1. SFL iniciatīvas 2009/2010
un Pārmaiņu Skolu ilgtspēja
Liesma Ose,
SFL Cilvēktiesību un sociālās
integrācijas programmas direktore
Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīvaSorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīva
„Pārmaiņu iespēja skolām”„Pārmaiņu iespēja skolām”

2. • Sorosa fonds – Latvija (SFL) ir neatkarīgs resursu avots
cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas darbināt demokrātiju,
stiprināt tiesiskumu un vairot toleranci Latvijā.
• Ārkārtas palīdzības Fonds – Atvērtās sabiedrības fondu
iespēja palīdzēt krīzes skartajām valstīm Eiropā kopš 2009.
gada;
• SFL tā ir iespēja darboties sociālo tiesību jomā, piesaistot
līdzekļus konkrētām sociālām inovācijām –risinājumu
pilotprojektiem vai arī aizstājot uz laiku valsts vai pašvaldību
iespējamu līdzfinansējumu struktūrfondiem (līdz 2012.g.)
noteiktu problēmu risināšanai.

3. Ārkārtas palīdzības fonda apstiprinātās
SFL iniciatīvas 2009/2010. gadā
• Paēdušai Latvijai! – līdzfinansējums projekta
administrēšanai/69 800 EUR
• Pārmaiņu iespēja skolām/ 1 388 000 EUR
• Atbalsts SOS ciematu asociācijai darbam ar riska
ģimenēm/141 180 EUR
• Mobilās kultūras brigādes (sociālās
uzņēmējdarbības projekts)/140 580 EUR
• Atbalsts 9 krīzes centru projektiem (Māras centrs,
Skalbes, Dardedze u.c.) krīzes intervencei
( individuāliem klientiem un ģimenēm)/139 540 EUR

4. Plāni 2010/211
• Virziens Labklājības atjaunošana – apmācība
un nodarbinātība sociālās iekļaušanas
veicināšanai (kooperatīvu kustības
veicināšanas projekts, Pārmaiņu iespēja
skolām turpinājums, sociālās uzņēmējdarbības
atbalsta struktūras – holdinga un inkubatora
izveide, līdzfinansējums NVA subsidētajam
darbam attiecībā uz īpašām personu grupām).

5. Plāni 2010/2011 ( turp.)
• Virziens Kopienās balstītu veselības aprūpes
un sociālo pakalpojumu attīstība (mobilās
aprūpes vienības- palīdzība laukos dzīvojošiem
sociālās izslēgtības riska grupu klientiem,
nodrošinot viņus ar pamata sociālajiem un
veselības aprūpes pakalpojumiem; atbalsta un
kaitējuma mazināšanas pasākumi HIV/AIDS
riskam pakļautajiem Bauskā, Liepājā, Kuldīgā,
Saldū, Jēkabpilī, Ogrē, Olainē, Daugavpilī)

6. Pārmaiņu iespēja skolām
kā sociāla inovācija
• Inovatīvas aktivitātes un pakalpojumi, kuru
pamatā ir sabiedriskā labuma mērķi un kuras
galvenokārt izstrādā un ievieš organizācijas,
kuru darbības mērķi ir sociāli.
(Mulgan, 2006).
• Sociāls šeit lietots kopīgā - sabiedriskā labuma
kontekstā!

7. Izplatītākās sociālo inovāciju jomas:
* Sociālā uzņēmējdarbība
* Dizains
* Tehnoloģija
* Izglītība un sabiedriskā kārtība
* Pilsētu/lauku attīstība
* Sociālās kustības
* Kopienu attīstība
(Mulgan, 2006)

8. Sociālo inovāciju ieviešanas konteksts Baltijas reģionā
( pēc BASAAR Scenario Project, Scenario Development for the Central Baltic Sea Region, 2009)
Nenoteiktības Virzošie spēki
Nepārtrauktas reformas
sociālekonomiskajā sektorā
Demokrātija nobriešanas
procesā
Vajadzība pēc prasmīgām
zināšanām (know-how) un
inovācijām pieaug!
Vides un dabas resursu stāvoklis
Darbaspēka resursi
Darba devēju intereses
Tehnoloģiju attīstība
Dzīvesveida faktori
Patērētāju uzvedība
Cilvēku izpratne par personisko
un sociālo drošību pieaug, ietverot
prasības izglītības, veselības,
sociālajam sektoram
Sabiedriskā sektora – izglītības,
veselības, sociālo pakalpojumu,
infrastruktūras attīstība
Ekoloģiskā apziņa un darbība
kļūst uzskatāmāka

9. Veiksmīgu sociālo inovāciju attīstības
loģika
• * Tās parasti veido jau esošu elementu ( sektoru,
stratēģiju, pakalpojumu utt.)jaunas kombinācijas vai
hibrīdus;
* To ieviešana prasa organizāciju vai nozaru
savstarpēju sadarbību;
* To ietekmes rezultātā veidojas jaunas sociālās
attiecības starp iepriekš nesaistītiem cilvēkiem vai
grupām, un rada jaunas iespējas dinamiskai
turpmāku inovāciju attīstībai. (Mulgan, 2006).

10. Kas notiek jaunizveidotajos centros?
Labuma
guvēji – vecāki,
vietējā sab.
Vietējie resursi-
bizness, NVO
pašvaldība
skola

11. Inovāciju nozīme
• Sacensībā par labāko un iedzīvotājiem piemērotāko pakalpojumu
parasti uzvar sociālo inovāciju ieviesēji, piesaistot uzņēmējus un
akadēmiskos resursus. Latvijas gadījumā tie ir vietējie un nacionāla
līmeņa uzņēmumi un galvenokārt reģionālo augstskolu un izglītības
NVO pārstāvji.
• Spēja radīt, pielāgot un ieviest jaunas idejas, darba formas,
partnerības vairo reģiona pievilcību gan nacionālā, gan
starptautiskā mērogā!
• Cilvēku sociālās prasmes: sarunāties, uzklausīt (!), vienoties un
veidot partnerības kļūst arvien nozīmīgākas!
• Protams, tam pievienojas mūžizglītības nozīmes pieaugums.

12. Ilgtspējas solījumi no SFL puses
“Projekta norises laikā tā dalībnieku spējas un prasmes
plānots nostiprināt, organizējot darbu vietējās
kopienās, kā arī skolām sadarbojoties reģiona
ietvaros.
Projekta noslēguma fāzē pārveidotās skolas/kopienu
centri būs atvērti vietējās sabiedrības cilvēkiem,
nodrošinot to interesēm atbilstošus pakalpojumus –
tālākizglītību, pārkvalificēšanos citās specialitātēs,
sociālo atbalstu u.c.
To ilgtspēja būs atkarīga no izveidotās sadarbības starp
skolu, pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem.”

13. Resursu situācija 27.10.2010.
• Cilvēkresursi – daļa jau 2011. gada budžetos, daļai
resursu trūkst, vajag 195 021 EUR/137 062 LVL
• Telpu uzturēšana – vairumā gadījumu 2011. gada
budžetos: nodrošināta
• Pamatlīdzekļi – SFL un vietējie, jācer, ka kalpos
pienācīgu laiku, vēl vajag 65 607EUR/ 46 109 LVL
• Transporta izmaksas – daļai nosegtas, vēl vajag 31
561EUR/ 22 181 LVL
• Darba u. c. nepieciešamie materiāli – 36 603 EUR/ 25
725 LVL
• Kopā 328 792 EUR/ 231 077LVL

14. Nepieciešamie resursi sadalījumā pa
plānošanas reģioniem
• Rīgas plānošanas reģions -52 311 EUR/36 764 LVL
• Vidzemes plānošanas reģions – 142 924 EUR/ 100
448 LVL
• Zemgales plānošanas reģions- 47 654 EUR/33 491
LVL
• Kurzemes plānošanas reģions- 18 643 EUR/13 103
LVL
• Latgales plānošanas reģions – 67 260 EUR/ 47 271
LVL

15. Plānosim un ieguldīsim centru
ilgtspējā kopā!

16. Jautājumi pārdomām un
apspriešanai
• 1. Kādi konkrēti resursi nepieciešami jaunizveidoto
centru funkciju īstenošanai un kādi resursu avoti, lai
funkcijas īstenotu, ir apzināti un reālistiski apgūstami?
• 2. Kādās jomās – kādu funkciju, pakalpojumu veikšanai -
resursu nav un nebūs turpmāko 2 gadu laikā?
• 3. Ko minēto funkciju īstenošanai var izdarīt bez
naudas?
• 4. Kas traucē iedzīvotājiem nepieciešamās funkcijas
īstenot?
• 5. Kāda ir pārmaiņu skolas vieta reģiona attīstības
stratēģijā? Kādas funkcijas turpmāk tā varēs veikt,
balstoties uz šogad uzsākto?

17. Ilgtspēja: traucēkļi
• Neieinteresētība/birokrātiskie šķēršļi
• Cilvēku vienaldzība, neticība, kūtrums
• Laika un infrastruktūras, aprīkojuma, finansu trūkums
• Kompetentu cilvēkresursu trūkums
• Neattīstīta uzņēmējdarbība

18. Ilgtspēja – palīdz
• Īstie cilvēki īstajās vietās
• citi finansētāji - fondi,
• ārvalstu labvēļi - ziedotāji;
• telpas un citi resursi uz vietas
• cilvēku aizrautība, kompetence
• pašvaldības atbalsts
• vecāku atbalsts
• kopienas atbalsts

19. Resursi un risinājumi
Biedrība
Pašvaldības funkciju deleģējums līdz
ar finansējumu, piem. Mūžizglītības
iestādes
Biznesa inkubatori

20. Atbildību dalījums
Darbs Darītājs

21. Paldies par kopīgu darbu un
ieguldījumu!
Jūsu SFL