Replika žurnālā Kapitāls par ekonomikas izaugsmi un automātiskajiem stabilizatoriem.

1. replika
esoso energuas
ekportEtiju
intereses domine
T3lYTT
Vienotas eiropie5u energetiskas
ricibpolitikas attistibu kav€ Eiropa
eksistejo5ie tris savstarp€ji konku-
rejoiie ener$etiskas ricibpolitikas
modefi. Saskala ar Vacija eksistejo6o
tradiciju tiek istenota ilgtermi+a
bilaterdlo ligumu un energonesEju
piegades politika. Savukart briti ir
parliecinati, ka tikai brivais ener-
g€tikas tirgus garante dro5ibu, bet
frandi uzskata, ka japafaujas uz iegu-
l'umiem, valstu grupam konsensuali
vienojoties.
Tas ir lielo smagsvqru valstu pie-
ejas, kuras, protams, ari ir ieintere-
s€tas l€takos energoresursos. Kamer
Iielie nevar vienoties, tikm€r mazie -
tadi ka Latvija - maksa l0-l2o/o vai-
rak par gdzi nekd Rietumeiropa. la
Lietuva politiki vel m€gina pretoties
monopolistu (Gazprom) spiedienam,
tad Latvija pakJaubanas ir pilniga.
KADS SPIEDIENS
TIEK IZDARITS UZ
IMPORTETAJVALSTS
POLTTTKTEM?
Alternativai energijai ir nepiecie-
Samas investicijas. Viena dafa politi-
u un vi4u lobiji aizstav konvencio-
nalds ener$ijas genere5anu (recesija
nav laiks, kad investet jaunds tehno-
logijas, jo tada ener$ija ir ddrga, bet
izmaksas ir biznesa struktrlru pef4as
keres rezultats), otri savukart opond,
apgalvojot - ja tiek apr€inatas
izmaksas, kuras rodas, neitraliz€jot
videi kaitigo izme5u nodarijumus
(parrekinot izdevumos arstniecibai),
tad izradas, ka nekonvenciondla
Kapitals 02l20i3
ener$ija nebut nav dargaka kd kon-
vencionala - fosila.
Viena daJa politiu uzskata, ka
nepiecie5ama valsts intervencij a
un regulc5ana, lai ener$dtikas sek-
tors varEtu but pietiekami efektivs,
Optimalais energetiska sektora mode-
lis ietver energ€tisko avotu daZadibu,
dro5ibu un jaunu enerfEtisko resursu
meklCjumus, taiu Atj au n oj ama s e ner-
gijas likums ir iesprudis Saeima.
Masu mediji diezgan atklati
norada uz kvotu sistema ieintere-
s€to lobistu ietekmi uz politi[<iem.
Tadejedi atjaunojamas energijas
bizness neattistas, problemu nevar
risinat praktiski, valsts turpina
but atkariga no energijas importa,
bet iedzivotaji turpina maksat par
importetu energiju monopolcenu
limeni. Viens no pretargumentiem
- uz atjaunojamas enerfijas bazes
balstita elektroenergija ir vel dargaka
neka pa5reizej ais Latvenergo pieda-
vajums. Pie4emsim, ka ta ari ir.
Bet vai Latvijas interes€s ir apturdt
atjaunojamas energijas attist-lbu, ja
Latvijas elektroenergijas cena atkariga
no Krievijas gazes cenas un, pieaugot
tai, palielinas ari elektribas reini?
Negrib€tos visur saskatit sazveresUbu
un nacionalo intere5u nodevrbu. tadu
grozies, ka gribi, - Latvijas politiu
darbiba gan likumdev€jvaras limeni,
gan izpildvaras hmeru (varbut pa5iem
to neapzinoties) fauj pie4emt, ka
arpus Latvijas eso5o energijas mono-
polistu-eksportetaju intereses domi-
ne parr vrsam.
Varbrlt tdpec, ka energijas eks-
portetajvalstis politika un bizness
nereti ir saaugu5i ka Siamas dn!i?
Varbrlt ari tap€c, ka viena no 5im
valstrm apvienotos energijas intere5u
karapulkus vada politikis - profesio-
nals militarists? Savukart ener$ijas
import€tajvalstis - ari LaMja - poli-
tilsi tiek placindti starp vietdjo ener-
gijas komercfirmu peJ4as kari, eko-
nomiskas un demografiskes krizes
nomocrtas sabiedribas vajadzibam,
ES energijas politikas nostadn€m un
energij as eksportetdju monopolistu
interes€m. Te, ka m€dz sacit, spele
var brit tikai vienos vartos. Vismaz
hdz2017. gadam.
Gints Turlajs,
Latvijas Ekonomistu
asociacUas valdes loceklis
I(as LaMjas
ekonomikas
-V
tresana
srm nav
nci heta?
Automltiskie
AUTOMATISKIE
STABILIZATORI - VAI
BEIDZOT LATVIJAITIE
NEBUTU VAJADZIGI?
DroSi vien daudzi pamanijuSi,
cik svarstiga ir Latvijas ekonomika.
Viena bridi mEs isa laika posmd
sasniedzam ap 24o/o ekonomikas kri-
tumu, kas parsniedz negativo attis-
tibu slavenas Lielas depresijas laika,
Argentinas, Austrumazijas un citas
krizEs - daudzi to pat uzskata par
pasaules rekordu. Savukart driz pEc
tam - vismaz uz isu bridi - sasnie-
dzam Eiropas augstako ekonomikas
pieaugumu. Tikpat svarstrgi ir ari
citi reditaji: inflacija, nodarbinatiba
u. c. Lai ari daZos p€tijumos ticis
secinats, ka attistitakas ekonomikas
ari biznesa cikli ir izteiktaki un agre-
70

2. replika
srvaki, tom€r parasti svarstigums
uzskatams par vajuma pazimi
Par ironisku dro6i vien var€tu brit
uzskatama ari SVF izpilddirektores
Kristines Lagardas, kura citos apstak-
los ir atzinusi straujas fisk6lds konsoli-
ddcijas €nas puses, Latvijas panakumu
slavinaSana. Tiesa gan, citas valstis
nav sp€juSas sasniegt tik strauju
ekonomikas kritumu. |aatceras ari,
ka SVF rekomendeja devalvaciju, lai
izvairitos no tik strauja ekonomikas
krituma, ko p€c tam bija mEginats
noovualEt par it kd nebiju5u. Cerams
gan, ka nevienu no SVF nav paredzdts
apcietinat. Tom€r pilnigi iespejams,
ka devalvacija butu attalinajusi LaMju
no eiro ievie$anas diezgan prrlkigi
Mastrihtas inflicijas kritCrija dCl, jo
brltu izraisijusi ta cel5anos.
vAr ErRo rR LTELS KUgtS,
PLISA LACITIS VAI
HELIKOPTERS?
Lai ari ieieianai eirozona ir ari
daudzi trukumi, visuma esmu par to.
Man ir dziJi simpatiskas Rietumeiro-
pas valstis, kuras lieto 5o vaftltu, un,
domajams, butu izmantojama iespeja
tam tuvinaties vel vairak. Turklat. ta ka
apsveru ari emigracijas uz Rietumei-
ropu iesp€ju, viena vahita padaritu to
vienkar3aku. Ari uz eirozonu eksport€-
jo5ajiem uznemumiem bntu vieglak.
Tomdr ir godigi jaruna ar tautu
un skaidri jaatzist visi eiro ievie5anas
plusi un minusi. Ka eiro ievie5anu
atbalstoiu cilv€ku mani foti uztrauc,
cik bieZi par to tiek runats foti nema-
kuligi. Nedrikst Latvijas iedzivotajus
uzskatit par tik infantiliem un apro-
beZotiem, ka tie brltu ar mieru akcep-
t€t eiro, ja tas bttu liels kugis, uz
kura onkufi dod konfektes, bet butu
pret to, ja tas br1tu, piemeram, pli5a
lacitis vai helikopters.
Ir pilnigi skaidrs, ka ES vienota
valuta nav neviens no Siem objek-
tiem. Un Sadi mes ar cilvekiem
runat nedrikstam. Tikpat mull,<igs
arguments ir par monetas izskatu. Ir
nepieciebams sniegt objektivu un loti
detaliz6tu informaciju par plusiem
un minusiem. Ir jaatzist, ka viens
no butiskakajiem riskiem ir finan-
siali nedisciplindto valstu patvafas
iesp€ja - aizqemoties un neatdodot.
Turklat tadi eiro-
sistdmas mehanis-
mi ka, piemeram,
Correspondent
Central Banking
Modellauj savas
paradzimes gan-
driz neierobeZoti
rerfilar crlas errosrs-
tEmas valstis, preti
sa4emot kreditu.
Turklat - ipaSi
Latvija - tiek
populariz€ts, ka
iesta5anas eirozona
automatiski sama-
zina valsts risku un
palielina iespEjas
aiznemties - neat-
karigi no objekti-
vas sp€jas un v€l-
mes atmaksat aizdevumu. Cerams, ka
5is probl€mas drizuma tiks atrisinatas
un visas eirozonas dalibvalstis atkal
jutis pienakumu turdt goda savas
saistibas. Nabadzigakaj am valstim
nebutu jaatbalsta turigakas valstis,
un, cerams, tas tiks nodro5inats.
PAR EKONOMIKAS
SVARSTIGUMA
TRUKUMIEM
Ka viens no ekonomikas svar-
stiguma tr0kumiem var tikt min€ts
tas, ka cilvEkiem gruti atrast pareizu
specializaciju, kas spetu to nodro-
Sinat ilgtermila. |a viena bridi
3!iet, ka vienigA lsta zelta dzrsla ir
spekulacijas ar nekustamo ipaiumu
un ar to saistitas nozares, pieme-
ram, buvnieciba, ka ari imports, tad
cita bridi 5o nozaru nozrme strauji
izzid.Tagad, pec daudzu gadu liela
klusuma buvniecibas nozar€, vdl-
reiz dzfudam. ka buvnieciba atkal ir
visstrauj[k augo5a. ]autajums, pro-
tams, ir par to, ko celtnieki, arhitek-
ti un citi ar 5o nozari saistitie dara
daudzus gadus ilgaja ziema.
Cik atri ir iespEjams pd'rkvalifice-
ties? Mazak izglitibas guvubajiem tas
varbut nav reali nekada laika posma,
tadef vieniga alternativa bieZi vien
izradas aizbrauk5ana. Tikpat saraus-
titi un gruti vadami svdrstiga vidd var
a.bg-dzigqk?tet
valstim nebiitu
jdatbalsta turigdkas
valstis, un, cerams,
tas tik nodroiindts
02 / 20r3 Ka[ltflls

3. replika
ma
izradities ilgtermina investiciju un
citi l€mumi uzqemumiem. Straujas
situacijas mai4as un nepareizu signalu
nodo5ana cilvekiem un uzr.rEmumiem
ari palielina slikto kreditu skaitu un
rada daudz atskartu ekonomika.
S IR AUTOMATISKIE
STABILIZATORI?
Ekonomikas cikliska attistiba
un svarstigums ir dabiska, tom€r
ne ipa5i velama iezime. Valdibas
parasti cen5as Siem cikliem pretoties
un tos mazinat. Tas izdarlms, lieki
neveicinot iek5Cja pat€ri4a izaugsmi
straujas aug5anas laika un stimul€jot
ekonomikas izaugsmi krizEs un lenas
attistibas periodos. Ekonomikas sta-
bilizacija ir iesp€jama gan ar automd-
tisko stabilizatoru palidzibu, kas, reiz
raditi, iedarbojas bez papildu darbi-
bam, gan ari ar pardomatam, laicigi
veiktam darbibam.
Vispirms pastasti5u par pirmo.
Automatiskie stabilizatori ir meha-
nismi, kas, reiz izveidot| darboias
gandrizbez papildu iejauk5anai -
vienkar5i janodrobina likuma kartiba
un tirgu funkcionebana. Viens no
tiemir peldolais valutas kurss, ar
kuru ekonomikas attistas vienmeri-
gak. Dzilas krizes pasaul€ loti bieti
ir saistitas ar fikseta valutas kursa
uzturd5anu. Ar peldoiu kursu, ekono-
mikas attistibai paatrinoties, valutas
kurss palielinas, tad€jddi samazinas
eksports un pieaug imports, strauja
izaugsme nobremzejas. Savukart,
iestajoties krizei, valltas v€rtiba krit,
Sajd valsti raZotas preces k]ust konku-
r€tspejigakas, eksports aug, imports
samazinas, nodarbinatiba aug.
Varam noverot, cik stabili krizes
laika jutds daZi no musu Eiropas kai-
mi4iem - Polija un Zviedrija, kuram
ekonomikas krituma gandrlz nebija.
Tomer Sis mehanisms Latvija jau sen
nav bijis pieejams un noteikti nebus
pieejams ari pec eiro ievieianas. Tur-
klat fiks€ti valutas kursi rada ari lielas
ieejobas kapitala plusmas, jo liela
dafa ne visai raciondlo investoru sak
uzskatit, ka valstis ar fiksetu valutas
kursu risks nepastav, taddl Sadas val-
stis ir steidzami jakredite.
KaDitels 02l2013
Protams, kapitala ieplu5ana ir
nepiecieSama un var dot naudu per-
spektivu raZot4u attistibai un citiem
labiem m€rl,<iem. DiemZ€l parasti
tiek raditi ari spekulativi burbuli.
Ta vieta, lai iegulditu ne vienmer
prognoz€jam aja r ai,ot4u attistlba,
lielakn dala investiciju bieZi nonak
nekustama ipaSuma sektora, un,
cenam strauji kapjot, eiforija vEl vai-
rak pastiprinas, radot jaunu naudas
piepludumu. Peldoia vahltas kursa
gadijuma iespejamas vahitas kursa
svarstibas parasti liek investoriem
brit piesardzigakiem.
KAS VEL IR MUSU
ARSENALA?
Taiu peldols valutas kurss nav
vienigais automatiskais stabilizators.
Stabili krizes laikd
Ir ari tadi mehanismi ka uznemu-
mu ienakumu nodokli un progre-
sivie privatpersonu nodokli. Lai
cik nepopularl tie britu Latvija, $ie
instrumenti darbojas gandriz visas
pasaules valstis. Protams, visi saprot
5o instrumentu labklajibu no baga-
tajiem uz nabadzigakajiem parda-
lo$as ipaSibas, tomer foti nedaudzi
apzinas to devumu ekonomikas
stabilizeSana. Vispirms par uz4€mu-
mu ienakumu nodokli. Uz4€mumi
to maksa tikai tad, ja ir pelqa, tatad
parasti - nekrizes gados; turklat -
jo straujaka bijusi ekonomikas
izaugsme, jo vairak 5i nodokla tiek
samaksats. Savukart gadijumos, ja
uzn€mumiem biju5i zaudejumi, Sis
nodoklis maksats netiek.
Lidzigi ir ari ar progresivo pri-
vatpersonu ienakumu nodokli. To
vairak maksa gados, kuros ienakumi
ir lielaki un pr€mijas - dasnas. Sam-
kart krizes gados nodokfu efektiva
likme mazaku ienakumu d€l ir zemd-
ka. Turklat progresivu ienakuma
nodokli vairak maksa cilveki, kuriem
bezdarba risks ir mazaks, un, pat ja
Sada situacija iestajas, vi4u uzkrajumi
ir pietiekami lieli. Ir labi bezdarbu
krizes gados pec iesp€jas samazinat,
lai vertibas radi$ana ekonomika tur-
pinatos. Nestradajo5i cilv€ki nemaksa
nodokfus, turklat vel ari ludz pabal-
stus no valsts.
Mrisu riciba, protams, ir ari
mehanismi, kas nevar€tu tikt uzska-
titi par automatiskajiem stabili-
zatoriem, tadu ari ir foti noderigi
un nepiecieSami. Viens no tiem ir
pretcikliska budieta vadiba. Lai cik
tas divaini ari neizklausitos, treknajos
gados ir jasavelkjostas, bet gnrtajos
laikos - jater€ vairak. Sada pieeja ir
foti nepiecieiama, pielietojot nodokJu
automatiskos stabilizatorus, jo trek-
najos gados nodok]u ie4emumi bus
krietni lielaki, tapec ir kritiski svarigi
veidot uzkrajumus nebaltam dienam,
lai tajas varetu papildus stimuldt eko-
nomiku.
loti elegants un atdarind:Sanas
v€rts budZeta politikas vadibas
mehanisms, kas varetu tikt uzskatits
par dafEji automatisku, ir ieviests
Zviedrija. Saja progresivaja Latvijas
kaimi4valsti ir ar likumu nostiprina-
ta atsevi5a fiskala padome, kas lie-
lakoties sastdv no akad€mil;iem, kuri
sagatavo priekSlikumu par kop€jo
budZeta apjomu. Par 5o priek5liku-
mu balso parlaments. Tikai pec tam
notiek diskusijas par budZeta naudas
sadali5anu konkr€tiem merfiem.
Noderigas var€tu brlt ari tadas
pasaul€ praktizEtas pieejas kd zero-
based budgeting jeb uz nulli bazeta
budZeteiana, saska4a ar kuru, vei-
dojot budZetu, tiek analizeta katras
pozicij as nepiecie5amiba ka pretstats
incr emental budgeting jeb inkremen-
talajai budZetd5anai, kad budZetu vei-
dojam uz iepriek5eja budZeta pamata,
parasti - mazliet palielinot izdevu-
mus. Ari Latl.rijA britu noderiga 5o
metoiu pielieto5ana. Ir nepiecie3ams
stabilizet ekonomiku, nostadot to uz
pastavigas stabilas izaugsmes cefa!
72