Par ugunsdrošību daudzdzīvokļu māju atjaunošanas procesā Artis Lunts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 2018.gada 24.aprīlis, Rīga

1. Par ugunsdrošību daudzdzīvokļu māju
atjaunošanas procesā
Artis Lunts, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības
pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas
vec. inspektors, tālr.67075946, e-pasts:
artis.lunts@vugd.gov.lv
Rīga 2018

2. Ugunsdrošības noteikumi
• Ugunsdrošības prasības, kas jāievēro, nosaka Ministru kabineta
2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības
noteikumi”.
• Objektu un teritoriju ekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas
veidam, saskaņā ar būvprojektā (paskaidrojuma rakstā un
apliecinājuma kartē) paredzētajiem un būvniecības gaitā
pieņemtajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteikto
ugunsslodzi un ievērojot normatīvo aktu prasības ugunsdrošības
jomā.
• No 2020.gada 1.janvāra dzīvokļos jāuzstāda vismaz viens
autonomais ugunsgrēka detektors
• No 2020.gada 1.janvāra viendzīvokļa objekti jānodrošina ar
ugunsdzēsības aparātu (21A 113B).
2

3. Ugunsdrošība daudzdzīvokļu mājās
3
1. Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi daudzstāvu
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās:
• evakuācijas ceļos (koridoros) un elektrosadales telpā tiek
uzglabāti dažādi priekšmeti un materiāli;
• novietoti baloni ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī
šķidras bīstamas vielas pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz
balkoniem un lodžijām;
• veikts koridoru pārplānojums;
• durvis uz kāpņu telpu ir aizslēgtas;
• iestiklotas atklātās zonas;
• iekšējais ugunsdzēsības ūdensvads nav darba kārtībā;
• ugunsdrošā šķērslī neblīvās vietas nav aizdarītas ar blīvējošiem,
dūmus necaurlaidīgiem materiāliem;
• ugunsaizsardzības sistēmas nav darba kārtībā.

4. Ugunsdrošība daudzdzīvokļu mājās
2. Raksturīgākie ugunsdrošības prasību
pārkāpumi dzīvokļos:
•balkonos aizkrautas lūkas un demontētas
kāpnes;
•nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes;
4

5. 5

6. 6

7. 7

8. Ugunsgrēki dzīvojamās mājās
8
• Pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā ~ 3050 ugunsgrēki notiek dzīvojamās mājās,
no tiem ~ 1500 ugunsgrēki – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.
• Pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā ~ 90 cilvēki gājuši bojā ugunsgrēkos
dzīvojamas mājās, cietuši ~ 250 cilvēki, izglābti ~ 255 cilvēki.

9. Ugunsgrēku iespējamie izcelšanās iemesli
9
• 2017.gadā vislielākais bojā gājušo cilvēku skaits bija neuzmanīgas rīcības ar uguni
izraisītu ugunsgrēku rezultātā - 63,3%, nepareizas vai bojātu apkures ierīču
ekspluatācijas rezultātā izraisītu ugunsgrēku rezultātā gāja bojā 17,7%,
elektroierīču/elektroiekārtu īssavienojuma dēļ vai pārkāpjot elektroierīču
ekspluatācijas noteikumus gāja bojā 10,1% un tīšas dedzināšanas rezultātā gāja
bojā 1,3%.

10. Normatīvie akti daudzīvokļu ēku atjaunošanas
procesā
• Būvniecības likums;
• Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500
„Vispārīgie būvnoteikumi”.
• Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529
„Ēku būvnoteikumi”;
• Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība”;
• Latvijas būvnormatīvs LBN 261-15 „Ēku iekšējā
elektroinstalācija”.
•Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 „ Dzīvojamās ēkas”
•u.c. būvnormatīvi un standarti
10

11. VUGD atzinums par būvobjekta atbilstību
ugunsdrošības prasībām
• VUGD atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām sniedz, ja
nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu, pēc pasūtītāja
rakstiska pieprasījuma 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma
saņemšanas.
• Daudzīvokļu ēku atjaunošanas gadījumā trešās grupas ēku
iedalījums attiecināms uz:
-Ēku, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi;
-Ēku, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs.
• Pārbaudes ietvaros tiek pārbaudīti atsevišķi ugunsdrošības
risinājumi un būvprojekta dokumentācija.
• Vismaz 16% gadījumu VUGD amatpersonas konstatē
ugunsdrošības prasību pārkāpumus un būvobjektu ekspluatācijā
nodot nevar.
11

12. Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi
būvobjektos
12
• Ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženiertīklu šķērsojuma vietu
spraugas nav aizpildītas ar atbilstošiem būvizstrādājumiem.
• Nepareizi tiek izbūvēti ugunsdrošie vārsti sienās un pārsegumos.
• Dūmaizsargātām un ugunsaizsargātām kāpņu telpām
pagrabstāvā vai cokola stāvā nav izbūvēta ugunsdrošības
priekštelpa.
• No katras kāpņu telpas nav ierīkota izeja uz jumtu.
• Nav ierīkots jumta nožogojums.
• Veicot ēkas siltināšanu ar degtspējīgu siltumizolācijas materiālu,
nav ierīkotas ugunsdrošās atdalošās joslas.
• Neatbilstoša koka būvkonstrukciju ugunsizturība un
ugunsreakcija.

13. Problēmas saistībā ar Ugunsdrošības
pasākumu pārskatu (UPP)
1. Nepieciešams Trešās grupas būvēm
2. UPP ir viena no trešās grupas ēkas būvprojekta sastāvdaļām.
3. UPP struktūra nav atbilstoša Ēku būvnoteikumu prasībām.
4. UPP tiek pārrakstītas būvnormatīvu prasības nevis aprakstīti
konkrētie ugunsdrošības risinājumi.
5. UPP ietver prasības gan no LBN 201-10, gan LBN 201-15.
6. UPP nav izstrādāts konkrētajam būvobjektam.
7. Konkrētajā būvobjektā nav paredzētas UPP norādītās
ugunsaizsardzības sistēmas vai citi ugunsdrošības risinājumi.
8. Visos gadījumos izsniegtās ekspertīzes par UPP ir pozitīvas,
kaut gan 20% gadījumu tas neatbilst normatīvo aktu prasībām.
13

14. 14

15. 15

16. 16

17. Ugunsdrošība daudzdzīvokļu māju atjaunošanas
procesā
•Siltumizolācijas materiālu izvēle.
•Daudzdzīvokļu māju atjaunošanā jāizmanto
siltumizolācijas materiāli, kas paredzēti būvprojektā
atbilstoši LBN 201-15 5.tabulai.
•Ugunsdrošo atdalošo joslu veidošana.
•Ja veic jumta nomaiņu, jāierīko zibensaizsardzība.
17

18. 18
Artis Lunts, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības
uzraudzības organizēšanas nodaļas vec. inspektors, tālr.67075846, e-pasts:
artis.lunts@vugd.gov.lv
Rīga 2018