Limbažu Galvenās bibliotēkas rīkotais bibliotēku profesionālais konkurss "Lec, saulīte, rītā agri...". Konkurss ir par latvisko tradīciju uzturēšanu bibliotēkās.

1. “LEC, SAULĪTE, RĪTĀ AGRI…”
“Manas bibliotēkas latviskuma kodols”
Cilvēks aug un veidojas kā pasaules daļa, izzinot tautas senākos priekšstatus un
izjūtot citu cilvēku, apkārtējās vides, dabas un darba audzinošo un izglītojošo ietekmi.
Pēc Krišjāņa Barona domām, visas zināšanas, vērtības un uzskati, kas rodami folkloras
sacerējumos, vienmēr ir un būs aktuāli, jo tie ir katras kultūras un tautas pamats.
Vienā teikumā sakot, tautas folklora iet roku rokā ar darba tikumu vēstures garumā.
Šodien ļoti strauji mainās darba formas, darbarīki, līdz ar to arī darba rezultāts. Viena
cilvēka mūžā darbarīki ir ļoti mainījuši savu izskatu, ko arī sadarbībā ar Alfrēdu
Andrusu brāļu Andrusu privātkolekcijas īpašnieku, nolēmām parādīt izstāžu ciklā par
senajiemdarba rīkiem, kas domāta skolas vecuma bērniem, bet ir ļoti interesanta arī
viņu vecākiem un vecvecākiem.
Ja kaut ko sver un izdodas iebērt pareizu svaru, tad bērējs tai dienā nav melojis.
(Latv.t.ticējums)
Top skaidrs, ka ar bezmēniem nosvērt, no kuriem vecākie ir čigānu bezmēni, ir
gandrīz neiespējami. Pilnīgi neticas, ka ar dzirnavu bezmēnu var nosvērt līdz 700 kg!
Interesanti uzzināt, kā darbojas svaru plecs, ar kādiem svariem vēl nesen preci svēra
veikalā un tirgū, cik smalki svariņi bija vajadzīgi aptiekā.
Traukus nedrīkst mazgāt bez lupatas, jo tad dzīve būs vientuļa. (Latv.t.ticējums)
Uzzinām, ka ievērojamākās trauku ražošanas fabrikas Rīgā savulaik ir bijušas divas
– M.S. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika un J.K.Jessen porcelāna fabrika, par
kurām šodien varam uzzināt tikai no muzeju eksponātiem. Traukiem, kurus izgatavoja
amatnieki, mēdza apakšā uzrakstīt numuru. Varam apskatīt 1942. un 1941.gadā
Bavārijā ražotas krūzes ar fašistiskās Vācijas emblēmu. Redzam traukus, kādus šodien
vairs lieto tikai retā ģimenē – terīnes, cepešbļodas, mērču trauciņus, piena krūzes.

2. Otrdienas ir veiksmīgas tādiem darbiem kā gludināšana un veļas mazgāšana.
(Latv.t.ticējums)
Daudzās mājās gludināšanu kādreiz veica koka vāle – viens no lētākajiem
darbarīkiem. Ne vienmēr gludināšana bija tīra un patīkama, tas bija smags un dūmos
tīts darbs. Ja kādreiz gludināja ar ogļu palīdzību, tad vēlāk bija elektriskie gludekļi,
kuriem bieži gadījās sadedzināt audumu, bet šodien jau varam gludekli noregulēt sev
vēlamajā karstumā un varam ceļojumā līdzi paņemt īpašu ceļojuma gludekli.
Par visāmizstādēm informācija ir pieejama Limbažu Novada Ziņās, Facebook,
vietējās afišās. Vidēji katru izstādi apskata 80 skatītāji. Atsauksmes vienmēr ir bijušas
pašas labākās. Bieži izstādes izstāžu laikā vēl tiek papildinātas ar jauniem
eksponātiem. Cilvēkiempatīk, ka izstādes ir tik dažādas. Skolēniem vislielāko izbrīnu
radīja svaru bumbas, jo, ja nepaskaidroja, neparādīja, kā ar tām darbojas, nekad
nevarēja izprast to darbības principu. Katrā izstādē bija kāds pārsteiguma moments.
“Balto trauku” izstādē tie bija fašistiskās Vācijas laikā ražotie trauki un terīnes.
Turpmāk šo ciklu vēlamies vēl turpināt, jo ir gan pieprasījums, gan iespēja to realizēt.