Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri   dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības mapes un novadpētniecības kartotēka.:

1. ‘’Novadnieku datubāze’’
Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri saistīti ar Līgatnes
pagastu. Nav svarīgi, vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā,
vai arī tikai savā dzimtajā pagastā- galvenais ir viņa devums savam
pagastam. Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri dzīvojuši un
dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai
darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības
mapes un novadpētniecības kartotēka.:
Andermanis Jūlijs-dzimis 1865.g.15.augustā Līgatnes pagasta skolā.Mācījies Rīgas reālskolā,
Rīgas politehnikumā tirdzniecības fakultāti beidzis 1890.gadā.Valsts dzelzceļu un transporta
biroja Ceļtrana vadītājs. Darbojies Pēterpilī.
Bindemanis Juris- (dz.1952.g.) mācījies J. Rozentāla Mākslas vidusskolā, Rīgas Lietišķās
mākslas vidusskolā, izstādēs piedalās kopš 1976. gada. Ir Limbažu rajona mākslinieku
organizācijas biedrs. Šobrīd pasniedz zīmēšanu un gleznošanu Nītaures Mūzikas un mākslas
skolā.
No 2006.gada pasniedz Līgatnes mākslas skolā.
Līgatnes pagasts ''Vanadziņi''
Irēna Bindemane -(16.01.1951) audumu dizainere, rotkale, Lietišķās mākslas vidusskola,
Lutera Akadēmija-pedagogs,'' Ģimenes šūpulis''
Līgatnes pag. ''Vanadziņi''
Brants Jēkabs – dzimis 1887.gada 4.martā Jaunpiebalgā. Beidzis Jaunpiebalgas Jāņa skolu,
Vecpiebalgas draudzes skolu un Valmieras skolotāju semināru. Līgatnes pagasta skolas pārzinis,
Rīgas apriņķa skolu valdes loceklis. Kora diriģents .Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.
Brīvulis Augusts-1897.g.25.02Paltmales,tg.Līgatnes pg. -1952.25.03.Rīgā-
revolucionārs,1913.g.uzņemts LSD VIDIENAS ORGANIZĀCIJAS Līgatnes papīrfabrikas
pulciņā. Vēlāk inženieris Līgatnes papīrfabrikā
Brutāne Valija -dzimusi rīdziniece 28.01.1911.-7.04.1990. Mācījās Līgatnes un Vildogas
pamatskolā(beidz 1923.g.)Studē Rīgā, tulko Šekspīru,,Kiplingu,Velsu,Pristliju,Brehtu,Čehovu.11
dzejoļu krājumi,2 dzejas izlases,1969.gadā prozas grāmata’’Uz Līgatni man brauciet līdz’’
/novadpētniecības mape, novadpētniecības katalogs/
Pirms 100 gadiem drēbnieka ģimenē Rīgā dzimusi pirmskara Latvijā populārā dzejniece, arī
''Jaunāko Ziņu'' žurnāliste Valija Brutāne, meitas uzvārdā Jansone. Padomju gados
darbojusies arī kā tulkotāja, starp citu, atdzejojot Viljama Šekspīra ''Sapni vasaras naktī''.
Valija Brutāne bija viens no tiem latviešu autoriem, pie kuru ''pāraudzināšanas'' pēc kara ar
skubu metās kā padomju kritika, tā funkcionāri. Viņai pārmeta ''apolitismu'', ''atraušanos
no dzīves'', apgalvojot, ka "tādas dzejas nekad nekļūs tuvas padomju cilvēkam". Kaut arī
vēlāk staļiniskās kritikas tvēriens mazliet atslāba, 1973. gadā dzejniece krājumā ar
simbolisku nosaukumu ''Rātnie ritmi'' atzīmē, ka nu jau gribas "tikai klusēšanas auglī kost"
un ''intrigu cilpas žņaudz kaklu". Tomēr 70. gadu otrajā pusē tautā populāra kļuva
Raimonda Paula komponētā, Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres dziedātā dziesma
''Nīcā'', kuras vārdu autore ir V. Brutāne: ''Sarkans lindraks, zīļu vainags ņirbot ņirb./
Skatiens liek kā zibošs vanags sirdij tirpt...''
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sodien/?doc=93091
No Līgatnes pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiāliem par novadnieci Valiju Brutāni
http://picasaweb.google.com/veradalberga/PaKripatinai7?locked=true#
http://www.biblioteka.lv/Libraries/ligatnes-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?
article=11098&type=0

2. Brutāne Valija. Cik tu esi klusa : [dzeja] / Valija Brutāne // Tiešums : dzeja / Valija Brutāne. -
Rīga : Liesma, 1970. - 105.-106.lpp.
Veltījums Mazajai Trokšņu ielai.
Brutāne Valija. Gaismas vilinājums : [dzeja] / Valija Brutāne // Mainīgs mākoņu daudzums : dzeja
/ Valija Brutāne. - Rīga : Liesma, 1981. - 85.-86.lpp.
Brutāne Valija. Stirnu ielā : [dzeja] / Valija Brutāne // Runā Rīga : dzeja / Valija Brutāne. - Rīga :
Liesma, 1976. - 127.lpp.
Bormanis Kārlis – Dzimis 1877.g.22.februārī Taurenē ‘’Zaļkalnā’’. Beidzis Valkas skolotāju
semināru. Strādāja par skolotāju Rikterē, Ķempjos, Taurenē. Mācību grāmatu autors .Bijis
Ķempju biškopības biedrības priekšnieks, Ķempju – Paltmales lauksaimniecības biedrības
dibinātājs un sekretārs.
Bremšmits—ir fotografējis Līgatni ikdienā un Līgatnei nozīmīgos pasākumos.,Līgatnes
upīti,Sudas purvu.Ir piedalījies dažāda mēroga izstādēs ar fotogrāfiju sēriju’’Sudas purvs’’.
Cielavs Rūdolfs-dzimis Līgatnē,aktīvs 1905.-1907.g.revolūcijas dalībnieks.1907.g.emigrējis uz
ASV
Čaule Hugo-dzimis Līgatnē,aktīvs 1905.-1907.g. Revolūcijas dalībnieks.1906.g.emigrējis uz
Šveici.No 1907.g. Dzīvoja ASV [Sociāldemokrātiskā kustība Siguldas novadā no 1901. – 1904.g.]– „Pēc
divdesmit sešiem gadiem” – „ Siguldas Ziņas”, nr.13, 1.08.1931.
„Revolucionārā kustība Siguldas apkārtnē sākās jau 1901.g., kad Paltmalē1 nodibinājās pirmais slepenais
sociāldemokrātu pulciņš.
Sociālistiskās idejas uz šejieni pārnesa, kā viens no pirmajiem, Jelgavas reālskolas audzēknis Jānis Čaule. Paltmales
pulciņš sastāvēja no aktīvākiem sociāldemokrātijas darbiniekiem. Starp tiem minams bijušais skolotājs Pēteris Leikarts,
dzelzceļnieks Augusts Grīnvalds, strādnieks Skujiņš, students Augusts Cilinbergs, Hugo Čaulis, Bērs, Kreilis, Pēteris
Rudzīts u.c. Pulciņš izdeva hektografētus uzsaukumus un izplatīja sociāldemokrātisko literatūru. Pulciņa aktīvs biedrs
bija Jānis Desainis. No Paltmales organizētā revolucionārā kustība izplatījās uz Nurmižiem, Vidrižiem, Siguldu un visā
plašā apkārtnē. 1905.g. šeit jau pastāvēja vairāki labi organizēti pulciņi. 1903.g. 28. septembrī Jāni Čauli arestēja Rīgā
kopā ar šo rindiņu rakstītāju. 1905.g. jūlijā Čaulim izdevās izkļūt no Petropavlovskas cietokšņa tagadējā Ļeņingradā, kur
toreiz turēja ieslodzītus politiskos. Čaulis atgriezās Paltmalē, un tā paša gada septembrī viņu atkal arestēja un vēlāk
atsvabināja, sakarā ar 17. oktobra manifestu. Pēc atsvabināšanas no cietuma Čaulis ar Leikartu kļūst par galvenajiem
mūsu partijas uzticības vīriem Paltmalē un tās apkārtnē, kuriem piekrīt2 revolucionārās kustības vadība.”
1
Tagad – Augšlīgatne
2
Šeit – kas vada revolucionāro kustību
http://www.segewoldiana.sigulda.lv/vesture/20/1900_1914/socialdemokratiska_kustiba.htm

3. Dzelzītis Kārlis-1892.25.06 Vildogas-Līgatnes pg.’’ Ķopos’’-1982.08.01 ASV-
jurists,dzejnieks.30.gados aizrāvās ar dārzkopību,dib.LīgatnesDārzkopības pārraudzības b-
bu.Izdoti 4 dzejoļu krāj.un stāstu grāmata.(2.rindā 2.no kr.p.)
Dzelzītis Kārlis. Kara muzejā : [dzeja] / Kārlis Dzelzītis // Sniegs un degoša sirds : dzejas / Kārlis
Dzelzītis. - Rīga : Prometejs, [b.g.]. - 23.lpp.
Grava Ilga – dz.Dolfija,1931.24.07.Līgatnes pg.- skolotāja.1993parI.Gravu uzņēma Ltv
flmu’’Mājupceļš’’
Grope Andrejs(1897.-1966.),
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris , apglabāts Paltmales kapos.
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=503
Inkina Dzidra-dz.Paegle,1931.9.03 Līgatnes papīrfabrikas strādn ģimenē ,māc .,Līgatnes
pamatskolā,
Inveiss Jānis Hugo – 1896.12.11 Līgatnes Rozeskalnos- 1981.21.07.Milvokos , ASV-
inženieris mehāniķis augstskolas mācībspēks.1944.g.ar ģimeni izbrauca uz
Vāciju.1950.g.uz
ASV Milvoki, 1952.g.Kolorād , 1954.g.prof.Mičiganas raktuvju un tehnoloģijas
koledža.1962.g.- izcila pedagoga godalga.1969.g.pārcēlās uz Floridu.
Jannaus Kārlis-dzimis 1874.g.01.06 Dzērbenē,miris 1963.g.17.04.Jūrmalā.Ārsts,rakstnieks.
Strādājis par zobārstu Līgatnē no 1920.-1922gadam.

4. Kalniņš Kārlis-1890.g.20.01.Līgatnes pagasta Kalna Sinepēs -1970.19.02.Līgatnes pag.Ozolos-L-
jas brīvības cīnītājs,artilērijas virsseržants,1.pas.karā,apb.ar Jura krustu.1919.g. par cīņām
Latgalē apb.ar LKO,1921.g.atvaļināts,jaunsaimn.Ozolos.(Vidusvidzemnieku biogrāf.vārdnīca
161.lpp.) http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=663
Līgatnē miris KĀRLIS KALNIŅŠ.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (virsseržants Latgales artilērijas pulkā.
1970 Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par cīņām Latgales frontē 1920. gada 3. janvārī Cukuru māju rajonā, Daugavas krastā.
Dzimis 1890. gada 20. janvārī Līgatnes pagasta Kalnasinepēs./ http://latgalesdati.du.lv/2/19/
Kasparsons Mārtiņš-
1894.14.10.Līgatnē saimn .ģim.- 1959.
08.07.Melburnā,Austrālijā.L-jas brīvības cīnītājs,L-jas armijas pulkvedis .Apbalvots ar Annas
un Staņislava ordeņiem. Par 1919.g.17.11.kauju pret bermontiešiem pie Bauskas apb.ar LKO.
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=700
(Vidusvidzemnieku biogrāf. vārdnīca 166.lpp.,novadp.mape, kat.)
Ar militāru godu, valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedīts
Latvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons .Par nopelniem ir daudzie apbalvojumi-Lāčplēša
Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis ,Igaunijas Brīvības krusts ,Latvijas atbrīvošanas kara
piemiņas zīme, Viestura ordenis...Pulkvedis miris 1959.gadā Austrālijā, pēc gandrīz 50 gadiem
atgriezās Līgatnē, lai Zanderu kapos tiktu guldīts blakus saviem vecākiem.
/atsauce uz publikāciju''Druvā'',08.08.08.,nr.120
J.Gabrāns,foto M.Buholcs/
Mārtiņš Kasparsons
pulkvedis, brīvības cīnītājs
Vārds Mārtiņš
Uzvārds Kasparsons
Citas vārda formas
Dzimšanas datums 14-10-1894
Joma armija
Nodarbošanās pulkvedis, brīvības cīnītājs
Dzimšanas vieta:
Valsts Latvija
Rajons Cēsu
Pilsēta Līgatne
Vieta
Mājas
Nāves vieta Austrālija, Melnburna
Nāves datums 08-07-1959
Saistība ar novadu:
Dzīvoja Līgatne
Mācījās Cēsis (līdz 1912)
Strādāja
Vieta Cēsu rajonā Līgatne, Cēsis
Apbalvojumi TZO, VO, ANK, Igaunijas Brīvības krusts, Annas ordenis, Staņislava
ordenis
Interneta resursi 1912.g. beidzis Cēsu pilsētas skolu; mācījies reālskolā.
Kauls Alberts- Alberts Kauls (15.10.1938 – 24.09.2008) bija ilggadējs kolhoza “Ādaži” vadītājs.
Veiksmīgi saimniekojot viņš izpelnījās ādažnieku uzticību un labvēlību. Andra Šķēles valdības laikā bijis
Zemkopības ministrs. Kauls no 1989. līdz 1990. gadam bija PSRS Prezidenta padomes loceklis. Bijis
"perestroikas" aizsācēja Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova padomnieks lauksaimniecības
lietās.
http://diena.lv/lat/izklaide/literatura/adazos-atvers-gramatu-alberts-kauls-
triumfa-un-tragisma
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?
doc=73638

5. Manfred Kyber, 1.März 1880 – 10.März 1933, schrieb anfangs Texte für
Kleinkunstbühnen und errang erste Bekanntheit mit der Veröffentlichung neuromantischer
Lyrik. Seine Märchen und Tiergeschichten, vielfach übersetzt, in zahlreichen Anthologien
aufgenommen und in hoher Auflage verbreitet, zeichnen sich aus durch humorvoll
kritischen Bezug auf die menschliche Gesellschaft.
Engagierte Veröffentlichungen zum Tierschutz, kritische Schriften zur Kultur sowie
Beiträge zu Fragen der Religion und den Grenzgebieten unseres Daseins bestimmten
weiterhin das Schaffen Manfred Kybers.http://www.manfred-kyber.de
Vācu rakstnieks, teātra kritiķis, dramaturgs, dzejnieks un tulkotājs, dzīvnieku aizsardzības aktīvistsPlaši pazīstams ar
savām dzīvnieku pasakām
http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/jaunais-dzivoklis/10018/
http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/dzivnieku-pulka/9924/
http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/mantao-kenins-brinumdaris/10575/
http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/mazas-veronikas-tris-liesmas-kada-berna-dveseles-stasts-saisaule-un-vinsaule/9914/
Manfrēds Kibers dzimis Rīgā 1880. gada 1. martā, taču visu bērnību un daļu jaunības pavadījis Līgatnē, Paltmales
muižā, ko 1880. gadā mantoja viņa tēvs Viktors Kibers. Miris Lovenšteinā 10.martā 1933.gadā.Lovenšteinā M.Kibera
vārdā nosaukta pamatskola. Senatnīgajā pilsētas rātsnamā atrodas Manfrēda Kibera muzejs.
Līgatnes pagasta bibliotēkā ir Kibera grāmata ’’Dzīvnieku pulkā’’
Ķimenis, Augusts
Seržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
* 1880. g. 8. martā Paltmanes pagastā.
+ 1965. g.
[Apbedīts Vecdubultu kapos.]
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=735
Kļaviņš Augusts -Vilhelms – dzimis 1875.g.19.04.Paltmalē.Studējis Tērbatā medicīnu ,
lauksaimniecību .Ārsts diētists ,propagandē veģetāru diētu par ārstēšanas galveno līdzekli
.Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.
Klints Daina- dzīvo Līgatnes pagasta ''Alksnājos'' , Svētku grāmata ģimenei’ ’Saules
grieži’’,2005.g.
Knoriņš Vilhelms Vilis- dzimis 1890.g.29.08 Skujenes pag.Cieļos , miris 1938.g.29.07.Maskavā.
Literatūrkritiķis, publicists , vēstures zinātņu doktors-1935.g. Mācījies Paltmales pamatskolā,
Siguldas draudzes skolā, beidzis Valmieras skolotāju semināru. Darbojies LSD org. Līgatnē un
Rīgā.(nov .mape kat., Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca)

6. Lauva, Roberts
Seržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.
* 1896. g. 10. novembrī Siguldas pagastā.
+ 1944. g. 13. februārī Vjatlagā.
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=903
Lāce Anna-1891.19.10.Līgatnes pg. Ķempju muižā seglinieka ģim. -1979.21.11 .Rīgā, apb .Raiņa
kapos.-režisore ,teātra kritiķe, tulkojusi Bertoldu Brehtu, Valmieras teātra galv. režisore)
((novadpētn. mape, katalogs ,Vbv-197lpp.)
Leikarts Laimonis- 1917.g.Līgatnes pagasta ‘’Ratnieki’’-2000.g.12.12. Studēja agronomiju
Jelgavas Akadēmijā,1939.g. iesauca L-jas armijā, 1940.g. pārgāja Krievu armijā, 1941.g.
Litenē , īsi pirms kara dezertēja, atnāca un nostrādāja Ratniekos līdz 1943.g.,1944.g. vācu
armijā-vācu nometnēs līdz 1950.gadam.Amerikā strādāja uz būvēm, piedālījās latviešu skolas
’’Garezers’,’ Mičiganas štats, celtniecībā .2000.g.atgriezās Latvijā(A.Zvirbules atmiņas 2000.g.)
Leikarts Mārtiņš- 1899.g.25.05.Lāsbergu pag. rentnieku ģim. Skolā gāju Vecmilgrāv ī, K
.Dombrovsk a proģimnāzijā, Cēsīs reālskolā, piepelnījos par kantoristu pie otra ceļa būves Rīga-
Valka.No 1919.g.-1924.g. dienests L-jas armijā.Ap 1931.gadu ieguvu neapbūvētu zemes gabalu
Līgatnes pagastā, kur uzcēlu ēkas’ ‘’Celmāji’’. Valsts 20.gadu pastāvēšanas svētkos
1939.g.saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa 5.šķiru.(no Imanta Leikarta atmiņām)
Lindiņš Felikss-dzimis Paltmale s pagastā , aktīvs ''Kvēles'' pulciņa dalībnieks no Līgatnes
ciema 1918.g.
Lindiņš Rūdolfs – 1887.11.12 Līgatnes pag .Jānēnos saimnieka ģim. -?-žurnālists .Pēterpilī
stud. Psihoneiroloģiskā inst .Juridiskajā fak.1918 atgriezās Ljā.1919 ievēlēts Tautas padomē ,
Satversmes sapulcē.1921 Zemkop. ministra biedrs,’’Laukstrādnieks’’redaktors.Studējis LU. Pēc
1939.g. ziņu nav.(nov .map ,kat. Vidusvidzemnieku biogrāfiska vārdnīca215.lpp.)
Meklējot grāmatu adresē http://www.ibook.lv/, uzdūros Līgatnes pagasta
novadnieka Rūdolfa Lindiņa grāmatai ''Saimnieciskās krīzes cēloņi un krīzes
pagaidu likvidēšana '', Raiņa klubs, 1934.g.
http://www.ibook.lv/BD_saimnieciskas-krizes-celoni-un-krizes-pagaidu.aspx?
BID=64bea9f0-60a5-4868-a317-5e922b73b212
http://www.saeima.lv/Informacija/1saeima.html
http://news.lv/Druva/2008-02-19/Musu_novadnieki_-_Saeimas_deputati

7. Līdaka Lidija-1920.g.Līgatnes pagasta ‘’Sinepēs’ ’.Latv .partizāne, LTK, darbojās pie Dzīvības
ceļa Ļeņingradā . Līdz pensijai pasta priekšniece Līgatnē , ciema deputāte.(ziņas no personīgā
arhīva, .ir Lidijas L. stāsts pašr.)
Artūrs Linters (1901.- ?)Līgatnes pagasta Jaunlapsās, dzimis, ar Viestura ordeni apbalvotais
Līgatnes krājaizdevu sabied rības vadītājs, aizsargu rotas komandieris.
Liepa Andris Juris – dz.1943.g.25.06. Rīgā ,vecāku dzīvesvieta Ligatnes pagasta Vecsprinkšļi ,
kopā ar tēvu Valfrīdu Liepu un vecmāti Alvīni Liepu emigrē 1944.gadā uz Vāciju . Dzīvo
Austrālijā ,pēc profesijas ķīmiķis-organiskā ķīmija.(no Zālīšu dzimtas)-novadp. mape, katalogs,
Aleksandrs Lielbriedis -1896.g.01.03.,Ramas muižas īpašnieks ,īpašuma tiesības no1940.gada
27.02.
Nikolajs Lielbriedis -kartogrāfiskās, automātiskās fotokameras izgudrotāji(24x36) , 1927.gadā
Liepājā.
Milda Lucija Murele (1914.-2004.) Līgatnes pagasta ’’Skultes ’dzimusi ,
filoloģe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere
Ziedonis, Imants. Viņa iemācīja mums valodu un pašapziņu : [skolotājas Mildas
Mureles (1914?-2004) piemiņai] / Imants Ziedonis // Latvijas Avīze. - Nr.174
(2004, 30.jūn.), 15.lpp
Leonīds Paparde(dzimis Miška Kārlis) dzimis 1893.gada 13.februārī Paltmales ''Rozēs''-tagad
Līgatnes pagastā. Miris 1938.gadā 29.augustā . Mācījies Paltmales pamatskolā . No
1910.-1914.g.mācās Valmieras skolotāju seminārā . Revolucionāra gaitas sāk LSD Vidienas
organizācijā ''Bērzieši' ',LSD pulciņā ''Lāčplēsis'. No 1916.gada dzīvo un darbojas Krievijā,
Sibīrijā./novadpētniecības mape, foto uzņēmumi no Segliņa Jāņa arhīva , novadpētniecības
katalogs-manuāls/

8. Bernhards Pavasars
Kareivis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.
* 1893. g. 11. martā Drabešu pagastā.
+ 1970. g. Zaubes slimnīcā.
Atvaļināts 1921. g. 1. febr. Zemkopis Kārļu pag. Akmeņlaužos. 20. gadu beigās pārcēlies uz Līgatnes pag. Jaunlečiem,
[Apbedīts Drabešu pag. Vanagu kapos.]
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1160
Inta Plūme- Paltmales, Ķempju kapu kopēja . Zemzemes pagasta vecākā : [par
līgatnieti - Paltmales kapu kopēju Intu Plūmi] / Verners Rudzītis ; foto Dainis Saulītis //
Druva. - ISSN 1691-0400. - Nr.171 (2003,
31.okt.), 5.lpp.
Rīsmanis Arnolds – 1900.g.11.07.Paltmales(Līgatnes) pag.- 1989.23.06. Rīgā Ulbrokas kapos.
Ljas brīvības cīnītājs, dižkareivis .Apbalvots ar LKO par varonību izlūkgājienā 1920.g.08.05.
Latgalē. Skolotājs Aucē , Blīdenē un citur.
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1316
Robiņa Natālija Kristīne (1885. (29. III) 11. IV Līgatnes Lielzanderos saimnieka ģimenē – 1918.
31. I ar tuberkulozi Mjēžā, Šveicē, turpat apbedīta) – tulkotāja. Beigusi V. Maldoņa ģimnāziju
Rīgā. 1910 saslima ar tuberkulozi, ārstējās Šveicē un studēja valodniecību Lozanas universitātē.
Līdzstrādniece vairākos Šveices laikrakstos un Lugāno izdotajā starptautiskajā studentu žurnālā.
Natālija Robiņa (no 1915 sāka vēstuļapmaiņu ar Jāni Raini [5] un Aspaziju [5]. Kādā vēstulē N. Robiņa raksta:
kreisās) un Vēra Nonācu pie gala slēdziena: dzīvot, lai varētu strādāt priekš mūsu mīļās, labās Latvijas. Mums
Vīksniņa. [ap 1912. jālūko savienoties un kopējiem spēkiem uzcelt garīgas gaismas, dailes un skaistuma pilis; tikai
gadu], Lozanna. tad, ja mums tādas būs, mēs mūžīgi dzīvosim. – Es gribētu pievienoties Jūsu lielajam darba
Fotogrāfs: laukam, varbūt, ka es varētu kaut ko darīt – pie mājas celšanas jau kaļķu sijātājs arī ir vajadzīgs.
nezināms. 8,5x12,5 Publicējusi patriotiskus rakstus par Latviju un latviešiem Šveices presē. Tulkojusi franciski
cm. Raiņa apceres. 1915 VIII pusgadu dzīvoja Kastaņolā, pārrakstīja un tulkoja Raiņa rakstus
laikrakstiem, rakstīja kritikas par Raiņa darbiem un viņa piecdesmitgadē ievietojusi jubilejas
rakstu Lugāno žurnālā Coenobium. 1917 N. Robiņas veselība pasliktinājās. Viņa devās ārstēties
kalnos uz Montānu. Tur iepazinās ar franču rakstnieku un žurnālistu Kamilu Mobēru (Camille
Maubert) un ieinteresēja viņu par Raiņa daiļradi. Savas dzīves pēdējās nedēļās tulkojusi
franciski Raiņa lugas Uguns un Nakts parindeņus, pēc kuriem K. Mobērs izveidoja literāru
tulkojumu un 1922–23 publicēja to Parīzes žurnālā L a nouvelle Journée. Pseidonīms Tālija.
Par N. Robiņu materiālus no Lozanas bibliotēkas Šveicē ieguvusi A .Leite.
Līdzstrādniece vairākos Šveices laikrakstos un Lugāno izdotajā starptautiskajā studentu žurnālā.
1915 sāka vēstuļapmaiņu ar Jāni Raini [5] un Aspaziju [5]. Kādā vēstulē N. Robiņa raksta:
Nonācu pie gala slēdziena: dzīvot, lai varētu strādāt priekš mūsu mīļās, labās Latvijas. Mums
jālūko savienoties un kopējiem spēkiem uzcelt garīgas gaismas, dailes un skaistuma pilis; tikai
tad, ja mums tādas būs, mēs mūžīgi dzīvosim. – Es gribētu pievienoties Jūsu lielajam darba
laukam, varbūt, ka es varētu kaut ko darīt – pie mājas celšanas jau kaļķu sijātājs arī ir vajadzīgs.
Publicējusi patriotiskus rakstus par Latviju un latviešiem Šveices presē. Tulkojusi franciski

9. Raiņa apceres. 1915 VIII pusgadu dzīvoja Kastaņolā, pārrakstīja un tulkoja Raiņa rakstus
laikrakstiem, rakstīja kritikas par Raiņa darbiem un viņa piecdesmitgadē ievietojusi jubilejas
rakstu Lugāno žurnālā, devās ārstēties kalnos.
Tur iepazinās ar franču rakstnieku un žurnālistu Kamilu Mobēru (Camille Maubert) un rakstu
Lugāno žurnālā Coenobium. 1917 N. Robiņas veselība pasliktinājās. Viņa devās ārstēties kalnos
uz Montānu ieinteresēja viņu par Raiņa daiļradi. Savas dzīves pēdējās nedēļās tulkojusi
franciski Raiņa lugas Uguns un Nakts parindeņus, pēc kuriem K. Mobērs izveidoja literāru
tulkojumu un 1922–23 publicēja to Parīzes žurnālā La nouvelle Journée. Pseidonīms Tālija.
Ivars Rozentāls (1940.),Līgatnes pagasta’ ’Sauleskalnā’’-Kazdangas tehnikuma
pedagogs.
Sakss Pauls-Nacionālās operas solists (1918.-1926.), pēcāk Latvijas konservatorijas mācībspēks.
No 1944. gada emigrācijā. Saņēmis Amerikas Latviešu apvienības Tēvzemes balvu. P.Saksa un
dzīvesbiedres dziedones Irmas Kalniņas -Saksas urnas 1996. gadā apglabātas Rīgas I Meža
kapos, Aktieru kalniņā. Vienlaikus Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē atklāts piemiņas
cilnis (tēln. Z. Ķēde). To dāvāja dziedoņa izveidotā korporācija „Tālavija”, kas izveidojusi viņa
vārdā nosauktu operas atbalsta fondu. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais P. ir izcilākais
latviešu kamerstila dziedātājs.
Sermule Alvīna-1895.-1919.g.Līgatnes pagastā , darbojās Valmieras pagrīdes komjaunatnes
organizācijā
Edgars Imants Siliņš (1927.g.21.martā Līgatnē “Veclapsās”
-1998)
fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, LZA Fizikālās enerģētikas institūta
Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs LZA Lielās
medaļas laureāts.170 zinātnisku darbu ,to skaitā 6 Latvijā un ārzemēs izdotu monogrāfiju
autors.1998.gada pavasarī pabeidza fundamentālu monogrāfiju ''Lielo patiesību meklējumi-
esejas par ideju un paradigmu vēsturi''
(novadpētniecības mape, katalogs)
Sīka-Sīkais, Jānis
Dižkareivis Latgales artilērijas pulkā.
* 1898. g. 26. decembrī Nurmižu pagastā.
+ 1962. g. 8. septembrī
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1394

10. 2007.gadā izdevniecībā ''Signe' 'izdeva Valdemāra Ancīša grāmatu' 'Aknīstes grāmata
2''.Grāmatā no 361-363 lpp. ir veltīta mūsu pagasta iedzīvotājam Imantam Tuņķelim. Pagasta
bibliotēkā ir pieejamas interesentiem I.Tuņķeļa grāmatas: ''Vecie vērtējošie raksti'
',''Daudzdabja teicieni'' ,''Tomēr savējie''
Henrijs Visendorfs (īstajā vārdā Indriķis Ķiparts; dzimis 1861. gada (12.) 24. III Paltmales, tagad
Līgatnes pagastā , dzirnavnieka četru bērnu ģimenē kā vecākais dēls – miris 1916. gada (6.) 19.
VIII ar infarktu, apbedīts Pēterpilī) – tirgotājs, žurnālists, folklorists, leģendārs latviešu izcelsmes
bagātnieks. Latvju dainu pirmais izdevējs. Mācījies vācu skolās Rīgā un Pēterpilī. Parīzē dzīvoja
neprecējies viņa mātes brālis bagātnieks Henrijs Visendorfs (Wissendorff), kurš uzaicināja I.
Ķipartu pie sevis, adoptēja, dodot savu vārdu un nodrošināja tautsaimniecības studijas Kondorsē
licejā Parīzē. H. Visendorfs apguva franču, vācu, angļu, krievu valodu. No Parīzes uzturēja sakarus
ar Pēterpils latviešiem, sūtīja rakstus latviešu avīzēm. 1886.gadā, pēc tēvoča nāves, mantoja viņa
kapitālu un 1887.gadā Pēterpilī izveidoja vilnas audumu vairumtirdzniecības uzņēmumu. 1890.
gadā precējies ar bagāta holandiešu tirgotāja meitu, pavairodams savu turību. Bija izdarīgs un
praktisks, teicams veikalnieks ar labiem sakariem. Kļūdams Krievijā par ievērojamu tirgotāju,
izvirzījās amatos: Pēterpils domnieks, apgabaltiesas zvērināts piesēdētājs, Izglītības ministrijas
komitejas loceklis. Pārkrievošanas laikos aizstāvēja latviešu nacionālās intereses. Palīdzēja Fricim
Brīvzemniekam publicēt pret latviešu skolu krievināšanu vērstus rakstus. Atbalstījis latviešu
pasākumus: 1883. gadā izkārtoja latviešu pārstāvēšanu Pasaules izstādēs Čikāgā, sekmēja latviešu
skolas un bibliotēkas, sarīkoja un materiāli atbalstīja Līgatnes pagasta dziesmu svētkus. Pievērsās
latviešu folklorai un mitoloģijai, par ko publicēja rakstus presē un izdeva grāmatu "Ziņas par
latviešu ticību", 1893. gadā Piedalījās dainu vākšanā un nodeva Krišjānim Baronam 28 406 dainas.
Iesaistījās Latvju dainu izdošanā. No1894–98.g. par saviem līdzekļiem 10 burtnīcās izdeva Latvju
dainu 1. sējumu. Panāca, ka kopš 1900. gada to izdošanu pārņēma Krievijas Zinātņu akadēmija. H.
Visendorfa māsas meita Milda Kārkliņa:
Interese par etnogrāfiju Visendorfu 1889 . gadā saveda kopā ar Brīvzemnieku, kura mudināts, sāka
rūpēties par dainu izdošanu. 1892 .gadā stājās saskarē ar Baronu – ziedoja līdzekļus, vāca
ziedojumus, cīnījās ar cenzūru, gādāja abonentus, reklamēja, piedalījās plānos par sējumu
iekārtojumu, saturu, ortogrāfiju, rakstu pievienošanu, pārraudzīja laika plānus, saņēma
manuskriptus, sūtīja korektūras. Kad Barons, naudas grūtībās nonācis, rakstīja, ka dainas būs jāliek
pie malas, H. Visendorfs atbildēja, ka uzsākto darbu nedrīkst pārtraukt un steidzīgi izgādāja
Krievijas Zinātņu akadēmijas pabalstu, lai dainu darbs nepārtrūktu.
H. Visendorfs pētījis latviešu aizvēsturi, mitoloģiju, etnogrāfiju, 19. gs. 80.– 90. gados par šiem
tematiem publikācijas vācbaltiešu, franču un angļu presē, rakstīja laikrakstos Balss, Baltijas
Vēstnesis, žurnālā Austrums. No 1891–1903.g. izdeva A. Lerha-Puškaiša Latviešu teikas un
pasakas, 1–5. 1890.gadā nopirka saviem vecākiem Paltmales dzirnavas, paplašināja tās, pārvēršot
par modernu uzņēmumu ar cementa ražotni un kokvilnas pārstrādes iecirkni, kur ražoja no Ēģiptes
kokvilnas labāko vati Krievijā, iekārtoja ūdensturbīnu ar elektroģeneratoru. Tas notika laikā, kad
pat Rīgā elektrību vēl nepazina. Piedalījies Paltmales Saviesīgās biedrības nama pamatakmeņa
likšanā, ziedojis tam lielāku summu. Uzturēdamies Līgatnē, bieži tikās Rīgā ar Krišjāni Baronu u.c.
latviešu sabiedrības darbiniekiem. 1905.gadā aģenta blēdību dēļ H. Visendorfa kokvilnas pārstrādes
uzņēmums cieta lielus zaudējumus un bankrotēja. H. Visendorfa darbība apsīka 1. pasaules kara
darbības dēļ. Pēc H. Visendorfa nāves un 1917.gada revolūcijas viņa atraitne Gerharda ar bērniem
atgriezās Rietumeiropā, bet Līgatnes dzirnavas pārdeva. H. Visendorfa ģimenē bija 2 dēli un 2
meitas. Revoluūcijas jukās viens dēls pazuda, otrs nomira. H. Visendorfa atraitne un meitas
apprecējās ar ārzemniekiem, izbeidzot Visendorfu dzimtas vārdu.
Emma Vitenberga -Liekne (1886.- nošauta 1942.),Rīgas 3. ģimnāzijas direktore, rakstījusi presē
par pedagoģiskiem jautājumiem.

11. LU Baltu valodu katedras
Dialektoloģijas un toponīmikas kabineta materiāli
Veinberga Silvija -Veinberga Silvija. Līgatnes izloksnes leksikas un morfoloģijas analīze.
Sem. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1965.
Veinberga Silvija. Līgatnes izloksnes fonētika. K. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1966.
Veinberga Silvija. Vārdu darināšana Līgatnes izloksnē. K. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1967.
Veinberga Silvija. Vārdu darināšana Līgatnes izloksnē. Kart.(k. d.) zin. vad. M. Rudzīte. 1967.
Veinberga Silvija. Līgatnes vietvārdi. Kart. (d. d.). I. zin. vad. M. Rudzīte. 1968.
Veinberga Silvija. Līgatnes vietvārdi. D. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1968.
Veinberga Silvija. Līgatnes vietvārdi. Kart. (d. d.). II. zin. vad. M. Rudzīte. 1968.
Zicāns Eduards (1884.10.X Līgatnes pag. Jaunžīguros - 1946.30.IV Nirnbergā, Vācijā) -
izglītības darbinieks, teologs, dzejnieks.
Dzimis zemnieka ģimenē. 1903. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru. 1905-19 tur strādājis
par pedagogu. 1921-38 N. Draudziņas ģimnāzijas inspektors, 1934-36 Rīgas skolotāju institūta
skolotājs. 1926. gadā beidzis LU Teoloģijas fakultāti, iegūstot teoloģijas kandidāta grādu, pēc tam
papildinājis zināšanas Vācijā Berlīnes (1927) un Leipcigas (1929) universitātēs. 1929. gadā ebreju
valodas lektors Latvijas Universitātē, 1930. gadā privātdocents, 1934. gadā LU ieguvis teoloģijas
doktora grādu, par disertāciju "Arābieši Vecajā Derībā un viņu attiecības pret Izraēliešiem"
(grāmatā 1934) saņēmis Kultūras fonda balvu. No 1934. gada docents, no 1935. gada vecākais
docents, 1938-40 un 1942-44 profesors vispārējā reliģiju vēsturē. 1944. gadā devies trimdā uz
Vāciju, kur miris Fišbahas bēgļu nometnē. Tulkojis latviešu valodā psalmus, publicējis rakstus par
Veco Derību un latviešu mitoloģiju (Saules kāzas, Pērkons, garā pupa u.c.) un estētiku. Trimdā
atkārtoti izdota Zicāna veidotā ābece un lasāmgrāmata "Viegla gaita" (1948, 1953,1957). 1963.
gadā iznācis Zicāna dzejoļu krājums "Virši zied" .
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 661.lpp.
2.Eduards Zicāns//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-550.lpp.
3.Rusmanis, Sigurds. Viņi dzimuši Līgatnes pagastā :[par ievērojamiem cilvēkiem (Cēsu raj.)] / Sigurds Rusmanis // Druva. - ISSN
1691-0400. - Nr.117 (2003, 29.jūl.), 3.lpp. - ( Piel. "Novadnieks" ). - Turp. Sāk.: Nr.27 (2003, 18.febr.). (Zicāns, Eduards)
Darbs pie ‘’Novadnieku datubāzes’’ turpinās....