Pieminot mūsu novadnieku - komponistu, kordiriģentu un pedagogu Kārli Martinovski 135. dzimšanas dienā, piedāvājam īsu ieskatu viņa biogrāfijā

1. Mūsu novadnieki
Kārlis Martinovskis (1886-1968)
Pļaviņu novada bibliotēka, 2021

2. Kārlim Martinovskim - 135
Kārlis Martinovskis
bija daudzu talantu apveltīts meistars -
komponists, kordiriģents, pedagogs

3. Kārlim Martinovskim - 135
Kārlis Martinovskis dzimis 1886. gada 30. maijā
Pļaviņu (Stukmaņu) pagasta “Poriešos”. Viņa
pirmie mūzikas skolotāji bija māte, kas bija liela
dziedātāja un tēvs - lauku muzikants, vijoļu
meistars, kurš vadījis vijoļu orķestri. Lai gan tēvs
nav pazinis notis, toties viņam bijusi absolūtā
muzikālā dzirde. Viņš uzbūvējis dēlam
pašdarinātu mūzikas instrumentu; materiālus
tam ņēmis tuvākajā apkārtnē – apakšējam vākam
no vēja lauztas kļavas, virsējam vākam no egles
bluķa.

4. Kārlim Martinovskim - 135
Kārļa Martinovska pirmās skolas - Stukmaņos un
Koknesē. 1904. gadā viņš beidz Vietalvas
ministrijas skolu, 1908. gadā – Jēkabpils
tirdzniecības skolu. Šajā skolā iegūtā grāmatveža
profesija Kārlim Martinovskim nākotnē palīdz
nodrošināt iztiku. Mācoties Jēkabpilī, vada skolas
kori un orķestri. Skolas brīvdienās ir diriģenta
palīgs Stukmaņu dziedāšanas biedrības korī.

5. Kārlim Martinovskim - 135
Kārlis Martinovskis zēna gados spēlēja tēva
vadītajā vijoļu orķestrī kopā ar tēvu un brāli
Jāni. Jau astoņu gadu vecumā uzstājies
Stukmaņu Dziedāšanas biedrības rīkotajos
koncertos un citos sarīkojumos. Kārlis spēlējis
pašdarināto instrumentu, sauktu par basu,
vienīgais pratis basam piemeklēt pareizo toni,
kaut vēl nebija mācījies harmoniju.
Vēlāk mūziku apguvis Rīgas Ķeizariskajā
mūzikas skolā, Maskavas Filharmonijā.

6. Kārlim Martinovskim - 135
1908. gadā Kārlis Martinovskis pārceļas uz dzīvi Odesā, kur apgūst solo
dziedātāja prasmi un vada Odesas Latviešu biedrības kori. Tad dodas uz
Viļņu, kur strādā par dzelzceļa ierēdni. Dzīvojot Viļņā, Kārlis
Martinovskis darbojas Viļņas Latviešu biedrībā, kur iepazīstas ar
diriģentu un komponistu, koknesieti Jāni Reinholdu, kā arī daudziem
citiem, vēlāk Latvijā pazīstamiem sabiedriskajiem darbiniekiem.
Biedrības rīkotajos pasākumos Kārlis uzstājas kā solo dziedātājs, spēlē
teātri, vada biedrības kori. 1913. gadā atgriežas Rīgā un iestājas
Ķeizariskajā mūzikas skolā, kur apgūst kompozīcijas teoriju un alta spēli.
Sākoties 1.Pasaules karam, aizbrauc uz Maskavu un tur turpina mūzikas
studijas.

7. Kārlim Martinovskim - 135
1919. gadā atgriežas Latvijā. Kopā ar Jāni Jaunsudrabiņu strādā
Tautas izglītības nodaļā Pļaviņās. Vēlāk pārceļas uz dzīvi Rīgā, strādā
par grāmatvedi, žurnālistu, mūzikas kritiķi. Bet brīvajos brīžos
komponē, lai radītu kora dziesmas, solo dziesmas, svītas orķestrim
un arī glezno.
20. un 30. gados vadīja Pļaviņu un Kokneses Kultūras biedrības
korus. Daudzus gadus pildīja ērģelnieka pienākumus Kokneses
luterāņu draudzē, kurai tās 275. jubilejā velta kora dziesmu
“Manam dzimtenes dievnamam”.

8. Kārlim Martinovskim - 135
Koknesē, Pērses krastā, pagājušā gadsimta
30. gados Kārlis Martinovskis iegādājas
zemi, uzceļ māju "Veldzes", kur pagāja
komponista vasaras un tapa jauni
skaņdarbi. “Veldzes” gan padomju gados
nākas pamest un savu dvēseles veldzi
vasarās viņš ar dzīvesbiedri Minnu rada
“Jērcānos”, Sakas upes krastā un Sēlpils
“Putniņos”.
Kārļa Martinovska dzīvesbiedre
Minna (dz. Meldere)

9. Kārlim Martinovskim - 135
Kārlis Martinovskis mīlēja grāmatas, daudz lasīja krievu,
franču un itāļu valodās. Tuvojoties 80. gadu slieksnim, Kārlis
Martinovskis vairāk laika velta atmiņu un nostāstu
pierakstiem, mazāk muzicēšanai. Dzīves pēdējos gados viņš
uzraksta testamentu, kurā visus savus darbus – stāstus,
atmiņas, komponētās solo un kora dziesmas, operu un
simfoniju nošu pierakstus, plašo rakstu sēriju par
visdažādākajām mūzikas problēmām, kā arī gleznas novēl
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

10. Kārlim Martinovskim - 135
Pati lielākā Kārļa Martinovska mīlestība bija mūzika. Jau 1908.
gadā viņš sakomponē savu pirmo darbu “Meitenes dziesma”.
Pazīstams viņš kļuva ar kora dziesmām, kuras pirmo reizi tiek
izpildītas 1931. gadā. Tās skanējušas koncertos un Dziesmu
svētkos. Kā virsdiriģents piedalījies Kokneses novada dziesmu
svētkos (1914., 1929., 1931., 1932., 1933.), arī Dziesmu svētkos
pie Staburaga. Savām kora dziesmām komponists izvēlējies izcilu
latviešu dzejnieku: Raiņa, Friča Bārdas, Antona Austriņa, Annas
Brigaderes, Leona Paegles, Edvarta Tūtara, Pētera Gruznas
vārdus.

11. Kārlim Martinovskim - 135
Dziesma «Zem kļavas» ar
K. Martinovska mūziku un
J. Ezeriņa vārdiem

12. Kārlim Martinovskim - 135
K. Martinovskis par sevi un mūziku saka:
«Mūzika. Ja runājam par mūziku, tad
varu teikt to, ka esmu uzaudzis un
dzīvojis tikai skaņās. Man liekas, ka pat
mani nervi ir kā jūtīgas stīgas, kuras
vibrē un skan pat no visvieglākā vēja
pieskāriena. Šķiet, ka es pats viss
skanēju vēl mazs, kad sāku runāt. Skolā,
kad vajadzēja iemācīties dzejoļus kā
skolas uzdevumus, man visvieglāk
atminēties bija, ja es tos mācījos ar
meldiju.»

13. Kārlim Martinovskim - 135
Kārlis Martinovskis darbojās arī kā mūzikas apskatnieks.
Žurnālos “Mūzika”, “Mūzikas nedēļa”, bieži tika ievietotas Kārļa
Martinovska recenzijas par koncertiem, operām un citiem
muzikāliem pasākumiem, kā arī īsi biogrāfiski apcerējumi par
mūziķiem A. Skrjabinu, J. Reinholdu u.c.. Plaša ir viņa rakstu virkne
par visdažādākajām mūzikas problēmām, piemēram, «Modernā
mūzikas psiholoģija», «Par gruzīnu mūziku”, “Par operu tekstiem”
“Kā mūzika jāklausās” un citām tēmā.

14. Kārlim Martinovskim - 135
Muzikālā dzīve Latvijā / Kārlis Martinovskis.-
Mūzikas Nedēļa; Nr.38, (1924, 25.sept.)

15. Kārlim Martinovskim - 135
Zīmēšana un gleznošana.
«Man gluži labi padevās zīmēšana. Skolā manas spējas stipri
attīstīja skolotājs Jansons (Fricis Jansons (1875-1957)), kurš ne
tikai mācīja zīmēt ar zīmuli, bet arī ar krīta zīmuļiem, kas deva
jau daudz lielāku efektu un savādu tehniku. Tad es sāku zīmēt no
fotogrāfijām ģīmetnes, kuras zīmuļtehnikā un ogles tehnikā tīri
labi izdevās, bet visvairāk tomēr mani interesēja tieši daba, šur
tur mēģināju atrast dabā kādu skaistāku stūrīti, kas man vienu
otru reizi zīmējumā tīri labi iznāca. »
/Kārlis Martinovskis/

16. Kārlim Martinovskim - 135
Kārļa Martinovska dzejas un prozas tekstos saskatāms viņa literārais talants.
Lūk, neliels ieskats komponista atstātajā literārajā mantojumā:
“Sēlišku pļavas stiepjas vairāku kilometru garumā un platumā. Tās sākas tūlīt aiz
dzelzceļa sargbūdas pie Depšām un stiepjas līdz Sēlišku mežsarga mājām, tas ir, līdz
Paugas lielceļam. Aiz Paugas lielceļa sākas atkal jauns šo pļavu strēķis, kas stiepjas līdz
upes pļavām un vēl tālāk līdz Ošaures pļavām. Cik kilometru garumā un platumā, grūti
pateikt, bet maz tas nav. [...]
Sēlišku pļavas, sevišķi tās, kurās daļa bija Poriešu pļavu, bija brīnišķīgas. Te auga liela,
saulaina zāle, ziedēja dažādas puķes: naktsvijoles, kreimenes, guntenes un daudz tādu
zāļu un puķu, kuru nosaukumus esmu aizmirsis vai vispār neesmu zinājis.[...]
Pļāvēji uz šīm pļavām sāka braukt pāris nedēļas pirms vecajiem Jāņiem. Par braukšanu
uz tālajām pļavām kaimiņi vienojās jau iepriekš, un atsevišķu māju ļaudis brauca kopā.”'
/K.Martinovskis. Sēlišku pļavas/

17. Kārlim Martinovskim - 135
«Ja mēs runājam par Jaudzumu elkšņiem, kur notika savā laikā zaļumballes, tad jāzina,
kur viņi atrodas. Tagad tā vieta, kad es to kādu reiz apmeklēju, neizskatās netik
kulturāla, ne arī tik jauka, kā toreiz, kad tika rīkotas tās zaļumballes, kurās es kā astoņus
gadu vecs zēns tēva kapelē sāku spēlēt basu, tādā kārtā būdams tiešs šo zaļumbaļļu
dalībnieks. Jaudzumu elkšņi atrodas ap divi kilometri no Rīteriem uz Jaudzumu māju
zemes. Vieta bija līdzena un pietiekoši liels laukums, apaudzis elkšņiem, lai uz viņa
varētu sapulcēties un dejot krietns daudzums ļaužu. […]
Uz pusnakti viens otrs cienītājs un cienījamais bija krietni pilnā, bet visi turējās
pieklājības robežās. Bija pazīstami arī savi kaušļi – tos vai nu nelūdza, vai brīdināja
atturēties no šī sporta, jo izkaušanās toreiz bieži gāja bez naida, bet gan vairāk kā sports.
Ja nu arī iznāca tāds buršķis, tad tos vai nu izšķīra vai izveda no balles plača krūmos, lai
tur nokārto savus rēķinus. Kautiņi toreiz vairāk notika pie krogiem tāpat, kā tagad sports
sporta laukumā.»
/K. Martinovskis Zaļumballe Jaudzumu elkšņos/

18. Kārlim Martinovskim - 135
«Trentelberģis, mazā pilsētiņa, kādreiz uz Vidzemes un Vitebskas robežas, no kurienes
žīdi brauca tirgoties Vidzemē, jo Vidzemē viņiem nebij atļauts dzīvot. Pilsētiņa šī bija
interesanta ar saviem žīdu tautības iedzīvotājiem un mans tēvs un citi, kas brauca uz
pilsētiņu iepirkties, varēja daudz komisku un interesantu lietu stāstīt. Kā par pirmo gribu
pastāstīt par kroga turētāju Kobleneu. Kobleneam bija krogs un arī iebraucamā vieta un
saprotams, ka viņš pūlējās savā iebraucamā vietā un tāpat krogū pievilkt vairāk viesu un
tā pavairot savus ienākumus. Kādu ziemas svētdienu, mans tēvs iebrauc Trentelberģī,
kaut ko steidzīgu nopirkt. Uz ātru roku piesien zirgu pie slites, bet te jau krogus durvīs
parādās Kobleneu, mierīgi skatās, kā tēvs sien zirgu un arī jūt, ka šoreiz tēvs neies krogū,
tādā pašā mierīgā balsī nosaka:
- Es nesaprotu, ko tu tā zirgu saldē pie slites, baro toks vine ieks mājrūme un pats nāc un
iedzeri kāde silte sareine – un tas tiek teikts tādā tonī, ka viņam, manam tēvam par to
sareinu nemaz nebūs jāmaksā, bet viņš no lielas laipnības tiek ielūgts kā viesis.»
/K. Martinovskis. Žīdi/

19. Kārlim Martinovskim - 135
Otto Ņesterova atmiņas par Kārli Martinovski:
«Es mūziķi otro reizi sastapu Pļaviņās. 1919. gadā viņš te kopā ar Jāni
Jaunsudrabiņu strādāja Tautas izglītības nodaļā un mācīja mūzikas teoriju
vakara kursos. Tā kā biju iesācis mācīties vijoles spēli, apmeklēju Martinovska
nodarbības. Viņam bija labas pedagoģiskās dotības. Mācāmo vielu izskaidroja
vienkārši un skaidri.»
/Kārlim Martinovskim – 100 / O. Ņesterovs; Komunisma Uzvara; Nr.60; (1986, 22.maijs)/

20. Kārlim Martinovskim - 135
Izmantotie avoti:
 Martinovskis, Kārlis//Es viņu pazīstu: Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. – Rīga, 2006., 324. lpp.
 Padedzis, Jānis Ivars. Atceroties komponistu Kārli Martinovski// Staburags, (2019, 16, 24. aprīlis)
 Sudare, Ināra. Ierēdnis ar romantiķa sirdi// Staburags, (2018, 11.sept.)
 Ņesterovs, Otto. Kārlim Martinovskim – 100// Komunisma Uzvara, (1986, 22.maijs)
 Bite, Jānis. Godina dzejnieka piemiņu// Komunisma Uzvara, (2001, 19.jūn.)
 Digitālais resurss Letonika: https://ieej.lv/KZsyT
 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka: https://www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka
 Lursoft News Laikrakstu bibliotēka: https://news.lv/
 Pļaviņu novada bibliotēkā pieejamie informācijas resursi par Kārli Martinovski: https://ieej.lv/bKFPz
 Vietne Youtube.com: Jāņa Zvaigznes piemiņas koncertā Pļaviņās (2018) sieviešu koris RASA izpilda K. Martinovska
kora dziesmas «Zaļu staru šūpulītī»(F. Bārdas vārdi), «Mans ezers»(Raiņa vārdi):
https://www.youtube.com/watch?v=6qVs2F8Hpo0&t=7s