2. Bibliotēku pirmsākumi
Līksnaspagastā
20. gadsimta sākumā Vaboles pagasta teritorija bija
Līksnas pagasta sastāvdaļa. Ziņas, kas atrodamas
Konversācijas vārdnīcas vecajā izdevumā, vēstī, ka
Līksnas pagastā kopumā bijušas aptuveni 13
bibliotēkas. Pirmās Latvijas Republikas laikā (20.
gadsimta 20 – 30 gados) Līksnas tautas namā atradās
Kultūras fonda dāvinājums 1000 sējumu apjomā,
kurš veica bibliotēkas funkcijas. Lieiksnas pagasta
Wabales 6 kl. pamatskolai piederoša grāmata «Kas ti
taidi, kas dzidoja?» atrodama Skrindu dzimtas
muzeja fondos.
3. Vaboles pagasta
bibliotēkas
pirmsākumi
Šobrīd pastāvošā Vaboles pagasta bibliotēka dibināta
1947, gada 8, jūnijā kā Osogola ciema bibliotēka. Par
to liecina ieraksti bibliotēkas inventāra grāmatā Nr.1.
Pirmā grāmatu kopa saņemta un iegrāmatota 8. -19.
jūnijā. Sūtījumā ietilpa 550 eksemplāri, no kuriem
395 eksemplāri – latviešu valodā un 155 – krievu
valodā. Visas grāmatas ir iznākušas padomju varas
gados, tādēļ var apgalvot, ka bibliotēka bija jaunās
padomju varas politikas īstenotāja. Inventāra
grāmatā nav atrodama neviena Pirmās Latvijas
republikas laikā iznākušā grāmata.
4. Bibliotēka pēckara
periodā
Precīzas ziņas par bibliotēkas atrašanās sākotnējo
vietu nav saglabājušās, bet no iedzīvotāju stāstiem
izriet, ka bibliotēka šajā ēkā atradusies vienmēr.
Sākotnēji tā atradusies kādā no telpām, kur šodien
atrodas Skrindu dzimtas muzejs. 1969. gadā šai ēkai
tika veikts kapitālais remonts, pēc kura bibliotēka
pārcēlās uz telpām, kur atrodas arī šodien.
20. gadsimta 60 – tajos gados Osogola pagasta
bibliotēka pēc vairāku pagastu apvienošanas tiek
pārdēvēta par Vaboles pagasta, vēlāk ciema
bibliotēku.
5. Bibliotēkas darbības
attīstība
Par pirmo bibliotēkas darbinieku nav saglabājušās
nekādas ziņas. Pētot bibliotēkas inventāra grāmatu,
var secināt, ka 1949. gada maijā notiek darbinieku
maiņa, un savu darbu uzsāk mūsu bibliotēkas
leģendārais darbinieks Kazimirs Stinkevičs, kurš
nostrādā bibliotēkā līdz 1984. gadam.
50 – tajos gados tiek izveidots bibliotēkas
sistemātiskais un alfabētiskais katalogi, notiek
stingra iespieddarbu uzskaite atbilstoši tā laika
prasībām.
6. Leģendārais
bibliotekārs
K.Stinkevičs
Vaboles iedzīvotāji atceras Kazimiru Stinkeviču kā
ļoti prasīgu bibliotekāru, kurš saudzīgi izturējās pret
grāmatām, pats daudz lasīja un bibliotēkas fondus
veidoja atbilstoši tā laika bibliotēku filosofijai –
veidojot krājumveidojošu bibliotēku.
Kazimirs Stinkevičs bija sabiedriski ļoti aktīva
personība, Otrā pasaules kara dalībnieks, veterāns.
Bijis ievainos.
7. 1976-1987
1976. gadā tika uzsākta Daugavpils rajona bibliotēku
tīkla centralizācija. Rajona centrālajā bibliotēkā
koncentrējās gan metodiskā vadība, gan svarīgākie
bibliotekārā darba procesi ( grāmatu fonda
komplektēšana, kataloģizācija, SBA u.c.). Lasītāju
apkalpošana tika organizēta kā vienots process ,
visām filiālēm izmantojot galvenās bibliotēkas
fondus.
Bibliotēka šajā laikā veica ideoloģiska, sociāli
kulturāla un organizatoriska rakstura darbību.
8. 1987-1990
80. gadu beigās un 90. gadu sākumā izmaiņas
bibliotēkā ienes Atmodas laiks. Cilvēki ar prieku
uzņem demokrātiju – atgūtos svētkus, vārda un
preses brīvību, aizliegto fondu atvēršanu, iespēju
apgūt trimdas latviešu literāro mantojumu. Pēc
Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bibliotēku
fondos notiek grandioza politiskās literatūras
norakstīšana.
90. gadu sākumā viss jūk un brūk, vairākkārtīgi
mainās nauda. Pasliktinoties sabiedrības sociālajiem
apstākļiem, pieaug bibliotēkas loma.
9. 1990-1995
1990 gads Vaboles ciema bibliotēkas pastāvēšanas
laikā ir nozīmīgs ar jaunas ēras sākumu bibliotēku
un visas valsts dzīvē. Šajā laikā mūsu bibliotēka pēc
darbinieku maiņas un inventarizācijas kā pirmā
bibliotēka no rajona bibliotēku saimes tiek nodota
pilnīgā vietējās pašvaldības jurisdikcijā ar visiem
fondiem un inventāru.
Sākotnēji fondu komplektēšanu un apstrādi turpina
veikt rajona centrālā bibliotēka, bet laika gaitā arī šīs
funkcijas nonāk pagastu bibliotēku pātziņā.
10. 1996-2000
Deviņdesmitie gadi bibliotēkas un visas valsts dzīvē
ir bijuši sarežģīti – bibliotēkā ienāk maz
jaunieguvumu, lai arī pieprasījums pēc jaunām
grāmatām strauji pieaug, izdevniecības izdod daudz
brīnišķīgu grāmatu, sevišķi dārga kļūst uzziņu
literatūra, dažādas enciklopēdijas. Bibliotēkas fondi
šinī laika posmā strauji noveco, kļūst pasīvi un ir
lasītāju maz izmantoti.
1996. gadā ēka, kurā atrodas bibliotēka, piedzīvo
vērienīgu renovāciju. Blakus telpās mājvietu rod
Skrindu dzimtas muzejs.
11. Jaunā tūkstošgade
2000. gadā tiek likvidēta Daugavpils rajona centrālā
bibliotēka un tā fondi un inventārs tiek sadalīti starp
rajona bibliotēkām. Mūsu bibliotēkas fondus
papildina 600 eksemplāri grāmatu. Sadarbībā ar
Latgales centrālo bibliotēku top Vadības un
informācijas centrs ar diviem darbiniekiem, kas
koordinē rajona bibliotēku darbību.
Šī sadarbība turpinās līdz 2004. gadam, kad visas
bibliotēkas nonāk rajona Tautas izglītības un
kultūras centra pakļautībā Helēnas Firsovas vadībā.
12. 21. gadsimta sākums
Pārkāpjot 21. gadsimta slieksni, nāk arī apjausma par
bibliotēkas filosofijas nomaiņu no krājumveidojošas
uz lietotājorientētu bibliotēku. Tas izpaužas kā
bibliotēkas fondu rekomplektācija, kas likvidē
bibliotēkas pasīvos fondus, liekos dubletus un
bibliotēkas profilam neatbilstošus izdevumus.
Palielinās valsts atbalsts publisko bibliotēku fondu
komplektēšanā un attīstībā.
Bibliotēka iegūst arvien lielāku patstāvību gan
saimnieciskajā darbībā un fondu komplektēšanā,
lietvedībā u.c. jomās
13. 2002-2005
No 2002. gada mūsu bibliotēka sāk piedalīties akcijā
«Atbalsts lauku bibliotēkām.»
Sākot ar 2003. gadu, bibliotēka piedalās VKKF
mērķprogrammas «Bērnu žūrija » realizācija’.
No 2004. gada regulāri piedalāmies VKKF
mērķprogrammas «Jaunu grāmatu un citu izdevumu
iegāde publiskajā bibliotēkām.»
Aktīvi norisinās pieredzes apmaiņa, gan ar Lietuvas
republikas Zarasu rajona, Igaunijas republikas
Valgas bibliotēku, Rīgas, Tukuma, Valkas, Balvu
rajonu kultūras iestādes un bibliotēkas.
14. Darbinieku tālmācības
programmas
2004.-2005. gados notikusi aktīva bibliotēkas
darbinieku apmācība. Pabeigti trīs dažādi datorkursi
un Latvijas universitātes bibliotēku darbinieku160
stundu tālākizglītības kursi, kuros smeltas dažādas
vērtīgas profesionālas zināšanas.
Mācību prakses laikā apskatītas Līvānu novada un
Latvijas universitātes bibliotēkas.
15. Moderno tehnoloģiju
ienākšanabibliotēkā
2006. gada februārī bibliotēkā ienāk pirmais dators ar
interneta pieslēgumu ERAF nacionālās programmas
«Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes
attīstība un pilnveidošana».
2006. gada maijā bibliotēkā ienāk otrais dators
projekta VVBIS «Gaismas tīkls» ietvaros no VAKIS.
2008. gada aprīlī bibliotēka saņem vēl četrus jaunus
datorus, kas ienāk Bila&Melindas Geitsu fonda
līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta
ietvaros.