2. RCB Šampētera filiālbibliotēka Bibliotēka nodibināta 1909.gada 1.novembrī ar nosaukumu “Pilsētas publiskā lasītava”. Tā atradās Kalnciema ielā Nr.18, Baložu ielas stūrī Šulca namā
3.
4. Adreses gadu simta lokos Bibliotēkai bijusi pastāvīga vieta un tā netika daudzreiz pārvietota no vienas vietas uz otru. Tas nodrošina pastāvīgus lasītājus un bibliotēkas stabilitāti.
9. Vadītāji gadu simta lokos Kārlis Košs Bibliotēku vada no 1909. – 1914.gadam Kārlim Košem bijuši daudzi un dažādi pienākumi, kas saistīti ne tikai ar 2.bibliotēkas darbību. Viņš savu ieguldījumu devis vairākās ar kultūru saistītās jomās. Viņš bija pazīstams arī kā labs ērģelnieks un mūzikas cienītājs. Foto 1911.gads Bibliotekāres: Paulīna Erdmane (pa kreisi), Klāra Ertiņa (pa labi)
10. Vadītāji gadu simta lokos Johanna Langrāte 1932.gadā Rīgas pilsētas 2.bibliotēkas vadītājai Johannai Langrātei tiek piešķirts 5.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem kultūras darbā. 1948.-1951.gadā kā savam amatam politiski un profesionāli nepiemērotus atlaiž 10 bibliotēku vadītājus, tai skaitā arī 2.bibliotēkas vadītāju Johannu Langrāti.
11. Vadītāji gadu simta lokos Ērika Priedniece Bibliotēku vada no 1952. - 1966.gadam 1966.gads
12. Vadītāji gadu simta lokos Dzidra Lūse Bibliotēku vada no 1966.gadalīdz 1975.gadam Foto 1966.gads bibliotēkas vadīšanu no Ērikas Priednieces (pa kreisi) pārņem Dzidra Lūse (pa labi)
13. Vadītāji gadu simta lokos Brigita Kuļikovska Bibliotēku vada no 1975.gada līdz 1986.gadam “Tur (3.bibliotēkā) man ielika to bibliotekārā darba pamatu, darba mīlestību un apziņu, ka visu iesākto ir jāpadara līdz galam. Bibliotēkā nav tāda darba, ko tu vari pusdarītu atstāt. To es ievēroju līdz pat šai dienai.” Jaunās Vēstis, 2004.gada septembris Foto 1999.gads
14. Vadītāji gadu simta lokos Kaija Krūmiņa Bibliotēku vada no 1987.gadalīdz 1988.gadam 1964.gads
15. Vadītāji gadu simta lokos Gunta Šahova Bibliotēku vada no 1988.gada līdz 2008.gada pavasarim Dzīves moto: Klausīties, skatīties, mācīties. Izglītība mūža garumā. Vislabākā reklāma un bibliotēkas popularizētājs ir ikviens apmierināts lasītājs, kurš ieteiks bibliotēku arī citiem. G.Šahova
16. Vadītāji gadu simta lokos Regīna Vēberste Bibliotēku vada no 30.04.2008. “Negāju vēl skolā, kad jau zināju, ka strādāšu vietā, kur ir daudz grāmatu – toreiz vārdu ”bibliotēka” vēl nezināju. Bibliotekāra darbs ir tik dažāds! Viena darba diena nekad nelīdzinās otrai. Mainās sabiedrības prasības pret bibliotēku, un jāmainās arī mums.” RCB Gadagrāmata 2006.
17. RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados Grāmatu skaits dibināšanas dienā: Kopā 2866 Latviešu val. 1262 Krievu val. 791 Vācu val. 813 1910.gadā bibliotēkai izrakstīja: 17 avīzes 12 žurnālus
18. RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados Apmeklētāju kontingents Skolotāji – 114 Skolnieki – 358 Studenti – 13 Fabrikas strādnieki – 115 Amatnieki, zeļļi un māc. – 138 Uzņēm.un māju apkalpe – 187 Zem.pakāpes karavīri – 4 Valsts darbin., uzņēmēji, brīv.profes.pārst. – 140 Pārējie (bez profes.uc) – 365 Kopā 1434
20. RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados Grāmatas bibliotēkā var saņemt katrs Rīgas pilsētas iedzīvotājs, uzrādot pasi ar policijas atzīmi par cilvēka dzīves vietu Rīgā. Ārpus Rīgas dzīvojošajiem grāmatas var izsniegt pret kāda Rīgas iedzīvotāja galvojumu. Par tīši sabojātām bibliotēkas grāmatām jāatbild tiesā.
21. 1926. 1926.gada 3.jūnijā Rīgas valde pieņem lēmumu, ka ar 8.novembri pilsētas attālākās vietās darbu uzsāks pirmie 10 grāmatu izdalīšanas punkti. Tad arī dibina 2.bibliotēkas pirmos divusgrāmatu izsniegšanas punktus: Jelgavas gatvē 62 Gulbju ielā 1
22.
23.
24.
25. 1959. “..Rīgas J.Raiņa 2.bibliotēkā ir tā saucamie atklātie fondi – ne tikai atsevišķu nozaru, bet visas grāmatas, ieskaitot daiļliteratūru, brīvi pieejamas lasītājam. Nav parastās letes, kas atdalīja lasītāju no plauktiem. To vieni no pirmajiem Rīgā noņēmuši 2.bibliotēkas darbinieki un tādā veidā tuvinājušies lasītājam, bet lasītājs - grāmatai“ “Jaunā bibliotēkas darba forma – atklātie fondi – pārņemta no brālīgo republiku pieredzes. Tā devusi jau rezultātus – nedalītu lasītāju sajūsmu” /No avīžu izgriezumiem 1959.gada novembrī/
27. 1964. 1964.gada aprīlī ar Kultūras ministrijas lēmumu un ņemot vērā bibliotēkas sasniegumus grāmatu propagandā un lasītāju iesaistīšanā bibliotēkai tika piešķirts nosaukums “Teicama darba bibliotēka”
31. 1986.gada februārī Alfrēds Rubiks, Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs, svinīgi atklāj bibliotēkas jaunās telpas Lielirbes ielā 6
32. “Pārgriezta sarkanā lentīte, jaunā bibliotēka sagaida pirmos viesus ar gaumīgi noformētu interjeru, plašu lasītavu. .. Uz speciāla galdiņa izvietoti materiāli, kas atspoguļo šās bibliotēkas bagāto vēsturi, bibliotēkas, kas ir viena no vecākajām Latvijā.” “.. Lielirbes iela 6. Kādreiz tur gar ceļu, braucot no lidostas, varēja redzēt vecas garāžas un šķūņus. 80.gadu sākumā tur tika uzcelts dzīvojamais nams – pilsētā pirmais terasveida dzīvojamais nams. Vienotā stilā ar namu ieturēta arī bibliotēkas ēka.” /Rīgas Balss, 1986.gada 25.februāris/
33. Telpu kopējā platība 520 m2 1.stāvā: Abonements 132 m2 Krātuve 25 m2 2.stāvā: Lasītava 161 m2 Bērnu nodaļa 30 m2 1986.gads. Lielirbes iela 6
34. 1989. Sākta sadarbība ar Latvijas Tatāru - baškīru nacionālās kultūras biedrību “Ideļ”. Tatāru rokdarbniece Raisa Indriksone (pa kr.). 2001. Biedrības priekšsēdētājs Iļduss Sobitovs (pa lb.) un RCB direktors Aivars Beika. 2001.
38. 1995.gada aprīlī bibliotēkai pievienojās Rīgas 44.bērnu bibliotēka, kā bērnu nodaļa. Foto 1995.gads. Valentīna Čižika
39. 1994.gadā māja tiek denacionalizēta un bibliotēka telpas zaudē. Grāmatu krājums tiek pievienots Šampētera bibliotēkai, kur tiek atjaunots Bērnu literatūras nodaļas darbs. Visus 44.bērnu bibliotēkas pastāvēšanas gadus to vada Valentīna Čižika. Viņa arī turpināja strādāt ar “savām” grāmatām Šampētera bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā.
40.
41. No 1996.gada līdz pat šim laikam bibliotēkā darbojas biedrība “Vācu nams”.
42.
43. 2003. Nosaukums “Rīgas Tautas bibliotēku apvienība” oficiāli tiek mainīts līdz ar RCB nolikuma apstiprināšanu, kas nosaka, ka filiālbibliotēkas ir CB struktūrvienības. Tiek nomainītas arī izkārtnes. Prieks par bibliotēkas jauno izkārtni. 2003.gada augusts.
