2. /M.Bulgakovs «Teātra romāns»/

3. Ap 1907.gadu izglītības valsts institūcijas nepievērsa uzmanību un
nepiešķīra finansējumu kultūras pasākumiem, bet priekšrocības tika piešķirtas
likumīgajām biedrībām kad, tad muižas pārvaldnieks G.Dimze nodibināja
brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kurai pirmo reizi tika izdota atļauja
iestudēt teātra izrādi «Skroderdienas Silmačos». Tās režiju vadīja G.Dimze,
līdzdarbojoties skolotājam Vladimiram Grāvītim.
20-os un 30-os gados vasarā sabiedriskie pasākumi: bērnu svētki,
zaļumballes un izrādes notika Liepnas muižas „riņķa dārzā”. Pirmā izrāde bija
„Vanems Imants”- par krustnešu iebrukumu un Imanta un Kaupo divkauju.
Arī otrā bija par vēsturisku tēmu. Paši teātra spēlētāji bija it kā balvenieši, bet
jātniekos ar zirgiem piedalījās Liepnas apkārtējo ciemu jaunieši. Tika uzcelta
paliela skatuve- senlatviešu pils pagalms. Vēlāk uz tās izrādīja lugas paši
liepnenieši. 1929.gadā, kad tika uzcelta skolas ēka, tika izveidota zāle
(izņemot sienu starp 2 klasēm) skolas un pagasta sarīkojumiem. Bija arī
saliekamā skatuve, un liepneniešiem vairs nevajadzēja iet uz muižas klēti
dažādos saietos un sarīkojumos.

4.  1928.gadā laikrakstā „Latvijas Kareivis” rakstīts, ka Liepnas
izglītības biedrības krāšņi dekorētas telpās Dragūna k-gs nolasīja
referātu par aizsargu un aizsardžu dibināšanos un tika rādīta teātra
izrāde.
 1930.gadā 9.martā Liepnas Katlešos Andersona mājās izrādīja
Blaumaņa lugu „Ļaunais gars”. Lomas visumā veica apmierinoši.
Izrādei sekoja saviesīga sadzīve, kas noritēja glīti dekorētās telpās,
tīkamā kārtībā, omulīgi.
 1936.gadā Liepnas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā plkst.20
izrāde „Vecpuiši precas”.
 1936.gadā Liepnas brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bā plkst.21 izrāde
„Ideāla vecmāte”
 1937.gadā Lauksaimniecības biedrības vietējā garnizona zālē rādīja
teātra izrādi Bisona drāmu „Nezināmā” vietējo spēku izpildījumā.
Tā guva nedalītu skatītāju atzinību. Liepnas pagasta valde, atzīdama
jaunās biedrības cēlos mērķus, pasniedza vērtīgu skatuves iekārtu.

5.  1939.gadā „Daugavas Vēstnesī” raksta: „Liepnas pagastā ir
daudzas sabiedriski kulturālās organizācijas. Sapulcē izstrādā
sarīkojumu programmu, lai apmeklētājiem netiktu sniegtas tikai
teātra izrādes vien, bet arī citāda veida priekšnesumi. Liepnas
sabiedrībai ir ļoti liels trūkums, jo sarīkojumiem un sanāksmēm nav
piemērotu telpu – tautas nama. Vecā ugunsdzēsēju zāle rīkotāju un
sabiedrības prasības nevar apmierināt. Ir ļoti liela vajadzība pēc
tautas nama. Šim nolūkam vietējā aizsargu nodaļa ir uzsākusi
līdzekļu vākšanu. Lai Liepnas pagasta sabiedrība varētu iegūt savu
tautas namu, organizāciju pārstāvji vienojās iemaksāt no katra
sarīkojuma biļešu bruto ieņēmumiem 10 % aizsargu nodaļai tautas
nama celšanai. Vietējā pašvaldība tautas nama celšanai ziedojusi
Liepnas centrā zemes gabalu.”

6. Ugunsdzēsēju biedrības uzcēla savu biedrības māju pie katoļu
baznīcas, kur bija skatuve, skatītāju zāle u.c. telpas. 30-to gadu beigās visi
pasākumi no skolas pārcēlās uz šejieni: teātra izrādes, balles u.c. Parastākais
pašdarbības veids bija teātra spēlēšana, un organizētāji bija skolotāji, vēl
piedalījās mežniecības ierēdņi, policijas darbinieki un citi miesta iedzīvotāji.
40-to gadu beigās un 50-tajos gados liepnenieši skolotāju Austru
Brici pazina ne tikai kā latviešu valodas skolotāju, bet arī kā nenogurstošu
dramatiskā pulciņa dalībnieci. Arī dziedāšanas skolotājs Pēteris Bricis bija
spilgta personība. Viņš vadīja ne tikai kori, bet arī arī dramatisko kolektīvu.

7.  1940.gadā „Daugavas vēstnesī” rakstā „Amatnieks-
mākslinieks” aprakstīts, ka skatuves darbam pievērsies
50 gadus vecs Liepnas drēbniekmeistars Pēteris Samsons.
 1940.gadā „Daugavas vēstnesī” varam lasīt: „Liepnas
lauksaimniecības sarīkojuma noslēgumā tiek spēlēta
teātra izrāde „Malu mednieki”. Liepnieši novada
jaunākā paaudze ir ne vien čakla darba darītāji tēvu
druvās un tīrumos, bet piedalās arī sava novada kulturālās
un sabiedriskās dzīves celšanā.”
 1940.gadā pēc mazpulku sarīkojuma brīvprātīgo
ugunsdzēsēju biedrības telpās tiks rādīta teātra izrāde.

9. 1942.gadā 15.11. Liepnas dramatiskā trupa ACS „Atpūta un
dzīvotprieks” R.Matisona vadībā viesojās Kacēnos, uzvedot
Akuratera „Kurzemē” 4 cēlienu lugu. Liepnieši sniedza
tiešām jauku spēli, par ko pateicība pienākas režisoram
R.Matisonam, kas lugas sagatavošanā bija ielicis visus
spēkus. Pēc izrādes sekoja kopējais vakars, kur izpaudās
sirsnība un draudzība, kā arī saprašanās kaimiņu pagastu
ļaužu laipnībā, par ko liepnieši bija ļoti pārsteigti. Tikai tad
mūsu mazā tauta pastāvēs, ja mēs būsim vienoti, dzīvosim
savstarpēji draudzīgi un saticīgi, tad latviešu tauta mūžīgi
pastāvēs.

10.  1943.gadā Abrenes aizsargu pulka 3.bataljons Liepnā svinēja
savas darbības atjaunošanas svētkus. Svinīgajam aktam sekoja
teātra izrāde.
 1943.gadā TP Liepnas nodaļa 15.maijā rīko izrādes R.Luksa
2 cēlienu komēdiju „Studējis kalps”.
 1944.gadā TP Liepnas kopa rīkoja Ziemassvētku vakaru ar
teātra izrādi, uzvedot Šņorītes 1cēlienu komēdiju „Mīļais
pārpratums”.
 1951.gadā jūnijā Viļakā notika rajona mākslinieciskās
pašdarbības skate, kurā piedalījās labākie dramatiskie
kolektīvi, kori un deju pulciņi. Apbalvojumu izpelnījās arī
Liepnas dramatiskais kolektīvs, kas skatei bija iestudējis
A.Čehova lugu „Lācis”.

13. No 1962. līdz 1967.gadam Liepnas ciema tautas namā par vadītāju
strādāja Zina Turka. Viņas vīrs Jānis Turks vadīja dramatisko kolektīvu. Viņa
viencēlienā spēlēja arī Marta Kravale. Pēc tam Genovefa Apsīte mācīja spēlēt
un organizēja teātri.
Genovefa Apsīte mācīja spēlēt un organizēja teātri. Dramatiskajā
kolektīvā piedalījās gan vidusskolas, gan internātskolas skolotāji, arī ciemā
dzīvojošie dažādu iestāžu darbinieki. 1963.gadā tika iestudēta D.Zigmontes
luga «Jūras vārti» 5 cēlienos ar 12 dalībniekiem. Lomās darbojās vidusskolas
darbinieki: M.Kravale, S.Dzilna, V.Kļaviņa, I.Porziņģe, R.Kalniņa. No
internātskolas lugā spēlēja J.Bērziņš, no ciema- frizieris Artūrs Ropšs, no
sovhoza speciālistiem- J. un A.Kaupuži u.c. Tika spēlēti arī dažādi viencēlieni
un skeči sovhoza sarīkojumos.

45. Martas Kravales darba gados dramatiskajā kolektīvā
strādājot nomainījušās trīs aktieru paaudzes. Daudzi aizgājuši
aizsaulē, bet vecākie, kas vēl dzīvo, ir A.Voilaka, L.Jegorova,
Dz.Zučika, M.Stepanova, M.Sāre u.c. Aizsaules dārzos guļ pirmie
aktieri A.Sārs, V.Kļaviņa, A.Ropšs, D.Prūsis, Z.Korņilova,
A.Kacēna, J.Kozulis, Ē.Mucinieks u.c.
Tajā laikā spēlētās lugas: Ē.Vilka „Apslēptie dārgumi”,
„Blusa”, „Karalistes gals”, ļoti daudz viencēlienu un skeču, piem.,
„Vectētiņš ārstējas”, R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā,”
„Meitenes sirsniņa” un daudzi citi.

46. Bija aktieri no nākamās paaudzes- G.Sniedzāns,
I.Orbidāne, S.Logina, T.Kokoreviča, L.Zitāne, K.Zitāns, T.un
J.Zadumovi, C.Zadumovs, L.Jansone, I.Brokāne, G.Gorkijs,
A.Brokāns, A.Eglīte, D.Eglītis, D.Toks, I.Sinka, E.Sinka un
daudzi citi. Lielākās izrādes E.Cīrules „Sezonas raganiņa”,
M.Birzes „Kalmāru konservi”, E.Vulfa komēdija„Līnis murdā”,
M.Birzes „Mīkstais arums”.
Pati jaunākā paaudze, ar kuriem Marta Kravale strādājusi,
ir J.Gabrāns, A.Krukovskis, V.Muciniece, A.Dzelzskalējs u.c.
Tie bija tādi cilvēki, tādi aktieri... Un šodien viņi nav
aizmirsti.

47. Tika gatavotas un izspēlētas arī literārās tiesas, piem., pēc
D.Avotiņas grāmatas ”Nenogalini stirnu!”. Tajā piedalījās
M.Stepanova, V.Kūtris, V.Lubāne, J.Kozulis. Bija literārā tiesa par
H.Gulbja grāmatu „Pieneņu laiks.” Tika sagatavots uzvedums pēc
Z.Skujiņa grāmatas „Vīrietis labākajos gados”, D.Zigmontes
„Dižpurva dzērves”, kā arī folkloras vakars „Kas jāzina meitiņām.”
Tas sastāvēja no 100 līdz 130 tautas dziesmām, arī ansambļa
izpildījumā. Iesaistījās šajā uzvedumā dažāda gadu gājuma ļaudis.
Otrs folkloras uzvedums bija „Braucam puiši precībās”, trešais -
„Labāk tēva dubļus bridu.”

48. Notika viesizrādes Kupravā, Igrīvē, Malienā, Žīguros. Ar
teatrāliem priekšnesumiem tika bagātināti dažādu iestāžu un
organizāciju pasākumi. Brīvdabas estrādē „Briežamugura” tika
izspēlēti teatralizēti apsējības svētki- ar dziesmām,
tautasdziesmām, dažādu sējas darbu imitāciju. Bija ļoti slikts
skatuves aprīkojums, bet tas tika izveidots, atnesot lietas no pašu
aktieru mājām.
Uz skatuves aktieriem, saspēlējot lomas, radās dzīvē
paliekoši pāri - Maruta un Ainārs Sāri, Anna un Jānis Kaupuži.
Rudīte un Ivars Lamberti, Anita un Dainis Eglīši, Sandra un
Georgijs Gorkiji, Inese un Dainis Toki, Ingūna un Albīns
Brokāni. Tad viņiem arī dzīve ir teātris- tikai bez mēģinājumiem !
Paldies visiem aktieriem par dāvāto prieku skatītājiem!

51. /K. Staņislavskis/
Cilvēki maina paradumus, dzīvesvietas, ceļus, pa kuriem dodas
dzīvē uz priekšu. Taču aiz sevis kaut ko atstāj, vienalga vai, tās būtu
atmiņas vai notikumi, var būt tas ir kāds dzīvesstāsts par teātri… Vienam
ciklam sākoties, cits noslēdzas, bet zudis nav nekas, jo paliek atmiņās,
fotogrāfijās, laika liecībās un dzīvesstāstos.
Prezentācija sagatavota Alūksnes novada pašvaldības novadpētniecības
konkursam „Zudušais laikā” Liepnā- 2014.
Paldies par uzmanību!