Prezentācija LU un LMT Datorzināņu dienās 2012.gada augustā.

1.
«Datorzinātnes, ekonomika
un uzņēmumu vadība: kā
uzbūvēt tiltu?»
LU un LMT Datorzinību dienas
Ratnieki, 8.augusts 2012
Gints Turlajs
MSc un Dr.kandidāts
uzņēmējdarbības ekonomikā,
LU Datorzinību fakultātes maģistrants
Internetā : www.itinstitute.info, www.aci.lv
Epasts: gints@aci.lv, Telefons: +371 29409509

2. Īsumā par mani
• Apguvis ekonomiku un biznesa vadību 4
augstskolās: Stockholm School of Economics
in Riga, University of Southern Denmark, LU,
RTU.
• Pašlaik ekonomikas doktora grāda
pretendents RTU, kā arī datorzinību
maģistrants LU.

3. Īsumā par mani
• Esmu arī ilgi strādājis un pielietojis zināšanas
praksē, piemēram, 6 gadus banku sektorā, 3
gadus kosultāciju jomā, kā arī Eiropas
Komisijā, Ekonomikas ministrijā, AS Diena u.c.
• Esmu Latvijas Jauno zinātnieku apvienības
valdes loceklis, nesen valdes priekšsēdētājs,
Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes loceklis,
IIBA Latvijas nodaļas līdzdibinātājs, ISACA
biedrs, utt.

4. Īsumā par mani
• Esmu ļoti ilgostoši atradies «ierakumu otrā
pusē» - biznesa vadības un ekonomikas
lauciņā, taču pēdējā laikā fokusējos uz
datorzinātnēm.

5. Datorzinātne vs. biznesa vadība
• Vielas pārklāšanās starp datorzinātnēm un
biznesa vadību/ekonomiku ir ļoti maza,
praktiski «0».
• Ja arī dažreiz vienādi termini tiek lietoti abās
nozarēs, tad bieži vien to nozīme ir kardināli
dažāda IT un biznesa vadībā.

6. Biznesa vadības zinātnes pārstāvji
• Biznesa vadība – galvenais mērķis ir peļņas
gūšana ilgtermiņā, ROE (return on equity).
• Attiecībā uz IT un citiem potenciālajiem investīciju
projektiem uzņēmumu vadītājus un biznesa vadību
studējušos, protams, interesē, investīciju atdeve jeb
ROI (return on investment).
• Sapratne par IT parasti lietotāja pamata līmenī.
• Daudz viekāršas matemātikas, augstāko matemātiku
praktiski nevajag (tīri objektīvi nav pielietojuma).
• Par modelēšanu, UML un BPMN parasti nezina praktiski
neko, arī ļoti ilgstoši apgūstot biznesa vadību parasti to
neviens nemāca.

7. Biznesa vadības zinātnes pārstāvji
• Parasti intuitīvāk uztverama ir plūsmkartes
(flowchart) sintakse.

8. Kas būtu jāzina biznesa vadības
zinātnes pārstāvjiem no DZ
• Biznesa vadības zinātnes pārstāvjiem noteikti būtu
noderīgi apgūt vismaz modelēšanas pamatus –
pirmkārt, BPMN, bet arī UML.
• Varbūt noderētu kaut kas nedaudz no datoru un
programmatūras arhitektūras.
• Ņemot vērā biznesa vadības pastāvīgo datorizāciju, ir
vēlams pastāvīgi domāt algoritmu kategorijās.

9. Mans piedāvājums stratēģijas vadības
metožu izvēles algoritmizācijai

10. Datorzinātņu iezīmes
• Datorzinātnes – kodēšana, bieži vien tāpēc, ka
tas ir interesanti. Tiek izmantoti dažādi
paradoksi. Daudz teorijas, matemātikas,
mazāk mērķtiecības.
• Intelekuālisms un garīgā piepūle parasti
augstāka nekā biznesa vadībā.
• Augsta sarežģītība, pastāvīga nozares mainība,
nepieciešamība apgūt jaunas lietas. Lai ar to
tiktu galā, nepieciešama šaurāka specializācija.

11. Ko būtu jāzina datorzinātņu
pārstāvjiem
• Grāmatvedības paši pamati, finanšu
matemātikas pamati, jāprot uzrakstīt biznesa
plānu (tas būtu vajadzīgs visu jomu
pārstāvjiem).
• Varbūt vairāk domāt par patērētāju
vajadzībām, to apmierināšanu.

12. Atšķirīgais terminu lietojums:
«Bizness»
• IT pasaulē (no biznesa loģika) – jebkāda
darbība, piemēram, bioloģisko sistēmu
darbība, valsts iestāžu darbība, u.c.
• Biznesa un ekonomikas pasaulē –
uzņēmējdarbība ar mērķi gūt peļņu.

13. Atšķirīgais terminu lietojums:
«Biznesa analīze»
• IT pasaulē – sistēmu modelēšana, izmantojot
BPMN, arī UML.
• Biznesa un ekonomikas pasaulē –
uzņēmējdarbības rādītāju analīze, piemēram,
finanšu koeficientu aprēķināšana un analīze,
stratēģijas veidošana un finanšu kontrole u.c.

14. Latvijas pētniecības vides kopējā
problēma, visās jomās
• Latvijas inovāciju indekss ir zemākais ES.
Pētniecībai ir zema saikne ar biznesa vides
pieprasījumu.
• Loģiski, jo augstākās izglītības valsts
finansējums, kā arī zinātnes kopējais
finansējums ļoti zems.
• Tomēr finansējums nav vienīgā problēma –
daudzās nozarēs dziļi iesakņojusies nošķirtība
no prakses un uzņēmējdarbības.

15. Datorzinātnes nozare Latvijā
daudzējādā ziņā progresīvāka
• Datorzinātnēs situācija daudzējādā ziņā ir
krietni labāka nekā vidējā Latvijas nozarē.
• Sadarbība ar uzņēmumiem ir cieša, ko varam
novērot arī, piemēram, šodien, industrija
aktīvi meklē sadarbību ar akadēmisko vidi.
• Tomēr fokusu uz praktisko pielietojumu
nevajadzētu zaudēt.
• Varbūt ir vērts mērķēt uz parauga lomu citām
nozarēm.

16. Trīspusējās sadarbības pieeja
(Triple Helix approach)
• Šī jēdziena «tēvs» - Henry Etzkowitz.
• Īsumā tā runā par universitātes, industrijas un
valsts sadarbību.
• Šīs idejas ir viekāršas, tomēr Etzkovics tās
formulēja un piešķira tām nosaukumu.
• Tas uzlabo universitātes un biznesa vides
sadarbību un ļauj izveidoties uz uzņēmējdarbību
balstītām augstākās izglītības iestādēm.

17. Trīspusējās sadarbības pieeja
(Triple Helix approach)
• «This strategy requires great science and
technology policy capacity of the state, industry
and universitites, since the judgements of the
level and type of intervention in particular areas
become more critical» (Etzkowitz, 1997).
• «It is a synergy in knowledge spillovers among
universitites, industry and the government.»

18. Trīspusējās sadarbības pieeja
(Triple Helix approach) – mans
piedāvājums vienkāršai ilustrācijai
Augstākā izglītība
Valsts un zinātne
Industrija –
uzņēmumi
un iestādes

19. Trīspusējās sadarbības pieeja
(Triple Helix approach) – mans
piedāvājums ilustrācijai

20. Priekšlikums inovāciju procesa
attēlošanai
Avots: Turlajs, Riiaschenko (2011)

21. Mijiedarbība
• Protams, datorzinātnes un biznesa vadība ir
tās jomas, kas atsevišķi mijiedarbojas ar
praktiski visām pārējām zināšanu jomām.
• Informācijas tehnoloģijas pašlaik ietekmē
gandrīz visas dzīves sfēras, un to loma vēl
aizvien pieaug.
• Protams, arī bizness ir visās zināšanu nozarēs.

22. Mijiedarbības praktiskās formas
• Viena no izteiktākajām mijiedarības formām ir
biznesa vadībā izmantotā programmatūra.
• Ja sākotnēji tā bija tikai grāmatvedības
programmatūra, tad tagad par uzņēmuma
vadības pamatu tiek uzskatīta ERP (enterprise
resource planning), kas ir grāmatvedība + citi
moduļi (krājumu vadība, utt.). Ļoti būtiska ir
arī CRM (customer relationship management)
programmatūra un pēc vajadzības arī citas
sastāvdaļas.

23. Mijiedarbības praktiskās formas
• Protams, datorsistēmās veiktā darba daļa
pastāvīgi palielinās.
• Sistēmas tiek savienotas savā starpā un
darbība kļūst aizvien automatizētāka.
• Tomēr nezūd problēmas ar darbinieku
motivāciju.
• Ir izaugusi datorspēļu paaudze - darbinieki pa
dienu ar nepatiku pie datora veic darbu, par
kuru tiem maksā, bet vakarā maksā par
iespēju spēlēt datorspēles.

24. Kur ir risinājums?

25. Datorspēles un biznesa vadība

26. Datorspēles un biznesa vadība

27. Nākotnes uzņēmuma IT sistēma
• Ir nepieciešams radīt tādu virtuālu vidi, kurā
būtu izteikti spēles elementi.
• Darbiniekiem varētu būt virtuālās identitātes
un tie darbā sacenstos datorspēlēm līdzīgā
vidē.
• Liela daļa darba varētu tikt veikta attālināti.
• Mākoņskaitļošanas loma pieaugs.

28. Nākotnes uzņēmuma IT sistēma
• Turpināsies interaktīvo tīmekļa tehnoloģiju
(web 2.0) kā uzņēmumu wiki, forumi, failu
apmaiņas vietnes, tērzēšana, plašāka
pielietošana uzņēmumu vadībā.
• Pašlaik pilnībā datorspēlēm līdzīgās vides gan
ir plaši teorētiski aprakstītas literatūrā, taču no
plašas izplatības tas ir tālu.

29. Atslodzei: tas, ko nevajadzētu darīt

30. Priecāšos satikt jūs arī pēc semināra, mana
kontaktinformācija:
gints@aci.lv
GSM: +371 29409509