2. Biogrāfija
1933.g. 13. nov. Dzimis kalpa ģimenē
Trapenes pagasta “Dumpjos”
1948. – 1952. Mācās Gaujienas
vidusskolā, kas tagad nosaukta viņa
vārdā
1956. Kļūst par Rakstnieku savienības
biedru
1962. – 1963. Redaktors Rīgas
kinostudijā
1959. – 1962. Atbildīgais sekretārs
žurnālā “Bērnība”
1982. Saņēmis Valsts prēmiju par
saviem dzejoļu krājumiem
1984. Ierīkota viņa piemiņas
ekspozīcija. Sievas Ludmilas
Azarovas sakārtojumā sāk izdot
kopotos rakstus.
4. Dzeja ir vārdiska
mūzika.
Dzeja (No “Si minora”)
Dzelzakreklis vilka mani
aiz gaišās bizes,
Dzejnieks ir aiz gaišās bizes
neglābjams Varat raudāt, varat smiet – zem tumšas velves.
romantiķis un man ir zirgs, kas naktī dzied! ...
Melodijas dziesmai nav, Iz-zvaro vēl vienreiz,
viens no viņa vārdu arī dziesmai nav, manas miesas ķēniņ,
dzejoļiem mūsu arī pašas dziesmas nav.
arī paša zirga
ne manas dvēseles,
uztverē jau ir ne manas tautas! ...
nav.
kļuvis par tādu
kā romantiķu Tomēr dzīvē labāk iet,
himnu. kam ir zirgs,
kurš naktī dzied ...
5. “Si minors”
To var izprast mūzikas ziņā, jo minors pats par sevi ir pretstats mažoram, un tāpēc
klausītāju ausīm tas skan bēdīgi.
O. Vācietis savā dzejoļu krājumā „Si minors” pauž pesimistiskas jūtas, lielākajai
daļai dzejoļu raksturīga skumja un drūma noskaņa. Arī daļa dzejoļu atspoguļo kara
laiku un dzīvi padomju režīmā, Vācietis dēvēts par kolaboracionistu (dzimtenes
nodevējs, kas brīvprātīgi sadarbojas ar okupantiem), lai gan šajā dzejoļu krājumā
paustas pavisam pretējas atziņas un idejas.
„Si minors” ir iznācis apgrozībā 1982. gadā, laikā, kad Latvijā latvieši jau sāk
runāt par dzīvi savā brīvā valstī, jo PSRS režīms jau ir netālu no sabrukšanas
robežas.
Šis ir pēdējais dzejnieka dzīves laikā iznākušais viņa dzejoļu krājums, jo 1983.
gadā Ojārs Vācietis nomira.
6. Piemiņas vietas
Sagaidot O.Vācieša 80.dzimšanas
dienu, Carnikavas novada dome,
O.Vācieša memoriālais muzejs un
O.Vācieša biedrība kopā ar
dzejnieka tuvākajiem radiniekiem
rosina sakārtot O.Vācieša un
L.Azarovas atdusas vietu.
Tādējādi izrādot cieņu dzejnieku
nozīmīgajam veikumam dzīves laikā,
vienlaicīgi radot estētiski
sakārtotu vides ainavu ar
kultūrvēsturisku nozīmi
7. Šādi izskatās pieminekļa ieceres skice,
kura tagad tiek pielāgota īstenošanai
Carnikavas kapsētā.