RĪGAS CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS ŠAMPĒTERA FILIĀLBIBLIOTĒKA<br />GADU SIMTA LOKOS<br />2009<br />
RCB Šampētera filiālbibliotēka<br />Bibliotēka nodibināta 1909.gada 1.novembrī ar nosaukumu “Pilsētas publiskā lasītava”. ...
Nosaukumi gadu simta lokos<br /><ul><li>1909. – 1918. </li></ul>Rīgas pilsētas publiskā lasītava – bibliotēka<br /><ul><li...
Adreses gadu simta lokos<br />Bibliotēkai bijusi pastāvīga vieta un tā netika daudzreiz pārvietota no vienas vietas uz otr...
Adreses gadu simta lokosĒka Kalnciema ielā 18, Šulca nams<br />1909. – 1911.<br />
Adreses gadu simta lokosĒka Zeļļu ielā 4 <br />1911. – 1981.<br />
Adreses gadu simta lokosĒka Smiļģa ielā 26<br />1981. – 1986.<br />
Adreses gadu simta lokosĒka Lielirbes ielā 6<br />No 1986.gada<br />
Vadītāji gadu simta lokos<br />Kārlis Košs<br />Bibliotēku vada no 1909. – 1914.gadam<br />Kārlim Košem bijuši daudzi un d...
Vadītāji gadu simta lokos<br />Johanna Langrāte<br />1932.gadā Rīgas pilsētas 2.bibliotēkas vadītājai Johannai Langrātei t...
Vadītāji gadu simta lokos<br />Ērika Priedniece<br />Bibliotēku vada<br />no 1952. - 1966.gadam<br />1966.gads<br />
Vadītāji gadu simta lokos<br />Dzidra Lūse<br />Bibliotēku vada <br />no 1966.gadalīdz 1975.gadam<br />Foto 1966.gads<br /...
Vadītāji gadu simta lokos<br />Brigita Kuļikovska<br />Bibliotēku vada no 1975.gada līdz 1986.gadam<br />“Tur (3.bibliotēk...
Vadītāji gadu simta lokos<br />Kaija Krūmiņa<br />Bibliotēku vada <br />no 1987.gadalīdz 1988.gadam<br />1964.gads<br />
Vadītāji gadu simta lokos<br />Gunta Šahova<br />Bibliotēku vada no 1988.gada līdz 2008.gada pavasarim<br />Dzīves moto:<b...
Vadītāji gadu simta lokos<br />Regīna Vēberste<br />Bibliotēku vada no 30.04.2008.<br />“Negāju vēl skolā, kad jau zināju,...
RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Grāmatu skaits dibināšanas dienā:<br />Kopā 2866<br />Latviešu ...
RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Apmeklētāju kontingents<br />Skolotāji 			– 114<br />Skolnieki	...
RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Pirmie 3 bibliotēkas darbinieki:<br />Kārlis Košs<br />Alma Kla...
RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Grāmatas bibliotēkā var saņemt katrs Rīgas pilsētas iedzīvotājs...
1926.<br />		1926.gada 3.jūnijā Rīgas valde pieņem lēmumu, ka ar 8.novembri pilsētas attālākās vietās darbu uzsāks pirmie ...
Trīsdesmitie gadi<br /><ul><li>1932.gada 8.oktobrī Rīgas 2.bibliotēkai pievieno Bērnu nodaļu, kuras, tāpat kā bibliotēkas,...
Attīstoties dažādām tehnoloģijām, arī bibliotēkas dzīvē tiek ienestas jaunas vēsmas – to apliecina tālruņa ierīkošana un r...
1941.gada augusta sākumā Lielvācijas armijas propagandas nodaļas pilnvarā tiek dota pavēle iznīcināt kaitīgus rakstus un g...
1959.<br />“..Rīgas J.Raiņa 2.bibliotēkā ir tā saucamie atklātie fondi – ne tikai atsevišķu nozaru, bet visas grāmatas, ie...
Pavēle<br />1959.gada 31.oktobrī <br />par bibliotēkas apbalvošanu <br />ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas <br />Goda r...
1964.<br />1964.gada aprīlī ar Kultūras ministrijas lēmumu un ņemot vērā bibliotēkas sasniegumus  grāmatu propagandā un la...
Lēmums par nosaukuma “Teicama darba bibliotēka” piešķiršanu<br />1964.gada 27.aprīlī<br />
60.gados<br />Zeļļu ielā 4<br />
1979.<br /><ul><li>Bibliotēkai 70 gadi</li></ul>Svinības tika rīkotas Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Tautas deputātu padomes...
1986.gada februārī<br />Alfrēds Rubiks,<br />Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs, <br />svinīgi atklāj bibliotēk...
“Pārgriezta sarkanā lentīte, jaunā bibliotēka sagaida pirmos viesus ar gaumīgi noformētu interjeru, plašu lasītavu. .. Uz ...
Telpu kopējā platība 520 m2<br />1.stāvā:<br />Abonements 	132 m2<br />Krātuve 		25 m2<br />2.stāvā:<br />Lasītava 		161 m...
1989.<br />Sākta sadarbība ar Latvijas Tatāru - baškīru nacionālās kultūras biedrību “Ideļ”. <br />Tatāru rokdarbniece Rai...
1994.<br />Bibliotēkas fonda pārcenošana.<br />No rubļiem uz latiem.<br />
<ul><li>Sākta krājuma pārklasifikācija pēc jaunajām “Klasifikācijas tabulām publiskajām bibliotēkām”.
Sapludināta vienotā alfabētā ārzemju daiļliteratūra.</li></ul>1995.<br />
1995.gada aprīlī bibliotēkai pievienojās Rīgas 44.bērnu bibliotēka,<br />kā bērnu nodaļa.<br />Foto 1995.gads. Valentīna Č...
1994.gadā māja tiek denacionalizēta un bibliotēka telpas zaudē. Grāmatu krājums tiek pievienots Šampētera bibliotēkai, kur...
1996.<br /><ul><li>Galvenais virziens – krājuma pāršifrēšana.
No 1996.gada līdz pat šim laikam bibliotēkā darbojas biedrība “Vācu nams”.
No 02.04.1996. – 27.01.2004. darbojas spriedzes un izklaides literatūras lasītāju klubs “Atpūta”. Tā biedriem bija iespēja...
2003.<br />Nosaukums “Rīgas Tautas bibliotēku apvienība” oficiāli tiek mainīts līdz ar RCB nolikuma apstiprināšanu, kas no...
2004.<br /><ul><li>Datorizācijas sākums bibliotēkā.</li></ul>2 datori – 1 lietotājiem, 1 darbiniekiem<br /><ul><li>Kļūst p...
Liela kadru mainība
“Mums vēl nav 100” – ilggadējo un esošo darbinieku tikšanās
RCB konkurss par bibliotēkas vēsturi</li></li></ul><li>Vēstures konkursā vadītāja <br />Gunta Šahova <br />prezentēja bibl...
2005.<br /><ul><li>Pāreja uz bibliotēkas lietotāju reģistrāciju sistēmā ALISE
Bibliotēkai 22.12.2005.pieslēgta signalizācija
Lieldienu salidojums bijušajiem darbiniekiem</li></li></ul><li>2006.<br /><ul><li>Gatavošanās bibliotēkas akreditācijai
Sākta krājuma rekataloģizācija
Darbojas senioru klubs “Mēs pret eidžismu” (līdz 2007.)
“Lasītājs dāvina lasītājam”
Bērnu literatūras nodaļas simbols – zaķītis Žanītis
Bibliotēkā 8 datori. No tiem 3 darbiniekiem</li></li></ul><li>2007.<br />Februārī notika bibliotēkas akreditācija. Tai pie...
Nepieciešams realizēt izstrādāto telpu funkcionālo plānu un mēbeļu specifikāciju
Nepieciešama krāsu printera iegāde
Sistemātisks darbs ar krājumu, bibliotekārā darba automatizācija</li></li></ul><li>2008.<br /><ul><li>“Trešais Tēva dēls” ...
7 datorus lietotājiem
2 multifunkcionālas iekārtas</li></li></ul><li>2008.<br /><ul><li>Ar 12.maiju bibliotēkā tika apturēta rekataloģizācija, g...
Gada beigās iebūvē mobilās sistēmas krātuvē</li></li></ul><li>Galvenie rādītāji 1972. – 2008.<br />
Galvenie rādītāji 1972. – 2008.<br />
2009. <br /><ul><li>100.jubilejas gads
Tuvojamies krājuma rekataloģizācijas nobeigumam
Virzāmies uz modernas bibliotēkas statusu, pakāpeniski nomainot aprīkojumu un mainoties līdzi sabiedrības prasībām</li></l...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Sampetera bka vesture_MD

1,523 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,523
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
9
Actions
Shares
0
Downloads
6
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Sampetera bka vesture_MD

  1. 1. RĪGAS CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS ŠAMPĒTERA FILIĀLBIBLIOTĒKA<br />GADU SIMTA LOKOS<br />2009<br />
  2. 2. RCB Šampētera filiālbibliotēka<br />Bibliotēka nodibināta 1909.gada 1.novembrī ar nosaukumu “Pilsētas publiskā lasītava”. Tā atradās Kalnciema ielā Nr.18, <br />Baložu ielas stūrī <br />Šulca namā<br />
  3. 3. Nosaukumi gadu simta lokos<br /><ul><li>1909. – 1918. </li></ul>Rīgas pilsētas publiskā lasītava – bibliotēka<br /><ul><li>1918. – 1957. </li></ul>Rīgas pilsētas 2.bibliotēka<br /><ul><li>1957. – 1979. </li></ul>Rīgas pilsētas Jāņa Raiņa 2.bibliotēka<br /><ul><li>1979. – 1997. </li></ul>Rīgas pilsētas CBS Jāņa Raiņa 2.bibliotēka<br /><ul><li>1998. – 2001.</li></ul>Rīgas Tautas bibliotēku apvienības Šampētera bibliotēka<br /><ul><li>No 2002. </li></ul>Rīgas Centrālās bibliotēkas Šampētera filiālbibliotēka<br />
  4. 4. Adreses gadu simta lokos<br />Bibliotēkai bijusi pastāvīga vieta un tā netika daudzreiz pārvietota no vienas vietas uz otru. Tas nodrošina pastāvīgus lasītājus un bibliotēkas stabilitāti.<br />
  5. 5. Adreses gadu simta lokosĒka Kalnciema ielā 18, Šulca nams<br />1909. – 1911.<br />
  6. 6. Adreses gadu simta lokosĒka Zeļļu ielā 4 <br />1911. – 1981.<br />
  7. 7. Adreses gadu simta lokosĒka Smiļģa ielā 26<br />1981. – 1986.<br />
  8. 8. Adreses gadu simta lokosĒka Lielirbes ielā 6<br />No 1986.gada<br />
  9. 9. Vadītāji gadu simta lokos<br />Kārlis Košs<br />Bibliotēku vada no 1909. – 1914.gadam<br />Kārlim Košem bijuši daudzi un dažādi pienākumi, kas saistīti ne tikai ar 2.bibliotēkas darbību. Viņš savu ieguldījumu devis vairākās ar kultūru saistītās jomās. Viņš bija pazīstams arī kā labs ērģelnieks un mūzikas cienītājs.<br />Foto 1911.gads<br />Bibliotekāres: Paulīna Erdmane (pa kreisi),<br /> Klāra Ertiņa (pa labi)<br />
  10. 10. Vadītāji gadu simta lokos<br />Johanna Langrāte<br />1932.gadā Rīgas pilsētas 2.bibliotēkas vadītājai Johannai Langrātei tiek piešķirts <br />5.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis <br />par nopelniem kultūras darbā.<br />1948.-1951.gadā kā savam amatam politiski un profesionāli nepiemērotus atlaiž 10 bibliotēku vadītājus, tai skaitā arī 2.bibliotēkas vadītāju Johannu Langrāti.<br />
  11. 11. Vadītāji gadu simta lokos<br />Ērika Priedniece<br />Bibliotēku vada<br />no 1952. - 1966.gadam<br />1966.gads<br />
  12. 12. Vadītāji gadu simta lokos<br />Dzidra Lūse<br />Bibliotēku vada <br />no 1966.gadalīdz 1975.gadam<br />Foto 1966.gads<br />bibliotēkas vadīšanu no<br />Ērikas Priednieces (pa kreisi) <br /> pārņem <br />Dzidra Lūse (pa labi)<br />
  13. 13. Vadītāji gadu simta lokos<br />Brigita Kuļikovska<br />Bibliotēku vada no 1975.gada līdz 1986.gadam<br />“Tur (3.bibliotēkā) man ielika to bibliotekārā darba pamatu, darba mīlestību un apziņu, ka visu iesākto ir jāpadara līdz galam. Bibliotēkā nav tāda darba, ko tu vari pusdarītu atstāt. To es ievēroju līdz pat šai dienai.”<br />Jaunās Vēstis, <br />2004.gada septembris<br />Foto 1999.gads<br />
  14. 14. Vadītāji gadu simta lokos<br />Kaija Krūmiņa<br />Bibliotēku vada <br />no 1987.gadalīdz 1988.gadam<br />1964.gads<br />
  15. 15. Vadītāji gadu simta lokos<br />Gunta Šahova<br />Bibliotēku vada no 1988.gada līdz 2008.gada pavasarim<br />Dzīves moto:<br /> Klausīties, skatīties, mācīties. Izglītība mūža garumā.<br />Vislabākā reklāma un bibliotēkas popularizētājs ir ikviens apmierināts lasītājs, kurš ieteiks bibliotēku arī citiem.<br />G.Šahova<br />
  16. 16. Vadītāji gadu simta lokos<br />Regīna Vēberste<br />Bibliotēku vada no 30.04.2008.<br />“Negāju vēl skolā, kad jau zināju, ka strādāšu vietā, kur ir daudz grāmatu – toreiz vārdu ”bibliotēka” vēl nezināju.<br />Bibliotekāra darbs ir tik dažāds! Viena darba diena nekad nelīdzinās otrai. Mainās sabiedrības prasības pret bibliotēku, un jāmainās arī mums.”<br />RCB Gadagrāmata 2006.<br />
  17. 17. RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Grāmatu skaits dibināšanas dienā:<br />Kopā 2866<br />Latviešu val. 1262<br />Krievu val. 791<br />Vācu val. 813<br />1910.gadā bibliotēkai izrakstīja:<br />17 avīzes<br />12 žurnālus<br />
  18. 18. RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Apmeklētāju kontingents<br />Skolotāji – 114<br />Skolnieki – 358<br />Studenti – 13<br />Fabrikas strādnieki – 115<br />Amatnieki, zeļļi un māc. – 138<br />Uzņēm.un māju apkalpe – 187<br />Zem.pakāpes karavīri – 4<br />Valsts darbin., uzņēmēji, brīv.profes.pārst. – 140<br />Pārējie (bez profes.uc) – 365<br />Kopā 1434<br />
  19. 19. RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Pirmie 3 bibliotēkas darbinieki:<br />Kārlis Košs<br />Alma Klaustiņa<br />Andrejs Kalniņš<br />
  20. 20. RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados<br />Grāmatas bibliotēkā var saņemt katrs Rīgas pilsētas iedzīvotājs, uzrādot pasi ar policijas atzīmi par cilvēka dzīves vietu Rīgā. Ārpus Rīgas dzīvojošajiem grāmatas var izsniegt pret kāda Rīgas iedzīvotāja galvojumu. Par tīši sabojātām bibliotēkas grāmatām jāatbild tiesā.<br />
  21. 21. 1926.<br /> 1926.gada 3.jūnijā Rīgas valde pieņem lēmumu, ka ar 8.novembri pilsētas attālākās vietās darbu uzsāks pirmie 10 grāmatu izdalīšanas punkti. <br />Tad arī dibina 2.bibliotēkas pirmos divusgrāmatu izsniegšanas punktus:<br />Jelgavas gatvē 62<br />Gulbju ielā 1<br />
  22. 22. Trīsdesmitie gadi<br /><ul><li>1932.gada 8.oktobrī Rīgas 2.bibliotēkai pievieno Bērnu nodaļu, kuras, tāpat kā bibliotēkas, atrašanās vieta ir Zeļļu ielā 4.
  23. 23. Attīstoties dažādām tehnoloģijām, arī bibliotēkas dzīvē tiek ienestas jaunas vēsmas – to apliecina tālruņa ierīkošana un rakstāmmašīnas iegāde.</li></ul> No tirdzniecības akciju sabiedrības “A.Lippert” iegādāta “Kontinental” rakstāmmašīna, 1.lieluma ar Nr.448590, ar speciālo tastatūru un pērļu šriftu, ar visiem piederumiem. Tās cena 450 latu un garantija 5 gadi. <br /><ul><li>30.gados Rīgas bibliotēkās rīkoja dažādus saviesīgus vakarus. Rīgas 2.bibliotēkā 1937.gada 17.decembrī notika rakstnieku vakars, kurā piedalījās Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Grots.</li></li></ul><li>Četrdesmitie gadi<br /><ul><li>Bibliotekāriem tika organizēti krievu valodas kursi. Bibliotēkām bija jāveido dažādi masu pasākumi – jāgatavo sienas avīzes, jābrauc aģitācijas braucienos, jāiet pa lasītāju dzīvokļiem un darba vietām, jāizplata skrejlapas un plakāti.
  24. 24. 1941.gada augusta sākumā Lielvācijas armijas propagandas nodaļas pilnvarā tiek dota pavēle iznīcināt kaitīgus rakstus un grāmatas no bibliotēkām. Kaitīgā literatūra – lielinieku, žīdu, vecākā vācu literatūra, emigrantu, ārzemju literatūra, latviešu literatūra ar pretvācisku ievirzi, jānodod.</li></li></ul><li>1957.<br />1957.gadā Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 40.gadadienai veltītajā kultūras un izglītības iestāžu skatē par labiem rādītājiem un vispārēju darba novērtējumu, bibliotēka ieguva 2.vietu republikā.<br />Sakarā ar to tika piešķirts Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda raksts, naudas prēmija un Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa vārds.<br />
  25. 25. 1959.<br />“..Rīgas J.Raiņa 2.bibliotēkā ir tā saucamie atklātie fondi – ne tikai atsevišķu nozaru, bet visas grāmatas, ieskaitot daiļliteratūru, brīvi pieejamas lasītājam. Nav parastās letes, kas atdalīja lasītāju no plauktiem. To vieni no pirmajiem Rīgā noņēmuši 2.bibliotēkas darbinieki un tādā veidā tuvinājušies lasītājam, bet lasītājs - grāmatai“<br />“Jaunā bibliotēkas darba forma – atklātie fondi – pārņemta no brālīgo republiku pieredzes. Tā devusi jau rezultātus – nedalītu lasītāju sajūsmu”<br />/No avīžu izgriezumiem 1959.gada novembrī/<br />
  26. 26. Pavēle<br />1959.gada 31.oktobrī <br />par bibliotēkas apbalvošanu <br />ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas <br />Goda rakstu<br />
  27. 27. 1964.<br />1964.gada aprīlī ar Kultūras ministrijas lēmumu un ņemot vērā bibliotēkas sasniegumus grāmatu propagandā un lasītāju iesaistīšanā bibliotēkai tika piešķirts nosaukums <br />“Teicama darba bibliotēka”<br />
  28. 28. Lēmums par nosaukuma “Teicama darba bibliotēka” piešķiršanu<br />1964.gada 27.aprīlī<br />
  29. 29. 60.gados<br />Zeļļu ielā 4<br />
  30. 30. 1979.<br /><ul><li>Bibliotēkai 70 gadi</li></ul>Svinības tika rīkotas Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejā E.Smiļģa ielā 46<br /><ul><li>Notiek visu Rīgas pilsētas masu bibliotēku centralizācija, kuras rezultātā izveidojas RCBS ar Centrālo bibliotēku un 47 filiālbibliotēkām</li></li></ul><li>1986.<br />Rīgas pilsētas CBS Jāņa Raiņa 2.bibliotēka iegūst jaunas, speciāli bibliotēkai projektētas telpas Lielirbes ielā 6. <br />Arhitekts Vladimirs Alle.<br />
  31. 31. 1986.gada februārī<br />Alfrēds Rubiks,<br />Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs, <br />svinīgi atklāj bibliotēkas jaunās telpas<br />Lielirbes ielā 6<br />
  32. 32. “Pārgriezta sarkanā lentīte, jaunā bibliotēka sagaida pirmos viesus ar gaumīgi noformētu interjeru, plašu lasītavu. .. Uz speciāla galdiņa izvietoti materiāli, kas atspoguļo šās bibliotēkas bagāto vēsturi, bibliotēkas, kas ir viena no vecākajām Latvijā.”<br />“.. Lielirbes iela 6. Kādreiz tur gar ceļu, braucot no lidostas, varēja redzēt vecas garāžas un šķūņus. 80.gadu sākumā tur tika uzcelts dzīvojamais nams – pilsētā pirmais terasveida dzīvojamais nams. Vienotā stilā ar namu ieturēta arī bibliotēkas ēka.”<br />/Rīgas Balss, 1986.gada 25.februāris/<br />
  33. 33. Telpu kopējā platība 520 m2<br />1.stāvā:<br />Abonements 132 m2<br />Krātuve 25 m2<br />2.stāvā:<br />Lasītava 161 m2<br />Bērnu nodaļa 30 m2<br />1986.gads. Lielirbes iela 6<br />
  34. 34. 1989.<br />Sākta sadarbība ar Latvijas Tatāru - baškīru nacionālās kultūras biedrību “Ideļ”. <br />Tatāru rokdarbniece Raisa Indriksone (pa kr.). 2001.<br />Biedrības priekšsēdētājs Iļduss Sobitovs (pa lb.) un RCB direktors Aivars Beika. 2001.<br />
  35. 35. 1994.<br />Bibliotēkas fonda pārcenošana.<br />No rubļiem uz latiem.<br />
  36. 36. <ul><li>Sākta krājuma pārklasifikācija pēc jaunajām “Klasifikācijas tabulām publiskajām bibliotēkām”.
  37. 37. Sapludināta vienotā alfabētā ārzemju daiļliteratūra.</li></ul>1995.<br />
  38. 38. 1995.gada aprīlī bibliotēkai pievienojās Rīgas 44.bērnu bibliotēka,<br />kā bērnu nodaļa.<br />Foto 1995.gads. Valentīna Čižika<br />
  39. 39. 1994.gadā māja tiek denacionalizēta un bibliotēka telpas zaudē. Grāmatu krājums tiek pievienots Šampētera bibliotēkai, kur tiek atjaunots Bērnu literatūras nodaļas darbs. Visus 44.bērnu bibliotēkas pastāvēšanas gadus to vada Valentīna Čižika. Viņa arī turpināja strādāt ar “savām” grāmatām Šampētera bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā.<br />
  40. 40. 1996.<br /><ul><li>Galvenais virziens – krājuma pāršifrēšana.
  41. 41. No 1996.gada līdz pat šim laikam bibliotēkā darbojas biedrība “Vācu nams”.
  42. 42. No 02.04.1996. – 27.01.2004. darbojas spriedzes un izklaides literatūras lasītāju klubs “Atpūta”. Tā biedriem bija iespēja lasīt jaunākās grāmatas krievu valodā. Nolikums nosaka iestāšanās maksu un biedra naudu.</li></li></ul><li>1999.<br /><ul><li>Bibliotēkai 90 gadi</li></ul> Jubilejas pasākums tiek rīkots bibliotēkas telpās Lielirbes ielā 6<br />Direktors A.Beika<br />Šampētera bibliotēkas darbinieki<br />
  43. 43. 2003.<br />Nosaukums “Rīgas Tautas bibliotēku apvienība” oficiāli tiek mainīts līdz ar RCB nolikuma apstiprināšanu, kas nosaka, ka filiālbibliotēkas ir CB struktūrvienības.<br />Tiek nomainītas arī izkārtnes.<br />Prieks par bibliotēkas jauno izkārtni.<br /> 2003.gada augusts.<br />
  44. 44. 2004.<br /><ul><li>Datorizācijas sākums bibliotēkā.</li></ul>2 datori – 1 lietotājiem, 1 darbiniekiem<br /><ul><li>Kļūst pieejami bezmaksas interneta pakalpojumi
  45. 45. Liela kadru mainība
  46. 46. “Mums vēl nav 100” – ilggadējo un esošo darbinieku tikšanās
  47. 47. RCB konkurss par bibliotēkas vēsturi</li></li></ul><li>Vēstures konkursā vadītāja <br />Gunta Šahova <br />prezentēja bibliotēkas zīmogus un guva kolēģu atzinību par izcilu bibliotēkas vēstures prezentāciju<br />
  48. 48. 2005.<br /><ul><li>Pāreja uz bibliotēkas lietotāju reģistrāciju sistēmā ALISE
  49. 49. Bibliotēkai 22.12.2005.pieslēgta signalizācija
  50. 50. Lieldienu salidojums bijušajiem darbiniekiem</li></li></ul><li>2006.<br /><ul><li>Gatavošanās bibliotēkas akreditācijai
  51. 51. Sākta krājuma rekataloģizācija
  52. 52. Darbojas senioru klubs “Mēs pret eidžismu” (līdz 2007.)
  53. 53. “Lasītājs dāvina lasītājam”
  54. 54. Bērnu literatūras nodaļas simbols – zaķītis Žanītis
  55. 55. Bibliotēkā 8 datori. No tiem 3 darbiniekiem</li></li></ul><li>2007.<br />Februārī notika bibliotēkas akreditācija. Tai piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.<br />Ieteikumi:<br /><ul><li>Nepieciešama uzbrauktuve un jumta remonts
  56. 56. Nepieciešams realizēt izstrādāto telpu funkcionālo plānu un mēbeļu specifikāciju
  57. 57. Nepieciešama krāsu printera iegāde
  58. 58. Sistemātisks darbs ar krājumu, bibliotekārā darba automatizācija</li></li></ul><li>2008.<br /><ul><li>“Trešais Tēva dēls” </li></ul>Visi bibliotekārie darbinieki piedalījās un mācījās Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajā Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais Tēva dēls” apmācību programmā. <br /><ul><li>Šīs programmas ietvaros bibliotēka ieguva
  59. 59. 7 datorus lietotājiem
  60. 60. 2 multifunkcionālas iekārtas</li></li></ul><li>2008.<br /><ul><li>Ar 12.maiju bibliotēkā tika apturēta rekataloģizācija, galvenais uzdevums bija attīrīt krājumu gan saturiski, gan vizuāli
  61. 61. Gada beigās iebūvē mobilās sistēmas krātuvē</li></li></ul><li>Galvenie rādītāji 1972. – 2008.<br />
  62. 62. Galvenie rādītāji 1972. – 2008.<br />
  63. 63. 2009. <br /><ul><li>100.jubilejas gads
  64. 64. Tuvojamies krājuma rekataloģizācijas nobeigumam
  65. 65. Virzāmies uz modernas bibliotēkas statusu, pakāpeniski nomainot aprīkojumu un mainoties līdzi sabiedrības prasībām</li></li></ul><li>Foajē<br />2009.<br />1998.<br />
  66. 66. Atpūtas telpa<br />2009.<br />1998.<br />
  67. 67. Krātuve<br />1998.<br />2008.<br />
  68. 68. Abonements<br />2002.<br />2007.<br />2009.<br />
  69. 69. Bērnu nodaļa<br />2007.<br />2009.<br />
  70. 70. Bērnu nodaļa<br />2009.<br />
  71. 71. Lasītava<br />2009.<br />
  72. 72. Lasītava<br />2007.<br />1998.<br />
  73. 73. Lasītava<br />2009.<br />
  74. 74. Lasītava<br />2009.<br />
  75. 75. Lasītava<br />2009.<br />2008.<br />
  76. 76. Lasītava<br />2009.<br />
  77. 77. Bibliotēkas ir kapitāls, kas bez lieka trokšņa nes milzīgus augļus.<br />(J.V.Gēte)<br />25.11.2009.<br />

×