Latvijas Bankas ekonomista Andra Strazda prezentācija Banku Augstskolas studentiem šī gada 30. oktobrī. Prezentācijā aplūkotas tendences pasaules ekonomikā un koronavīrusa pandēmijas ietekme.

1. Tendences pasaules ekonomikā un
koronavīrusa pandēmijas ietekme
Andris Strazds
Latvijas Bankas padomnieks
30.10.2020.

2. "Nepatīkams pārsteigums"

3. 0
10
20
30
40
50
60
70
Ražošana Pakalpojumi
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
Itālija Portugāle Spānija Latvija
Francija Beļģija Nīderlande Vācija
Avoti: Markit IHS, Bloomberg.
Eirozonas Iepirkumu menedžeru indekss
Straujš kritums ekonomikā un šoks finanšu tirgū pavasarī,
bet salīdzinoši strauja atlabšana
Valdību 10 gadu obligāciju likmes (%)

4. Pavasarī "nokdauns" pēc diviem sitieniem
Pieprasījuma puse
Cilvēki samazina savus tēriņus, samazinoties
ienākumiem vai vienkārši nespējot iegādāties
atsevišķus pakalpojumus
Nenoteiktība un bailes no iespējama ienākumu
krituma nākotnē, uzkrājumu veidošana
Piedāvājuma puse
Pandēmijas ierobežošanas pasākumi ierobežo
uzņēmumu darbību
Ceļošanas ierobežojumi, pašizolācija vai
karantīna ierobežo pieejamo darbinieku skaitu
un/vai samazina ražīgumu

5. Lai pieceltos pēc "nokdauna", būtiska centrālo banku un
valdību sadarbība
Pieprasījuma puse
Centrālās bankas atbalsta kopējo pieprasījumu,
nodrošinot valdībām un uzņēmējiem iespēju lēti
aizņemties
Valdību tēriņi palīdz samazināt kopējo
pieprasījuma kritumu ekonomikā
Piedāvājuma puse
Šeit centrālās bankas var palīdzēt vienīgi ar
padomu
Valdības, atbalstot uzņēmējus, palīdz saglabāt
ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kapacitāti,
lai ekonomika pēc krīzes iespējami ātri varētu
atsākt darboties

6. Monetārās politikas atbalsts stabilizēja finanšu tirgus un
palīdzēja mazināt kritumu ekonomikā
Avots: ECB.
TLTRO III +1483
bn EUR
PEPP 750 bn
EUR
APP + 120 bn
EUR
PEPP +600 bn
EUR
APP – asset purchase programme; PEPP – pandemic emergency purchase programme; TLTRO III - targeted longer-term
refinancing operations
-
10
20
30
40
50
60
Jan-05
Jul-05
Jan-06
Jul-06
Jan-07
Jul-07
Jan-08
Jul-08
Jan-09
Jul-09
Jan-10
Jul-10
Jan-11
Jul-11
Jan-12
Jul-12
Jan-13
Jul-13
Jan-14
Jul-14
Jan-15
Jul-15
Jan-16
Jul-16
Jan-17
Jul-17
Jan-18
Jul-18
Jan-19
Jul-19
Jan-20
Jul-20
Jan-21
Jul-21
Jan-22
Jul-22
Eirosistēmas kredītoperācijas un aktīvu iegāde
Eirosistēmas kredītoperācijas un aktīvu iegāde (bez Covid-19 atbalsta
pasākumiem)
Covid -19
pandēmija
Eirosistēmas bilance % no IKP Atbalsta instrumenti
COVID-19
pandēmijas laikā

7. Nacionālās valdības ir nodrošinājušas vērienīgu atbalstu,
vienlaikus valdību parādi ir turpinājuši strauji pieaugt
Avots: SVF
Francijas Finanšu ministrs Bruno Lemērs
par uzņēmumu rekapitalizāciju: "Es pat
varu lietot terminu "nacionalizācija",
ja nepieciešams"
Valdību parādu līmeņi un budžeta deficīti ir būtiski
pieauguši, pārsniedzot pieredzēto 2008.g. krīzes laikā

8. Vērienīgi ES līmeņa atbalsta pasākumi arī fiskālajā pusē
EIROPAS
STABILITĀTES MEHĀNISMA
KREDĪTLĪNIJA
Eirozonas valstīm iespēja aizņemties
līdz 2% no IKP
(kopā 240 miljardi eiro)
ATBALSTS
BEZDARBA RISKU
MAZINĀŠANAI
aizdevumi dalībvalstīm
nodarbinātības atbalsta
shēmām (kopā 100
miljardi eiro)
EIROPAS GARANTIJU
FONDS
Eiropas Investīciju bankas
atbalsts uzņēmumiem
(kopā 200 miljardi eiro)
ECB MONETĀRĀS
POLITIKAS PASĀKUMI
JAUNA ĀRKĀRTAS PANDĒMIJAS
AKTĪVU IEGĀDES PROGRAMMA –
kopā 1,35 triljoni eiro
ES FONDI (2014-2020)
LIELĀKA ELASTĪBA, ĀTRĀKA
SAŅEMŠANA
ES FISKĀLO
NOTEIKUMU
ELASTĪBA
PIELĀGOTI ES
VALSTS ATBALSTA
NOTEIKUMI
ES BUDŽETS
EKONOMIKAS ATVESEĻOŠANAI
• ĀRKĀRTAS ATVESEĻOŠANĀS PALĪDZĪBA
dalībvalstīm atbilstoši nacionālajiem
atveseļošanās plāniem 2021-2023 (ES
kopīgi aizņemsies 750 miljardus eiro,
no tiem 390 miljardus plānots piešķirt
dalībvalstīm grantos)
• ES DAUDZGADU BUDŽETS 2021-2027
(kopā 1,074 triljoni eiro) kohēzijai,
lauksaimniecībai, u.c. jomām, īpašu
uzmanību pievēršot klimata mērķu
sasniegšanai (novirzot tam 30% no
visiem izdevumiem)

9. aprīļa prognoze jūnija prognoze oktobra prognoze
Pasaule -3,0 -4,9 -4,4
Eiro zona -7,5 -10,2 -8,3
Vācija -7,0 -7,8 -6,0
Francija -7,2 -12,5 -9,8
Itālija -9,1 -12,8 -10,6
Lielbritānija -6,5 -10,2 -9,8
ASV -5,9 -8,0 -4,3
Ķīna 1,2 1,0 1,9
Krievija -5,5 -6,6 -4,1
Prognozēšana šogad ir bijusi nepateicīga nodarbe
Reālā IKP pieaugums (%); prognozes 2020.gadam
Avots: SVF

10. 2020 (oktobra prognoze) 2021
Pasaule -4,4 5,2
Eiro zona -8,3 5,2
Vācija -6,0 4,2
Francija -9,8 6,0
Itālija -10,6 5,2
Lielbritānija -9,8 5,9
ASV -4,3 3,1
Ķīna 1,9 8,2
Krievija -4,1 2,8
Prognozes nākošajam gadam ir salīdzinoši optimistiskas
Reālā IKP pieaugums (%)
Avots: SVF

11. Burtu spēles – kāda būs atlabšana?
U vai K

12. Covid-19 ietekme uz dažādām nozarēm būtiski atšķiras
Avots: SVF
IKT un kiberdrošība Medicīna Lauksaimniecība

13. "Pēc šīs pandēmijas pasaule izskatīsies
pavisam savādāk." Vai tiešām?

14. Šobrīd notiekošais diez vai lauzīs dažādas tendences, drīzāk
tieši otrādi – vairumu no tām paātrinās

15. "Atēnu izaugsme un bailes, kādas tā iedvesa Spartai, padarīja karu
neizbēgamu.”
"Nacionālās drošības stratēģijā, kuru prezidents Tramps publiskoja
pagājušā gada decembrī, viņš aprakstīja jaunu “lielvaru sāncensības”
ēru. <...> Prezidents Tramps skaidri norādīja, ka Amerikas Savienotās
valstis īstenos jaunu pieeju attiecībā pret Ķīnu. Mēs vēlamies attiecības,
kas ir godīgas, abpusējas un respektē suverenitāti, un mēs esam
pieņēmuši stingrus un straujus mērus, lai sasniegtu šo mērķi."
Avoti: Allison, Graham, "The Thucydides Trap", Foreign Policy, June 9, 2017
Vice President Mike Pence's Remarks on the Administration's Policy Towards China, Hudson Institute, October 4, 2018
"Pagājušajos 500 gados esam pieredzējuši 16 gadījumus, kad jauns
spēks draudēja nobīdīt malā valdošo spēku. Divpadsmit no tiem beidzās
ar karu."
"Tukidīda lamatas"
Jauns aukstais karš starp ASV un Ķīnu?
Vai Ķīnai un ASV izdosies izvairīties no "Tukidīda lamatām"?

16. Vai valstis un reģioni arī sociāli distancēsies?
2 m2 m
2 m

17. Vides piesārņojuma kritums būs paliekošs? Labās un sliktās
ziņas attiecībā uz klimata pārmaiņām

18. Klimats: fiziskie un pārejas riski
• Fiziskā ietekme ietver sevī ekonomiskās izmaksas un finanšu zaudējumus, kas
radušies no biežākiem ar klimata pārmaiņām saistītiem laikapstākļiem (karstuma
viļņi, zemes nogruvumi, plūdi, meža ugunsgrēki un vētras) un to arvien
nopietnākajām sekām, kā arī klimata pārmaiņām ar ilgtermiņa ietekmi (izmaiņas
nokrišņu daudzumā, ekstrēmas laikapstākļu svārstības, okeāna skābuma izmaiņas,
jūras līmeņa un vidējo temperatūru palielināšanās).
• Pārejas ietekme ir saistīta ar pielāgošanās procesu ar mērķi panākt zemu oglekļa
izmešu ekonomiku. Izmeši nākotnē jāsamazina līdz “nullei neto izteiksmē”, lai
novērstu tālākas klimata pārmaiņas. Izmešu samazināšanas process, visticamāk,
būtiski ietekmēs visas ekonomikas nozares un finanšu aktīvu vērtību. Lai gan ātra
rīcība ir vēlama, dramatiska pāreja varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti un
ekonomiku kopumā.
Avots: NGFS (Network for Greening the Financial System)

19. Vairāku pīlāru pieeja klimata pārmaiņu ierobežošanai
Pakāpeniski, bet būtiski palielinātas oglekļa izmešu izmaksas
Nepieciešams, lai padarītu klimata pārmaiņas veicinošas darbības mazāk ekonomiski izdevīgas.
Tomēr izvēloties šo pieeju kā vienīgo samazinātos arī ekonomikas apjoms.
Atbalsts zema oglekļa ekonomikai
Nepieciešams, lai alternatīvas ar zemu oglekļa pēdu pēc iespējas ātri sasniegtu kritisko masu un
kļūtu konkurētspējīgas bez papildus atbalsta, kā arī inovāciju veicināšanai. Tomēr izvēloties šo pieeju
kā vienīgo, vismaz kādu laiku vienlaicīgi augtu arī fosilo energoresursu patēriņš.
Atbalsts mazāk turīgajiem
Daļa no t.s. oglekļa nodokļa ieņēmumiem būtu jānovirza atbalstam mazturīgajiem, kurus pāreja uz
zema oglekļa ekonomiku relatīvi ietekmētu būtiskāk nekā turīgos. Pretējā gadījumā pāreja nebūs arī
politiski īstenojama.
Avots: SVF

20. Avots: NGFS
"Ar klimata pārmaiņām saistītie riski rada finanšu risku un
tāpēc centrālo banku un finanšu uzraugu uzdevumu ietvaros
ir jānodrošina, ka finanšu sistēma ir noturīga pret šiem
riskiem."
/NGFS/
Kāpēc centrālajām bankām un finanšu uzraugiem būtu
jāuztraucas par klimata pārmaiņām?

21. • Straujāka digitalizācija
un digitālo darba
risinājumu attīstība
• Efektīvākas
videokonferences un
retāka ceļošanas uz
sanāksmēm
• Viedāka mācību
materiāla izveide
tālmācībai
Attālinātais darbs top par ierastu parādību

22. Mākslīgais intelekts kļūst arvien inteliģentāks
Klientu apkalpošana
80% no pirmā līmeņa klientu
apkalpošanas pieprasījumiem jau
šodien var atrisināt čatboti, atlikušos
20% gadījumu nemanāmi nododot
jautājuma risināšanu tālāk cilvēkam
Ziņas
Sporta spēļu rezultātus, uzņēmumu
finanšu rezultātus un pat pirmsvēlēšanu
aktivitātes jau šodien var aprakstīt
žurnālisti-roboti
Avoti: IBM, digiday.com, Photo: shutterstock

23. Paldies par uzmanību!