Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Rudens ir iesācies ar pozitīvām vēsmām gandrīz visās Austrumeiropas, tostarp Centrāleiropas valstīs. Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās. Tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss. Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Marts 2022Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
2022. gada 30. martā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste valsts vadošos ekonomistus un ekspertus iepazīstināja ar globālās, eirozonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību un turpmākajām prognozēm.
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby
Rudens ir iesācies ar pozitīvām vēsmām gandrīz visās Austrumeiropas, tostarp Centrāleiropas valstīs. Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās. Tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss. Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Marts 2022Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
2022. gada 30. martā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste valsts vadošos ekonomistus un ekspertus iepazīstināja ar globālās, eirozonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību un turpmākajām prognozēm.
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby Akdeniz bölgesi turizm çekicilikleri dostum yeah baby
Latvijas Garantiju aģentūras atbalsta instrumenti uzņēmumu paplašināšanai. ...Ekonomikas ministrija
Latvijas Garantiju aģentūras atbalsta instrumenti uzņēmumu
paplašināšanai. Pieredzes stāsti
Marita Zirne, Latvijas Garantiju aģentūras pārstāve
2014.gada 15.maijs, Madona
Crestwood Apartments Neumec Group Presents 1 BHK Flats for sale Price LocationProperty Gyaan
Crestwood Apartments is one of the popular residential project in Lower Parel, Mumbai. Offering 1 BHK Flat For Sale Cost 1.22 Cr - 1.22 Cr Size : 675 Sq Ft
Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra
Raivis Bremšmits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
2015.gada 1.oktobris, Valmiera
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", Decembris 2017Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Pētniecības daļas vadītāja Kārļa Vilerta prezentācija Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā 2022. gada 6. aprīlī.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Latvijas Nacionālajā ...Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentiem šī gada 11. decembrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Daugavpils UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Daugavpils Universitātes studentiem šī gada 6. oktobrī.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2015. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Eiro zonas makroekonomiskās, monetārās un finanšu norisesLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Andra Strazda 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par eiro zonas makroekonomiskajām, monetārajām un finanšu norisēm
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai / Latvijas Digitālais akseleratora Latgales kontaktpunkta vadītājs Matīss Krēsliņš
2024.gada 18.aprīlis
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Andris Kucins, Latgales plānošanas reģions
Forums uzņēmējiem “Finansējums un atbalsts biznesam Latgalē”
2024.gada 18.aprīlī
Drošība digitālajā vidē / Juris Verečinskis, Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības kibersargs
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 14.jūnijs, Rēzekne
Atbalsts procesu digitalizācijai un to pilnveidošanai / Andris Kucins, Latgales uzņēmējdarbības centrs
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 14.jūnijs, Rēzekne
Uzņēmuma digitalizācija: ar ko sākt un bez kā neiztikt?/ Kārlis Klovāns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, SIA "Excellent Latvia"
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 14.jūnijs, Rēzekne
Atbalsts procesu digitalizācijai / Arīna Kudrjavceva, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 14.jūnijs, Rēzekne
2. Iespējas un riski
2
Pasaule: Veselīga riska apetīte par spīti visam
SEB riska apetītes indekss 96-104 = neitrāla zona
2014-11-19
3. Iespējas un riski
Pasaule: Pieaudzis optimisms
PMI indekss, rūpniecība
Inköpschefsindex
2014-11-19 3
Francija
Itālija
Spānija
ASV
Ķīna
Vācija
Zviedrija
5. 2014-11-19 Iespējas un riski 5
BRICS: Mērena paātrināšanās –Ķīna gaitu palēnina, Krievija?
2013
2014
2015
2016
Brazīlija
2.8
2.3
1.0
2.0
2.5
Krievija
2.9
1.3
0.5
0.3
1.5
Indija
6.0
4.7
5.0
5.8
6.2
Ķīna
16.1
7.7
7.5
7.3
6.9
DĀ
0.7
1.9
2.3
2.7
3.2
Strukturālās problēmas
Indijaun Brazīlija: cerības un vilšanās
Darbs pie izaugsmes modeļu maiņas. Uzsvars uz patēriņu, investīcijām
6. Finanšu tirgu deregulācija => ciklu maiņas kopš 1980.g.
Vāja atgūšanās => zema jaudu noslodze
Neskaidri inflācijas signāli + stagnācijas risks = sarežģīti CB
Jābūt Exit stratēģijai, bet laiks vēl ir
2014-11-19 Iespējas un riski 6
Pasaule: Cik ilgi atgūšanās ilgs?
-4.5
-4
-3.5
-3
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
USA JAP EMU TYS UK SVE OECD
2014 (kv 2)
2016 (kv 4)
ASV ekonomikas cikli
mēneši
Jaudu iztrūkums
% no IKP
2014 ((Q2)
2016 (Q4)
US JP EZ DE UK SW OECD
7. 2014-11-19 Iespējas un riski 7
Pasaule: Parādiem eirozonā jāmazinās
Privātie parādi, % no IKP. Indekss 100 = Q1 2008.g.
Valsts parāds 2007 2016
% no IKP 66.2 96.3
Eirozona
ASV
8. Eirozona: Smagnēja gaita, ir pozitīvas pazīmes
IKP un bezdarbs
2014-11-19 Iespējas un riski 8
IKP
Indekss 100 = 2008 (Q1)
Bezdarbs
%
IT
FR
Eirozona
Vācija
12. Krievija: Izaugsme ir bijusi strauja
2014-11-19 Iespējas un riski 12
02,0004,0006,0008,00010,00012,00014,00016,00018,00020,00020002001200220032004200520062007200820092010201120122013IKP uz iedzīvotāju (PP, $) LatvijaKrievijaUkrainaDati: SVF
13. IKP
izmaiņ
as
Q1 14 Q2 14
Lauksaimniecība -0.8 1.0
Ieguves rūpn. -0.8 0.8
Apstrādes rūpn. 2.5 3.6
Elektroenerģ., gāzes
apg. -4.8 -1.7
Būvniecība -5.3 -0.4
Tirdzniecība -0.8 -2.6
Viesnīcas un rest. -1.0 -0.8
Transports un sakari -0.3 1.4
Finanšu pak. 12.7 8.7
Oper. Ar nek.īp. 4.3 1.0
Valsts pārv. -0.3 -0.2
Izglītība 0.1 0.0
Veselības apr. 2.1 2.1
Sociālie, citi pakalp. 4.4 0.8
Krievija: Jauna izaugsmes ēra?
Fāzes:
- 1992-1998; pāreja uz tirgus
ekonomikas principiem, ražošanas
kritums, augsta inflācija
- 1999-2008: augoša naftas cena,
inflācijas mazināšanās 2009: finanšu
krīze, IKP kritums
- 2010- …: jauna – lēnas izaugsmes
ēra?
2014-11-19 Iespējas un riski 13
-15
-10
-5
0
5
10
15
96
I
97
I
98
I
99
I
00
I
01
I
02
I
03
I
04
I
05
I
06
I
07
I
08
I
09
I
10
I
11
I
12
I
13
I
14
I
IKP 1996-2014
Naftas cena (Brent)
15. Algas seko izaugsmei, I%A stagnē
2014-11-19 Iespējas un riski 15
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Vidējā darba samaksa
(rubļi)
Dati: Rosstat, Eurostat
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Izdevumi I&A (% no IKP)
Vācija Latvija Krievija
16. Krievija: Bezdarbs rekordzems
2014-11-19 Iespējas un riski 16
5456586062646602468101220002001200220032004200520062007200820092010201120122013BEZDARBS un NODARBINĀTĪBA (%) Nodarbinātība (LA)Bezdarbs (KA) Dati:Rosstat
17. Demogrāfijas bedre arī Krievijā
• Iedzīvotāju skaits sarūk
• Nelabvēlīga vecuma struktūra
• Darba spēks līdz 2022.gadam
saruks par 7-8 miljoniem
• Imigrācija?
17
Iedzīvotāju skaits (miljoni)
Dati: ANO
2014-11-19 Iespējas un riski
18. Krievija: Ukrainas konflikts iedragā jau tā vājo izaugsmi
18
•Investīcijas stagnējau 1.5 gadu(20% no IKP). 30%aiziet enerģētikas sektoram
•Kapitāla aizplūde USD140miljardi gadā
•2015. gada prognozes paredz investīciju kāpumu, bet daudzviet vēl nav iecenota finansējuma cena un pieejamības ierobežojumi
Strukturālās problēmas pastiprina Ukrainas konflikts –kapitāla aizplūde, vāja investīciju aktivitāte
Naftas cena kā stabilizators. Cik tālu kritīs naftas cena?
2014-11-19 Iespējas un riski
19. 19
Krievija: Strukturālās problēmas
Strukturālās problēmas – atkarība no naftas,
valdības dominance, demogrāfija
Potenciālā izaugsme no 4% uz 2%?
Pietiekami?
Spēcīgs darba tirgus un augsta jaudu
noslodze
PMI indekss zem 50, vājinās patērētāju
pārliecība
Rūpniecība un eksports buksē
Patēriņu balsta stabils darba tirgus
2014-11-19 Iespējas un riski
Investīcijas
Rūpniecība
20. Krievijas CB rezerves (miljardi USD)
2014-11-19
Dati: Thomson Reuters
Iespējas un riski 20
21. Rubļa vērtība sāka vājināties jau pirms Ukrainas konflikta
2014-11-19
Dati: Thomson Reuters
Iespējas un riski 21
22. 22
Krieivja: Rubļa vājums veicina inflāciju
Inflācija joprojām salīdzinoši zema
Rubļa vājināšanās un sankcijas ceļ
inflāciju
Bāzes likmes šogad ir paceltas, lai
noturētu kapitāla aizplūdi, importa cenu
kāpumu un rubļa kritumu
Rublis varētu uzsākt brīvu peldējumu
2015.gadā, pāreja uz inflācijas
mērķēšanu
2014-11-19 Iespējas un riski
Inflācija
Pamatinflācija PCI Pārtika
23. Enerģētikas sektors stagnē
• Ekonomikas atkarība pieaug
• Enerģētikas sektors 20-30%
no IKP, 60-70% no eksporta
un >50% no valdības
ieņēmumiem
• 80 USD/barels kritiskais
slieksnis?
• Sektors stagnē,
nepietiekamas investīcijas
2014-11-19 Iespējas un riski 23
Naftas ieguve (gadā, milj.t.)
Gāzes ieguve (gadā, milj.t.)
25. Novērojumi, secinājumi
•Līdzšinējie panākumi:
-Dalība PTO
-Privatizācijas programma
-Budžeta noteikumu izstrāde
-Pensijureforma
-Inflācijas mērķēšana
•Darāmais:
-Atkarība no energocenām
-Valsts ietekme
-Investīcijas infrastruktūrā
-Neveselīgs investīciju klimats
•Izaugsmes potenciāls –ievērojams, bet…
2014-11-19 Iespējas un riski 25
26. 26
EES izveide ir viens no pašreizējā konflikta cēloņiem
Putina 2011.gada programma –jauns integrācijas projekts
EES kā pretsvars ES
Vienots tirgus, valūta
Trīs dibinātājvalstis
Eirāzijas ekonomiskā savienība
IKP 2013.g.Iedzīvotāji 2014.g.
IKP
(PPP,$ miljardi)
Iedzīvotāji
(milijoni)
IKP
Percapita ($)
Krievija
2,553.0
142.5
18,100
Ukraina
337.4
44.3
7,400
Kazakstāna
243.6
17.9
14,100
Baltkrievija
150.4
9.6
16,100
Uzbekistāna
112.6
28.9
3,800
Azerbaidžāna
102.7
9.7
10,800
Turkmenistāna
55.2
5.1
9,700
Gruzija
27.3
4.9
6,100
Armēnija
20.6
3.1
6,300
Tadžikistāna
19.2
8.1
2,300
Kirgizstāna
14.3
5.6
2,500
Moldāvija
13.3
3.6
3,800
CIA World Fact Book
2014-11-19 Iespējas un riski
27. 27
Izaugsme Ukrainas konflikta ēnā
Pamatfaktors–Krievijas politika un konflikta mērogs
Pagaidām ierobežota ietekme uz atsevišķām valstīm, plašāka ietekme uz investīciju klimatu
Privātais patēriņš un labāki izaugsmes nosacījumi (nākamgad) kompensēs kritumu eksportā, investīcijās
Īslaicīgs atslābums eiro zonas ietekmē Polijā un Baltijā
BaltijaKrievijas notikumu ēnā, labs reālo ienākumu kāpums, labi priekšnosacījumi izaugsmei
Polija uzrāda pielāgošanās spēju, mērena izaugsme
Krievijailgas stagnācijas sākumposmā
Ukraina lejupslīdē, augsta inflācija
2014-11-19 Iespējas un riski
28. 28
Lietuva:IzaugsmeturpināsIgaunija:Izaugsmevājāka
Eksports un investīcijas buksē
Krievijas un Somijas ietekme
Patēriņa virzīta izaugsme
Ekspansīva fiskālā politika
Īslaicīga deflācija, sparīgs algu kāpums, zems bezdarba līmenis
IKP 2013.g.: +1.6%, 2014.g.: +1.2%, 2015.g.: +1.3%, 2016.g.: +2.8%
2014-11-19 Iespējas un riski
Lietuvas izcelsmes eksports uz Krieviju -neliels
Krievijas sankcijas –lielākais sitiens pārtikas ražotājiem
Energoresursu diversifikācija
Iekšzemes patēriņš kompensē eksporta vājumu
Reālie ienākumi pieaug
Zema inflācija
IKP 2013.g.: +3.1%, 2014.g.: +2.7%, 2015.g.: +3.2%, 2016.g.: +4.0%,
29. Iespējas un riski 29
Latvijai izaugsme palēninās
2014-11-19
-6-4-2024681010 IIIIIIIV11 IIIIIIIV12 IIIIIIIV13 IIIIIIIV14 IIIIgaunijaLatvijaLietuvaIKP izmaiņas Baltijas valstīs (%, pret iepr. gada atb. periodu) Dati: nac.stat.bir.
30. Aktivitāte nedaudz noplakusi
2014-11-19 Iespējas un riski 30
-10-8-6-4-20246810 2010Q12010Q22010Q32010Q42011Q12011Q22011Q32011Q42012Q12012Q22012Q32012Q42013Q12013Q22013Q32013Q42014Q12014Q2 Mājsaimniecību patēriņš (izmaiņas gada laikā, %) IgaunijaLatvijaLietuvaAvots: Eurostat
31. Lietuvieši investē aktīvāk
2014-11-19 Iespējas un riski 31
-50-40-30-20-100102030405060 2010Q12010Q22010Q32010Q42011Q12011Q22011Q32011Q42012Q12012Q22012Q32012Q42013Q12013Q22013Q32013Q42014Q12014Q2 Investīcijas (izmaiņas gada laikā, %) IgaunijaLatvijaLietuvaAvots: Eurostat
32. Eksports buksē
2014-11-19 Iespējas un riski 32
-10-50510152025303540 2010Q12010Q22010Q32010Q42011Q12011Q22011Q32011Q42012Q12012Q22012Q32012Q42013Q12013Q22013Q32013Q42014Q12014Q2 Preču un pakalpojumu eksporta izmaiņas gada laikā (%) IgaunijaLatvijaLietuvaAvots: Eurostat
33. 2014-11-19 Iespējas un riski 33
Avots: Nac. statistika, SEB prognozes
Darba samaksas izmaiņas (%)
2.5 2.6
7.4
6.3
5.9
6.9
5.1
4.0
4.5
2011 2012 2013
Lietuva Latvija Igaunija
Vidējā darba samaksa 2013 (EUR)
661
716
948
Lietuva
Latvija
Igaunija
Lielākās algas Igaunijā
I-VI Bruto +6.9%
Neto +8.9%
34. 2014-11-19 Iespējas un riski 34
Avots: Nac. statistika, SEB prognozes
HICP inflācija (%)
0
1
2
3
4
5
6
2011 2012 2013 2014P 2015P 2016P
Lietuva Latvija Igaunija
Saglabājas zemas inflācijas vide
35. 2014-11-19 Iespējas un riski 35
Avots: Nac. statistika, SEB prognozes
Bezdarba līmenis (%)
0
5
10
15
20
2011 2012 2013 2014P 2015P 2016P
Lietuva Latvija Igaunija
Bezdarbs turpina sarauties
36. 36
Prognozes, %
IKP
2013
2014
2015
EE
1.6
1.2
1.3
LV
4.2
2.5
2.7
LT
3.1
2.7
3.2
Inflācija
2013
2014
2015
EE
2.8
0.1
1.6
LV
0.0
0.7
2.1
LT
1.2
0.1
0.7
2014-11-19 Iespējas un riski