Alojas pilsētas bibliotēkas prezentācija konkursā "Mana bibliotēka ceļā uz simtgadi un aiz tās"

1. Alojaspilsētasbibliotēkas
vēsturesizpēte

3. Darbības sākuma posms no 1923.-1950.gadam
Ungurpils pagasta padomes (no 1925.gada – Alojas) 1923.gada 5.marta sēdē ir nolemts pieņemt Kultūras fonda tautas
bibliotēku un pagasta padomes valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Smidts 1923.gada 26.martā parakstīja Kultūras fonda
bibliotēkas noteikumus un pieņēma grāmatas.
Bibliotēkā ir lasāmgalds un bibliotēka strādā svētdienās no plkst. 12-14, taču lasītava strādā katru dienu no plkst. 9-17.
Par bibliotekāru strādā Augusts Krastiņš līdz 1945.gada septembrim, kad pāriet darbā par sagādes aģentu.
Lasītājam uz mājām izsniedza līdz 5 grāmatām, kuru lietošanas termiņš - 2 nedēļas.
Uz 1926.gada 1.janvāri bibliotēkas fonds - 546 grāmatas latviešu valodā, lasītāju skaits - 201.
Uz 1931.gada 1.janvāri bibliotēkas fonds - 624 grāmatas latviešu valodā, lasītāju skaits - 294, kuru sastāvs tagad tiek dalīts
sievietēs un latviešos. Sievietes - 67 un latvieši – 294.
1935.gadā izdevumā «Pašvaldību darbs» Alojas pagasta darbvedis Voldemārs Ķirsis rakstīja, ka «Alojas pagastnamā atrodas
no Kultūras fonda un budžeta līdzekļiem iegādāta bibliotēka ar pāri par 1000 grāmatām un lasāmgalds ar apmēram 1500
lasītājiem».

4.  Izziņa no Latvijas valsts Vēstures arhīva
par bibliotēkas dibināšanu
Attēls no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.1.
 Pirmie ieraksti bibliotēkas inventāra grāmatā
Oriģināls glabājas bibliotēkas novadpētniecības istabā

5.  Pirmās lasītāju kartes, kuras paraksta Alojas
pagasta darbvedis Voldemārs Ķirsis
Oriģināli glabājas bibliotēkas novadpētniecības istabā
 1928.gadā lasīšanā bija pieejami žurnāli un laikraksti:
Brīvā zeme, Brīvais vārds, Jaunākās ziņas, Pēdējā brīdī,
Luteris, Zocialdemokrāts, Darbs un maize, Latvija,
Atpūta, Svari, Lauku darbs, Domas, Latvju grāmata,
Latvijas saule, Tautas veselība, Ārpusskolas izglītība

6.  Kā iztrūkstošais periods bibliotēkas vēsturē ir kara gadi. Vienīgi pamatojoties uz bibliotekāres
Lidijas Tībergas atstātajām liecībām, var gūt ieskatu par bibliotēkas darbību laika posmā no 1945.-1950.gadam.
 Šajos gados bibliotēka atradusies kultūras nama telpās Jūras ielā 13.
 Bibliotēkā jau ir 3000 grāmatu, 400 lasītāju, darbojas pārvietojamā bibliotēka kolhozā.
 Pašā kultūras namā šajos gados tika rīkoti masu pasākumi, no kuru ienākumiem Rīgā tika iegādātas grāmatas
bibliotēkas vajadzībām.
Oriģināli glabājas bibliotēkas novadpētniecības istabā

7. Alojas rajona bibliotēkas darbības periods
no 1950.gada 1.janvāra līdz 1956.gada 7.decembrim
1950.gadā, izveidojoties Alojas rajonam, bibliotēka tiek pārdēvēta par Alojas rajona bibliotēku.
 Akcents tiek likts uz bibliotēkas masu pasākumiem - lasītāju konferencēm.
Attēli no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.1.

8.  Bibliotēkai tiek dots svarīgs uzdevums, jo tai jākļūst par īstu kultūras pavardu laukos. Kā to izdarīt?
- propogandēt komunistiskās partijas 19.kongresa idejas;
- piedalīties pirmsvēlēšanu kampaņās;
- katram kolhozniekam un kolhozniecei jākļūst par aktīvu lasītāju;
- komjaunatnes organizācijas pienākums-sasniegt augstus darba rezultātus lauku bibliotēkās.
Lozungs!!!
Oriģināli glabājas bibliotēkas novadpētniecības istabā

9. Limbažu rajona Alojas pilsētciemata bibliotēkas darbības periods
no 1956.gada 7.decembra līdz 1962.gada 31.decembrim
 Bibliotēka pievēršas dažādām darbības formām - strādā ar lasītāju diferencēti, veic bibliogrāfisko darbu.
 Bibliotēka dažādo masu formas – tiek organizēti tematiski vakari, literāri vakari, pārrunas, bibliogrāfiskie
apskati, derīgo padomu stundas.
 Interesants tematisks pasākums - literārās tiesas, kas bija ļoti populāras. Dalībnieki –paši bibliotekāri un
kultūras darbinieki, saģērbās attiecīgi lomām. No skatītāju puses liela atsaucība.
Attēli no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.1.

10. Valmieras rajona Alojas ciemata bibliotēkas darbības periods
no 1963.gada 1.janvāra līdz 1967.gada 10.janvārim
 Darba rezultātā ir krietni audzis gan lasītāju skaits, gan izsniegums
- lasītāji - 592
- izsniegums - 12407
- grāmatu fonda lielums – 15479 iespieddarbi
Attēli no albuma – Alojas ciemata bibliotēkas
masu pasākumi

11. Limbažu rajona Alojas pilsētciemata bibliotēkas darbības periods
no 1967.gada 10.janvāra līdz 1972.gada 15.jūlijam
 Bibliotēkas darbībā akcents likts uz Ļeņina novēlējumiem bibliotēku darbā :
- iespējami pilnīgi un mērķtiecīgi izmantot grāmatu fondu;
- sistemātiska un aktīva literatūras propoganda;
- individuālais darbs ar lasītāju.
 Pasākumi izgāja ārpus bibliotēkas telpām, tie tika organizēti kultūras namā.
 Bibliotēku starpā risinājās dažādas sacensības, skates, utt.
Laikrakstā «Progress», Nr.125 (1970,20.ōkt), 2.lpp. ir publicēts Sk. Kozakevičas raksts «Uzvarētāji
ir zināmi», kurā rakstīts, ka «1970.gada rudenī ir noslēgusies Vissavienības bibliotēku skate, kuras uzvarētāji
ir saņēmuši pateicības balvas, uzslavas, prēmijas. Limbažu rajona skates komisija par vienu no labākajām
atzina Alojas pilsētciemata bibliotēku, ko vadīja Maiga Mardaka». Alojas bibliotēka tikusi izvirzīta
republikāniskajai skatei, kuras rezultātā pilsētciematu bibliotēku grupā pirmā vieta Alojas pilsētciemata
bibliotēkai.

12.  Septiņdesmitajos gados liels uzsvars likts uz kultūras darbu atskaišu vakariem, kas rīkoti plašai publikai
kultūras nama telpās. Bibliotēku un kultūras nama darbinieki tad atskaitījās par savu paveikto darbu un
kultūras nama pašdarbības kolektīvi rādījuši savu māku. Uz šādiem kultūras pasākumiem ieradušies ciemata
iedzīvotāji ļoti kuplā skaitā.
Attēls no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.1

13.  Iecienīts grāmatu popularizēšanas veids - mutvārdu žurnāli. Tie bija pasākumi, kurus kopīgi organizējuši
vidusskolas, kultūras nama un bibliotēkas darbinieki.
Attēli no albuma – Alojas ciemata bibliotēkas
masu pasākumi

14. Limbažu rajona centralizētās bibliotēku sistēmas Alojas
pilsētciemata bibliotēkas darbības periods
no 1972.gada 15.jūlija līdz 1984.gada 31.decembrim
 Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kad populāras bija Goda plāksnes un medaļas «Darba veterāns»,
par labiem darba sasniegumiem varēja iegūt nosaukumu «Teicama darba bibliotēkas vadītājs» un nokļūt
rajona Goda plāksnē par panākumiem ražošanas un sabiedriskajā darbā, sociālistisko saistību izpildē.
Attēli no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.1

15.  Septiņdesmitie gadi bibliotēkas dzīvē ienāca ar jaunu politiku – bibliotēku centralizāciju, kas it kā ļāva
apvienot bibliotēku pūliņus un materiālos resursus «vienā katlā», realizēt vienotu politiku grāmatu fonda
komplektēšanā.
Par centralizācijas priekšrocību tika uzskatīta iespēja ciemu bibliotēkām jauno literatūru saņemt pilnīgi
apstrādātu, kad grāmatas tūlīt var nonākt pie lasītāja.
 Ja atdala plāno, labo vārdu lakas kārtiņu no biezā īstenības dēļa, kad viss liekas savā vietā – gan laikā, gan
telpā, tad vārds «telpas» jau iegūst «sāpju bērna» nozīmi. Telpas Jūras ielā 16, kas bibliotēkai tika ierādītas
1950.gadā, tajos gados arī pietika, taču tagad šī «mikropasaule» ir daudz par šauru.
 Galvenie pamatfaktori bibliotēkas darbībā ir sociālistiskā sacensība starp rajona bibliotēkām, kuras
rezultātu ietekmē katras bibliotēkas lasītāju skaits, izsniegums, darbs ar lasītāju, bibliotēkas noformējums.
Attēli no mapes - Alojas bērnu bibliotēkas vēsture

17. Limbažu rajona centralizētās bibliotēku sistēmas Alojas bibliotēkas
darbības periods no 1985.gada 1.janvāra līdz 1992.gada 30.janvārim
 Pienācis ilgi gaidītais brīdis - bibliotēka ir ieguvusi sev jaunas telpas Jūras ielā 14.
 Bibliotēkā ir nomainījušās bibliotekārās darbinieces.
Bibliotēkā ir radīti ļoti labi darba apstākļi, kādu dotajā brīdī nav nekur citur rajonā. Ēkas pirmajā stāvā –
abonements ar brīvpieejas fondu, gaiša, plaša lasītava, kurā lasītāji var iepazīties ar 49 nosaukumu periodiskajiem
izdevumiem. Ēkas otrajā stāvā – dublikātu krātuve un darba telpas grāmatu apstrādei.
 Deviņdesmito gadu sākumā bibliotēku sistēmā notika reorganizācija un Alojas ciemata bibliotēka tika nodota
pašvaldības pārvaldījumā, vienīgi jaunās grāmatas tika saņemtas centralizēti.
 Sakarā ar decentralizāciju bibliotēkā tika samazināti bibliotēkas darbinieku štati.
Attēls no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.1.

18. Alojas pilsētas bibliotēkas darbības periods no 1992.gada 30.janvāra
 1992.gada 30.janvārī Alojas ciemats iegūst pilsētas statusu un bibliotēka iegūst nosaukumu – Alojas
pilsētas bibliotēka.
 Problēma – sarūk lasītāju skaits. Iemesls – akūts jauno grāmatu bads. No valsts budžeta 1994.gadā tikuši
atvēlēti Ls 2 jaunajām grāmatām, kuras piegādāja centralizēti. 1996.gadā budžetā jau ieplānota summa
Ls 300 jauno grāmatu iegādei.
 1996.gadā kapitāli remontē bibliotēkas ēku Jūras ielā14.
Gada beigās 24.decembrī tiek atklāta bibliotēka,
zem kuras jumta ir apvienojušās pilsētas un bērnu
bibliotēkas, strādā divi bibliotekārie darbinieki.
Attēls no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.2.

19.  Bibliotēkā ieviešas modernās tehnoloģijas.
1999.gada rudens puse bibliotēkai bija vēsturiski nozīmīga ar dalību Sorosa fonda-Latvija projektu konkursā
ar projektu «Novadpētniecības datu bāzes izveide Alojas bibliotēkā», kā rezultātā bibliotēka ieguva vienu
datoru un IIS «ALISE». Otru datoru bibliotēkai iegādāja pilsētas dome.
 Sākts darbs pie elektroniskā grāmatu kataloga un novadpētniecības datu bāzes izveides.
Attēli no bibliotēkas foto albuma

20.  2001.ga 29.janvārī iesākta bibliotēkas krājuma inventarizācija ar grāmatu kontroltalonu rakstīšanu.
Inventarizācija pabeigta 2002.gada 1.septembrī
Attēlā bibliotekāres Mairita Vītola un Ruta Krūmiņa
Attēls no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.2

21.  2005.gadā bibliotēka iekļaujas valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēmā Gaismas tīkls – saņemot 1
datorkomplektu lietotājiem; 2006. gadā – 2 datorkomplekti lietotājiem, 1 datorkomplekts darbiniekam.
 2007. gadā Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta ietvaros
saņemti - 5 datorkomplekti lietotājiem, krāsu multifunkcionālā iekārta.

22.  Šodien bibliotēkas darbība pilnībā pakļauta dibinātājiestādes attieksmei, kas ir
bibliotēkas finansētāja, uzturētāja.

23. Dāsnais ziedojums bibliotēkas apmeklētāju ērtībai
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības un būvuzņēmuma «RE&RE» finansiālu atbalstu
2011.gada 30.septembrī pie bibliotēkas ēkas izveidoja uzbrauktuvi.

24. Pašvaldības līdzfinansējuma un projektu atbalsta rezultātā
bibliotēka ir paplašinājusi pakalpojumus
 Multimediju iekārtu komplekta iegūšana 2012.gadā

25.  Alojas pilsētas bibliotēkas vasaras lasītavas izveidošana 2014.gadā

26. Bibliotēkas darbinieki savu radošo darbu veic pēc labākās sirdsapziņas, jo tiem ir svarīgs ikviens apmeklētājs
un vietējās kopienas pārstāvis, sākot no pirmsskolas vecuma bērna līdz sirmam senioram, lai nodrošinātu
ikvienu gan ar nepieciešamo informāciju, izglītošanās iespējām mūža garumā, gan radot jauku un noderīgu
brīvā laika pavadīšanas iespēju.

27.  Bibliotēkas darbības svarīgākie dokumenti

28. Bibliotēkas darbinieki
 Jebkurā vēsturiskajā periodā bibliotēkas vēsture ir bijusi tās darbiniekos. Protams, šo daudzu gadu gaitā bibliotēkā
darbinieki ir mainījušies samērā bieži, kam par iemeslu ir bijis tas, ka bibliotēka savā ziņā daudziem bijusi atspēriena vieta
gan izglītības, gan cita amata iegūšanai.
 Bibliotēkā šo 94 gadu laikā ir strādājuši bibliotekārie darbinieki :
2 (bibliotēkas darbības aizsākuma periodā no 1923. gada līdz 1945.gadam – vīrieši)
21 Alojas bērnu bibliotēkā (laika posmā no 1954. gada līdz 1990. gadam)
26 Alojas bibliotēkā (laika posmā no 1945. gada līdz šodienai)
Attēli no Bibliotēkas vēstures mapes Nr.1

29. Bibliotēkas vēstures izpēte sadarbībā ar bijušajiem bibliotēkas
darbiniekiem
 Visciešākā sadarbība ar novadpētnieku, kolekcionāru, bijušo bibliotēkas tehnisko darbinieku
Juri Šķepastu
Ar Jura gādību bibliotēkas rīcībā ir nonākuši daudzi bibliotēkas senākās vēstures liecību oriģināli

30.  Interesanta saruna un atmiņas izvērtās ar bijušo Alojas pilsētciemata bibliotēkas bibliotekāri
Inesi Lāčaunieci

31. Bibliotēkas vēstures materiālu pieejamība un publicitāte

33. Bibliotēkas novadpētniecības istaba

34. Alojas pilsētas bibliotēkas vēstures izpētes stāsta autores
Sarmīte Frīdenfelde – bibliotēkā strādā no 1988. g. oktobra – 1991.g. maijam; no 1998. g. 1.aprīļa
Mairita Vītola – bibliotēkā strādā no 1988.g. 1.augusta
10.11.2017