ul><ul><li>&quot;Hercogs Jēkabs&quot; (1924?) </li></ul><ul><li>&quot;Karalis Nameitis&quot; (1924) </li></ul><ul><li>Zaļā Zemgale&quot; (1923) </li></ul><ul><li>“ Straumēni&quot; (1933) </li></ul>
  16. 16. <ul><li>Publicistika </li></ul><ul><li>Atdzejojumi </li></ul><ul><li>Laikmeta dokumenti&quot; (1920) </li></ul><ul><li>&quot;Zem karoga&quot; (1935) </li></ul><ul><li>&quot;Jaunā junda&quot; (1936) </li></ul><ul><li>Emila Verharna &quot;Dzīves sejas&quot; (1920) </li></ul><ul><li>&quot;Franču lirika 19. gadsimtā&quot; (1921) </li></ul><ul><li>&quot;Franču renesanses lirika&quot; (1930) </li></ul>
  17. 17. Edvarta Virzas ģimene
  18. 18. Elza Stērste (1885.-1976.) <ul><li>Jurista un rakstnieka Andreja Stērstes (1853.-1921.) meita. Rakstniece, dzejniece. </li></ul><ul><li>Jelgavā mācījusies Paukeres meiteņu skolā, arī mūzikas skolā. Vēlāk studējusi mūziku Pēterburgas konservatorijā, bet klasisko filoloģiju Sorbonas universitātē Parīzē. </li></ul><ul><li>No 1913. – 1915.g. strādājusi Jelgavā par mūzikas skolotāju. </li></ul>
  19. 19. <ul><li>Padomju varas gados bijusi izsūtīta uz Sibīriju. Mirusi Rīgā, apglabāta Meža kapos. </li></ul><ul><li>E. Stērste ir mazpulku himnas “Lai ar sauli laukā ejam” teksta autore. </li></ul><ul><li>Izdoti viņas dzeju krājumi, romāni, lugas. </li></ul><ul><li>Rediģējusi A. Stērstes rakstus, daudz tulkojusi no franču valodas, franciski atdzejojusi latvju tautas dainas un latviešu dzejnieku darbus. </li></ul>
  20. 20. Amarillis Liekna <ul><li>Dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes meita, Annas Žīgures māte, kultūras darbiniece, kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāja. Visu mūžu represēta savu vecāku dēļ. </li></ul><ul><li>&quot;Billīšu&quot; muzeja veidotāja. 1991. gadā atgriezās “Billītēs”, kur veltīja visas pūles, lai dzimtās mājas saglabātu kā kultūrvietu. </li></ul><ul><li>Dzimusi 1921. gada 14. augustā, mirusi 2004.g. 27. janvārī. </li></ul>
  21. 21. Anna Žīgure <ul><li>Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita. Dzimusi 1948. g. 25.augustā Rīgā. </li></ul><ul><li>Beigusi Tartu universitātes Filoloģijas fakultāti, Igauņu valodas un literatūras nodaļu (1972). Strādājusi žurnālistikā, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojusies diplomātijā. Bijusi vēstniece Somijā (1992–1998) un Igaunijā (1992–1993). Par nopelniem Latvijas labā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. </li></ul>
  22. 22. <ul><li>Anna Žīgure, pirmā vēstniece Somijā pēc jaunās Latvijas atdzimšanas, tulkotāja, rakstniece, Latvijas Rakstnieku savienības sekretāre (1978-1990). </li></ul><ul><li>Tēvs Jānis Žīgurs bijis Latvijas leļļu teātra direktors, kam māte bija igauniete. </li></ul><ul><li>Precējusies, vīrs – somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki. </li></ul>
  23. 23. Vēl daži E. Virzas ģimenes foto:
  24. 24. Edvarta Virzas ģimene
  25. 25. E. Virza ar meitu
  26. 26. E. Virza, Elza Stērste ar meitu
  27. 27. E. Stērste un A. Žīgure
  28. 28. Edvarta Virzas piemiņai…
  29. 29. Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes pagastā <ul><li>“ Billītēs” tapuši daudzi dzejoļi . D ārza lapenē un mājas augšējā stāvā 1933.gadā sarakstīti “Starumēni” – varenākais no tēlojumiem, kāds jebkad sacerēts par latviešu zemnieku.    &quot;Billītēs&quot; tagad iekārtots muzejs. Muzeja veidotāja E . Virzas un E . Stērstes meita Amarillis Liekna. </li></ul>
  30. 30. Edvarta Virzas iela <ul><li>Neilgi pēc Edvarta Virzas 105. dzimšanas dienas Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības Iecavas nodaļa panāca, ka viena no ciemata centrālajām ielām – Kirova iela, 1989.g. martā tika pārdēvēta literāta vārdā. </li></ul><ul><li>Ielas nosaukuma maiņas iniciators bija tā laika LNNK Iecavas nodaļas aktīvists – Raimonds Sietiņš. </li></ul>
  31. 31. Piemiņas akmens <ul><li>Iecavā 2003.g.16.VIII, Edvarta Virzas ielā pie kultūras nama tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža veidotais piemiņas akmens E. Virzam, kurā iecirstas rindas no Virzas Doma baznīcas balādes: “Pieder man un manai tautai / Mūžīgākās dziesmas mūžs.” </li></ul>
  32. 32. Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka <ul><li>Iecavas bibliotēka dibināta 1945. gadā. </li></ul><ul><li>2003. gadā. bibliotēka ir nosaukta novadnieka Edvarta Virzas vārdā un no Iecavas kultūras nama pārcelta uz jaunām, modernām telpām Iecavas centrā, Virzas ielā 21a. </li></ul><ul><li>Pēc E. Virzas tuvinieku ierosinājuma bibliotēkai piešķirts Edvarta Virzas vārds. Bibliotēkā ir apkopoti materiāli par rakstnieka dzīves gājumu dažādos laika posmos, 120 gadu jubilejas pasākumi, u.c. </li></ul>
  33. 33. Izmantotā literatūra: <ul><li>http://lv.wikipedia.org/wiki/Edvarts_Virza </li></ul><ul><li>http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=84 </li></ul><ul><li>http://www.literature.lv/his_lv/8_7.html </li></ul><ul><li>http://www.gramata21.lv/users/liekna_amarillis/ </li></ul><ul><li>http://www.apollo.lv/portal/life/67/articles/4128/0 </li></ul><ul><li>http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=81808&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=67 </li></ul><ul><li>http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=82480&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=862718c5d45b9e3ffde6947912f0f066 </li></ul>
  34. 34. <ul><li>Eglītis A. Par Edvartu Virzu // Rakstnieki par rakstniekiem. II. R., 1996., 150.lpp. </li></ul><ul><li>Latvju enciklopēdija 3. sēj., 1953-1955. </li></ul><ul><li>Latvju rakstniecība biogrāfijās,1992. </li></ul><ul><li>“ Iecavas Ziņas” 22.III 2001.g. </li></ul><ul><li>SestDiena, 3.-9.janv.,2004.g. </li></ul><ul><li>Sieviete, Nr.9., 1998.g. </li></ul>

×