Vazopātija jeb vaskulāra purpura.Lokāla vai generalizēta, asinsvadu pārmaiņu izraisīta asiņošana ādā vai zemādā.Vazopātiju var izraisīt gan iedzimti, gan iegūti asinsvadu bojājumi vai sieniņas defekti, kuri nespēj nodrošināt hemostāzes normalu gaitu. Dažreiz par vazopatiju uzskata ari vaskulītus.
Šegrēna sindroms ir hroniska, lēni progresējoša autoimūna slimība, kam raksturīga limfocītu infiltrācija eksokrīnajos dziedzeros un kas rada mutes sausumu (kserostomiju) un acu sausumu (kseroftalmiju).
Vazopātija jeb vaskulāra purpura.Lokāla vai generalizēta, asinsvadu pārmaiņu izraisīta asiņošana ādā vai zemādā.Vazopātiju var izraisīt gan iedzimti, gan iegūti asinsvadu bojājumi vai sieniņas defekti, kuri nespēj nodrošināt hemostāzes normalu gaitu. Dažreiz par vazopatiju uzskata ari vaskulītus.
Šegrēna sindroms ir hroniska, lēni progresējoša autoimūna slimība, kam raksturīga limfocītu infiltrācija eksokrīnajos dziedzeros un kas rada mutes sausumu (kserostomiju) un acu sausumu (kseroftalmiju).
Reino slimība izpaužas kā paroksismāla roku un kāju pirkstu nobālēšana vai cianoze. Nereti tiek skarts arī degungals un ausis. Retās formas – mēles izpausmē.
To izraisa spēcīgs vazospazms lokālajās mazajās artērijās vai arteriolās. Sekundārajā Reino novērojam strukturālas izmaiņas asinsvados.
Alkohola septāla ablācija (ASA) tiek veikta kā alternatīva ķirurģiskai septālai miektomijai pacientiem ar hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju un simptomiem, kuri ir refraktāri uz medikamentozo terapiju.Alkohola septālu ablāciju (ASA) pirmo reizi veica Britu ārsts Ulrihs Sigvarts (Ulrich Sigwart) 1994.gadā...
Smagas un bieži multiplas peptiskas čūlas dažādās netipiskas lokalizācijās (duodenum distālā daļa, jejunum, esophagus). Vāji atbild uz standarta čūlas terapiju. Parasti ir īsa anamnēze, bieži ir asiņošana un perforācija.
1/3 vai vairāk ir diareja.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.Михаил Павлович
Multiplā mieloma raksturojas ar ļaundabīgu plazmas šūnu proliferāciju, kas producē monoklonālus imunoglobulīnus un destruē kaulaudus. Par MM jādomā, ja ir viena vai vairākas no sekojošām pazīmēm:
Sāpes kaulos ar osteolītiskiem perēkļiem
Paaugstināts kopējais plazmas olbaltums un/vai monoklonāla proteīna klātbūtne serumā vai urīnā
Sistēmiskās pazīmes vai simptomi, kas norāda uz malignitāti (neizskaidrojama anēmija)
Hiperkalciēmija
Akūta nieru mazspēja
Savlaicīgi nepievēršot uzmanību, slimība progresē un var novest pie cirozes. Pareiza un savlaicīga diagnozes noteikšana ir var ietekmēt slimības iznākumu. Tukainā distrofija ir vislabvēlīgākais slimības variants, ko raksturo stabila neprogresējoša norise. 20-37% slimnieku NATAS progresē ar izteiktu fibrozes attīstību. 20% šo pacientu 20 gadu laikā attīstās aknu ciroze ar aknu šūnu nepietiekamību. Dažiem pacientiem aknu ciroze mēdz attīstīties ātrāk - desmit gados.
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KPМихаил Павлович
Bariatrija ir medicīnas nozare, kas aptaukošanos slimību ārstē ar ķirurģiskām metodēm.
Ar bariatrijas ķirurģiju ir iespējams - atbrīvoties no liekā svara un panākt II tipa cukura diabēta remisiju. Pateicoties šādai terapijas metodei būs iespējams ieekonomēt milzīgos valsts budžeta izdevumus, kas tiek iztērēti CD un tā komplikāciju ārstēšanai.
Reino slimība izpaužas kā paroksismāla roku un kāju pirkstu nobālēšana vai cianoze. Nereti tiek skarts arī degungals un ausis. Retās formas – mēles izpausmē.
To izraisa spēcīgs vazospazms lokālajās mazajās artērijās vai arteriolās. Sekundārajā Reino novērojam strukturālas izmaiņas asinsvados.
Alkohola septāla ablācija (ASA) tiek veikta kā alternatīva ķirurģiskai septālai miektomijai pacientiem ar hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju un simptomiem, kuri ir refraktāri uz medikamentozo terapiju.Alkohola septālu ablāciju (ASA) pirmo reizi veica Britu ārsts Ulrihs Sigvarts (Ulrich Sigwart) 1994.gadā...
Smagas un bieži multiplas peptiskas čūlas dažādās netipiskas lokalizācijās (duodenum distālā daļa, jejunum, esophagus). Vāji atbild uz standarta čūlas terapiju. Parasti ir īsa anamnēze, bieži ir asiņošana un perforācija.
1/3 vai vairāk ir diareja.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.Михаил Павлович
Multiplā mieloma raksturojas ar ļaundabīgu plazmas šūnu proliferāciju, kas producē monoklonālus imunoglobulīnus un destruē kaulaudus. Par MM jādomā, ja ir viena vai vairākas no sekojošām pazīmēm:
Sāpes kaulos ar osteolītiskiem perēkļiem
Paaugstināts kopējais plazmas olbaltums un/vai monoklonāla proteīna klātbūtne serumā vai urīnā
Sistēmiskās pazīmes vai simptomi, kas norāda uz malignitāti (neizskaidrojama anēmija)
Hiperkalciēmija
Akūta nieru mazspēja
Savlaicīgi nepievēršot uzmanību, slimība progresē un var novest pie cirozes. Pareiza un savlaicīga diagnozes noteikšana ir var ietekmēt slimības iznākumu. Tukainā distrofija ir vislabvēlīgākais slimības variants, ko raksturo stabila neprogresējoša norise. 20-37% slimnieku NATAS progresē ar izteiktu fibrozes attīstību. 20% šo pacientu 20 gadu laikā attīstās aknu ciroze ar aknu šūnu nepietiekamību. Dažiem pacientiem aknu ciroze mēdz attīstīties ātrāk - desmit gados.
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KPМихаил Павлович
Bariatrija ir medicīnas nozare, kas aptaukošanos slimību ārstē ar ķirurģiskām metodēm.
Ar bariatrijas ķirurģiju ir iespējams - atbrīvoties no liekā svara un panākt II tipa cukura diabēta remisiju. Pateicoties šādai terapijas metodei būs iespējams ieekonomēt milzīgos valsts budžeta izdevumus, kas tiek iztērēti CD un tā komplikāciju ārstēšanai.
2. Review
Bench-to-bedside review: Pulmonary–
renal syndromes – an update for the
intensivist
Spyros A Papiris1*, Effrosyni D Manali1, Ioannis
Kalomenidis1, Giorgios E Kapotsis1, Anna Karakatsani1
and Charis Roussos2
Critical Care 2007
3. Mērķis
Nodrošināt pārskatu par pulmo - renālu
sindromu, koncentrējoties uz jaunām
koncepcijām tās patoģenēzē un ārstēšanas
inovācijās.
4. Definīcija
• Pulmo-renālais sindroms (PRP) ir difūza
alveolāra asiņošana un glomerulonefrīts,
kas bieži rodas vienlaicīgi.
• Iemesls-gandrīz vienmēr autoimūnie
traucējumi.
5. • PPatoģenēzatoģenēzes pamates pamatāā ir iesaistīti vairāku
veidu imunoloģiskie bojājumi, kā arī citi
neimunoloģiskie mehānismi, piemēram,
antiglomerulārās bazālās membrānas
(anti-GBM) antivielas, antineitrofīlās
citoplazmas antivielas (ANCA),
imūnkompleksi un trombotiska
mikroangiopātija.
6. Pulmonary–renal syndromes
Clinical entities classified according to the pathogenetic mechanism involved
Pulmonary–renal syndrome associated with anti-GBM antibodies: Goodpasture's syndrome
Pulmonary–renal syndrome in ANCA-positive systemic vasculitis
Wegener's granulomatosis
Microscopic polyangiitis
Churg–Strauss syndrome
Other vasculitis
Pulmonary–renal syndrome in ANCA-negative systemic vasculitis
Henoch–Schönlein purpura
Mixed cryoglobulinaemia
Behçet's disease
IgA nephropathy
ANCA-positive Pulmonary–renal syndrome without systemic vasculitis: idiopathic Pulmonary–renal syndrome
Pauci-immune necrotic glomerulonephritis and pulmonary capillaritis
8. • Ievērojams pacientu skaits ir ar ātru
klīnisku pasliktināšanos un prasa
uzņemšanu intensīvās terapijas nodaļā
(ITN). Tas skaidrojams gan ar slimības
paasināšanos, vai arī ar infekciozām
komplikācijām imūnsupresīvas terapijas
dēļ. Pulmo – renālais sindroms veido
lielāko izaicinājumu ITN, jo rezultāts ir
balstīts uz agrīnu un precīzu diagnostiku
un agresīvu ārstēšanu.
• Tomēr mirstība var sasniegt 25-50%.
9. Pulmo – renāla sindroma patoģenēze
• Pamatā plaušu bojājums vairumā
gadījumu plaušu-nieru sindromu ir mazo
asinsvadu vaskulīts, kas raksturojas ar
destruktīvu iekaisuma procesu, kas ietver
arteriolu, venules un alveolu kapilārus
(nekrotiskās plaušu kapilarītis).
15. Plaušu bojājums
• Vissmagākā izpausmes forma ir difūzadifūza
alveolāra hemorāģijaalveolāra hemorāģija
Tā var manifestēties no vieglas dispnojas un
anēmijas bez asiņu spļaušanas līdz
masīvai hemorāģijai un asiņošanai ar dziļu
hipoksiju, bet sākums gandrīz visos
gadījumos ir akūtsakūts.
16. Difūzas alveolāras hemorāģijas rentgenoloģiskās
pazīmes ir nespecifiskas: redzama perēkļaina vai
difūza alveolāra infiltrācija.
17. Nieru bojājums
Progresējošs glomerulonefrīts:Progresējošs glomerulonefrīts:
• Hematūrija
• Proteīnūrija
• Tūskas
• Arteriālā hipertensija
• Oligūrija
• GFĀ ↓
• Kreatinīns ↑
• Aktīvs urīna sediments: dismorfiskie eritrocīti, ar vai
bez eritrocītu cilindriem, proteīnūrija, bieži
leikocitūrija.
18. Diagnostika
Seroloģiskie testiSeroloģiskie testi
• Antiglomerular basement membrane antibodies (anti-
GBM): Goodpasture syndrome
• Antibodies to double-stranded DNA and reduced serum
complement levels: SLE
• Antineutrophil cytoplasmic antibodies (ANCA) to
proteinase-3 (PR3-ANCA or cytoplasmic ANCA [c-
ANCA]): Wegener’s granulomatosis with polyangiitis
• ACNA to myeloperoxidase (MPO-ANCA, or perinuclear
ANCA [p-ANCA]): Microscopic polyangiitis
19. • Asins un urīna analīze
• Bronhoskopija (bronhoalveolāra lavāža)
• Rtg un CT thoracis
• Nieru un plaušu biopsija
20. Terapija
Imūnsupresanti:
• i/v pulsa veidā Metilprednisolons (500-
1000 mg) 3-5 dienas.
• Tādu devu turpina lietot, kamēr izzūd
slimības aktīvās izpausmes (piem.,
stabilizējas nieru funkcija, uzsūcas plaušu
infiltrāti). Devas pakāpenisku reducēšanu
līdz 1 mg/kg dienā 3-4 mēneši.
21. Citotoksiskie līdzekļi:Citotoksiskie līdzekļi:
• Ciklofosfamīda terapiju parasti sāk ar 2
mg/kg dienā per os. Dzīvībai bīstamās
situācijās (plaušu asiņošana vai ātri
progresējošs glomerulonefrīts) 3-4 dienas
var lietot 3-5 mg/kg, pēc tam devu
samazina līdz parasti lietotai devai.
PlazmoferēzePlazmoferēze
22. • Pulmo – renālais sindroms ir dzīvībai bīstams,
ja to neārstē. Šādiem pacientiem ietver agru un
precīzu diagnostiku, infekcijas prevenciju,
specializētu imūnsupresīvu terapiju ar
plazmoferēzi. Jaunākie imūnmodulējošie aģenti
varētu piešķirt slimībai dzīvības glābšanas
iespējas nākotnē. Nieru transplantācija
pacientiem ar šo sindromu, kam attīstas nieru
slimības pēdējā stadijā joprojām ir vienīgā
alternatīva.