1. replikas
iepirkumos samaksatas cenas izridas visuma uz4emeji drizak iestajas pat
parak augstas. Tas parsvara notiek par publisko iepirkumu cenu paaugs-
parlieku ierobeZojoSo dalibas noteikumu tina5anu. Piem€ram, daudzi uz4€m€ji
d€J. Ir visai parasta prakse, ka konkursa un uz4emeju organizacijas pat uzstdj
noteikumi, Skiet, tiek rakstiti kadam kon- uz zemakas cenas principa atcel5anu.
kr€tam pretendentam - tA, lai neviens la ne galigi, tad vismaz prasa lctaka
cits tiem neatbilstu. Parasti tas, protams, piedavajuma izslegSanu no konkursa.
beidzas ar to, ka pirmaja karta tiek atsljati Interesanti gan, ar kadu pamatojumu
gandriz visi, otraji atstajot vienu (augsta- tas varetu tikt darits.
kais - dir.rs) pretendentus, kas Latvijas Viegli iedomaties, kadas sekas tam
apstakfos jau butu uzskatams par lielu b[tu Latvijas gadijuma, kad tik pieras-
konkursu. Protams, cenas parasti izradas ta ir nebrlt ne sliktdka situacija: ped€ja
parak augstas. Sliktakajos gadijumos tas kdrta piedalas un cenu pieddrvdjumu
vairakas reizes var parsnie$ godiga iepir- iesniedz divi pretendenti. Kas liek
Gints Turlajs, kuma izmaksas. Protams, ir ari gadijumi, uzpEm€jiem but tik tuvredzlgiem?
Latvijas Ekonomistu asociScijas kad Sl1iet. ka Sdda izdevumu pozicija Vai tie5am tik daudzi nesaprot, ka
valdes loceklis vispar nav lietderiga un pamatota. Sadi tikai daZiem izdevigi risinajumi
Tas regula-
,, Iiit;t1nT:ntr
ri prasa valsts
Ko LV budZetam budZetam lielus
papildu lidzekfus.
nozimetu iepirkuma Vienlaiciga neap-
100 miljonu latu liekamaminimu-
publisko iepirkumu cenem esam
ma palielina3ana
vieta samaksati no 45 uz 60 latiem pieraduii un vairs neviens
un iedzivotd-
300 milioni? ju ienakuma neuzdod nekddus jautajumus
To pa5u, ko nodokla likmes par to, cik tas pamatotas
mazinaSana par
PVN likmes l% budZetam
izmaksa aptuveni 58 miljonus latu gada. vairumam uz4dm€ju regulari nozimd
nesamazlnasana Salukart pievienotas v€rtibas nodokfa augstakus nodokfus un citas proble-
par I procentu 5 likmes samazinajums uz gadu p ar 1o/o mas? Daf€ji bis problemas c€lonis - ka
valsts ielemumos nozim€ papildu 40 parasti - ir vecais agency problem
gadu laika miljonus latu gada. paradokss, kad daZiem, kas no kaut
Tad€jadi viegli varam aprcl;inat, cik ka grlst neproporcionali lielu labumu,
Viena no Latvijas lielakajam gadus visiem jidzivo ar paaugstinatam ir vieglak un izdevigak aizstavdt savas
nelaim€m - publiskie iepirkumi, kuri nodokfu likmcm gadijumd, ja tiri hipo- intereses neka lielajam vairumam,
bieZi vien norit par parak augstam t€tiski notiktu viens pats nieka publiskais kam tas rada katram atsevi5i nelielus,
cendm, ko atzist ari eksperti. Par otru iepirkums, kura 100 rniljonu latu vietA bet kopuma milzigus zaud€jumus.
no lielakajiem korupcijas celo4iem m€s samaksatu 300 miljonus latu, kas, DiemZel dai:itz4EmEji ari naivi
agrdk tika sludinata privatizacija, tadu protams, daudziem neSistu kas ipa5i uzskata, ka bns spejigi gut labumu no
ta tagad gandriz jau apstajusies, jo slikts. augstakam cenam valsts iepirkumos.
pardodama valsts ipa5uma vairs nav Realitate rdda ko citu - gadijumos ar
daudz. Viens no bedigajiem faktiem ir
tas, ka pie publisko iepirkumu cendm
DAZIEM ierobeZotu konkurenci visu laiku uz-
var vieni un tie pa5i uz4€mumi; iegft
esam pieradubi un vair's neviens neuz-
UZN EM EJ I EM publisko pasutijumu kadam jaunam
dod nekadus jautajumus par to, cik tas IZDEVTGAK un godigam pretendentam ar letiem
pamatotas. Iepirkumu jomas sakarto- AIZSTAVET SAVAS pakalpojumiem parasti ir foti grrlti,
Sana Latvijas attistibai ir loti butiska.
INTERESES NEKA gandrlz neiespejami. Tad€! godigi un
efektivi publisko iepirkumu konkursi
PRAKTISKA
VAIRUMAM ar skrupulozu zemako kop€jo izmak-
DiemZel ari uz4Em€ju balsis su principa iev€roSanu ipaSi svarigi
RAKSTURA augstu iepirkumu cenu gadijumos ir tie5i jaunajiem uzqemejiem un
PROBLEMA parasti izskan visai klusi un fragmen- uz4Emumiem, kuriem citddi ir arkar-
Lai ari paSlaik likuma it ka iestradats tari. Laiku pa laikam dzirdami kddi tigi gruti tikt pie valsts pas[tijumiem.
zemakas cenas princips, bieZi publiskajos priek5likumi un pretenzijas, tadu visa Uzlemejiem butu laiks apzinaties, ka

2. repffikas
tiem ir nepiecieiarnas zemakas cenas mos, ja konkursa pCdCja karta cenu uz4€mejiem nav jauzrlemas pastnieka
publiskaj os iepirkumos, piedavajumu ir tiesigi iesniegt mazak Ioma, pieprasot un parn€sajot daZadas
par n uz4emrmiem, konkurss jarrko izziryas no vienas valsts iestades uz
atkartoti, kur n nekada gadrjuma otru. Viens no iespejamiem risinaju-
R$5INlAJU NIII:
nedrikst but mazaks par 3, velams, miem - faut pretendentiem pieteikties
IIIAZII( FRAST_B U, Iai tas butu lielaks. fanosaka ari pec publisko iepirkumu konkursos ar p€c
KCN!E<TJ[15A KARTU iespejas mazak ierobeZojoiu prasibu. iespejas mazakam formalitatem, pie-
[JFq BflREKRATISKA Domaju, butu jaaizliedz ari konkursu prasot sniegt dokumentalos aplieci-
riko5ana vairakas l<Artas, kuras pastav najumus - ja tadi nepiecieiami - tikai
5LOGA papildu iespejas atsijat v€l kadus uzvaras gadijun-ra. Otra iespeja varetu
Pirmkart, foti svarigi butu ierobe- pretendentus. bft uzlikSana par pienakumu valsts
2ot iespejas publiskajos iepirkumos
Loti b[tiska ir ari pec iespejas iestadem paSam ieg[t visu nepiecieia
radit tik daudz daZadu noteikumu mazaka birokratiska sloga uzlik5ana mo informaciju.
un prasibu, ka beigas konkursa var konkursa dalibniekiem, lai tas nesa- Protams. butu ideali, ja Latvija at-
uzvarCt tikai knds viens konkr€ts mazinatu pretendentu skaitu. Tnde] tistitos tik godiga uz4€riejdarbibas un
vai - augstakais - divi pretendenti. pamatoti ir Latvijas Tirdzniecrbas un valsts parvaldes vide ka, piemeram,
Bttu likuma janosaka, ka gadiju- rrlpniecibas kameras iebildumi, ka Skandinavijn. Te nu vieta varetu bft
114 l(apiteh I I /2012

3. replikas
stasts par kolektivajiem nerakstitajiem principa zinama mera ir bistama un var
ligumiem un spEfu teoriju, bet tas, nelietderigi paaugstinat valsts un pa5val-
protams, prasitu daudz laika. Skaid- dibas izdevumu apjomu, IpaSi riskanta
ri saprotams, ka viena mirkli varde Sadas pieejas veicina5ana butu valstis,
nevar parv6rsties par princesi un kurds jau bez td publiskajos iepirkumos
parmai4am ir vajadzigs laiks. fncer, ka maksd:tas cenas ir nepamatoti augstas -
nav janomainas vairakam paaudz€m, priek5rokas doSana viet€jdm precEm ce-
lai tas notiktu. nas parasti nepazemina, bet paaugstina.
Nepatikama ir ari dilemma - ja visas
valstis saktu dot priek5roku vietejim
VIETEJO PRECU
precem, tas saSaurinatu starptautisko
IEGADE-S- tirdzniecibu. Ekonornisti ari pieradiju5i,
VEICINASANA ka Sids solis samazina sabiedribas kop€jo
Ir svarrga v€l kada dilemma - starp labklajibu. Ka negativais piem€rs bieZi Karlna Meia-Eri4a,
pilnigi vienadiem noteikumiem visiem vien tiek minOti 30. gadi, kad pec lielas iepirkumu konsultante
un tiek5anos tomer dot priek5rocibas depresijas ikviena valsts centas aizsargat
vietejiem raZojumiem. Protams, ES saw tirgu, kas vel vairak p adzllin?tja
noteikumi parasti nosaka vienadu notei- starptautisko krizi. Protams, starptautis- Ka publiskie
. .'l
kas tirdzniecibas attiecibas ir rafin€tas un
kumu pieSir5anu visiem, vienotu tirgu
definejot ka vienu no pamatv€rtibam. nereti ari viltus un apmana pilnas, tadcf ir
iepirkumt varetu
Tom€r ari daudzas no bagatakajdm ES loti uzmanigi jaseko attiecibam ar citam veicinat konkurenci
dalibvalstim tiek vairak vai mazik veik- ES vai PTO dalibvalstim, ka ari to ricibai
smigi m€ginats dot priek5roku vietejdm pa5u mijis. un piegaZu
precem. Protams, Sis metodes bieZi vien Da2os gadijumos kada iepirkuma
ir visai netie5as. Piem€ram, mudinajumi iegrl5ana var radit foti lielu pozitivu
kvalitati?
izv€leties vietejas preces valsts apmaksA- impulsu uzlemuma darbiba, pec kd tas latzmantosim
tas reklamas kampalas veida nav atfauti, uzsAk veiksmigu attistrbu un gener€ lielus
tomer ir iesp€jams radit viet€jas izcelsmes nodokJu ie4€mumus valstij. Godige un dubulto iepirkumu
predu kvalitates zimi un popularizet kontrolcti veida istenota priek5rokas
to, tiri teorctiski atstijot iesp€ju ari citu do5ana viet€jds izcelsmes precem bez Publisko iepirkumu j€dzienam
valstu raZojumiem tai kvalific€ties. lieka sadardzinijuma ir izdeviga un Lafvija ir sena v€sture - pirmie valsts
Viet€jo predu izv€le noteikti dod atbalstdma. Var tikt izskatitas iesp€jas, iepirkuma aizmetli paradijtu jau pirmds
ekonomisko efektu - par tim atmaksi- piem€ram, pie5kirt punktus par mazaku briwalsts laIkd, 1927 . gada, arliktma Par
jas maksat pat nedaudz augstaku cenu transport€Sanas attilumu, tadcjadi sa- darbiem un piegad/m valsts vajadzt-
nekd par arvalstis raZotam precem, jo mazinot vides piesar4ojumu (t. s. carbon b Am izdoianu. P ubli sko i eP irkumu
likum s ta paireizEja formatastajas speka
tA atgrieZas nodoldu ielemumu veida fo otprint). DaZos gadijumos aizsardzi-
un dara iedzivotajus laimigakus un bas iepirkumos viet€jo predu izvele tiek 2006. gada 1. maiji. Lai gan kop3 2006.
pdrticigakus. Tomer, protams, maksdtd motiv€ta ar paipietiekamibas nepiecie5a- gada likumd grozijumi veikti vairakas rei-
cena nedrikst€tu but izteikti augstaka. mibu militara konflikta gadijuma. Tomer, zes, tdm€ris palicis nemainigs - nodro-
Virzit iepirkumus uz viet€jam preccm protams, tas jddara loti uzmanigi - ari Sindt iepirkuma proceduras atklatumu,
m€gina Velsas regions Lielbritinija, kur, valsts lidzeklu iz5k€rd€Sanas riska def. nodro$inat piegadataju brivu konkurenci
piem€ram, daLr eiz tiek izmantota prasib a un vieniidzigu un taisnigu attieksmi pret
tiem, kd ari nodro3inat valsts un pa5-
nodarbinat prakse viet€jos j aunieSus. DILEMMU DEL valdlbu lidzeklu efektivu izmanto5anu,
DaZviet Francta tiek istenota pieeja
Iielakus pasutijumus sadalit mazakos,
NEVAJADZETU maksjmdli samazinot pasutitaja risku.
ierobeZojot iepirkumu apjomus, ko var APMALDITIES
pie3firt vienam uz4€mumam, Iai no Tadcf foti svarigi neizslcgt pretenden- PASUTITAI
iepirkumu izpildi5anas labumu gutu tus no konkursa, nosakot parak specifis-
plaSaks personu loks. kus noteikumus vai rikojot iepirkumus
Tom€r, protams, Sajas valstis parasti vairikis kartas - lai lidz pedcjam bridim
cenu at5l,<iribas starp daZidajiem pieddva- saglabatos cenu konkurence. Lai ari
jumiem ir mazas. ES noteikumi atfauj dz:eir sareL$itu dilemmu pilna, tom€r US
ekonomiski izdevigaka piedavajuma nedrikstam aizmirst, ka valsts iepirku-
izv€l€3anos - tas ir komplekss jcdziens un ma butibai tomer ir jibut labu preiu
tadef ari daZadi interpretejams. Tomer, un pakalpojumu iegu5anai sabiedribas
Bez Saubam, publisko iepirkumu
protams, atteik5ands no zemakas cenas ipaSuma par zemam cendm. IGI
procedura paSlaik ir daudzu uzq€mumu
Kt[itels 11l2012 115