Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos normatīvajos aktos 

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad

Check these out next

1 of 49 Ad

Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos normatīvajos aktos 

Download to read offline

Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību
regulējošajos normatīvajos aktos 

Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks, tālr.: 67075931,
e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv

2020.gada 14.decembris

Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību
regulējošajos normatīvajos aktos 

Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks, tālr.: 67075931,
e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv

2020.gada 14.decembris

Advertisement
Advertisement

More Related Content

Slideshows for you (16)

Similar to Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos normatīvajos aktos  (16)

Advertisement

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Recently uploaded (20)

Advertisement

Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos normatīvajos aktos 

  1. 1. Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos normatīvajos aktos Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks, tālr.: 67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv 2020
  2. 2. 2 Ugunsgrēku, cietušo un bojā gājušo statistika Gads Ugunsgrēku skaits Cietušo un bojā gājušo skaits ugunsgrēkos 2019 8985 279 76 2018 9134 302 81 2017 8714 381 79 2016 9288 302 95 2015 10 311 304 88 2014 12 175 283 94
  3. 3. 3 Bojā gājušo skaits ugunsgrēkos 2020.gadā uz 5. decembri -76
  4. 4. 4 Ugunsgrēki objektos 2019.gadā Ugunsgrēku objekti Kopā Rīga Dzīvojamās mājas 1930 835 Nedzīvojamās ēkas / būves 989 103 Lauksaimniecības objekti 41 0 Publiskās ēkas 181 83 Ražošanas ēkas 133 30 Transporta līdzekļi, transporta nozare 669 194 Noliktavas 28 17 Būvobjekti 14 6 Kūla 2769 176 Izgāztuves, atkritumi, sausā zāle u.c. 2231 710 Kopā 8985 2154
  5. 5. 5 Iespējamie ugunsgrēku cēloņi 2019.gadā Apkure 5% Bērnu rotaļas ar uguni 1% Citi iemesli 2% Elektroierīces / iekārtas 15% Neuzmanīga apiešanās ar uguni 62% Tīša dedzināšana 15%
  6. 6. 6 Statistika VUGD tīmekļvietnē
  7. 7. Atbildība par ugunsdrošību Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.pants nosaka atbildību par ugunsdrošību objektā (visās ēkās, būvēs un telpās). Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā. Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. 7
  8. 8. Par ugunsdrošību atbildīgo personu pienākumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.pants nosaka par ugunsdrošību objektā atbildīgo personu pienākumus Ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašniekam (valdītājam), pārvaldniekam, nomniekam vai citam lietotājam, kas saskaņā ar līgumu ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu; 2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību; 3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa; 4) veikt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudi, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa; 5) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus. 8
  9. 9. Ugunsdrošības noteikumi Ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi’’ (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi). 9
  10. 10. 10 Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi
  11. 11. 11 Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi
  12. 12. Par tvaika nosūcējiem Ugunsdrošības noteikumu 89.10.apakšpunktā ietverts aizliegums: “daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam aizliegts daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietota apkures iekārta un ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta ūdens sildīšanai un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves”. Telpās, kurās atrodas gāzes iekārtas (piemēram, gāzes plītis dzīvojamo māju virtuvēs), ir paredzēta dabīgā ventilācijas sistēma, lai gāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā neveidotos bīstama gāzes koncentrācija. 12
  13. 13. Par tvaika nosūcējiem Tehniskās prasības sašķidrinātās naftas gāzes (ogļūdeņražu vieglās frakcijas, ko veido propāns un butāns vai to abu kombināciju gāze) iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 243-15 “Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.335). Tehniskās prasības dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 241-15 "Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.336). 13
  14. 14. Par tvaika nosūcējiem Jaunbūvējamās ēkās gāzes iekārtas un aparātus ēdiena gatavošanai atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā atbilstošā telpā ar logu, kura konstrukcija nodrošina telpas vēdināšanu. Telpā, kurā uzstāda gāzes iekārtas, nepieciešams ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu (..) 14
  15. 15. Par tvaika nosūcējiem Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam (un visbiežāk vienīgajam), virtuvē veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā, savukārt izslēgtā stāvoklī tas pilnībā aiztaisa ciet šo ventilācijas kanālu. Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde (nereti pat sākotnēji nesajūtama) gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē līdz vienā brīdī gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša katalizatora (ieslēgta gaismas slēdža vai cita) notiek sprādziens. Šajā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas mājas iedzīvotāji. 15
  16. 16. Par tvaika nosūcējiem Gadījumā, ja dabīgajam ventilācijas kanālam pievienota mehāniskā ventilācijas iekārta (tvaika nosūcējs), ugunsdrošības prasībām neatbilstošu risinājumu novēršanai pastāv sekojošie varianti: 1) noņemt mehānisko ventilācijas iekārtu, atjaunojot ventilāciju, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā; 2) iegādāties tvaika nosūcēju, kura darbības princips ir gaisa recirkulācija un kuru nav nepieciešams pievienot dabiskās ventilācijas kanālam, un kas netraucē nodrošināt pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā; 3) pieaicināt sertificētu būvspeciālistu, lai atrastu alternatīvu risinājumu kas nodrošina pastāvīgu nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā. 16
  17. 17. Par dūmu detektoriem No 2020. gada 1. janvāra visās mājās un dzīvokļos, kā arī publiskajos objektos, kuros paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, ir jāuzstāda dūmu detektori. Autonomais dūmu detektors ir ierīce, kas reaģē uz dūmiem un tā darbību nodrošina baterija. Ja mājai vai dzīvoklim ir vairāki stāvi, tad dūmu detektors nepieciešams katrā stāvā, jo Ugunsdrošības noteikumu 120.punkts nosaka, ka: “Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības”. 17
  18. 18. 18
  19. 19. Par dūmu detektoriem No 2008. gada 1. marta Latvijā jaunizbūvēto, rekonstruēto un renovēto dzīvojamo ēku dzīvokļus obligāti jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem. Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā iebūvētajām papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni no 2 līdz 10 eiro. 19
  20. 20. Par dūmu detektoriem Uz dūmu detektora korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. 20
  21. 21. Par ugunsdzēsības aparātiem Ugunsdrošības noteikumu 256. punkts kopsakarā ar 517. punktu nosaka, ka no 2020. gada 1. janvāra viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B. 21
  22. 22. Par ugunsdzēsības aparātiem 22
  23. 23. Par ugunsdzēsības aparātiem 23
  24. 24. 24
  25. 25. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Prasība par elektroinstalācijas pārbaudi nav jauna prasība. Ugunsdrošības noteikumos ir mainīts pārbaudes veikšanas biežums (no reizi 6 gados uz reizi 10 gados). Kopš 2017.gada 1.septembra stājās spēkā prasība vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru. 25
  26. 26. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Prasības mērķis - veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, jo šīs pārbaudes laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti, piemēram: ! vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst); ! vai tas ir pareizi izbūvēts (nerada bīstamu pārejas pretestību). 26
  27. 27. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem ir jānoformē pārbaudes akts, kura veidlapa ir noteikta Ugunsdrošības noteikumu 7.pielikumā. Minētajam pārbaudes aktam ir jāpievieno: darba veicēja darba veikšanas tiesību apliecinošs dokuments; mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopija; elektroinstalācijas shēma. 27
  28. 28. Par elektroinstalācijas pārbaudēm Elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina visos objektos, tai skaitā, arī dzīvojamās mājas koplietošanas daļās, gan arī dzīvokļos. Elektroinstalācijas pārbaudi nodrošina: dzīvojamās mājas koplietošanas daļās - daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona jeb pārvaldnieks; dzīvokļos – dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā, tādējādi dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs pats var izvēlēties uzņēmumu vai personu, kas veic elektroinstalācijas pārbaudi dzīvoklī. 28
  29. 29. Par dūmvadiem Visas cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi ir jātīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), savukārt ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadus jātīra papildus vēl vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Gāzes apkures ierīces jātīra vienu reizi gadā, bet, ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude. Dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaudi jāveic ne retāk, ka reizi 5 gados 29
  30. 30. Par ventilācijas kanāliem Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem Dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic: • ne retāk kā reizi piecos gados – telpās, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta karstā ūdens sildīšanai; • ne retāk kā reizi 10 gados – daudzdzīvokļu objektā un viendzīvokļa objektā, izņemot telpas, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce; • ne retāk kā reizi piecos gados – citos objektos Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana jāveic reizi 5 gados. 30
  31. 31. Ugunsdrošības noteikumu prasības daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus (Ugunsdrošības noteikumu 186.punkts). 31
  32. 32. Administratīvā atbildība Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. ! Ja gadījumā pārkāpums tiek konstatēts, tad par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu paredzēts naudas sods: fiziskajām personām no 30 līdz 280 euro, juridiskajām personām no 280 līdz 1400 euro, nosaka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pants. 32
  33. 33. Informatīvie materiāli 33
  34. 34. • Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” (redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem) un to piemērošana 34
  35. 35. 35 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 2.2. būvobjekts – objekts vai teritorija, kurā notiek būvniecības process; --------------------------------- Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 2.2. būvobjekts – objekts vai teritorija, kurā notiek būvniecības process būvdarbi; 2.1 Publiskā objektā ievēro arī tās šajos noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz saimnieciskās darbības objektu.
  36. 36. 36 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 6. Personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku. 6. Fizisko un juridisko personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos. 61. Atrodoties objektā, fiziskās personas pienākums, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku, ir nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, ja nodarbinātajam noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt).
  37. 37. 37 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 30. Pie katras iebrauktuves teritorijā, kurā ir ugunsdzēsības ūdensņemšanas vieta, izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu. Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 30. Pie katras ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētas iebrauktuves teritorijā, ja tās platība ir lielāka par 6400 m2 vai ja attālums no iebrauktuves līdz teritorijā esošajai ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai pārsniedz 80 m, izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.
  38. 38. 38 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 53. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru (5. pielikums). Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 53. Būvobjektā katrā būves stāvā izvieto ugunsdzēsības aparātus atbilstoši šādiem kritērijiem: 53.1. ja stāva platība ir līdz 800 m2, nodrošina ugunsdzēsības aparātus ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B; 53.2. ja stāva platība pārsniedz 800 m2, katrus nākamos stāva platības 250 m2 nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 21A 113B; 53.3. attālums no jebkuras vietas būvobjektā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m; 53.4. ugunsbīstamo darbu vietas papildus nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu 309. punktam.
  39. 39. 39 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. --------------------------------------- Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 63.1 Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs pārsniedz kurtuves platuma izmērus vismaz par 150 mm no kurtuves sānu malām un vismaz 300 mm tās priekšā. [stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī]
  40. 40. 40 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 72. Par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju: Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 72. Par dūmvada, apkures ierīces vai iekārtas un dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktu var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu veic viendzīvokļa objekta atbildīgā persona. Aktā norāda šādu informāciju:
  41. 41. 41 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 83. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1) krāsu. Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 83. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu krāsu. Šī prasība neattiecas uz metāla dūmvadiem.
  42. 42. 42 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. --------------------------------------------- Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 125.1 Šo noteikumu 125. punkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu un daudzdzīvokļu objekta dzīvokli.
  43. 43. 43 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 190. Ugunsdrošības instruktāžu veic: 190.1. izglītības iestādēs – ne retāk kā divas reizes gadā; 190.2. ārstniecības un aprūpes iestādēs – ne retāk kā četras reizes gadā; 190.3. citos objektos – ne retāk kā reizi gadā. Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 190. Ugunsdrošības instruktāžu veic: 190.1. izglītības, ārstniecības un aprūpes iestādēs - ne retāk kā reizi sešos mēnešos; 190.2. citos objektos - ne retāk kā reizi gadā.
  44. 44. 44 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 221. Signālkrāsojuma gredzenus izvieto ik pēc 4 m atkarībā no cauruļvada posmu garuma, cauruļvada savienojumu vietās un abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām, sienām, pārsegumiem, kurus šķērso cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur marķējums ir nepieciešams. Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz publisku objektu, ja šie cauruļvadi šķērso objektu un uz tā nav noslēgarmatūras vai citu vadības mezglu. Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 221. Signālkrāsojuma gredzenus izvieto ik pēc 4 m atkarībā no cauruļvada posmu garuma, cauruļvada savienojumu vietās un abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām, sienām, pārsegumiem, kurus šķērso cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur marķējums ir nepieciešams. Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz publisku objektu, ja šie cauruļvadi šķērso objektu un uz tā nav noslēgarmatūras vai citu vadības mezglu.
  45. 45. 45 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 235. Publiska objekta telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto stāva evakuācijas plānu, kurā iezīmēta atbilstošā telpa, evakuācijas ceļi un izejas, ugunsdzēsības līdzekļu un ugunsgrēka izziņošanas ierīču atrašanās vietas un sniegta informācija par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā. Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 235. Publiska objekta telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto stāva evakuācijas plānu. Šā punkta prasības neattiecas uz vienstāva publiska objekta telpām, kurām ir tieša evakuācijas izeja uz āru un kurās vienlaikus nakšņo ne vairāk kā 10 cilvēki.
  46. 46. 46 Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 249.3 Serveru telpas, elektrosadalnes un citas tehniskās telpas, kas paredzētas elektroiekārtu vai elektroierīču izvietošanai, var aprīkot ar ogļskābās gāzes (CO2) ugunsdzēsības aparātiem, nodrošinot dzēstspēju 8B uz telpas katru 1 m2.
  47. 47. 47 Pamata redakcija 01.09.2016.-18.09.2020. 268. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā, bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas: Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem 268. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā (izņemot gadījumu, ja ražotājs noteicis veikt ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi ne retāk kā reizi gadā), bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas:
  48. 48. 48 Redakcija ar Ministru kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem
  49. 49. 49 2020 Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks, tālr.: 67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv

×