In this article, we present how to evaluate syndesmosis injury by a case discussion. We also review the current concepts of syndesmosis injury in ankle fracture especially intraoperative evaluation and how to set syndesmotic screw fixation.
In this article, we present how to evaluate syndesmosis injury by a case discussion. We also review the current concepts of syndesmosis injury in ankle fracture especially intraoperative evaluation and how to set syndesmotic screw fixation.
This document discusses hip prosthesis replacements and issues related to them. It includes a link to information on dislocated hip prostheses from an orthopedic radiology site. It also links to a Fortune article about a $1 billion verdict against Johnson & Johnson related to faulty hip implants.
Minimally invasive total hip replacementTunO pulciņš
Minimally invasive total hip replacement (MITHR) uses a smaller incision of 6-10 cm compared to the standard incision. While MITHR results in less soft tissue damage and shorter hospital stays, it also has a longer learning curve for surgeons. Early in the learning curve, complication rates are higher for MITHR. With increased experience, surgeons can perform MITHR with outcomes equivalent to conventional THR. However, the evidence does not clearly support making MITHR the standard procedure over the conventional approach. Patient characteristics and surgeon experience should guide the choice of surgical approach.
Cemented versus uncemented fixation in total hip replacementTunO pulciņš
The document discusses and compares cemented versus uncemented fixation techniques in total hip replacement (THR). Cemented fixation uses acrylic polymer to lock the bone and implant together, while uncemented implants have rough, porous coatings to allow bone ingrowth. Some advantages of cemented fixation are that it is more suitable for obese patients, has a better outcome for displastic hips, and is better for patients with osteoporosis. However, uncemented fixation has a lower revision rate within 10 years, a low risk of femoral loosening once stable fixation occurs, and does not commonly cause osteolysis. Both techniques have benefits depending on the individual patient's needs.
Anterior cruciate ligament reconstruction- allograft versus autograftTunO pulciņš
1. The document compares allograft versus autograft options for anterior cruciate ligament (ACL) reconstruction surgery. Allografts use donor tissue while autografts use the patient's own tissue.
2. There are several factors to consider for each graft including patient characteristics, surgical factors, biological incorporation, and the risk of disease transmission. Younger, high-demand athletes often due better with autografts which incorporate faster and have lower re-tear rates.
3. However, allografts can be preferable for older, lower-demand patients due to benefits like avoiding donor site morbidity and faster return to activities of daily living. Overall graft selection requires weighing these various patient and graft-specific
Presacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fracturesTunO pulciņš
1. The document discusses presacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fractures and various methods to stop the bleeding.
2. Techniques used to stop bleeding include pelvic packing, use of sterile metallic thumbtacks, cauterization, suturing, and ligating bleeding vessels.
3. Damage control resuscitation principles are also described, including permissive hypotension, blood product transfusion in a 1:1:1 ratio, and rewarming.
Damage control surgery is a technique used for seriously injured patients that prioritizes short-term physiological recovery over anatomical reconstruction. It involves abbreviated laparotomy to control bleeding and contamination, followed by intensive care resuscitation to correct hypothermia, coagulopathy, and acidosis, and then definitive surgery within 36-48 hours. The goal is to prevent the "lethal triad" of hypothermia, acidosis, and coagulopathy that can lead to multiple organ failure and death in trauma patients.
3. 3
Rotatoru manžete palīdz
noturēt pareizu pozīciju
augšdelma kaula galviņai
pret lāpstiņas glenoīdu
Svarīgākā loma ir tieši
augšdelma pacelšanas un
rotācijas nodrošināšanā, ko
veic deltveida muskulis kopā
ar manžetes muskuļiem
Funkcijas
4. 4
Stīvums – var izpausties kā grūtības veikt ārējo
rotāciju, iekšējo rotāciju abdukcijā, addukciju aiz
ķermeņa, fleksiju
Sāpes pleca augšdaļā un priekšēji laterāli
Vājums
Grūtības veikt darbības ar paceltu roku virs galvas vai
izstieptu priekšā
Simptomātika
5. 5
Vecums – rotatoru manžetes bojājumi ir raksturīgi
cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma – netraumatisks
bojājums
Daži sportaveidi – tādi, kur vienveidīgas kustības,
piemēram, tenisisti, lokšāvēji – ilgstošs
mikrotraumatisks bojājums
Darbs, kas saistīts ar ilgstošu roku pozīciju paceltā
stāvoklī, piemēram, celtnieki – deģenreatīvs bojājums
Augstas enerģijas traumas
Impingement sindroms
Acromion īpatnības
Riska faktori
6. 6
Paceļot roku, sašaurinās subakromiālā sprauga
Ja ir kāds papildfaktorus, kas vēl pastiprina
sašaurinājumu (piem. akromioklavikulārās locītavas
osteofīti), m. supraspinatus tik saspiests, rodas
iekaisums
Turpinoties iekaisuma procesam, vājinās rotatoru
manžete
Impingement sindroms
7. 7
Iedala pēc
Acromion formas
»II un III tipu asociē
ar rotatoru
manžetes
problēmām
Acromion tipi
11. 11
Neer’s tests – veic 10 ml lidokaīna injekciju
subakromiālajā somiņā
»Ja >50% atvieglojums – daļējs plīsums vai tendinīts
»Ja sāpes zūd, bet vājums paliek – pilns plīsums
»Nav izmaiņu – nepareiza dg vai injekcijas vieta
Jobe tests – m. supraspintus cīpslai
»Plecā 90* abdukcija, 30* fleksija
»Plecam neļauj pacelties
»Tests ir pozitīvs, ja ir sāpes
Fizikālā izmeklēšana
12. 12
«Full/empty can» tests
»Plecs 90* fleksijā, 45* ārējā locītavā, itkā turētu pilnu skārdeni
»Pacientam pietur plecu, lai nebūtu elevācija
»Tests pozitīvs, ja ir sāpes
Patte tests – m. infraspinatus pārbaudei
»Plecs 90* abdukcijā
»Ārsts tur elkoni, ir pretestība, ja veic ārējo rotāciju
»Tests pozitīvs, ja ir sāpes
13. 13
RTG – samērā mazinformatīvs izmeklējums, var
redzēt osteofītus
US – var novērot ehogenitātes izmaiņas, spriest
par pietūkumu, labas iespējas izmeklēt dažādās
pozīcijās, bet metode ir subjektīva
MRI – ļauj precīzi noteikt precīzu cīplu bojājumu,
pakāpes
Radioloģiskā izmeklēšana
14. 14
Miera režīms – izvairīties no aktivitātēm, kur novieto
roku virs galvas
Izvairīšanās no kustībām, kas izraisa sāpes
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Kortikosteroīdu injekcijas – uzmanīgi, jo palielina
cīpslu plīšanas risku
Galvenokārt, tiek lietota gadījumos, kad konstatēts
daļējs cīpslu plīsums, vai, ja kontrindicēta ķiruģiska
ārstēšana
Ārstēšana - konservatīvi
15. 15
Atvērtās pieejas operācija
Mazinvazīvās pieejas operācija
Artroskopija
Galējos gadījumos – iespējama pleca
endoprotezēšana
Lieto pilnu plīsumu gadījumā, jauniem cilvēkiem, ja
vairāku cīpslu bojājums, kā arī gadījumos, ja
konservatīva terapija nesekmīga
Ārstēšana - ķirurģiski
16. 16
Anamnēze
»Paciente B.D., 70 gadi
»Sūdzības par sāpēm kreisajā plecā vairākus mēnešus,
nespēj pacelt roku abdukcijā vairāk par 90 grādiem
Radioloģiskā atradne
»USG – m. supraspinatus nepilns plīsums, kreisās pleca
locītavas bursīts, sinovīts
»MRI – m. supraspinatus pilns plīsums, šķidruma kolekcijas
ap bojāto cīpsli
Gadījuma apraksts
18. 18
Ārstēšana
»Vispārējā anestēzijā veikta kreisā pleca locītavas
artroskopija, konstatēts m. supraspinatus cīpslas pilns
bojājums
»Veic mini artrotomiju, cīpsla tiek fiksēta ar enkura skrūvi
»Pēc operācijas 6 nedēļas pasīvas kustības pleca locītavā,
pēc tam aktīvas kustības fizioterapeita uzraudzībā
Rezultāti
»Pusgada laikā atjaunotas pilnīgas kustības pleca locītavā
»Sāpes nav atjaunojušās jau 3 gadus