Konkrētajā materiālā aplūkota rakstnieces dzīve Pļaviņās no 1938. gada līdz 1947. gadam. Ar pilnu rakstnieces dzīves atainojumu fotogrāfijās var iepazīties Emīlijas Prūsas fotogrāfiju kolekcijā: https://aizkraukle.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=seri&op0=%3D&val0=Em%C4%ABlijas+Pr%C5%ABsas+fotogr%C4%81fiju+kolekcija&linkid0=0&bop1=AND&crit1=auth&op1=LIKE%25&val1=&linkid1=0&addCriteriaBop=AND&c=1&c=2&c=3&c=4

1. RAKSTNIECE EMĪLIJA PRŪSA
(1878-1950)
Dzīve Pļaviņās laika posmā no 1938. gada līdz 1947.gadam

2. 1938. gads – E. Prūsa savā 60. dzimšanas dienā

3. E. PRŪSAI - 60
• 1938.gada 20.februārī rakstniece Emīlija Prūsa (1878-1950) svinēja
savu sešdesmito dzimšanas dienu. Par godu šim notikumam laikraksts
Jēkabpils Vēstnesis, Nr.10 (10.03.1938) rakstīja: "Pļaviņas vienā ziņā
ir laimīgas, jo viņās dzīvo daudzi gara pasaules darbinieki. Pašās
Pļaviņās dzīvo J.Jaunsudrabiņš un Emīlija Prūsas, bet Pļaviņu
pagastā, tepat Pļaviņu tuvumā vēl brāļi A. un K. Štrāli, gleznotājs
Tigins un rakstniece Paula Balode. Vistuvākā kā cilvēks pļaviņiešiem ir
Emīlija Prūsas, jo viņa ir dzīvojusi viņu priekos un viņu bēdās viņiem
līdzi. Nav bijis nevienas labdarības biedrības, kur Prūsas nebūtu savu
roku pielikusi. Viņa ir bijusi klāt, kad kāra šūpuli Pļaviņu bērnu
aizsardzības biedrībai, viņa palīdzēja nodibināt Pļaviņu Gaidu
pulciņu, viņa sastāvēja L.S.K. [Latvijas Sarkanā Krusta] Pļaviņu
nodaļā kā valdes locekle un viņas goda biedrene. Sirdslieta viņai
arvienu ir bijis mātes un bērna jautājums. Šo tematu viņa daudz ir
apstrādājusi arī savos rakstos. Šajās lietās ikviens pie viņas atradis gan
mīļu padomu, gan siltu sirdi un devīgu roku. Lai siltā sirds nebeidz vēl
pukstēt daudzus gadus! "

4. 1938.gads – E. Prūsa ar ģimeni pie mājas

5. 1939. gads – E. Prūsas māja Pļaviņās Meža ielā 1

6. 1939. gads – rakstniece E. Prūsa ar audžudēlu (no kreisās – pirmais)
Oļģertu dārzā

7. RAKSTNIECES DĀRZS MEŽA IELĀ
• Viņa ļoti mīlēja puķes, it īpaši rozes. Audžumeita Evelīna
Saulgoze (dz.Dzenīte) savās atmiņās min kādu
gadījumu: "Audžudēls Oļģerts ātri attīstījās un auga viņa
prasības smukāk apģērbties. Nu, Oļģerts, viņš bija
diezgan izskatīgs. Ne jau kāds skaistulis kā puika, bet
vēlāk, kad nāca pieaudzis, viņš mācēja apģērbties un
izturēties. Tante ļoti mīlēja un dārzā audzēja puķes:
smarzīgās rozes, tējas rozes un citas. Oļģertam kaut kur
jāiet. Viņš ieiet dārža, norauj rozi, iesprauž to pogas
caurumā un aiziet! Tante iziet dārzā papriecāties par
puķēm, bet rozes vairs nav! Nu tante neko nesaka.
Saprot! "

8. 1941. gads – rakstnieces
E. Prūsas pārtikas apgādes
grāmatiņa

9. 1943., 1945. gads – dažādu okupācijas varu un tos iestāžu paziņojumi
E.Prūsai par īpašuma denacionalizāciju

10. RAKSTNIECE UN OKUPĀCIJAS VARAS
• Pēc padomju okupācijas 1940.gadā rakstnieces Emīlijas
Prūsas māja Pļaviņās, Meža ielā 1 (mūsdienās - Meža
iela 21) tika nacionalizēta. Otrā pasaules kara laikā vācu
okupācijas varas iestādes 1943.gadā īpašuma tiesības
atjaunoja, apliecinot to ar izsniegtu īpašnieka apliecību.
1945.gada nogalē rakstnieces īpašumtiesības uz namu
Meža ielā 1 atjaunoja arī padomju varas iestādes,
apliecinot to ar īpašu lēmumu. Vēlāk rakstnieces
īpašums atkal tika atsavināts, taču ar vietējās Pļaviņu
pilsētas izpildvaras lēmumu pēc E. Prūsas lūguma viņai
tika piešķirta viena istaba un dārziņš Meža ielā 1.

11. 1944. gads. Čekista sievas
vēstule rakstniecei Emīlijai
Prūsai

12. ČEKISTA SIEVAS PATEICĪBAS VĒSTULE
RAKSTNIECEI
• Pēc padomju okupācijas 1940.gadā rakstnieces Emīlijas
Prūsas mājā tika izmitināta kāda čekista ģimene. Tā kā
Emīlijai Prūsai bija raksturīga dziļi humāna, labestīga
attieksme pret jebkuru cilvēku, tad viņa šo principu
vienmēr realizēja dzīvē. Arī šajā gadījumā viņa izturējās
labestīgi pret nelūgtajiem ciemiņiem, ko apliecina šī
1944.gada 20.septembrī no Maskavas sūtītā čekista
sievas vēstule, kura nav spējusi aizmirst Emīlijas
Jakubovnas laipnību.

13. 1940. gada 20. februāris. Apsveikums rakstniecei E. Prūsai dzimšanas dienā

14. 1947. gads. Rakstnieces E.
Prūsas audžudēla Ringolda
pēdējā vēstule mājiniekiem

15. RAKSTNIECES AUDŽUDĒLA RINGOLDA
VĒSTULE TUVINIEKIEM
• 1."Mīļie Mājinieki! Rakstu Jums šo vēstuli Līgo vakarā. Rakstu Jums
to, domās kavēdamies pie Jums, pie Dzimtenes kalniem un lejām.
Man iztaisīja aklās zarnas operāciju. Tā iznāca ļoti labi. Tikai biju un
esmu ļoti vājš. Tamdēļ saņemu papildus devu un mani mēģina
uzbarot. Rīt jeb parīt, vienvārdu tuvākās dienās braukšu uz centrālo
slimnīcu. Tad redzēs, kas būs tālāk. Kā liekas, man ir kāda vaina
nierēs. Tuvāko savu likteni es tātad nezinu, un mana adrese mūžīgi
mainās. Vēl no Jums neesmu saņēmis nekādu ziņu. Laikam arī tas
man neizdosies. Pagaidām man nerakstiet. Jo es nezinu, kur būšu
rīt. Nauda un tabaka te nozīmē visu. Tas ir paēst un dzīvot. Tas būtu
tā vispārīgi. Gribu tikai piemetināt, ka rakstāt tūlīt apžēlošanos uz
Maskavu, jeb kur jau paši redzat. Ja nelīdz viena, rakstāt tūlīt otru.
Tālāk rakstīšu Jums katrai atsevišķi. Un veltīšu pāris vārdus saviem
neizsakāmi dārgajiem bērniem. Turpmāko uzskatiet zināmā mērā kā
manu atvadīšanos, kā manu vēlējumu Jums, mani mīļie, dārgie. Jo
rakstīt vēstules, tas tik uztrauc prātu un nav ar vērts. Tātad
iegaumējiet labi turpmāko."

16. RAKSTNIECES AUDŽUDĒLA RINGOLDA
VĒSTULE TUVINIEKIEM
• 2."Mīļotā sieviņ! Mēs sagājām kopā jauni un mīlestības pilni. Mūsu
kopdzīve visā visumā bija saskanīga un laimīga. Vismaz to es saku
par sevi. Es Tevi mīlēju un Tu man biji viss. Es biju laimīgs. Un kad
Tu man dāvāji Hedvigu un Oļģertu - bērnus, pēc kuriem es tā
ilgojos, mana laime bija pilnīga. Tad mēs tikām šķirti. Un es tikai
domās pārdzīvoju visu. Mīļotā sieviņ! Tu neesi pelnījusi tādu dzīvi,
kādu es Tev to sniedzu. Daudz par labu Tu priekš tās esi. Negribās
visus sīkumus rakstīt. Tikai pacieties līdz septītajam novembrim un
ja tad nebūs apzēlošanas, tad tā ir mana atvadīšanās diena no
Jums, no visa. Mīļā, no tās dienas tad Tu vari attiecībā uz mūsu
laulību darīt kā Tu vēlies. Palikt uzticīga manai piemiņai, jeb sākt
jaunu dzīvi ar vīrieti, kas tevi dara laimīgu. Tikai mūsu bērniem jānes
mans vārds. Tā ir mana prasība. Lai tas visu varenais Tevi sargā un
dara vēl dzīvē laimīgu. Tevi mūžīgi mīlēdams Tavs vīrs Ringolds.
Magadanā, 1947.g.23.VI."

17. RAKSTNIECES AUDŽUDĒLA RINGOLDA
VĒSTULE TUVINIEKIEM
• 3."Mīļotā māmulīt! Daudz ko vēlētos Tev sacīt, bet sirds ir tik
pilna, tik pilna. Bet Tu jau sapratīsi savu dēlu tāpat bez
vārdiem. daudz cietusi, daudz bēdināta, piepildi savu dzīvi ar
maniem bērniem un palīdzi tos izaudzināt, lai tiem būtu labi
tur, kur tiem ir dzimtene, bet ne otrādi. Viss, ko Tu gribētu
man novēlēt, lai paliek maniem bērniem. Dievs ir mūsu
cerība, mūsu palīgs visās bēdās! Tavs dēls Ringolds. 1947.g.
23.VI.
• Mīļie bērni! Par Jūsu Tēvu pastāstīs Jums Jūsu māte un vecā
ma'te. Jums tikai varu teikt: mani mīļotie bērni, mācieties labi,
lieli būdami, strādājiet godīgu darbu un beigās: Glabā savu
mātes sirdi, mantu visu dārgāko!