Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Ugunsdrošības noteikumu ievērošana

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 38 Ad

Ugunsdrošības noteikumu ievērošana

Download to read offline

Ugunsdrošības noteikumu ievērošana
Tomass Lausmā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Seminārs "Ēkas dzīve pēc atjaunošanas"
2020.gada 6./7.februāris, Jelgava, Liepāja

Ugunsdrošības noteikumu ievērošana
Tomass Lausmā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Seminārs "Ēkas dzīve pēc atjaunošanas"
2020.gada 6./7.februāris, Jelgava, Liepāja

Advertisement
Advertisement

More Related Content

Slideshows for you (20)

Similar to Ugunsdrošības noteikumu ievērošana (9)

Advertisement

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Recently uploaded (20)

Advertisement

Ugunsdrošības noteikumu ievērošana

  1. 1. Ugunsdrošības noteikumu ievērošana Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors, tālr.67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv 2020
  2. 2. 2 Ugunsgrēku, cietušo un bojā gājušo statistika Gads Ugunsgrēku skaits Cietušo un bojā gājušo skaits ugunsgrēkos 2019 8985 279 76 2018 9134 302 81 2017 8714 381 79 2016 9288 302 95 2015 10 311 304 88 2014 12 175 283 94
  3. 3. 3 Bojā gājušo skaits ugunsgrēkos 2020.gadā uz 6. februāri -16
  4. 4. 4 Ugunsgrēki objektos 2019.gadā Ugunsgrēku objekti Kopā Rīga Dzīvojamās mājas 1930 835 Nedzīvojamās ēkas / būves 989 103 Lauksaimniecības objekti 41 0 Publiskās ēkas 181 83 Ražošanas ēkas 133 30 Transporta līdzekļi, transporta nozare 669 194 Noliktavas 28 17 Būvobjekti 14 6 Kūla 2769 176 Izgāztuves, atkritumi, sausā zāle u.c. 2231 710 Kopā 8985 2154
  5. 5. 5 Iespējamie ugunsgrēku cēloņi 2018.gadā Apkure 5% Bērnu rotaļas ar uguni 1% Citi iemesli 2% Elektroierīces / iekārtas 15% Neuzmanīga apiešanās ar uguni 62% Tīša dedzināšana 15%
  6. 6. 6 Statistika VUGD tīmekļvietnē
  7. 7. Atbildība par ugunsdrošību Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.pants nosaka atbildību par ugunsdrošību objektā (visās ēkās, būvēs un telpās). Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā. Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. 7
  8. 8. Par ugunsdrošību atbildīgo personu pienākumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.pants nosaka par ugunsdrošību objektā atbildīgo personu pienākumus Ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašniekam (valdītājam), pārvaldniekam, nomniekam vai citam lietotājam, kas saskaņā ar līgumu ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu; 2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību; 3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa; 4) veikt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudi, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa; 5) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus. 8
  9. 9. Ugunsdrošības noteikumi Ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi’’ (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi). 9
  10. 10. 10 Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi
  11. 11. 11 Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi
  12. 12. Par tvaika nosūcējiem Ugunsdrošības noteikumu 89.10.apakšpunktā ietverts aizliegums: “daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves”. Telpās, kurās atrodas gāzes iekārtas (piemēram, gāzes plītis dzīvojamo māju virtuvēs), ir paredzēta dabīgā ventilācijas sistēma, lai gāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā neveidotos bīstama gāzes koncentrācija. 12
  13. 13. Par tvaika nosūcējiem Tehniskās prasības sašķidrinātās naftas gāzes (ogļūdeņražu vieglās frakcijas, ko veido propāns un butāns vai to abu kombināciju gāze) iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 243-15 “Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.335). Tehniskās prasības dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 241-15 "Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.336). 13
  14. 14. Par tvaika nosūcējiem Jaunbūvējamās ēkās gāzes iekārtas un aparātus ēdiena gatavošanai atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā atbilstošā telpā ar logu, kura konstrukcija nodrošina telpas vēdināšanu. Telpā, kurā uzstāda gāzes iekārtas, nepieciešams ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu (..) 14
  15. 15. Par tvaika nosūcējiem Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam (un visbiežāk vienīgajam), virtuvē veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā, savukārt izslēgtā stāvoklī tas pilnībā aiztaisa ciet šo ventilācijas kanālu. Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde (nereti pat sākotnēji nesajūtama) gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē līdz vienā brīdī gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša katalizatora (ieslēgta gaismas slēdža vai cita) notiek sprādziens. Šajā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas mājas iedzīvotāji. 15
  16. 16. Par tvaika nosūcējiem Gadījumā, ja dabīgajam ventilācijas kanālam pievienota mehāniskā ventilācijas iekārta (tvaika nosūcējs), ugunsdrošības prasībām neatbilstošu risinājumu novēršanai pastāv sekojošie varianti: 1) noņemt mehānisko ventilācijas iekārtu, atjaunojot ventilāciju, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā; 2) iegādāties tvaika nosūcēju, kura darbības princips ir gaisa recirkulācija un kuru nav nepieciešams pievienot dabiskās ventilācijas kanālam, un kas netraucē nodrošināt pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā; 3) pieaicināt sertificētu būvspeciālistu, lai atrastu alternatīvu risinājumu kas nodrošina pastāvīgu nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā. 16
  17. 17. Par dūmu detektoriem No 2020. gada 1. janvāra visās mājās un dzīvokļos, kā arī publiskajos objektos, kuros paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, ir jāuzstāda dūmu detektori. Autonomais dūmu detektors ir ierīce, kas reaģē uz dūmiem un tā darbību nodrošina baterija. Ja mājai vai dzīvoklim ir vairāki stāvi, tad dūmu detektors nepieciešams katrā stāvā, jo Ugunsdrošības noteikumu 120.punkts nosaka, ka: “Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības”. 17
  18. 18. Par dūmu detektoriem Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu, ir Igaunija. Igaunijā obligātā prasība par dūmu detektoriem stājās spēkā 2009. gadā, bet Lietuvā no 2018. gada 1. maija. Statistika liecina, ka, piemēram, Igaunijā ugunsgrēkos bojāgājušo cilvēku skaits no 2009. gada ilgtermiņā ir krietni samazinājies un šāda pati aina domājams ir sagaidāma arī Lietuvā. 18
  19. 19. 19
  20. 20. Par dūmu detektoriem No 2008. gada 1. marta Latvijā jaunizbūvēto, rekonstruēto un renovēto dzīvojamo ēku dzīvokļus obligāti jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem. Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā iebūvētajām papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni no 2 līdz 10 eiro. 20
  21. 21. Par dūmu detektoriem Uz dūmu detektora korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. 21
  22. 22. Par ugunsdzēsības aparātiem Ugunsdrošības noteikumu 256. punkts kopsakarā ar 517. punktu nosaka, ka no 2020. gada 1. janvāra viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B. 22
  23. 23. Par ugunsdzēsības aparātiem 23 Skaitlis nozīmē, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts ugunsgrēka klasi: A – kad deg cieti, organiskas izcelsmes materiāli, B – kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti).
  24. 24. Par ugunsdzēsības aparātiem Uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam būs jāveic tā vizuālā apskate (vai aparāts nav bojāts un ir atbilstošs spiediena rādījums), bet tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš nav noteikts, tad reizi piecos gados. 24
  25. 25. 25
  26. 26. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Prasība par elektroinstalācijas pārbaudi nav jauna prasība. Ugunsdrošības noteikumos ir mainīts pārbaudes veikšanas biežums (no reizi 6 gados uz reizi 10 gados). Kopš 2017.gada 1.septembra stājās spēkā prasība vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru. 26
  27. 27. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Prasības mērķis - veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, jo šīs pārbaudes laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti, piemēram: ! vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst); ! vai tas ir pareizi izbūvēts (nerada bīstamu pārejas pretestību). 27
  28. 28. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Kontaktu atbilstības kritērijus un elektroietaišu termiskā stāvokļa novērtēšanai ir jāpielieto: Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"" prasības; Latvijas Elektrotehniskajā komisijā apstiprinātais Latvijas energostandarts LEK 038 “Elektroietaišu termogrāfisko pārbaužu normas un apjomi”. Minētais energostandarts ir pieejams tīmekļvietnē: http://www.latvenergo.lv/files/text/energostandarti/LEK_038.pdf. 28
  29. 29. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Elektroinstalācijas pārbaudi un elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru var veikt: persona, kura atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumu Nr.1041 “Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības” prasībām ir saņēmusi attiecīgu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgai elektrodrošības grupai, ko apliecina atbilstoši minēto noteikumu 3.pielikumam tai izsniegta apliecība; persona, kura attiecīgi apmācīta un sertificēta Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijā vai Latvijas Elektriķu brālībā. Abām institūcijām ir dots deleģējums ar Ministru kabineta rīkojumu veikt šo sertifikāciju. 29
  30. 30. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem ir jānoformē pārbaudes akts, kura veidlapa ir noteikta Ugunsdrošības noteikumu 7.pielikumā. Minētajam pārbaudes aktam ir jāpievieno: darba veicēja darba veikšanas tiesību apliecinošs dokuments; mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopija; elektroinstalācijas shēma. 30
  31. 31. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina visos objektos, tai skaitā, arī dzīvojamās mājas koplietošanas daļās, gan arī dzīvokļos. Elektroinstalācijas pārbaudi nodrošina: dzīvojamās mājas koplietošanas daļās - daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona jeb pārvaldnieks; dzīvokļos – dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā, tādējādi dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs pats var izvēlēties uzņēmumu vai personu, kas veic elektroinstalācijas pārbaudi dzīvoklī. 31
  32. 32. Par dūmvadiem Visas cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi ir jātīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), savukārt ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadus jātīra papildus vēl vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Gāzes apkures ierīces jātīra vienu reizi gadā, bet, ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude. Dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi jāveic ne retāk, ka reizi 5 gados 32
  33. 33. Par ventilācijas kanāliem Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem dabiskās ventilācijas kanāls jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana jāveic reizi 5 gados. 33
  34. 34. Ugunsdrošības noteikumu prasības daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Daudzdzīvokļu objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu (Ugunsdrošības noteikumu 15.punkts). Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi koplietošanas telpām un teritorijai. Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj Ugunsdrošības noteikumu 180.1.5., 180.2., 180.4. un 180.7. apakšpunktā minēto informāciju (Ugunsdrošības noteikumu 177.punkts). 34
  35. 35. Ugunsdrošības noteikumu prasības daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus (Ugunsdrošības noteikumu 186.punkts). 35
  36. 36. Administratīvā atbildība Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. ! Ja gadījumā pārkāpums tiek konstatēts, tad par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu paredzēts naudas sods: fiziskajām personām no 30 līdz 280 euro, juridiskajām personām no 280 līdz 1400 euro, nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants. 36
  37. 37. Informatīvie materiāli 37
  38. 38. 38 2020 Tomass Lausmā, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors, tālr.67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv

×