VIRKNES
Virknes apzīmēšana
■ Virknes elementus pieņemts apzīmēt ar alfabēta
mazajiem burtiem, argumentu rakstot kā indeksu
■ a 1 , a 2 , a 3 , a 4 ......, a n ......
■ a 1 = 1, a 2 = 3, a 3 = 5, a 4 = 7,....
■ 1, 3, 5, 7, ....
Virkņu iedalījums
Konstanta
virkne
4; 4; 4; 4...,
Maiņzīmju
virkne
-1; 3; -5; 7; -
9; 11
Augoša vai
dilstoša
virkne
7; 14; 21...
1; 0,5; 0,25;
0,125...
Galīga vai
bezgalīga
virkne
11, 12, 13,...,
98, 99
1, 3, 5, 7,...
Virknes definēšana
vārdiem
jeb
aprakstoši
Pirmskaitļu
virkne:
tās pirmie locekļi
ir 2, 3, 5, 7, 11,
13, 17, 19, ....
ar n -tā
locekļa
formulu
a1 = 4
an = n2+2
grafiski rekurenti
Ir dotas dažu
pirmo virknes
locekļu
skaitliskās
vērtības un
formula
Aritmētiskā progresija
Virkni, kurā katru nākamo locekli iegūst iepriekšējam pieskaitot
vienu un to pašu skaitli, sauc par aritmētisko progresiju.
a 2 = a 1 + d
a 3 = a 2 + d d - diference
a 4 = a 3 + d
... a n = a 1 + (n−1)∙ d.
a n = a n-1 + d .
.
Ģeometriskā progresija
Virkni, kuras katru nākamo locekli iegūst, iepriekšējo locekli sareizinot
ar vienu un to pašu, no nulles atšķirīgu, skaitli, sauc par ģeometrisko
progresiju.
a 2 = a 1 ∙ q
a 3 = a 2 ∙ q q - kvocients
a 4 = a 3 ∙ q
.... a n = a 1 ∙ q n−1
a n = a n−1 ∙ q.
.
Bezgalīga ģeometriskā progresija
Bezgalīgu ģeometrisku progresiju, kuras kvocients ir
mazāks nekā 1 un nav vienāds ar nulli, sauc par
bezgalīgi dilstošu ģeometrisku progresiju.
Fibonači skaitļu virkne ir virkne
■ 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21,...
■ Fibonači skaitļu virkne skaitliski apraksta daudzas
dabas parādības un reālus procesus.
Fibonači skaitļus var saskatīt zieda ziedlapiņu skaitā.
Fibonači skaitļus var saskatīt zieda ziedlapiņu skaitā.
Zelta spirāle modernā dizainā
Galda virsma Glezna
Fibonači spirāle
Fibonači taisnstūri var izveidot no atsevišķiem kvadrātiem, kuru
malu garumi atbilst secīgiem Fibonači skaitļiem.
Ja katrā no kvadrātiem ievelk ¼ no riņķa līnijas, kuras rādiuss
sakrīt ar kvadrāta malas garumu un kuras centrs atrodas attiecīgā
kvadrāta virsotnē, iegūst Fibonači spirāli.
Virknes
Virknes
Virknes
Virknes
Virknes
Virknes
Virknes

Virknes

  • 1.
  • 2.
    Virknes apzīmēšana ■ Virkneselementus pieņemts apzīmēt ar alfabēta mazajiem burtiem, argumentu rakstot kā indeksu ■ a 1 , a 2 , a 3 , a 4 ......, a n ...... ■ a 1 = 1, a 2 = 3, a 3 = 5, a 4 = 7,.... ■ 1, 3, 5, 7, ....
  • 3.
    Virkņu iedalījums Konstanta virkne 4; 4;4; 4..., Maiņzīmju virkne -1; 3; -5; 7; - 9; 11 Augoša vai dilstoša virkne 7; 14; 21... 1; 0,5; 0,25; 0,125... Galīga vai bezgalīga virkne 11, 12, 13,..., 98, 99 1, 3, 5, 7,...
  • 4.
    Virknes definēšana vārdiem jeb aprakstoši Pirmskaitļu virkne: tās pirmielocekļi ir 2, 3, 5, 7, 11, 13, 17, 19, .... ar n -tā locekļa formulu a1 = 4 an = n2+2 grafiski rekurenti Ir dotas dažu pirmo virknes locekļu skaitliskās vērtības un formula
  • 6.
    Aritmētiskā progresija Virkni, kurākatru nākamo locekli iegūst iepriekšējam pieskaitot vienu un to pašu skaitli, sauc par aritmētisko progresiju. a 2 = a 1 + d a 3 = a 2 + d d - diference a 4 = a 3 + d ... a n = a 1 + (n−1)∙ d. a n = a n-1 + d . .
  • 7.
    Ģeometriskā progresija Virkni, kuraskatru nākamo locekli iegūst, iepriekšējo locekli sareizinot ar vienu un to pašu, no nulles atšķirīgu, skaitli, sauc par ģeometrisko progresiju. a 2 = a 1 ∙ q a 3 = a 2 ∙ q q - kvocients a 4 = a 3 ∙ q .... a n = a 1 ∙ q n−1 a n = a n−1 ∙ q. .
  • 8.
    Bezgalīga ģeometriskā progresija Bezgalīguģeometrisku progresiju, kuras kvocients ir mazāks nekā 1 un nav vienāds ar nulli, sauc par bezgalīgi dilstošu ģeometrisku progresiju.
  • 9.
    Fibonači skaitļu virkneir virkne ■ 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21,... ■ Fibonači skaitļu virkne skaitliski apraksta daudzas dabas parādības un reālus procesus.
  • 10.
    Fibonači skaitļus varsaskatīt zieda ziedlapiņu skaitā.
  • 11.
    Fibonači skaitļus varsaskatīt zieda ziedlapiņu skaitā.
  • 13.
    Zelta spirāle modernādizainā Galda virsma Glezna
  • 14.
    Fibonači spirāle Fibonači taisnstūrivar izveidot no atsevišķiem kvadrātiem, kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači skaitļiem. Ja katrā no kvadrātiem ievelk ¼ no riņķa līnijas, kuras rādiuss sakrīt ar kvadrāta malas garumu un kuras centrs atrodas attiecīgā kvadrāta virsotnē, iegūst Fibonači spirāli.