SlideShare a Scribd company logo
7-1

4. lekcija   Normālais varbūtību
              Normālais varbūtību
             sadalījums
             sadalījums

                        Uldis Teibe
                      Fizikas katedra




                              Statistika
                              Statistika
NODAĻAS MĒRĶII
     NODAĻAS MĒRĶ                                    7-2

IEPAZĪTIES AR NORMĀLĀ SADALĪJUMA
IEPAZĪTIES AR NORMĀLĀ SADALĪJUMA
 ĪPAŠĪBĀM.
  ĪPAŠĪBĀM.
DEFINĒT UN APRĒĶINĀT Z VĒRTĪBAS.
DEFINĒT UN APRĒĶINĀT Z VĒRTĪBAS.
APRĒĶINĀT VARBŪTĪBAS, KAS
APRĒĶINĀT VARBŪTĪBAS, KAS
 SAISTĪTAS AR STANDARTA NORMĀLO
  SAISTĪTAS AR STANDARTA NORMĀLO
 SADALĪJUMU.
  SADALĪJUMU.
NORMĀLIS SADALĪJUMS KĀ BINOMIĀLĀ
NORMĀLIS SADALĪJUMS KĀ BINOMIĀLĀ
 SADALĪJUMA ROBEŽGADĪJUMS.
  SADALĪJUMA ROBEŽGADĪJUMS.
                    100
                     80                       East

                     60                       West
                     40
                                              North
                     20
                     0                        3-D Column
                          1st 2nd 3rd   4th   4
                          Qtr Qtr Qtr   Qtr
NORMĀLĀ VARBŪTĪBU SADALĪJUMA RAKSTURLIELUMI
 NORMĀLĀ VARBŪTĪBU SADALĪJUMA RAKSTURLIELUMI
                                                            7-3
              Normālsadalījuma līkne ir simetriska
                   - abas puses ir vienādas -




           Aste                                  Aste



Teorētiski tiecas uz                         Teorētiski tiecas uz
mīnus bezgalību        Vidējais, mediāna     plus bezgalību
                           un moda
NORMĀLĀ VARBŪTĪĪBUSADALĪĪJUMA 7-4
NORMĀLĀ VARBŪT BU SADAL JUMA
         RAKSTURLIELUMI
          RAKSTURLIELUMI
Normālsadalījuma līkne ir zvanveida līkne ar
Normālsadalījuma līkne ir zvanveida līkne ar
 maksimumu sadalījuma centrā.
 maksimumu sadalījuma centrā.
Sadalījuma aritmētiskais vidējais, mediāna un
Sadalījuma aritmētiskais vidējais, mediāna un
 moda ir vienādi un atrodas sadalījuma centrā.
 moda ir vienādi un atrodas sadalījuma centrā.
Puse no laukuma zem līknes ir no centrālā
Puse no laukuma zem līknes ir no centrālā
 punkta pa labi un puse pa kreisi.
 punkta pa labi un puse pa kreisi.
NORMĀLĀ VARBŪTĪĪBUSADALĪĪJUMA 7-5
NORMĀLĀ VARBŪT BU SADAL JUMA
           RAKSTURLIELUMI
           RAKSTURLIELUMI
Normālais varbūtību sadalījums ir simetrisks
Normālais varbūtību sadalījums ir simetrisks
 attiecībā pret vidējo.
 attiecībā pret vidējo.
Tas ir asimptotisks -- grafiks tuvojas x-asij, bet
Tas ir asimptotisks grafiks tuvojas x-asij, bet
 nekad tai nepieskaras.
 nekad tai nepieskaras.
Normālsadalījumi ar vienādiem vidējiem, bet
Normālsadalījumi ar vienādiem vidējiem, bet   7-6
        dažādām standartnovirzēm
         dažādām standartnovirzēm


                            σ = 3,1
                            σ = 3,1
                            σ = 3,9
                            σ = 3,9
                            σ = 5,0
                            σ = 5,0




                   µ = 20
PIEZĪĪME
               PIEZ ME                     7-7
 Normālsadalījuma grafikus ar dažādiem
 Normālsadalījuma grafikus ar dažādiem
 raksturlielumiem var aplūkot grāmatās.
  raksturlielumiem var aplūkot grāmatās.
Aplūkosim programmā Winfunktionen.
Aplūkosim programmā Winfunktionen.
7-8
Normālsadalījumi ar atšķirīgiem vidējiem un standartnovirzēm
Normālsadalījumi ar atšķirīgiem vidējiem un standartnovirzēm



                                µ = 5, σ = 3
                                µ = 5, σ = 3
                                µ = 9, σ = 6
                                µ = 9, σ = 6
                                µ = 14, σ = 10
                                µ = 14, σ = 10
Standarta normālsadalīījums
Standarta normālsadal jums
                                            7-9

Normālsadalījumu ar vidējo = 0 un
Normālsadalījumu ar vidējo = 0 un
 standartnovirzi = 1 sauc par standarta normālo
  standartnovirzi = 1 sauc par standarta normālo
 sadalījumu.
  sadalījumu.
zzvērtība: Attālums starp izvēlēto lielumu X un
 vērtība: Attālums starp izvēlēto lielumu X un
 populācijas vidējo µ dalīts ar populācijas
  populācijas vidējo µ dalīts ar populācijas
 standartnovirzi σ.
  standartnovirzi σ.
               X−µ
             Z= σ             (7-1)
                               (7-1)
1. piemērs
              1. piemērs                     7-10

Kādā lielā firmā darbinieku mēnešalga ir
Kādā lielā firmā darbinieku mēnešalga ir
 normāli sadalīta ar vidējo vērtību of $ 2000 un
  normāli sadalīta ar vidējo vērtību of $ 2000 un
 standartnovirzi $ 200. Kāda ir zzvērtība
  standartnovirzi $ 200. Kāda ir vērtība
 mēnešalgai X $ 2200? $ 1700?
  mēnešalgai X $ 2200? $ 1700?
Gadījumam X = $ 2200 pēc formulas
Gadījumam X = $ 2200 pēc formulas
zz= (X --µ)/σ, aprēķinam
 = (X µ)/σ, aprēķinam
    zz= (2200 --2000)/200 = 1.
      = (2200 2000)/200 = 1.
1. PIEM Ē RS (turpin ā jums)
    1. PIEM Ē RS (turpin ā jums)              7-11

Gadījumam X = $ 1700 iegūstam, ka
Gadījumam X = $ 1700 iegūstam, ka
zz= (1700 --2000)/200 = -1,5.
   = (1700 2000)/200 = -1,5.
zzvērtība 1 parāda, ka lielums $ 2200 ir 1
 vērtība 1 parāda, ka lielums $ 2200 ir 1
  standartnovirzi virs vidējā $ 2000.
   standartnovirzi virs vidējā $ 2000.
zzvērtība -1,5 parāda, ka $ 1700 ir 1,5
 vērtība -1,5 parāda, ka $ 1700 ir 1,5
  standartnovirzes zem vidējā $ 2000.
   standartnovirzes zem vidējā $ 2000.
LAUKUMI ZEM NORMĀLSADALĪJUMA LĪKNES 7-12
LAUKUMI ZEM NORMĀLSADALĪJUMA LĪKNES
Apmēram 68 % no laukuma zem
Apmēram 68 % no laukuma zem
 normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus
  normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus
 vienu standartnovirzi no vidējā. To var
  vienu standartnovirzi no vidējā. To var
 uzrakstīt µ ± 1σ.
  uzrakstīt µ ± 1σ.
Apmēram 95 % no laukuma zem
Apmēram 95 % no laukuma zem
 normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus
  normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus
 divas standartnovirzes no vidējā. To var
  divas standartnovirzes no vidējā. To var
 uzrakstīt µ ± 2σ.
  uzrakstīt µ ± 2σ.
Praktiski viss (99,97 %) no laukuma zem
Praktiski viss (99,97 %) no laukuma zem
 normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus
  normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus
 trīs standartnovirzes no vidējā. To var uzrakstīt
  trīs standartnovirzes no vidējā. To var uzrakstīt
 µ ± 3σ.
  µ ± 3σ.
7-13
Starp:
 Starp:

1. 68,26%
 1. 68,26%

2. 95,44%
 2. 95,44%

3. 99,97%
 3. 99,97%




    µ+3      µ−2σ µ−1σ µ   µ+1σ µ+2σ µ+3σ
    σ
2. PIEM Ē RS
                2. PIEM Ē RS                     7-14
Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam
Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam
 sadalījumam un viena persona vidēji dienā
  sadalījumam un viena persona vidēji dienā
 patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri.
  patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri.
Aptuveni 68% no dienas ūdens patēriņa uz
Aptuveni 68% no dienas ūdens patēriņa uz
 vienu cilvēku ir robežās?
  vienu cilvēku ir robežās?
µ ± 1σ = 200 ± 1×50. Tas ir aptuveni 68%
µ ± 1σ = 200 ± 1×50. Tas ir aptuveni 68%
 no dienas ūdens patēriņa ir starp 150 litriem un
  no dienas ūdens patēriņa ir starp 150 litriem un
 250 litriem.
  250 litriem.
Līdzīgi 95% un 99% intervālu robežas ir no
Līdzīgi 95% un 99% intervālu robežas ir no
 100 litriem līdz 300 litriem un 50 litriem līdz 350
  100 litriem līdz 300 litriem un 50 litriem līdz 350
 litriem.
  litriem.
3. PIEMĒRS
               3. PIEMĒRS                    7-15

Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam
Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam
  sadalījumam un viena persona vidēji dienā
   sadalījumam un viena persona vidēji dienā
  patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri.
   patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri.
X ir ūdens patēriņš dienā litros.
X ir ūdens patēriņš dienā litros.
Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona,
Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona,
  patērēs ūdeni mazāk par 200 litriem dienā.
   patērēs ūdeni mazāk par 200 litriem dienā.
zzvērtība ir zz= (200 --200)/5 = 0.
 vērtība ir = (200 200)/5 = 0.
Tātad, P(X < 200) = P(z < 0) = 0,5.
Tātad, P(X < 200) = P(z < 0) = 0,5.
Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona,
Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona,
  patērēs ūdeni vairāk par 200 litriem dienā.
   patērēs ūdeni vairāk par 200 litriem dienā.
3. Piem ē rs (turpin ā jums)
       3. Piem ē rs (turpin ā jums)            7-16

zzvērtība ir zz= (200 --200)/50 = 0. Tātad,
 vērtība ir = (200 200)/50 = 0. Tātad,
P(X > 200) = P(z > 0) = 0,5.
P(X > 200) = P(z > 0) = 0,5.
Kāds procents lieto starp 200 un 240 litriem?
Kāds procents lieto starp 200 un 240 litriem?
zzvērtība X = 200 ir zz= 0 un X = 240, zz= (240 --
 vērtība X = 200 ir = 0 un X = 240, = (240
  200)/50 = 0,8. Tad P(200 < X < 240) = P(0 < zz<
   200)/50 = 0,8. Tad P(200 < X < 240) = P(0 < <
  0,8) = 0,2881 (no tabulām) jeb 28,81%.
   0,8) = 0,2881 (no tabulām) jeb 28,81%.
Kāds procents lieto starp 160 un 200 litriem?
Kāds procents lieto starp 160 un 200 litriem?
zzvērtība X = 160 ir zz= (160 --200)/50 = -0,8, un
 vērtība X = 160 ir = (160 200)/50 = -0,8, un
  X = 200, zz= 0. Tad P(160 < X < 200) = P(-0,8 <
   X = 200, = 0. Tad P(160 < X < 200) = P(-0,8 <
  zz< 0) = P(0 < zz< 0,8) (Kāpēc?) = 0,2881 =
     < 0) = P(0 < < 0,8) (Kāpēc?) = 0,2881 =
  28,81%.
   28,81%.
7-17




       P(0 < zz< 0,8)
        P(0 < < 0,8)
       = 0,2881
        = 0,2881




0,8
 0,8
3. Piem ē rs (turpin ā jums)
     3. Piem ē rs (turpin ā jums)           7-18

Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona,
Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona,
 patērēs ūdeni vairāk par 280 litriem dienā?
 patērēs ūdeni vairāk par 280 litriem dienā?
zzvērtība X = 280 ir zz= (280 --200)/50 = 1,6.
 vērtība X = 280 ir = (280 200)/50 = 1,6.
 Tātad P(X > 280) = P(z > 1,6) = 0,5 --0,4452 =
 Tātad P(X > 280) = P(z > 1,6) = 0,5 0,4452 =
 0,0548.
 0,0548.
7-19




        P(z > 1,6) =
         P(z > 1,6) =
        0,5 --0,4452 =
         0,5 0,4452 =
        0,0548
         0,0548



Laukums
 Laukums
= 0,4452
 = 0,4452


       1,                z
       6
3. piem ē rs (turpin ā jums)
     3. piem ē rs (turpin ā jums)              7-20

Kāds % izmanto no 180 līdz 260 litriem?
Kāds % izmanto no 180 līdz 260 litriem?
zz vērtība X = 180 ir zz = (180 --200)/50 = -0,4,
 vērtība X = 180 ir      = (180 200)/50 = -0,4,
 un X = 260, zz= (260 --200)/50 = 1,2.
 un X = 260, = (260 200)/50 = 1,2.
Tātad P(180 < X < 260) = P(-0,4 < zz < 1,2) =
Tātad P(180 < X < 260) = P(-0,4 < < 1,2) =
 0,1554 + 0,3849 = 0,5403.
 0,1554 + 0,3849 = 0,5403.
7-21
                   Kopējais laukums =
                    Kopējais laukums =
                   0,1554 + 0,3849 =
                    0,1554 + 0,3849 =
                   0,5403.
                    0,5403.
Laukums
= 0,1554                 Laukums=
                          Laukums=
                         0,3849
                          0,3849




           −0 ,4                      z
                   1,2
3. piem ē rs (turpin ā jums)
     3. piem ē rs (turpin ā jums)             7-22

Cik daudz litru vai vairāk lieto 10% no
 Cik daudz litru vai vairāk lieto 10% no
  populācijas?
   populācijas?
X ir mazākais skaits. Tad jāatrod X ,,kam ir
 X ir mazākais skaits. Tad jāatrod X kam ir
  P(X ≥ X) = 0,1. Lai atrastu atbilstošo zzvērtību,
   P(X ≥ X) = 0,1. Lai atrastu atbilstošo vērtību,
  tabulās meklējam (0,5 --0,1) = 0,4. Atbilstošā zz
   tabulās meklējam (0,5 0,1) = 0,4. Atbilstošā
  vērtība ir 1,28 (aptuveni). Iegūstam, ka
   vērtība ir 1,28 (aptuveni). Iegūstam, ka
(X --200)/50 = 1,28, no kurienes X = 264. Tātad,
 (X 200)/50 = 1,28, no kurienes X = 264. Tātad,
  10% no populācijas izlieto dienā vismaz 264
   10% no populācijas izlieto dienā vismaz 264
  litrus ūdens.
   litrus ūdens.
7-23




0,4
 0,4



          0,1
           0,1


       1,28
        1,28      z
4. PIEMĒRS
                4. PIEMĒRS                     7-24
Profesors konstatēja, ka statistikas testā ballu
Profesors konstatēja, ka statistikas testā ballu
 skaits sadalās normāli ar vidējo vērtību 72 un
  skaits sadalās normāli ar vidējo vērtību 72 un
 standartnovirzi 5. No darbiem var teikt, ka
  standartnovirzi 5. No darbiem var teikt, ka
 15% studentiem varētu dot augstāko vērtējumu
  15% studentiem varētu dot augstāko vērtējumu
 A. Cik balles ir jāiegūst studentam, lai saņemtu
  A. Cik balles ir jāiegūst studentam, lai saņemtu
 vērtējumu A?
  vērtējumu A?
X zemākā balle testā. Jāatrod X, kas atbilst
X zemākā balle testā. Jāatrod X, kas atbilst
 P(X ≥ X) = 0,15. Atbilstošā zzvērtība ir 1,04
  P(X ≥ X) = 0,15. Atbilstošā vērtība ir 1,04
 (tuvināti). Iegūstam (X --72)/5 = 1,04, no
  (tuvināti). Iegūstam (X 72)/5 = 1,04, no
 kurienes X = 77,2 balles.
  kurienes X = 77,2 balles.
7-25




0,35
 0,35


           0,15
            0,15

                    z
        1,04
         1,04
5. PIEMĒRS
                5. PIEMĒRS                     7-26
Docents konstatēja, ka fizikas testā ballu skaits
Docents konstatēja, ka fizikas testā ballu skaits
 sadalās normāli ar vidējo vērtību 80 punkti un
  sadalās normāli ar vidējo vērtību 80 punkti un
 standartnovirzi 10 punkti. Slikta atbilde ir ja
  standartnovirzi 10 punkti. Slikta atbilde ir ja
 testā iegūti mazāk par 65 punktiem. Balstoties
  testā iegūti mazāk par 65 punktiem. Balstoties
 uz teoriju, kāda ir varbūtība, ka atbilde būs
  uz teoriju, kāda ir varbūtība, ka atbilde būs
 slikta?
  slikta?
X punktu skaits. zzvērtība, kas atbilst X = 65 ir
X punktu skaits. vērtība, kas atbilst X = 65 ir
 zz= (65 -80)/10 = -1,5. Tātad
    = (65 -80)/10 = -1,5. Tātad
 P(X < 65) = P(z < -1,5) = 0,5 --0,4332 = 0,0668.
  P(X < 65) = P(z < -1,5) = 0,5 0,4332 = 0,0668.
7-27




Laukums =
 Laukums =
0,5 --0,4332 =
 0,5 0,4332 =
0,0668.
 0,0668.

                 Laukums
                  Laukums
                 = 0,4332
                  = 0,4332



                              z
             --1,5
                1,5
BINOMI Ā L Ā SADAL ĪĪJUMA
    BINOMI Ā L Ā SADAL JUMA                    7-28
  TUVIN Ā JUMS NORM Ā LAJAM
  TUVIN Ā JUMS NORM Ā LAJAM
Normālā sadalījuma (nepārtraukta) lietošana
Normālā sadalījuma (nepārtraukta) lietošana
 binomiālā (diskrēta) sadalījuma vietā liela
 binomiālā (diskrēta) sadalījuma vietā liela
 apjoma n izlasēm ir likumsakarīga, jo
 apjoma n izlasēm ir likumsakarīga, jo
 palielinoties n, binomiālais sadalījums tiecas uz
 palielinoties n, binomiālais sadalījums tiecas uz
 normālo sadalījumu.
 normālo sadalījumu.
Kad lietot normālo tuvinājumu?
Kad lietot normālo tuvinājumu?
Pietiekami labs tuvinājums ir gadījumā, ja np
Pietiekami labs tuvinājums ir gadījumā, ja np
 un n(1 -- p) abi ir lielāki par 5.
 un n(1 p) abi ir lielāki par 5.
Binomiālais sadalījums n = 33un pp= 0,5.
       Binomiālais sadalījums n = un = 0,5.           7-29
P(r)
0,5



0,4



0,3

0,25
                                                  r
       0                  1                   2
Binomiālais sadalījums n = 55un pp= 0,5
       Binomiālais sadalījums n = un = 0,5           7-30
P(r)




                                                 r
Binomiālais sadalījums n = 20 and pp= 0,5.
       Binomiālais sadalījums n = 20 and = 0,5.            7-31
P(r)

                                                    Atgādina
                                                     Atgādina
                                                    normālā
                                                     normālā
                                                    sadalījuma
                                                     sadalījuma
                                                    līkni
                                                     līkni




                                                      r
NORMĀLAIS TUVINĀJUMS
        NORMĀLAIS TUVINĀJUMS                 7-32
                (turpinājums)
                 (turpinājums)
 Atceramies binomiālo eksperimentu:
 Atceramies binomiālo eksperimentu:
1- Katrā izmēģinājumā ir tikai divi iznākumi
1- Katrā izmēģinājumā ir tikai divi iznākumi
  (labvēlīgais vai nelabvēlīgais).
   (labvēlīgais vai nelabvēlīgais).
2- Binomiālais sadalījums ir atkarīgs no
2- Binomiālais sadalījums ir atkarīgs no
  izmēģinājumu skaita.
   izmēģinājumu skaita.
3- Katrs mēģinājums ir neatkarīgs.
3- Katrs mēģinājums ir neatkarīgs.
4- Varbūtība p ir fiksēta (noteikta) un arī
4- Varbūtība p ir fiksēta (noteikta) un arī
  izmēģinājumu skaits n ir fiksēts.
   izmēģinājumu skaits n ir fiksēts.
NEPĀRTRAUKTĪĪBASKOREKCIJAS
   NEPĀRTRAUKTBAS KOREKCIJAS               7-33
            FAKTORS
            FAKTORS
Lielumu 0,5 atņem vai pieskaita atkarībā no
Lielumu 0,5 atņem vai pieskaita atkarībā no
 uzdevuma, ja binomiālo (diskrēto) sadalījumu
  uzdevuma, ja binomiālo (diskrēto) sadalījumu
 aprēķinos tuvināti aizstāj ar normālo
  aprēķinos tuvināti aizstāj ar normālo
 (nepārtraukto) sadalījumu.
  (nepārtraukto) sadalījumu.
7-34
       PEZĪMES KOREKCIJAS
       PEZĪMES KOREKCIJAS
           FAKTORAM
            FAKTORAM
•   X<? atskaita 0,5 no X vērtības.
•   X>= ? atskaita 0,5 no X vērtības.
•   X>? pieskaita 0,5 X vērtībai.
•   X<= ? pieskaita 0,5 X vērtībai.
•   X= tieši ar skaitli, skat. nākošo slaidu.
PIEZĪMES KOREKCIJAS
 PIEZĪMES KOREKCIJAS     7-35
FAKTORAM (turpinājums)
FAKTORAM (turpinājums)

    Citiem vārdiem
Vērtības    Korekcija
<= X<= -0,5 un +0,5

<X<      +0,5 un -0,5

 X=      -0,5 un +0,5
6. PIEM Ē RS
             6. PIEM Ē RS                   7-36

Studējot tirgus pieprasījumu konstatēja, ka
Studējot tirgus pieprasījumu konstatēja, ka
 15% ģimeņu ir mājās videomagnetofoni, lai
  15% ģimeņu ir mājās videomagnetofoni, lai
 varētu ierakstīt TV programmas. Izveidoja
  varētu ierakstīt TV programmas. Izveidoja
 izlasi no 200 mājām. (X māju skaits).
  izlasi no 200 mājām. (X māju skaits).
Kāda ir varbūtība, ka šai izlasē no 200 mājām
Kāda ir varbūtība, ka šai izlasē no 200 mājām
 būs ierakstošais videomagnetofons?
  būs ierakstošais videomagnetofons?
µ = np (0,15)(200) = 30. [Arī n(1 --p) = 170].
µ = np (0,15)(200) = 30. [Arī n(1 p) = 170].
Kāda ir dispersija?
Kāda ir dispersija?
σ 2 2= np(1 --p) = (30)(1- 0,15) = 25,5.
σ = np(1 p) = (30)(1- 0,15) = 25,5.
6. PIEM Ē RS (turpin ā jums)
    6. PIEM Ē RS (turpin ā jums)             7-37

Kāda ir standartnovirze?
Kāda ir standartnovirze?
σ = √(25,5) = 5,0498.
σ = √(25,5) = 5,0498.
Kāda ir varbūtība, ka mazāk kā 40 mājās šajā
Kāda ir varbūtība, ka mazāk kā 40 mājās šajā
 izlasē ir videomagnetofons?
  izlasē ir videomagnetofons?
Jāaprēķina P(X < 40) = P(X ≤ 39). Lietojot
Jāaprēķina P(X < 40) = P(X ≤ 39). Lietojot
 normālo tuvinājumu, P(X ≤ 39,5) ≈
  normālo tuvinājumu, P(X ≤ 39,5) ≈
 P[z ≤ (39,5 --30)/5,0498] = P(z ≤ 1,8812)
  P[z ≤ (39,5 30)/5,0498] = P(z ≤ 1,8812)
 ≈≈        P(z ≤ 1,88) = 0,5 + 0,4699 = 0,9699.
            P(z ≤ 1,88) = 0,5 + 0,4699 = 0,9699.
6. PIEM Ē RS (turpin ā jums)
        6. PIEM Ē RS (turpin ā jums)           7-38

Kāda ir varbūtība, ka vairāk kā 24 mājās šajā
Kāda ir varbūtība, ka vairāk kā 24 mājās šajā
 izlasē ir videomagnetofons?
  izlasē ir videomagnetofons?
P(X > 24) = P(X ≥ 25) ≈ P[z ≥ (24,5 --
P(X > 24) = P(X ≥ 25) ≈ P[z ≥ (24,5
 30)/5,0498] = P(z ≥ -1,0892) ≈ P(z ≥ -1,09) = 0,5
  30)/5,0498] = P(z ≥ -1,0892) ≈ P(z ≥ -1,09) = 0,5
 + 0,3621
  + 0,3621     = 0,8621.
                = 0,8621.
7-39
P(z ≤ 1,88) =
 P(z ≤ 1,88) =
0,5 + 0,4699 =
 0,5 + 0,4699 =
0,9699.
 0,9699.




                  0,5
                   0,5   0,4699
                          0,4699




                                   1,88
                                    1,88
                                            z
7-40
P(z ≥ -1,09) =
 P(z ≥ -1,09) =
0,5 + 0,3621 =
 0,5 + 0,3621 =
0,8621.
 0,8621.




                  0,3621    0,5
                             0,5
                   0,3621



                                    z
            -1,09
             -1,09
6. PIEMĒRS (turpinājums)              7-41
       6. PIEMĒRS (turpinājums)
Kāda ir varbūtība, ka tieši 40 mājās šajā izlasē
Kāda ir varbūtība, ka tieši 40 mājās šajā izlasē
 ir videomagnetofons?
  ir videomagnetofons?
P(X = 40) = P(39,5 ≤ X ≤ 40,5) = P(1,8812≤ z
P(X = 40) = P(39,5 ≤ X ≤ 40,5) = P(1,8812≤ z
 ≤ 2,0793) ≈ P(1,88≤ z ≤ 2,08) = 0,4812 –
  ≤ 2,0793) ≈ P(1,88≤ z ≤ 2,08) = 0,4812 –
 0,4699 = 0,0113.
  0,4699 = 0,0113.
7-42
P(1,88 ≤ zz
 P(1,88 ≤
≤ 2,08) = 0,4812 --
 ≤ 2,08) = 0,4812
                               Beigas
                               Beigas
0,4699 = 0,0113.
 0,4699 = 0,0113.

                               1,88
                                1,88



                                   2,08
                                    2,08
                      0,4699

                      0,4812


                                            z

More Related Content

What's hot

Fizički sloj Osi modela
Fizički sloj Osi modelaFizički sloj Osi modela
Fizički sloj Osi modela
Nikola Damjanović
 
Testovi plucne funkcije
Testovi plucne funkcijeTestovi plucne funkcije
Testovi plucne funkcije
DejanaDeki
 
Pregled urina
Pregled urinaPregled urina
Pregled urina
dr Šarac
 
Anatomija srca
Anatomija srcaAnatomija srca
Anatomija srca
dr Šarac
 
21.narkomanija stepanic-tijana1
21.narkomanija stepanic-tijana121.narkomanija stepanic-tijana1
21.narkomanija stepanic-tijana1
Anatomija dr Šarac
 
Опасни вещества при индустриалното чистене
Опасни вещества при индустриалното чистенеОпасни вещества при индустриалното чистене
Опасни вещества при индустриалното чистене
Zbut.Eu
 
Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...
Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...
Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...Predrag Dupalo
 
Elektricne instalacije
Elektricne instalacijeElektricne instalacije
Elektricne instalacije
igoriv
 
Израчунавања у хемији (Стехиометрија)
Израчунавања у хемији (Стехиометрија)Израчунавања у хемији (Стехиометрија)
Израчунавања у хемији (Стехиометрија)Bojana Zivkovic
 
Йонизиращи и нейонизиращи лъчения
Йонизиращи и нейонизиращи лъченияЙонизиращи и нейонизиращи лъчения
Йонизиращи и нейонизиращи лъчения
Zbut.Eu
 
Komunikacija
KomunikacijaKomunikacija
Komunikacija
AzBuki
 
Акциони потенцијал и синапса.pdf
Акциони потенцијал и синапса.pdfАкциони потенцијал и синапса.pdf
Акциони потенцијал и синапса.pdf
Mihajlo Maksimovic
 
Нові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протокол
Нові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протоколНові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протокол
Нові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протокол
MCH-org-ua
 
диелектрични материали
диелектрични материалидиелектрични материали
диелектрични материали
Milena Abrasheva
 
Микроклимат
МикроклиматМикроклимат
Микроклимат
Zbut.Eu
 
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmesĢeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
Arnita Baklašova
 
Superprovodnost
SuperprovodnostSuperprovodnost
Superprovodnost
Siniša Ćulafić
 

What's hot (20)

Fizički sloj Osi modela
Fizički sloj Osi modelaFizički sloj Osi modela
Fizički sloj Osi modela
 
Merenje pritrska
Merenje pritrskaMerenje pritrska
Merenje pritrska
 
Testovi plucne funkcije
Testovi plucne funkcijeTestovi plucne funkcije
Testovi plucne funkcije
 
Pregled urina
Pregled urinaPregled urina
Pregled urina
 
Anatomija srca
Anatomija srcaAnatomija srca
Anatomija srca
 
21.narkomanija stepanic-tijana1
21.narkomanija stepanic-tijana121.narkomanija stepanic-tijana1
21.narkomanija stepanic-tijana1
 
Hobp
HobpHobp
Hobp
 
Опасни вещества при индустриалното чистене
Опасни вещества при индустриалното чистенеОпасни вещества при индустриалното чистене
Опасни вещества при индустриалното чистене
 
Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...
Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...
Mikrobiološki kriterijumi bezbednosti kvaliteta hrane u propisima proisteklim...
 
Elektricne instalacije
Elektricne instalacijeElektricne instalacije
Elektricne instalacije
 
Израчунавања у хемији (Стехиометрија)
Израчунавања у хемији (Стехиометрија)Израчунавања у хемији (Стехиометрија)
Израчунавања у хемији (Стехиометрија)
 
Йонизиращи и нейонизиращи лъчения
Йонизиращи и нейонизиращи лъченияЙонизиращи и нейонизиращи лъчения
Йонизиращи и нейонизиращи лъчения
 
Komunikacija
KomunikacijaKomunikacija
Komunikacija
 
Акциони потенцијал и синапса.pdf
Акциони потенцијал и синапса.pdfАкциони потенцијал и синапса.pdf
Акциони потенцијал и синапса.pdf
 
Нові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протокол
Нові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протоколНові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протокол
Нові концепції реанімації новонароджених – Новий національний протокол
 
диелектрични материали
диелектрични материалидиелектрични материали
диелектрични материали
 
Микроклимат
МикроклиматМикроклимат
Микроклимат
 
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmesĢeneralizētas epileptiskas lēkmes
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
 
Superprovodnost
SuperprovodnostSuperprovodnost
Superprovodnost
 
аленово и бергманово правило
аленово и бергманово правилоаленово и бергманово правило
аленово и бергманово правило
 

Normālsadalījums

  • 1. 7-1 4. lekcija Normālais varbūtību Normālais varbūtību sadalījums sadalījums Uldis Teibe Fizikas katedra Statistika Statistika
  • 2. NODAĻAS MĒRĶII NODAĻAS MĒRĶ 7-2 IEPAZĪTIES AR NORMĀLĀ SADALĪJUMA IEPAZĪTIES AR NORMĀLĀ SADALĪJUMA ĪPAŠĪBĀM. ĪPAŠĪBĀM. DEFINĒT UN APRĒĶINĀT Z VĒRTĪBAS. DEFINĒT UN APRĒĶINĀT Z VĒRTĪBAS. APRĒĶINĀT VARBŪTĪBAS, KAS APRĒĶINĀT VARBŪTĪBAS, KAS SAISTĪTAS AR STANDARTA NORMĀLO SAISTĪTAS AR STANDARTA NORMĀLO SADALĪJUMU. SADALĪJUMU. NORMĀLIS SADALĪJUMS KĀ BINOMIĀLĀ NORMĀLIS SADALĪJUMS KĀ BINOMIĀLĀ SADALĪJUMA ROBEŽGADĪJUMS. SADALĪJUMA ROBEŽGADĪJUMS. 100 80 East 60 West 40 North 20 0 3-D Column 1st 2nd 3rd 4th 4 Qtr Qtr Qtr Qtr
  • 3. NORMĀLĀ VARBŪTĪBU SADALĪJUMA RAKSTURLIELUMI NORMĀLĀ VARBŪTĪBU SADALĪJUMA RAKSTURLIELUMI 7-3 Normālsadalījuma līkne ir simetriska - abas puses ir vienādas - Aste Aste Teorētiski tiecas uz Teorētiski tiecas uz mīnus bezgalību Vidējais, mediāna plus bezgalību un moda
  • 4. NORMĀLĀ VARBŪTĪĪBUSADALĪĪJUMA 7-4 NORMĀLĀ VARBŪT BU SADAL JUMA RAKSTURLIELUMI RAKSTURLIELUMI Normālsadalījuma līkne ir zvanveida līkne ar Normālsadalījuma līkne ir zvanveida līkne ar maksimumu sadalījuma centrā. maksimumu sadalījuma centrā. Sadalījuma aritmētiskais vidējais, mediāna un Sadalījuma aritmētiskais vidējais, mediāna un moda ir vienādi un atrodas sadalījuma centrā. moda ir vienādi un atrodas sadalījuma centrā. Puse no laukuma zem līknes ir no centrālā Puse no laukuma zem līknes ir no centrālā punkta pa labi un puse pa kreisi. punkta pa labi un puse pa kreisi.
  • 5. NORMĀLĀ VARBŪTĪĪBUSADALĪĪJUMA 7-5 NORMĀLĀ VARBŪT BU SADAL JUMA RAKSTURLIELUMI RAKSTURLIELUMI Normālais varbūtību sadalījums ir simetrisks Normālais varbūtību sadalījums ir simetrisks attiecībā pret vidējo. attiecībā pret vidējo. Tas ir asimptotisks -- grafiks tuvojas x-asij, bet Tas ir asimptotisks grafiks tuvojas x-asij, bet nekad tai nepieskaras. nekad tai nepieskaras.
  • 6. Normālsadalījumi ar vienādiem vidējiem, bet Normālsadalījumi ar vienādiem vidējiem, bet 7-6 dažādām standartnovirzēm dažādām standartnovirzēm σ = 3,1 σ = 3,1 σ = 3,9 σ = 3,9 σ = 5,0 σ = 5,0 µ = 20
  • 7. PIEZĪĪME PIEZ ME 7-7  Normālsadalījuma grafikus ar dažādiem  Normālsadalījuma grafikus ar dažādiem raksturlielumiem var aplūkot grāmatās. raksturlielumiem var aplūkot grāmatās. Aplūkosim programmā Winfunktionen. Aplūkosim programmā Winfunktionen.
  • 8. 7-8 Normālsadalījumi ar atšķirīgiem vidējiem un standartnovirzēm Normālsadalījumi ar atšķirīgiem vidējiem un standartnovirzēm µ = 5, σ = 3 µ = 5, σ = 3 µ = 9, σ = 6 µ = 9, σ = 6 µ = 14, σ = 10 µ = 14, σ = 10
  • 9. Standarta normālsadalīījums Standarta normālsadal jums 7-9 Normālsadalījumu ar vidējo = 0 un Normālsadalījumu ar vidējo = 0 un standartnovirzi = 1 sauc par standarta normālo standartnovirzi = 1 sauc par standarta normālo sadalījumu. sadalījumu. zzvērtība: Attālums starp izvēlēto lielumu X un  vērtība: Attālums starp izvēlēto lielumu X un populācijas vidējo µ dalīts ar populācijas populācijas vidējo µ dalīts ar populācijas standartnovirzi σ. standartnovirzi σ. X−µ Z= σ (7-1) (7-1)
  • 10. 1. piemērs 1. piemērs 7-10 Kādā lielā firmā darbinieku mēnešalga ir Kādā lielā firmā darbinieku mēnešalga ir normāli sadalīta ar vidējo vērtību of $ 2000 un normāli sadalīta ar vidējo vērtību of $ 2000 un standartnovirzi $ 200. Kāda ir zzvērtība standartnovirzi $ 200. Kāda ir vērtība mēnešalgai X $ 2200? $ 1700? mēnešalgai X $ 2200? $ 1700? Gadījumam X = $ 2200 pēc formulas Gadījumam X = $ 2200 pēc formulas zz= (X --µ)/σ, aprēķinam  = (X µ)/σ, aprēķinam zz= (2200 --2000)/200 = 1. = (2200 2000)/200 = 1.
  • 11. 1. PIEM Ē RS (turpin ā jums) 1. PIEM Ē RS (turpin ā jums) 7-11 Gadījumam X = $ 1700 iegūstam, ka Gadījumam X = $ 1700 iegūstam, ka zz= (1700 --2000)/200 = -1,5. = (1700 2000)/200 = -1,5. zzvērtība 1 parāda, ka lielums $ 2200 ir 1  vērtība 1 parāda, ka lielums $ 2200 ir 1 standartnovirzi virs vidējā $ 2000. standartnovirzi virs vidējā $ 2000. zzvērtība -1,5 parāda, ka $ 1700 ir 1,5  vērtība -1,5 parāda, ka $ 1700 ir 1,5 standartnovirzes zem vidējā $ 2000. standartnovirzes zem vidējā $ 2000.
  • 12. LAUKUMI ZEM NORMĀLSADALĪJUMA LĪKNES 7-12 LAUKUMI ZEM NORMĀLSADALĪJUMA LĪKNES Apmēram 68 % no laukuma zem Apmēram 68 % no laukuma zem normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus vienu standartnovirzi no vidējā. To var vienu standartnovirzi no vidējā. To var uzrakstīt µ ± 1σ. uzrakstīt µ ± 1σ. Apmēram 95 % no laukuma zem Apmēram 95 % no laukuma zem normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus divas standartnovirzes no vidējā. To var divas standartnovirzes no vidējā. To var uzrakstīt µ ± 2σ. uzrakstīt µ ± 2σ. Praktiski viss (99,97 %) no laukuma zem Praktiski viss (99,97 %) no laukuma zem normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus normālsadalījuma līknes ir starp plus un mīnus trīs standartnovirzes no vidējā. To var uzrakstīt trīs standartnovirzes no vidējā. To var uzrakstīt µ ± 3σ. µ ± 3σ.
  • 13. 7-13 Starp: Starp: 1. 68,26% 1. 68,26% 2. 95,44% 2. 95,44% 3. 99,97% 3. 99,97% µ+3 µ−2σ µ−1σ µ µ+1σ µ+2σ µ+3σ σ
  • 14. 2. PIEM Ē RS 2. PIEM Ē RS 7-14 Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam sadalījumam un viena persona vidēji dienā sadalījumam un viena persona vidēji dienā patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri. patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri. Aptuveni 68% no dienas ūdens patēriņa uz Aptuveni 68% no dienas ūdens patēriņa uz vienu cilvēku ir robežās? vienu cilvēku ir robežās? µ ± 1σ = 200 ± 1×50. Tas ir aptuveni 68% µ ± 1σ = 200 ± 1×50. Tas ir aptuveni 68% no dienas ūdens patēriņa ir starp 150 litriem un no dienas ūdens patēriņa ir starp 150 litriem un 250 litriem. 250 litriem. Līdzīgi 95% un 99% intervālu robežas ir no Līdzīgi 95% un 99% intervālu robežas ir no 100 litriem līdz 300 litriem un 50 litriem līdz 350 100 litriem līdz 300 litriem un 50 litriem līdz 350 litriem. litriem.
  • 15. 3. PIEMĒRS 3. PIEMĒRS 7-15 Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam Ūdens patēriņš pilsētā pakļaujas normālajam sadalījumam un viena persona vidēji dienā sadalījumam un viena persona vidēji dienā patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri. patērē 200 litrus ar standartnovirzi 50 litri. X ir ūdens patēriņš dienā litros. X ir ūdens patēriņš dienā litros. Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona, Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona, patērēs ūdeni mazāk par 200 litriem dienā. patērēs ūdeni mazāk par 200 litriem dienā. zzvērtība ir zz= (200 --200)/5 = 0.  vērtība ir = (200 200)/5 = 0. Tātad, P(X < 200) = P(z < 0) = 0,5. Tātad, P(X < 200) = P(z < 0) = 0,5. Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona, Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona, patērēs ūdeni vairāk par 200 litriem dienā. patērēs ūdeni vairāk par 200 litriem dienā.
  • 16. 3. Piem ē rs (turpin ā jums) 3. Piem ē rs (turpin ā jums) 7-16 zzvērtība ir zz= (200 --200)/50 = 0. Tātad,  vērtība ir = (200 200)/50 = 0. Tātad, P(X > 200) = P(z > 0) = 0,5. P(X > 200) = P(z > 0) = 0,5. Kāds procents lieto starp 200 un 240 litriem? Kāds procents lieto starp 200 un 240 litriem? zzvērtība X = 200 ir zz= 0 un X = 240, zz= (240 --  vērtība X = 200 ir = 0 un X = 240, = (240 200)/50 = 0,8. Tad P(200 < X < 240) = P(0 < zz< 200)/50 = 0,8. Tad P(200 < X < 240) = P(0 < < 0,8) = 0,2881 (no tabulām) jeb 28,81%. 0,8) = 0,2881 (no tabulām) jeb 28,81%. Kāds procents lieto starp 160 un 200 litriem? Kāds procents lieto starp 160 un 200 litriem? zzvērtība X = 160 ir zz= (160 --200)/50 = -0,8, un  vērtība X = 160 ir = (160 200)/50 = -0,8, un X = 200, zz= 0. Tad P(160 < X < 200) = P(-0,8 < X = 200, = 0. Tad P(160 < X < 200) = P(-0,8 < zz< 0) = P(0 < zz< 0,8) (Kāpēc?) = 0,2881 = < 0) = P(0 < < 0,8) (Kāpēc?) = 0,2881 = 28,81%. 28,81%.
  • 17. 7-17 P(0 < zz< 0,8) P(0 < < 0,8) = 0,2881 = 0,2881 0,8 0,8
  • 18. 3. Piem ē rs (turpin ā jums) 3. Piem ē rs (turpin ā jums) 7-18 Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona, Kāda ir varbūtība, ka nejauši izvēlēta persona, patērēs ūdeni vairāk par 280 litriem dienā? patērēs ūdeni vairāk par 280 litriem dienā? zzvērtība X = 280 ir zz= (280 --200)/50 = 1,6.  vērtība X = 280 ir = (280 200)/50 = 1,6. Tātad P(X > 280) = P(z > 1,6) = 0,5 --0,4452 = Tātad P(X > 280) = P(z > 1,6) = 0,5 0,4452 = 0,0548. 0,0548.
  • 19. 7-19 P(z > 1,6) = P(z > 1,6) = 0,5 --0,4452 = 0,5 0,4452 = 0,0548 0,0548 Laukums Laukums = 0,4452 = 0,4452 1, z 6
  • 20. 3. piem ē rs (turpin ā jums) 3. piem ē rs (turpin ā jums) 7-20 Kāds % izmanto no 180 līdz 260 litriem? Kāds % izmanto no 180 līdz 260 litriem? zz vērtība X = 180 ir zz = (180 --200)/50 = -0,4,  vērtība X = 180 ir = (180 200)/50 = -0,4, un X = 260, zz= (260 --200)/50 = 1,2. un X = 260, = (260 200)/50 = 1,2. Tātad P(180 < X < 260) = P(-0,4 < zz < 1,2) = Tātad P(180 < X < 260) = P(-0,4 < < 1,2) = 0,1554 + 0,3849 = 0,5403. 0,1554 + 0,3849 = 0,5403.
  • 21. 7-21 Kopējais laukums = Kopējais laukums = 0,1554 + 0,3849 = 0,1554 + 0,3849 = 0,5403. 0,5403. Laukums = 0,1554 Laukums= Laukums= 0,3849 0,3849 −0 ,4 z 1,2
  • 22. 3. piem ē rs (turpin ā jums) 3. piem ē rs (turpin ā jums) 7-22 Cik daudz litru vai vairāk lieto 10% no Cik daudz litru vai vairāk lieto 10% no populācijas? populācijas? X ir mazākais skaits. Tad jāatrod X ,,kam ir X ir mazākais skaits. Tad jāatrod X kam ir P(X ≥ X) = 0,1. Lai atrastu atbilstošo zzvērtību, P(X ≥ X) = 0,1. Lai atrastu atbilstošo vērtību, tabulās meklējam (0,5 --0,1) = 0,4. Atbilstošā zz tabulās meklējam (0,5 0,1) = 0,4. Atbilstošā vērtība ir 1,28 (aptuveni). Iegūstam, ka vērtība ir 1,28 (aptuveni). Iegūstam, ka (X --200)/50 = 1,28, no kurienes X = 264. Tātad, (X 200)/50 = 1,28, no kurienes X = 264. Tātad, 10% no populācijas izlieto dienā vismaz 264 10% no populācijas izlieto dienā vismaz 264 litrus ūdens. litrus ūdens.
  • 23. 7-23 0,4 0,4 0,1 0,1 1,28 1,28 z
  • 24. 4. PIEMĒRS 4. PIEMĒRS 7-24 Profesors konstatēja, ka statistikas testā ballu Profesors konstatēja, ka statistikas testā ballu skaits sadalās normāli ar vidējo vērtību 72 un skaits sadalās normāli ar vidējo vērtību 72 un standartnovirzi 5. No darbiem var teikt, ka standartnovirzi 5. No darbiem var teikt, ka 15% studentiem varētu dot augstāko vērtējumu 15% studentiem varētu dot augstāko vērtējumu A. Cik balles ir jāiegūst studentam, lai saņemtu A. Cik balles ir jāiegūst studentam, lai saņemtu vērtējumu A? vērtējumu A? X zemākā balle testā. Jāatrod X, kas atbilst X zemākā balle testā. Jāatrod X, kas atbilst P(X ≥ X) = 0,15. Atbilstošā zzvērtība ir 1,04 P(X ≥ X) = 0,15. Atbilstošā vērtība ir 1,04 (tuvināti). Iegūstam (X --72)/5 = 1,04, no (tuvināti). Iegūstam (X 72)/5 = 1,04, no kurienes X = 77,2 balles. kurienes X = 77,2 balles.
  • 25. 7-25 0,35 0,35 0,15 0,15 z 1,04 1,04
  • 26. 5. PIEMĒRS 5. PIEMĒRS 7-26 Docents konstatēja, ka fizikas testā ballu skaits Docents konstatēja, ka fizikas testā ballu skaits sadalās normāli ar vidējo vērtību 80 punkti un sadalās normāli ar vidējo vērtību 80 punkti un standartnovirzi 10 punkti. Slikta atbilde ir ja standartnovirzi 10 punkti. Slikta atbilde ir ja testā iegūti mazāk par 65 punktiem. Balstoties testā iegūti mazāk par 65 punktiem. Balstoties uz teoriju, kāda ir varbūtība, ka atbilde būs uz teoriju, kāda ir varbūtība, ka atbilde būs slikta? slikta? X punktu skaits. zzvērtība, kas atbilst X = 65 ir X punktu skaits. vērtība, kas atbilst X = 65 ir zz= (65 -80)/10 = -1,5. Tātad = (65 -80)/10 = -1,5. Tātad P(X < 65) = P(z < -1,5) = 0,5 --0,4332 = 0,0668. P(X < 65) = P(z < -1,5) = 0,5 0,4332 = 0,0668.
  • 27. 7-27 Laukums = Laukums = 0,5 --0,4332 = 0,5 0,4332 = 0,0668. 0,0668. Laukums Laukums = 0,4332 = 0,4332 z --1,5 1,5
  • 28. BINOMI Ā L Ā SADAL ĪĪJUMA BINOMI Ā L Ā SADAL JUMA 7-28 TUVIN Ā JUMS NORM Ā LAJAM TUVIN Ā JUMS NORM Ā LAJAM Normālā sadalījuma (nepārtraukta) lietošana Normālā sadalījuma (nepārtraukta) lietošana binomiālā (diskrēta) sadalījuma vietā liela binomiālā (diskrēta) sadalījuma vietā liela apjoma n izlasēm ir likumsakarīga, jo apjoma n izlasēm ir likumsakarīga, jo palielinoties n, binomiālais sadalījums tiecas uz palielinoties n, binomiālais sadalījums tiecas uz normālo sadalījumu. normālo sadalījumu. Kad lietot normālo tuvinājumu? Kad lietot normālo tuvinājumu? Pietiekami labs tuvinājums ir gadījumā, ja np Pietiekami labs tuvinājums ir gadījumā, ja np un n(1 -- p) abi ir lielāki par 5. un n(1 p) abi ir lielāki par 5.
  • 29. Binomiālais sadalījums n = 33un pp= 0,5. Binomiālais sadalījums n = un = 0,5. 7-29 P(r) 0,5 0,4 0,3 0,25 r 0 1 2
  • 30. Binomiālais sadalījums n = 55un pp= 0,5 Binomiālais sadalījums n = un = 0,5 7-30 P(r) r
  • 31. Binomiālais sadalījums n = 20 and pp= 0,5. Binomiālais sadalījums n = 20 and = 0,5. 7-31 P(r) Atgādina Atgādina normālā normālā sadalījuma sadalījuma līkni līkni r
  • 32. NORMĀLAIS TUVINĀJUMS NORMĀLAIS TUVINĀJUMS 7-32 (turpinājums) (turpinājums)  Atceramies binomiālo eksperimentu:  Atceramies binomiālo eksperimentu: 1- Katrā izmēģinājumā ir tikai divi iznākumi 1- Katrā izmēģinājumā ir tikai divi iznākumi (labvēlīgais vai nelabvēlīgais). (labvēlīgais vai nelabvēlīgais). 2- Binomiālais sadalījums ir atkarīgs no 2- Binomiālais sadalījums ir atkarīgs no izmēģinājumu skaita. izmēģinājumu skaita. 3- Katrs mēģinājums ir neatkarīgs. 3- Katrs mēģinājums ir neatkarīgs. 4- Varbūtība p ir fiksēta (noteikta) un arī 4- Varbūtība p ir fiksēta (noteikta) un arī izmēģinājumu skaits n ir fiksēts. izmēģinājumu skaits n ir fiksēts.
  • 33. NEPĀRTRAUKTĪĪBASKOREKCIJAS NEPĀRTRAUKTBAS KOREKCIJAS 7-33 FAKTORS FAKTORS Lielumu 0,5 atņem vai pieskaita atkarībā no Lielumu 0,5 atņem vai pieskaita atkarībā no uzdevuma, ja binomiālo (diskrēto) sadalījumu uzdevuma, ja binomiālo (diskrēto) sadalījumu aprēķinos tuvināti aizstāj ar normālo aprēķinos tuvināti aizstāj ar normālo (nepārtraukto) sadalījumu. (nepārtraukto) sadalījumu.
  • 34. 7-34 PEZĪMES KOREKCIJAS PEZĪMES KOREKCIJAS FAKTORAM FAKTORAM • X<? atskaita 0,5 no X vērtības. • X>= ? atskaita 0,5 no X vērtības. • X>? pieskaita 0,5 X vērtībai. • X<= ? pieskaita 0,5 X vērtībai. • X= tieši ar skaitli, skat. nākošo slaidu.
  • 35. PIEZĪMES KOREKCIJAS PIEZĪMES KOREKCIJAS 7-35 FAKTORAM (turpinājums) FAKTORAM (turpinājums) Citiem vārdiem Vērtības Korekcija <= X<= -0,5 un +0,5 <X< +0,5 un -0,5 X= -0,5 un +0,5
  • 36. 6. PIEM Ē RS 6. PIEM Ē RS 7-36 Studējot tirgus pieprasījumu konstatēja, ka Studējot tirgus pieprasījumu konstatēja, ka 15% ģimeņu ir mājās videomagnetofoni, lai 15% ģimeņu ir mājās videomagnetofoni, lai varētu ierakstīt TV programmas. Izveidoja varētu ierakstīt TV programmas. Izveidoja izlasi no 200 mājām. (X māju skaits). izlasi no 200 mājām. (X māju skaits). Kāda ir varbūtība, ka šai izlasē no 200 mājām Kāda ir varbūtība, ka šai izlasē no 200 mājām būs ierakstošais videomagnetofons? būs ierakstošais videomagnetofons? µ = np (0,15)(200) = 30. [Arī n(1 --p) = 170]. µ = np (0,15)(200) = 30. [Arī n(1 p) = 170]. Kāda ir dispersija? Kāda ir dispersija? σ 2 2= np(1 --p) = (30)(1- 0,15) = 25,5. σ = np(1 p) = (30)(1- 0,15) = 25,5.
  • 37. 6. PIEM Ē RS (turpin ā jums) 6. PIEM Ē RS (turpin ā jums) 7-37 Kāda ir standartnovirze? Kāda ir standartnovirze? σ = √(25,5) = 5,0498. σ = √(25,5) = 5,0498. Kāda ir varbūtība, ka mazāk kā 40 mājās šajā Kāda ir varbūtība, ka mazāk kā 40 mājās šajā izlasē ir videomagnetofons? izlasē ir videomagnetofons? Jāaprēķina P(X < 40) = P(X ≤ 39). Lietojot Jāaprēķina P(X < 40) = P(X ≤ 39). Lietojot normālo tuvinājumu, P(X ≤ 39,5) ≈ normālo tuvinājumu, P(X ≤ 39,5) ≈ P[z ≤ (39,5 --30)/5,0498] = P(z ≤ 1,8812) P[z ≤ (39,5 30)/5,0498] = P(z ≤ 1,8812) ≈≈ P(z ≤ 1,88) = 0,5 + 0,4699 = 0,9699. P(z ≤ 1,88) = 0,5 + 0,4699 = 0,9699.
  • 38. 6. PIEM Ē RS (turpin ā jums) 6. PIEM Ē RS (turpin ā jums) 7-38 Kāda ir varbūtība, ka vairāk kā 24 mājās šajā Kāda ir varbūtība, ka vairāk kā 24 mājās šajā izlasē ir videomagnetofons? izlasē ir videomagnetofons? P(X > 24) = P(X ≥ 25) ≈ P[z ≥ (24,5 -- P(X > 24) = P(X ≥ 25) ≈ P[z ≥ (24,5 30)/5,0498] = P(z ≥ -1,0892) ≈ P(z ≥ -1,09) = 0,5 30)/5,0498] = P(z ≥ -1,0892) ≈ P(z ≥ -1,09) = 0,5 + 0,3621 + 0,3621 = 0,8621. = 0,8621.
  • 39. 7-39 P(z ≤ 1,88) = P(z ≤ 1,88) = 0,5 + 0,4699 = 0,5 + 0,4699 = 0,9699. 0,9699. 0,5 0,5 0,4699 0,4699 1,88 1,88 z
  • 40. 7-40 P(z ≥ -1,09) = P(z ≥ -1,09) = 0,5 + 0,3621 = 0,5 + 0,3621 = 0,8621. 0,8621. 0,3621 0,5 0,5 0,3621 z -1,09 -1,09
  • 41. 6. PIEMĒRS (turpinājums) 7-41 6. PIEMĒRS (turpinājums) Kāda ir varbūtība, ka tieši 40 mājās šajā izlasē Kāda ir varbūtība, ka tieši 40 mājās šajā izlasē ir videomagnetofons? ir videomagnetofons? P(X = 40) = P(39,5 ≤ X ≤ 40,5) = P(1,8812≤ z P(X = 40) = P(39,5 ≤ X ≤ 40,5) = P(1,8812≤ z ≤ 2,0793) ≈ P(1,88≤ z ≤ 2,08) = 0,4812 – ≤ 2,0793) ≈ P(1,88≤ z ≤ 2,08) = 0,4812 – 0,4699 = 0,0113. 0,4699 = 0,0113.
  • 42. 7-42 P(1,88 ≤ zz P(1,88 ≤ ≤ 2,08) = 0,4812 -- ≤ 2,08) = 0,4812 Beigas Beigas 0,4699 = 0,0113. 0,4699 = 0,0113. 1,88 1,88 2,08 2,08 0,4699 0,4812 z