Virtuālā izstāde "Pāles pagasta kultūrvēsturiskais mantojums"

2. Pāles pagasts
Pāles pagasta teritorija vēsturiski
veidojusies no kādreizējām zemnieku
apdzīvotajām teritorijām – pagastiem –
Āsteres, Šķirstiņu, Drieliņu, Ārciema,
Pāles un Sucenu muižām.
Pāles pagasts atrodas senās līvu zemes
Metsepoles daļā, tāpēc pagasta
iedzīvotāji uzskata, ka to senči ir lībieši.
Pāles pagastā ir 2 ciemati - Pāle un
Ārciems, kā arī apdzīvotas vietas bijušo
pusmuižu teritorijās - Drieliņi un Suceni
jeb Būdele.
Avots: LGB un Pāles novadpētniecības muzeja materiāli

3. Pāle
Pāles agrākais nosaukums bija Sepkul, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē Kalējciems. Arheologu
atrastie seno lībiešu apbedījumi liecina, ka lībieši bijuši labi kalēji un pratuši gatavot skaistas rotas un
ieročus. Pašreizējo nosaukumu Pāle ieguvusi no pirmā muižas īpašnieka grāfa fon Pālena.
Avoti: https://www.aerolatvija.lv/product/4j4315j10/
LGB un Pāles novadpētniecības muzeja materiāli
Zudusi Latvija

4. Pāles muiža
Pāles muižas pirmais īpašnieks bija grāfs fon Pālens, kura ģimenes
īpašuma tiesības uz to turpinājās no 1490. līdz 18.gs. sākumam, ar
pārtraugumu no 1589.-1594.(1596.)g., kad poļu ķēniņš Sigismunds II to
atdeva Aleksandram Ragodzinskim un fon Palens to atguva, samaksājot
1000 dālderus.
18.gs. sākumā muiža nokļūst fon Bergu ģimenes īpašumā – Augustei
Vilhelmīnei fon Palenai apprecoties ar Gustavu fon Bergu.
Pēc tam (1756.g.) muiža tiek pārdota fon Ostfirgena atraitnei. 1779.g.
īpašums pāriet baronam Gustavam Vilhelmam Ferzenam (Vecsalacas
dzimtkungam), kurš Pālē iekārtoja nabagu skolu – muižas skolu zemnieku
bērniem. 1834.g. Anna Medema muižu ieķīlā Eduardam Lindvartam, kas
īpašumu nodod tālāk savām māsām Ģertrūdei Emīlijai un Otīlijai Karlīnei.
1839.g. īpašums pāriet Himmelštemu ģimenei. Fēlikss Samsons fon
Himmelštems muižā saimniekoja līdz 1939.gadam, kad repatriējās uz
Vāciju.
Pēc agrārreformas muižu sadalīja.
Avoti: LGB un Pāles novadpētniecības muzeja materiāli

5. Pāles baznīca
Avoti: http://www.vietas.lv/objekts/pales_evaneliski_luteriska_baznica/
Pāles novadpētniecības muzeja materiāli
Pāles pagastā 20.gs. sākumā tika uzcelts koka
lūgšanas nams, kurš trīsdesmitajos gados bija jau
nolietojies, tādēļ draudze nolēma uzcelt jaunu
baznīcas ēku. Vecajā lūgšanas namiņā pēdējais
dievkalpojums noticis 1938.g. 16.oktobrī.
Pāles baznīcas celtniecībai 1000 Ls ziedoja arī
toreizējais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.
Pāles baznīcu projektējis arhitekts A.Čuibe (arī
Pāles pamatskolas projekta autors). Tās
pamatakmens iesvētīts un zemē guldīts
1937.gada 6.augustā.

6. Drieliņu muiža (Badenhof)
Muižas teritorija 16.gs. piederējusi Vīkas
soģim Hastferam, bet pati muiža radusies
laikā no 1638. – 1681.gagam. Tajā
dzīvojuši 51 vīrs un 56 sievietes.
Vēlāk muiža tika pārdota gvardes
kapteinim baronam fon Ostensakenam,
bet no 1847.gada muižas īpašnieks bija
Aleksandrs fon Fegezaks. 19.gs 90.gados
tās arendators bija Rikveilis, par kura
ģimenes mājskolotāju 1892./93.g.
strādājusi dzejniece Aspazija.
Pēc agrārreformas 1922.gadā muiža tika
sadalīta 50 vienībās.
Avots: Pāles novadpētniecības muzeja materiāli

7. Avoti: LGB un Pāles novadpētniecības muzeja materiāli
Pāles pamatskola
Celta 1936.gadā pēc arhitekta A. Čuibes projekta.
Skolas ēka joprojām ir viens no funkcionālisma
arhitektūras izcilākajiem pieminekļiem Latvijā.

8. 1912.gadā tika atklāts šaursliežu dzelzceļa
satiksme maršrutā Smiltene – Ainaži, tā darbojās
līdz 1972.gadam. Kopējais dzelzceļa līnijas
Smiltene – Valmiera – Ainaži garums bija 114 km.
Puikulē šī līnija krustojās ar platsliežu dzelzceļu,
kas savienojās ar Rīgu un Igauniju. Pālē un
Ārciemā bija šī dzelzceļa stacijas.
Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās rudens
vētras mežos radīja ievērojamus postījumi. Lai
paātrinātu mežu sakopšanu un kokmateriālu
transportēšanu, Pāles dzelzceļa stacijā izveidoja
kokmateriālu krautuvi. No meža pieveda kokus
dažādos garumos. Krautuvē tos sazāģēja, šķiroja
un krāva vagonos vešanai tālāk.
Pāles dzelzceļa stacija
Avoti: Pāles novadpētniecības muzeja materiāli
Zudusī Latvija

9. Ārciema baznīca Ārciema eveņģēliski luteriskā baznīca celta 1691. gadā,
tad tā nodega un jaunu koka baznīcu uzcēla pēc
1.pasaules kara. Draudze baznīcu pamet 1965. gadā.
Pēc tam izmantota kā graudu noliktava, baznīcas zvanu
gribējuši nodot metāllūžņos, bet pieņēmējs atteicies
pieņemt. Šobrīd ir izveidota Ārciema brīvdabas
baznīca, kur notiek dievkalpojumi
Avoti: https://latvianchurches.eu/index.php/vidzemes-luteranu-baznicas/407-
rciema-br-vdabas-bazn-ca
http://umurgasbaznica.lv/en/a/v%C4%93sture/open-gallery:1346451
Ārciema pagasta bibliotēkas un Pāles novadpētniecības muzeja materiāli
Ārciema baznīca 1972.g., vēlāk
izdemolēta ar iebrukušu jumtu

10. Ārciema muiža
1506.-1531.g. muiža bijusi fon Aderkasu dzimtas
īpašums, tad Mihaela Netkena, bet 1550.g.
pārdota baronam Retgeram fon Tīzenhauzenam,
līdz 1690.g. par tās īpašnieku kļuvis brīvkungs fon
Mengdens. No 1828.g. muiža piederēja grāfu
Mellinu dzimtai, kurai piederēja arī Ozolmuiža.
Interesants ir fakts, ka muižas ēka Ārciemā
nekad nav celta un par Mellinu Umurgas
mācītājs K.Šillings stāsta, ka pretstatā
Ozolmuižas greznībai bijusi grāfa dzīve Ārciemā,
kur viņš dzīvojis vecā koka mājā, nekrāsotām
grīdām, istabas zemiem griestiem, mēbeles
vecas un vienkāršas, trauki veci un ieplīsuši.
Avots: Pāles novadpētniecības muzeja materiāli

11. Juris Neikens – mācītājs, skolotājs, rakstnieks un
Dziesmu svētku aizsācējs
Juris Neikens dzimis 1826.gada 6.aprīlī (25.martā) Ārciema
«Kānadžos».
Bijis skolotājs, tad mācītājs. Nozīmīgs darbs bija skolu ierīkošana
savā draudzē, no 1866. – 1868.g. bija arī Valmieras prāvesta
iecirkņa skolu pārlūks. Viņš izdeva arī laikrakstu “Ceļa Biedris”, kurā
tika publicēti gan viņa dzejoļi, gan prātulu četrrindes – epigrammas,
gan arī pirmie, latviešu valodā tapušie, reālistiskie stāsti.
1864.g. Neikens Dikļos sarīkoja pirmos latviešu dziesmu svētkus,
kas bija aizsākums gan dziedāšanas biedrību veidošanai, gan arī
mūsu tautas skaistākajai tradīcijai. Ideju svētkiem viņš smēlās tēva
mājās, «Kānadžos», kur redzēja ļaudis dziedam garīgās dziesmas
brāļu draudzes saiešanu namā.
Neikens pāragri mira Umurgā 1868.g. 1.jūlijā, apbedīts Umurgas
kapos.
Avots: Pāles novadpētniecības muzeja
materiāli

12. Izmantotie avoti
Limbažu Galvenās bibliotēkas novadpētniecības krājums
Pāles novadpētniecības muzejs
www.zudusilatvija.lv
www.vietas.lv
www.latvianchurches.eu
www.umurgasbaznica.lv