SlideShare a Scribd company logo
Punkts, taisne un taisnes
          daļas




          Maija Liepa
Punkts un taisne




• Punkts pieder taisnei          • Punkts nepieder taisnei




                          Maija Liepa
Punkts un stars




• Punkts pieder staram          • Punkts nepieder staram




                         Maija Liepa
Punkts un stars




     Maija Liepa
Punkts un nogrieznis




• Punkts pieder nogrieznim     • Punkts nepieder
                                 nogrieznim




                        Maija Liepa
Nogriežņi




  Maija Liepa
Pusplakne. Taisne un plakne
• Pusplakne ir viena no plaknes daļām, kura
  veidojas tad, kad taisne sadala plakni divās
  daļās.
• Taisne sadala plakni divās daļās, kuras sauc par
  pusplaknēm.




                      Maija Liepa
Pusplaknes




   Maija Liepa
Krustiskas taisnes
• Par krustiskām
  taisnēm sauc tādas
  taisnes, kurām ir
  viens kopējs punkts.




                         Maija Liepa
Krustiskas taisnes




       Maija Liepa
Perpendikulāras taisnes
• Taisnes, kuras
  krustojoties veido
  taisnu leņķi, sauc par
  perpendikulārām
  taisnēm




                       Maija Liepa
Perpendikulāras taisnes




         Maija Liepa
Paralēlas taisnes
             • Taisnes, kuras
               nekrustojas, sauc par
               paralēlām taisnēm.




      Maija Liepa
Paralelitāte




    Maija Liepa
Taišņu novietojums

   Taisnes




         Maija Liepa
Taišņu novietojums

                Taisnes




Paralēlas taisnes       Krustiskas taisnes



                                       Krustiskas taisnes,
              Perpendikulāras
                                           kuras nav
                  taisnes
                                        perpendikulāras
                         Maija Liepa
Stars
• Taisnes daļu kopā ar punktu sauc par staru,
  pašu punktu sauc par stara sākumpunktu.
• Punkts, kas atrodas uz taisnes sadala to divās
  daļās.




                      Maija Liepa
Stari




• Pretēji vērsti stari          • Vienādi vērsti stari




                         Maija Liepa
Stari




Maija Liepa
Nogrieznis
• Taisnes daļu starp diviem punktiem A un B kopā
  ar punktiem A un B sauc par nogriezni AB.
  Punktus A un B sauc par nogriežņa
  galapunktiem.




                     Maija Liepa
Lauzta līnija
• Par lauzto līniju sauc
  nogriežņu apvienojumu,
  ja katra nogriežņa
  galapunkts ir nākamā
  nogriežņa sākumpunkts,
  bet divi blakus esošie
  nogriežņi neatrodas uz
  vienas taisnes.
• Lauztas līnijas garums ir
  lielāks par attālumu starp
  lauztās līnijas
  galapunktiem.

                          Maija Liepa
Lauzta līnija




    Maija Liepa
Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir
  garums, kuru var
  izteikt ar pozitīvu
  skaitli.




                     Maija Liepa
Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir
  garums, kuru var izteikt ar
  pozitīvu skaitli.




• Vienādiem nogriežņiem ir
  vienādi garumi.




                          Maija Liepa
Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir           • Nogrieznis, kas savieno
  garums, kuru var izteikt ar      divus punktus, ir īsāks
  pozitīvu skaitli.                nekā jebkura liekta vai
                                   lauzta līnija, kas savieno
                                   šos pašus punktus.

• Vienādiem nogriežņiem ir
  vienādi garumi.




                          Maija Liepa
Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir           • Nogrieznis, kas savieno
  garums, kuru var izteikt ar      divus punktus, ir īsāks
  pozitīvu skaitli.                nekā jebkura liekta vai
                                   lauzta līnija, kas savieno
                                   šos pašus punktus.

• Vienādiem nogriežņiem ir       • Ja kādi punkti sadala
  vienādi garumi.                  nogriezni vairākās daļās,
                                   tad visa nogriežņa
                                   garums ir vienāds ar tā
                                   atsevišķo daļu garumu
                                   summu.
                          Maija Liepa
Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir           • Nogrieznis, kas savieno
  garums, kuru var izteikt ar      divus punktus, ir īsāks
  pozitīvu skaitli.                nekā jebkura liekta vai
                                   lauzta līnija, kas savieno
                                   šos pašus punktus.

• Vienādiem nogriežņiem ir       • Ja kādi punkti sadala
  vienādi garumi.                  nogriezni vairākās daļās,
                                   tad visa nogriežņa
                                   garums ir vienāds ar tā
                                   atsevišķo daļu garumu
                                   summu.
                          Maija Liepa
Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir           • Nogrieznis, kas savieno
  garums, kuru var izteikt ar      divus punktus, ir īsāks
  pozitīvu skaitli.                nekā jebkura liekta vai
                                   lauzta līnija, kas savieno
                                   šos pašus punktus.
                                 • AF < AB + BC + CD + DE + FE




                          Maija Liepa
Nogriežņa garuma īpašības




• Vienādiem nogriežņiem ir      • Ja kādi punkti sadala
  vienādi garumi.                   nogriezni vairākās daļās,
                                    tad visa nogriežņa
                                    garums ir vienāds ar tā
                                    atsevišķo daļu garumu
                                    summu.
                                •
                        Maija Liepa AB = AC + CD + DE + EB
Nogriežņi




  Maija Liepa
Paldies par uzmanību!




        Maija Liepa

More Related Content

What's hot

10. vienādsānu un vienādmalu trijstūri
10. vienādsānu un vienādmalu trijstūri10. vienādsānu un vienādmalu trijstūri
10. vienādsānu un vienādmalu trijstūriMaija Liepa
 
Matematika un fizika
Matematika un fizikaMatematika un fizika
Matematika un fizikaMaija Liepa
 
Trijstūri, paralelogrami, četrstūri
Trijstūri, paralelogrami, četrstūriTrijstūri, paralelogrami, četrstūri
Trijstūri, paralelogrami, četrstūri
BKC; Folklore show
 
12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmes
12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmes12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmes
12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmesMaija Liepa
 
Daudzskaldnis
DaudzskaldnisDaudzskaldnis
DaudzskaldnisIna Baha
 
Tačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosi
Tačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosiTačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosi
Tačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosiJelena Volarov
 
Rinkis
RinkisRinkis
Rinkis
Dzintars1
 
Gaismas atstarošana un laušana
Gaismas atstarošana un laušanaGaismas atstarošana un laušana
Gaismas atstarošana un laušana
Daina Birkenbauma
 
Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 - 8) (o)
Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 -  8) (o)Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 -  8) (o)
Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 - 8) (o)
SnezanaParavinja
 
Nevienādību sistēmu atrisināšana
Nevienādību sistēmu atrisināšanaNevienādību sistēmu atrisināšana
Nevienādību sistēmu atrisināšana
smilga_liga
 
"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov
"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov
"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov
Departman za fiziku (PMF, Niš)
 
Osnovni geometrijski pojmovi
Osnovni geometrijski pojmoviOsnovni geometrijski pojmovi
Osnovni geometrijski pojmovi
mirjana rašić mitić
 
Lenkis demo
Lenkis demoLenkis demo
Lenkis demo
Dzintars1
 
Sakņu pārveidojumi
Sakņu pārveidojumiSakņu pārveidojumi
Sakņu pārveidojumi
Ilze Fergūte
 
Tačka, prava i ravan
Tačka, prava i ravanTačka, prava i ravan
Tačka, prava i ravan
Fatima Husejnović
 
Diedar, definicija, osnovni elementi
Diedar, definicija, osnovni elementiDiedar, definicija, osnovni elementi
Diedar, definicija, osnovni elementiJelena Volarov
 
Jednacina prave
Jednacina praveJednacina prave
Liriskais es
Liriskais esLiriskais es
Liriskais esjes no
 
3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce
3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce
3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce
mirjanamitic
 

What's hot (20)

10. vienādsānu un vienādmalu trijstūri
10. vienādsānu un vienādmalu trijstūri10. vienādsānu un vienādmalu trijstūri
10. vienādsānu un vienādmalu trijstūri
 
Matematika un fizika
Matematika un fizikaMatematika un fizika
Matematika un fizika
 
Trijstūri, paralelogrami, četrstūri
Trijstūri, paralelogrami, četrstūriTrijstūri, paralelogrami, četrstūri
Trijstūri, paralelogrami, četrstūri
 
12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmes
12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmes12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmes
12. trijstūra leņķu summa. taisnleņķa trijstūru vienādības pazīmes
 
Daudzskaldnis
DaudzskaldnisDaudzskaldnis
Daudzskaldnis
 
Tačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosi
Tačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosiTačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosi
Tačka, prava ravan - osnovni pojmovi i odnosi
 
Rinkis
RinkisRinkis
Rinkis
 
Gaismas atstarošana un laušana
Gaismas atstarošana un laušanaGaismas atstarošana un laušana
Gaismas atstarošana un laušana
 
Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 - 8) (o)
Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 -  8) (o)Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 -  8) (o)
Oduzimanje jednocifrenog broja od dvocifrenog (45 - 8) (o)
 
Nevienādību sistēmu atrisināšana
Nevienādību sistēmu atrisināšanaNevienādību sistēmu atrisināšana
Nevienādību sistēmu atrisināšana
 
"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov
"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov
"Greške merenja i predstavljanje rezultata merenja" - dr Marjan Stankov
 
Osnovni geometrijski pojmovi
Osnovni geometrijski pojmoviOsnovni geometrijski pojmovi
Osnovni geometrijski pojmovi
 
Lenkis demo
Lenkis demoLenkis demo
Lenkis demo
 
Sakņu pārveidojumi
Sakņu pārveidojumiSakņu pārveidojumi
Sakņu pārveidojumi
 
Tačka, prava i ravan
Tačka, prava i ravanTačka, prava i ravan
Tačka, prava i ravan
 
Diedar, definicija, osnovni elementi
Diedar, definicija, osnovni elementiDiedar, definicija, osnovni elementi
Diedar, definicija, osnovni elementi
 
Jednacina prave
Jednacina praveJednacina prave
Jednacina prave
 
8. trijstūris
8. trijstūris8. trijstūris
8. trijstūris
 
Liriskais es
Liriskais esLiriskais es
Liriskais es
 
3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce
3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce
3.3. prosti i slozeni brojevi. rastavljanje broja na proste cinioce
 

More from Maija Liepa

Virknes
VirknesVirknes
Virknes
Maija Liepa
 
My trip to Kaunas
My trip to KaunasMy trip to Kaunas
My trip to Kaunas
Maija Liepa
 
The arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progressionThe arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progression
Maija Liepa
 
Darbs un energija
Darbs un energijaDarbs un energija
Darbs un energijaMaija Liepa
 
Programmas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmiProgrammas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmiMaija Liepa
 
4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālis4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālisMaija Liepa
 
3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalis3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalisMaija Liepa
 
3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralis3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralisMaija Liepa
 
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķiniMaija Liepa
 
1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšana1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšanaMaija Liepa
 
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļiMaija Liepa
 
1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumi1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumiMaija Liepa
 
Transport
TransportTransport
Transport
Maija Liepa
 
Romanian students 20
Romanian students 20Romanian students 20
Romanian students 20
Maija Liepa
 
V. levski burgas
V. levski burgasV. levski burgas
V. levski burgas
Maija Liepa
 

More from Maija Liepa (20)

Virknes
VirknesVirknes
Virknes
 
My trip to Kaunas
My trip to KaunasMy trip to Kaunas
My trip to Kaunas
 
The arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progressionThe arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progression
 
Darbs un energija
Darbs un energijaDarbs un energija
Darbs un energija
 
22
2222
22
 
Programmas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmiProgrammas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmi
 
Blogi
BlogiBlogi
Blogi
 
Ms Word
Ms WordMs Word
Ms Word
 
Windows vide
Windows videWindows vide
Windows vide
 
5.presentation4
5.presentation45.presentation4
5.presentation4
 
4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālis4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālis
 
3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalis3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalis
 
3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralis3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralis
 
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
 
1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšana1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšana
 
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
 
1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumi1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumi
 
Transport
TransportTransport
Transport
 
Romanian students 20
Romanian students 20Romanian students 20
Romanian students 20
 
V. levski burgas
V. levski burgasV. levski burgas
V. levski burgas
 

2. punkts, taisne un taisnes daļas

  • 1. Punkts, taisne un taisnes daļas Maija Liepa
  • 2. Punkts un taisne • Punkts pieder taisnei • Punkts nepieder taisnei Maija Liepa
  • 3. Punkts un stars • Punkts pieder staram • Punkts nepieder staram Maija Liepa
  • 4. Punkts un stars Maija Liepa
  • 5. Punkts un nogrieznis • Punkts pieder nogrieznim • Punkts nepieder nogrieznim Maija Liepa
  • 7. Pusplakne. Taisne un plakne • Pusplakne ir viena no plaknes daļām, kura veidojas tad, kad taisne sadala plakni divās daļās. • Taisne sadala plakni divās daļās, kuras sauc par pusplaknēm. Maija Liepa
  • 8. Pusplaknes Maija Liepa
  • 9. Krustiskas taisnes • Par krustiskām taisnēm sauc tādas taisnes, kurām ir viens kopējs punkts. Maija Liepa
  • 10. Krustiskas taisnes Maija Liepa
  • 11. Perpendikulāras taisnes • Taisnes, kuras krustojoties veido taisnu leņķi, sauc par perpendikulārām taisnēm Maija Liepa
  • 13. Paralēlas taisnes • Taisnes, kuras nekrustojas, sauc par paralēlām taisnēm. Maija Liepa
  • 14. Paralelitāte Maija Liepa
  • 15. Taišņu novietojums Taisnes Maija Liepa
  • 16. Taišņu novietojums Taisnes Paralēlas taisnes Krustiskas taisnes Krustiskas taisnes, Perpendikulāras kuras nav taisnes perpendikulāras Maija Liepa
  • 17. Stars • Taisnes daļu kopā ar punktu sauc par staru, pašu punktu sauc par stara sākumpunktu. • Punkts, kas atrodas uz taisnes sadala to divās daļās. Maija Liepa
  • 18. Stari • Pretēji vērsti stari • Vienādi vērsti stari Maija Liepa
  • 20. Nogrieznis • Taisnes daļu starp diviem punktiem A un B kopā ar punktiem A un B sauc par nogriezni AB. Punktus A un B sauc par nogriežņa galapunktiem. Maija Liepa
  • 21. Lauzta līnija • Par lauzto līniju sauc nogriežņu apvienojumu, ja katra nogriežņa galapunkts ir nākamā nogriežņa sākumpunkts, bet divi blakus esošie nogriežņi neatrodas uz vienas taisnes. • Lauztas līnijas garums ir lielāks par attālumu starp lauztās līnijas galapunktiem. Maija Liepa
  • 22. Lauzta līnija Maija Liepa
  • 23. Nogriežņa garuma īpašības • Katram nogrieznim ir garums, kuru var izteikt ar pozitīvu skaitli. Maija Liepa
  • 24. Nogriežņa garuma īpašības • Katram nogrieznim ir garums, kuru var izteikt ar pozitīvu skaitli. • Vienādiem nogriežņiem ir vienādi garumi. Maija Liepa
  • 25. Nogriežņa garuma īpašības • Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus. • Vienādiem nogriežņiem ir vienādi garumi. Maija Liepa
  • 26. Nogriežņa garuma īpašības • Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus. • Vienādiem nogriežņiem ir • Ja kādi punkti sadala vienādi garumi. nogriezni vairākās daļās, tad visa nogriežņa garums ir vienāds ar tā atsevišķo daļu garumu summu. Maija Liepa
  • 27. Nogriežņa garuma īpašības • Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus. • Vienādiem nogriežņiem ir • Ja kādi punkti sadala vienādi garumi. nogriezni vairākās daļās, tad visa nogriežņa garums ir vienāds ar tā atsevišķo daļu garumu summu. Maija Liepa
  • 28. Nogriežņa garuma īpašības • Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus. • AF < AB + BC + CD + DE + FE Maija Liepa
  • 29. Nogriežņa garuma īpašības • Vienādiem nogriežņiem ir • Ja kādi punkti sadala vienādi garumi. nogriezni vairākās daļās, tad visa nogriežņa garums ir vienāds ar tā atsevišķo daļu garumu summu. • Maija Liepa AB = AC + CD + DE + EB
  • 31. Paldies par uzmanību! Maija Liepa