E izdevums dec

478 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
478
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

E izdevums dec

  1. 1. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Vienošanās Nr. 2009/0001/1DP/1.2.1.1.4/08/IPIA/VIAA/001 Eiropas Sociālā fonda projekta„Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” INFORMATĪVAIS E-IZDEVUMS DECEMBRIS, 2011. Šobrīd izskatās, ka 2011. gads varētu izrādīties viens no nozīmīgākajiem šīs valsts pastāvēšanā. Mums radās ārkārtas iespēja ievēlēt jaunu Sa- eimu un iegūt jaunu valdību, un mēs to izman- tojām. Šobrīd šķiet, ka mēs varētu būt novākuši būtiskus ārējos šķēršļus valstisku ideju un nodo- mu īstenošanai. Tagad viss ir atkarīgs no mums pašiem, mūsu spējas rīkoties un sadarboties. Un mums šī nebijusī iespēja ir jāizmanto.Latvijas izglītības sistēmā 2011. glītības, augstākās izglītības un Janvārī strādāsim pie Izglītībasgadā ir aizsākta aizrautīga domu citu Izglītības un zinātnes minis- un zinātnes ministrijas reorga-apmaiņa. Divu mēnešu laikā trijas pakļautībā esošo jomu re- nizācijas, kas nozīmēs izmaiņasesmu ticies, uzklausījis un pār- formām esmu paudis cik skaidri ministrijas struktūrā ar nolūkurunājis izglītības jautājumus ar un daudz vien spēju – televīzijā, padarīt to racionālāku un efektī-skolotājiem, direktoriem, ve- radio, avīzēs, interneta portālos vāk strādājošu.cākiem, skolēniem, rektoriem, un neskaitāmās klātienes tikša-ekspertiem, ierēdņiem, sociāla- nās reizēs. Mans piedāvājums ir Nozīmīgs izaicinājums būs iz-jiem partneriem, zinātniekiem jums zināms. Tālākais atkarīgs glītības lomas veicināšana sa-un citiem mūsu valsts dzīvē ie- no mūsu visu spējas sadarboties, biedrības saliedēšanā. Izglītībassaistītajiem. Ir viens jautājums, konstruktīvi diskutēt un dažreiz un zinātnes ministrija ir gatavakurā šajās sarunās valda pilnīga arī – no spējas atteikties no sava uzņemties būtisku lomu gan lat-vienprātība: būtiskas pārmaiņas mazā privātā labuma valstiski viešu valodas mācīšanā un pres-ir nepieciešamas. Šķiet, neesmu nozīmīga lēmuma vārdā. tiža celšanā, gan arī tāda mācī-saticis nevienu, kurš būtu mierā bu satura izstrādē, kas aicinātuar esošo. Manuprāt, to apzinoties No savas puses jaunajā gadā jaunos cilvēkus uzņemties lielā-un pasakot skaļi, esam spēruši piedāvāšu ekspertu darba gru- ku atbildību par savām izvēlēmpirmo soli pārmaiņu virzienā, pās izstrādātu, detalizētu un ap- un iedrošinātu viņus piedalītiestaču būtiskākais ir tikai priekšā. rēķinos balstītu reformu piedā- valsts dzīvē, sniedzot praktiskus vājumu vispārējā, profesionālajā padomus – kā.Jaunajā gadā mūsu milzīgs izai- un augstākajā izglītībā. To tālāk Aizraujošu un radošu Jaunocinājums ir spēja atrast kopīgu publiski apspriedīsim ar visām gadu novēlot,valodu par izmaiņu virzienu, iesaistītajām pusēm, lai pēcāk Roberts Ķīlisveidu un detaļām. Savu koncep- virzītu apstiprināšanai Ministru Materiāls no Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvātuālu redzējumu vispārējās iz- kabinetā un Saeimā. e-izdevuma decembra numura. 1
  2. 2. Pašreizējos apstākļos projekta nozīme tikai pieaug Šajā Eiropas Sociālā fonda projekta „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” informatīvajā e-izdevumā intervijā Izglītības un zi- nātnes ministrijas valsts sekretāra vietniecei Ingai Štālei jautājām par nozīmīgāko paveikto profesio- nālajā izglītībā 2011.gadā, 2012.gadā plānoto un to, kā šīs izmaiņas ietekmē projekta īstenošanu un nozīmi.Kā vērtējat 2011.gada noti- un laika veltīts, kopīgi ar Latvijas otrā vai trešā profesionālās kva-kumus izglītībā? Vai izvirzītie Pašvaldību savienību diskutējot lifikācijas līmeņa profesionālajaimērķi tika sasniegti? par efektīvākajiem un visas pu- kompetencei, apguvušas ārpus ses apmierinošiem finansēšanas formālās izglītības sistēmas. Val-2011.gadā Izglītības un zinātnes modeļiem profesionālajā izglītī- dībā skatīts informatīvais ziņo-ministrija turpināja īstenot ie- bā, un liels darbs ieguldīts, lai īs- jums par īstenoto reformu pro-priekšējos gados izvirzītos mēr- tenotu Eiropas Savienības struk- fesionālajā izglītībā norisi.ķus, kas saistīti ar visu pakāpju tūrfondu projektus.izglītības sistēmas pilnveidi un Minējāt, ka liels ieguldījumsattīstību. Kuri ir tie būtiskākie dokumen- profesionālajā izglītībā šajāNozīmīgs 2011.gada veikums ir ti, kas pieņemti 2011.gadā, kas gadā nodrošināts ar Eiropasuzsākto pārmaiņu turpināšana liecina, ka profesionālās izglī- Savienības struktūrfondu at-un sabiedrības diskusija par ne- tības sistēmas sakārtošana un balstu.pieciešamajām izmaiņām visā pilnveide ir uzsākta?izglītības sistēmā. Varētu teikt, Jā, ieguldījumi, kas plānoti noka 2011.gads ir pagājis, īpašu 22.februārī apstiprināti MK no- Eiropas Savienības struktūr-uzmanību pievēršot tieši pro- teikumi Nr.148 „Profesionālās iz- fondiem ir lieli, gan no Eiropasfesionālajai izglītībai. Turpinot glītības kompetences centra sta- Sociālā fonda, gan no Eiropasīstenot „Profesionālās izglītī- tusa piešķiršanas un anulēšanas Reģionālās attīstības fonda. In-bas iestāžu tīkla optimizācijas kārtība”. 22.februārī valdībā ap- frastruktūras projektu virzībapamatnostādnes 2010. – 2015. stiprināti MK noteikumi Nr.146 nav sekmējusies kā plānots da-gadam”, reorganizētas 26 pro- „Kārtība, kādā novērtē ārpus for- žādu iemeslu dēļ, taču ieguldī-fesionālās izglītības iestādes, iz- mālās izglītības sistēmas apgūto jumi cilvēkresursu atbalstam unveidojot 9 jaunas profesionālās profesionālo kompetenci”, kas izglītības kvalitātes pilnveidei irizglītības iestādes, pirmajām 6 nosaka kārtību, kādā profesionā- ar labiem rezultātiem. Eiropasizglītības iestādēm piešķirts pro- lo kvalifikāciju iespējams  iegūt Sociālā fonda projekts „Sākotnē-fesionālās izglītības kompeten- personām, kuras profesionālās jās profesionālās izglītības pievil-ces centra statuss. Daudz darba kompetences, kas atbilst pirmā, cības veicināšana” uzrāda patiesi 2
  3. 3. labus rezultātus un vienlaikusir gan sociālā atbalsta instru-ments, gan sniedz savu pievie- „Eiropas Sociālā fonda projekts „Sākotnējās profe-noto vērtību profesionālās izglī- sionālās izglītības pievilcības veicināšana” uzrādatības kvalitātes, pievilcības un patiesi labus rezultātus un vienlaikus ir gan sociālāprestiža celšanā. Eiropas Sociālā atbalsta instruments, gan sniedz savu pievienotofonda apakšaktivitātes „Nozarukvalifikāciju sistēmas izveide un vērtību profesionālās izglītības kvalitātes, pievilcī-profesionālās izglītības pārstruk- bas un prestiža celšanā.”turizācija” ietvaros izveidotas 12Nozaru ekspertu padomes. Eiro-pas Sociālā fonda projekta „Pro- Nozaru ekspertu padomēm – fonda ieguldījumu maksimālufesionālo mācību priekšmetu pabeigt nozaru izpēti, noteikt atdevi un ilgtspēju, paredzot at-pedagogu un prakses vadītāju pamatprofesijas un uzsākt profe- balstāmo izglītības iestāžu mo-teorētisko zināšanu un praktisko sionālās izglītības satura reformu, dernizācijas pilnīgu pabeigšanu,kompetenču paaugstināšana” kā arī” Profesionālās izglītības lai tās būtu pilnībā sakārtotas atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām. Ņemot vērā, ka pro- „Ņemot vērā, ka profesionālās izglītības pievilcības fesionālās izglītības pievilcības sekmēšana ar infrastruktrūras projektu īstenošanu sekmēšana ar infrastruktrūras nesokas tik ātri, tieši sociālā atbalsta – projekta „Sā- projektu īstenošanu nesokas tik kotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicinā- ātri, tieši sociālā atbalsta – pro- šana” – nozīme tikai pieaug.” jekta „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināša- na” – nozīme tikai pieaug.ietvaros uzsākta sadarbība ar iestāžu tīkla optimizācijas pa- Vai 2012.gada budžets pro-Vācijas Federatīvās Republikas matnostādņu 2010.-2015.gadam” fesionālajai izglītībai nenesīsvēstniecību Latvijā. Profesionā- īstenošanu, aktualizējot pamat- nepatīkamus pārsteigumus?lās izglītības kompetences cen- nostādnēs noteiktus mērķus untru direktori devās stažēties uz uzdevumus. Svarīgi, ka valsts budžeta finan-Vācijas profesionālās izglītības sējuma samazinājuma apstākļoscentriem, skolām un uzņēmu- Lielu satraukumu radījis pazi- Izglītības un zinātnes ministrijasmiem, savukārt apmēram 180 ņojums par Eiropas Reģionā- nozarēm finansējums 2012.ga-profesionālās izglītības skolotā- lās attīstības fonda finansēto dam ir nodrošināts iepriekšējājiem trīs gadu laikā būs iespēja infrastruktūras projektu aptu- gada līmenī, kas ļaus turpināt armācīties tālākizglītības kursos rēšanu. izglītības kvalitāti, pieejamībuVācijā. un efektīvu līdzekļu izmantoša- Izvērtējot esošo situāciju, Eiro- nu saistītu jautājumu risināšanu.Kādi uzdevumi izglītības noza- pas Reģionālās attīstības fonda 2012.gadā profesionālās izglītī-rē izvirzīti 2012.gadā? aktivitātē „Mācību aprīkojuma bas mācību iestādēm paredzēti modernizācija un infrastruktūras 41  865  395 lati, tajā skaitā pro-Galvenais izaicinājums nākamajā uzlabošana profesionālās izglī- fesionālās izglītības programmugadā būs izstrādāt kvalitatīvus, tības programmu īstenošanai” īstenošanai 41  606  011 latu, kasizsvērtus, detalizētus un argu- 2012.gadā notiks apstiprināto ir par 723  180 latiem vairāk kāmentētus reformu piedāvājumus projektu pārskatīšana, izvērtējot iepriekšējā gadā. Arī uzturēša-gan profesionālajā, gan arī citās plānoto ieguldījumu efektivitāti, nas izdevumiem plānotais finan-izglītības pakāpēs. Tos plānots attīstības iespējas un ilgtspējas sējums, salīdzinot ar 2011.gadu,visām iesaistītajām pusēm pie- nodrošināšanu atbilstoši ak- pieaudzis par 0,8 % un sastādadāvāt apspriešanai un plašām tuālākajai situācijai un notieko- 41  414  571 latu, savukārt subsī-diskusijām, kā rezultātā vienoties šajām reformām profesionālajā dijām, dotācijam un sociālajiempar rīcības virzieniem un risinā- izglītībā. Pieejamo resursu kon- pabalstiem (tajā skaitā valsts bu-jumiem. Profesionālajā izglītībā centrēšanas mērķis ir nodroši- džeta stipendijām) 2012.gadā pa-jāturpina uzsākto sadarbību ar nāt Eiropas Reģionālās attīstības redzēti 6 093 050 latu. 3
  4. 4. Reģionālie koordinatori – gan palīgi, gan padomdevēji Liela loma Eiropas Sociālā fonda projekta “Sākotnējās profesionālās izglītības pie- vilcības veicināšana” īstenošanā ir sešiem reģionālajiem koordinatoriem – Gitai Prībergai un Sintijai Butlerei Rīgā, Dainim Moruzam Vidzemē, Agrim Strazdiņam Kurzemē, Jolantai Tauterei Zemgalē un Tamārai Frolovai Latgalē. Šajā projekta informātīvā e-izdevuma numurā iepazīsimies ar reģionālo koordinatoru darba ik- dienu un viedokļiem par projekta īstenošanu un rezultātiem.Pastāstiet par projekta reģio- D.Moruzs: piešķiršanu, ik dienu reģionālaisnālā koordinatora lomu un uz- Reģionālais koordinators vispir- koordinators sniedz konsultāci-devumiem? mām kārtām ir tas cilvēks, pie jas gan telefoniski, gan ar elek- kura attiecīgā reģiona skolu ko- troniskā pasta starpniecību.A.Strazdiņš: ordinatori vēršas, lai lūgtu pa-Reģionālie koordinatori ir gan domu vai palīdzību neskaidro G.Prīberga:palīgi skolām, gan padomde- jautājumu risināšanai. Uzsākot šī Reģionālais koordinators sniedzvēji, gan ikmēneša dokumentu projekta īstenošanu, katrai izglī- atbalstu profesionālās izglītībasrevidenti, gan skolu kontrolieri tības iestādei bija sava noteikta iestādēm datu ievadīšanā pro-projekta ietvaros, gan saikne kārtība, lai sasniegtu galveno jekta informācijas sistēmā, kāstarp skolu un projekta vadību. mērķi – izglītot jaunieti izvēlē- arī regulāri apkopo iesniegtosSkolu koordinatori ar pieredzi tajā profesijā. Sākotnēji bija sa- dokumentus. Tiek veikta ASUSbez problēmām tiek galā ar mērā sarežģīti izmainīt „veco” sistēmā protokolu un rīkojumuuzdevumiem, bet, ja nomainās kārtību un izveidot jaunu visām sagatavēs ievadīto datu pār-skolas koordinators vai notiek skolām pieņemamu vienādu kār- baude un to atbilstība mērķsti-skolu apvienošana, tad reģionā- tību. Reģionālie koordinatori bija pendijas piešķiršanas nolikumulo koordinatoru darbs dubulto- tie, kas palīdzēja šo sistēmu vei- nosacījumiem. Reģionālie koor-jas un, es domāju, mēs kļūstam dot un pilnveidot. Reģionālo ko- dinatori nodrošina konsultācijupar neatsveramiem palīgiem ordinatoru galvenais uzdevums sniegšanu un informē izglītībasprojekta vadības grupai. pamanīt un novērst izglītības iestāžu darbiniekus par aktuali- iestāžu pieļautās kļūdas jau pašā tātēm projekta ietvaros.T.Frolova: sākumā.Latgales reģionā bija 21 skola, Kā organizējat sadarbību arpēc reorganizācijas tās ir 12 S. Butlere: projekta vadības grupu, kā arskolas, no kurām 2 – Daugavpils Reģionālā koordinatora loma un sadarbības partneriem – pro-Valsts tehnikums un Austrum- uzdevumi ir palīdzēt skolu pro- fesionālās izglītības iestādēm?latgales profesionālā skola – ir jektā iesaistītajiem darbiniekiemļoti lielas, kurās mācās vairāk atrisināt dažādus jautājumus par J.Tautere:kā 1500 audzēkņu. Mans uz- mērķstipendiju piešķiršanas kār- Lielākā daļa jautājumu tiek at-devums ir nodrošināt projekta tību, dokumentācijas noformē- risināti ar e-pasta palīdzību, jauzraudzību, pareizu dokumen- šanu un saglabāšanu. Reizi pus- dotais termiņš tuvojas izsīku-tācijas vešanu un vadīt skolas gadā reģionālais koordinators mam, sazināmies pa telefonukoordinatoru un grāmatvežu veic skolu dokumentācijas pār- vai klātienē. Projekta vadībasdarbu. baudi saistībā ar mērķstipendiju organizētie semināri dod skaid- 4
  5. 5. rību par projekta gaitu, norāda, un darbiniekiem. Šajos semi- gan atviegloja skolu koordina-kā novērst radušās nepilnības nāros projekta vadības grupa toru darbu, gan sakārtoja pašuvai veikt nepieciešamos uzla- informē par aktualitātēm vai profesionālās izglītības iestāžubojumus veiksmīgai projekta izmaiņām projekta ietvaros, kā darbu, nepieļaujot audzēkņu at-norisei. arī tiek sniegtas atbildes uz in- rašanos divās izglītības iestādēs teresējošajiem jautājumiem. vienlaicīgi un citas nepilnības.D.Moruzs:Ikdienā galvenais sazināšanās T.Frolova:veids ar projekta vadības grupu Ņemot vērā plašo ģeogrāfis-un profesionālās izglītības iestā- ko stāvokli, skolu ērtībai rei-dēm notiek, izmantojot e- pastu zi mēnesī braucu uz skolām,vai tālruni. Taču cieša sadarbība lai saņemtu dokumentusveidojas ar projekta vadības gru- un veiktu pārbaudi un, lai Rīgas reģionālā koordinatore Gita Prīberga: „Bez ASUS sistēmas būtu gandrīz neiespējami tik īsā laikā sakārtot dokumentāciju par tiem audzēk- ņiem, kuri mainīja mācību iestādes.”pas atbildīgajiem darbiniekiem skolām katru mēnesi neva-un izglītības iestāžu koordina- jadzētu braukt uz Daugavpili.toriem regulārās tikšanās reizēs Saistībā ar projekta obligātās G.Prīberga:koordinatoru semināros, izglītī- dokumentācijas izpildi kopumā Projekta „Sākotnējās profesio-bas iestāžu apmeklējumos, do- Latgalē, pēc piecu ballu sistē- nālās izglītības pievilcības vei-kumentu iesniegšanas laikā gan mas vērtējot, varu likt četri ar cināšana” informācijas sistēmareģiona centros, gan Rīgā. Šādās lielu plusu. Ir mazas nianses, kas (ASUS) ir vienots mērķstipen-tikšanās reizēs bieži vien tiek at- ir darba organizācijas momenti, diju piešķiršanas administrēša-risinātas daudzas problēmas un bet kopumā viss ir atbilstoši ne- nas bloks izglītības informācijaspārņemta pozitīva pieredze no pieciešamajam. vidē Skolas.lv, kas nodrošinacitām izglītības iestādēm. stipendiju aprēķinu no uzrādī- Projekts tiek īstenots jau gan- to un ievadīto datu kopuma,A.Strazdiņš: drīz 3 gadus, kādas pārmaiņas tādejādi samazinot iespēju iz-Sadarbības formas starp reģio- projekta īstenošanā notikušas glītības iestāžu darbiniekiemnālo koordinatoru un skolu vai šajā laikā? kļūdīties. Šī sistēma arī atviegloprojekta vadības grupu jau iz- stipendiju sarakstu veidošanustrādātas iepriekš: tie ir semināri, A.Strazdiņš: (pateicoties bāzes informāci-saziņa elektroniskajā vidē vai pa Manuprāt, šajā laikā ir bijušas jai par audzēkņiem), protokolutālruni un, protams, tikšanās klā- izmaiņas saistībā ar projekta apstrādi un rīkojumu izveidi,tienē skolās vai Izglītības un zi- dokumentāciju: forma, dau- kā arī iespēju koriģēt audzēkņunātnes ministrijā. Diezgan daudz dzums, apjoms un saturs. Arī stipendiju apmēru atbilstoši sis-ir atkarīgs no skolas koordinato- personālijas ir pamainījušās, tēmā esošajai informācijai parra atbildības sajūtas, jo ļoti bieži bet priecē tas, ka nav mainījies vērtējumiem un kavējumiem.ir gadījumi, ka aizmirstas kaut ko projekta vadības grupas vadī- Jāpiebilst, ka ASUS sistēma irizdarīt, ka aizmirstas paskatīties tājs. Ļoti ceru, ka kopīgi varēsim ļoti labs instruments, kas būtiskie-pastu, ka nepieciešami trīs un sadarboties līdz pat projekta palīdzēja sakārtot datus arī parčetri atgādinājumi par vienu pa- beigām. tām izglītības iestādēm, kas, sā-veicamo uzdevumu. kot ar 2011.gada septembri, tika D.Moruzs: reorganizētas. Bez šī instrumen-G.Prīberga: Projekta īstenošanas laikā ir ta būtu gandrīz neiespējami tikRegulāri tiek organizēti konsul- daudz kas mainījies. Kā vienu no īsā laikā sakārtot dokumentā-tatīvi informatīvie semināri iz- būtiskākajām pārmaiņām uzska- ciju par tiem audzēkņiem, kuriglītības iestāžu koordinatoriem tu ASUS sistēmas ieviešanu, kas mainīja mācību iestādes. 5
  6. 6. S. Butlere: un pasniedzējiem, viņi atzīst, ka cām audzēkņu aptaujas saistībāUzskatu, ka ieviestā ASUS sistē- audzēkņiem ir stimuls pēc ie- ar mērķstipendiju. Apmēramma atvieglo skolu projekta darbi- spējas labāk mācīties un regu- 60 – 70 % audzēkņu minēja, kanieku darbu, jo sistēma pati aprē- lāri apmeklēt skolu, lai saņemtu iespēja saņemt mērķstipendijuķina stipendiju lielumu un līdz ar mērķstipendiju. bija arguments profesionālāsto skolām ir mazāka iespēja kļū- izglītības izvēlei. Toreiz tas bijadīties stipendiju aprēķināšanā. T.Frolova: atsevišķu profesiju audzēkņiem, Projekta īstenošana deva lielu pašlaik šo „Eiropas dāvanu” sa-J.Tautere: pozitīvu ieguldījumu un pozi- ņem visu profesiju audzēkņi.Pozitīvi vērtēju pēdējās pārmai- tīvus rezultātus. Audzēkņu at- Protams, arī pašlaik šī naudiņaņas – mērķstipendiju apmēra tieksme ir daudz nopietnāka un motivē audzēkņus nekavēt unpalielinājuma diferencēšanu tā rezultātā zināšanu līmenis un būt sekmīgam. Ar bažām skatosatkarībā no sekmju vidējā vēr- sasniegumi paaugstinās. Projek- uz 2013. gada 31. augustu, uztējuma, tas motivēs audzēkņus tam ir vēl kāds pozitīvs iegul- dienu, kad beidzas šis projekts.būt uzcītīgākiem, uzlabot savus dījums – audzēkņi ir motivēti Kas būs pēc tam? Ja nebūs Ei-mācību sasniegumus augstāku ne tikai labāk mācīties, bet arī ropas Savienības finansiālais at-vērtējumu iegūšanai. piedalīties skolas sabiedriskās balsts, tad rodas jautājumi: ar ko dzīves aktivitātēs. It īpaši lauku profesionālā izglītība atšķirsiesT.Frolova: skolās ar mērķstipendiju tiek ri- no vispārējās vidējās izglītībasDivu mācību gadu laikā strādā- sinātas sociālās problēmas, jo un ar ko piesaistīsim pamatsko-jot vispirms vēlētos pateikt lielu teicamu sekmju gadījumā iespē- lu beidzējus profesionālai izglī-paldies projekta vadības grupai jams saņemt pat 50 latu mēnesī, tībai?un īpaši Gunāram Krustam un kas ir liels atbalsts visai ģimenei. Projekta īstenošanas procesuDzintrai Dombrovskai, jo tieši no vērtēju kā ļoti labu. Pa šiem ga-viņiem gan reģionālie koordina- G.Prīberga: diem ir izstrādātā ļoti laba pār-tori, gan arī projekta koordina- Domāju, ka projekts ir ļoti nozī- raudzības programma un ļotitori skolās saņem ātru atbildi un mīgs profesionālās izglītības at- labi strādā projekta struktūraskaidrojumu uz jebkuru radušos tīstībā, jo šī projekta ietvaros au- – ar to es domāju: skolas koor-jautājumu vai situāciju. Vienlai- dzēkņi skolās tiek motivēti labāk dinators – reģiona koordinatorskus gribu uzsvērt, ka ieguvēji ir mācīties, kā arī neattaisnotie ka- – projekta vadības grupa.ne tikai audzēkņi, bet arī peda- vējumi ir būtiski samazinājušies.gogi. Projekts dod iespēju labāk Mācīšanās tiek novērtēta unorganizēt pedagogu darbu, pār- audzēkņi ir kļuvuši centīgākiskatāmāk skatīties mācību sas- un apzinīgāki. Zemgales reģionālā koordinatore Jolanta Tautere: „Mērķstipendija audzēkņiem ir būtisks finansiāls atbalsts, kā arī iespēja iemācīties to, kas noderēs, uzsākot darba gaitas: jo uzcītīgāk strādāsi – jo augstāk tiksi novērtēts.”niegumu dinamiku, vairāk uzma- Būtisks ir arī stipendijas sociālaisnības tiek pievērsts vērtēšanas aspekts. Mērķstipendija daudzos J.Tautere:procesam. gadījumos ir vienīgais ienākums Projekts norisinās veiksmīgi, pa- audzēknim, kas kalpo kā ikmēne- lielinās to jauniešu skaits, kasKā vērtējat projekta īstenoša- ša iztikšanas līdzeklis, un vienīgā izvēlas iegūt profesionālo vidē-nu un projekta nozīmi profe- palīdzība, lai audzēknis vispār jo izglītību. Mērķstipendija au-sionālās izglītības attīstībā? spētu iegūt izglītību. dzēkņiem ir būtisks finansiāls at- balsts, kā arī iespēja iemācītiesS. Butlere: A.Strazdiņš: to, kas noderēs, uzsākot darbaTikai pozitīvi! Runājot ar skolu Iepriekš, kad strādāju par skolas gaitas: jo uzcītīgāk strādāsi – jokoordinatoriem, direktoriem direktoru, mēs savā skolā vei- augstāk tiksi novērtēts. 6
  7. 7. D.Moruzs: 12 pamatdokumenti un papildus bā – jāpabeidz skolu optimizācijaProjekta „Sākotnējās profesio- dokumenti ir vajadzīgi un nepie- un visi jautājumi, kas ar to saistīti.nālās izglītības pievilcības veici- ciešami, varbūt ir iespējas apjo-nāšana” īstenošanas laikā pro- mu samazināt. G.Prīberga:fesionālās izglītības prestižs ir No jaunā gada būs stipendiju pa- Apsekojot klātienē skolas, ir re-jūtami paaugstinājies, par to lie- lielinājums, kas audzēkņiem būs dzams, cik projektam ir pozitīvacina arvien pieaugušais audzēk- vēl lielāka motivācija. Šīs pārmai- loma katras mācību iestādes unņu skaits, kas izvēlas turpināt ņas gan tiek uztvertas dažādi, jo katra mērķstipnedijas saņēmējaizglītības ieguvi profesionālās iz- daži audzēkņi un vecāki uzskata, dzīvē. To atzīst gan pedagogi, ganglītības iestādēs. ka ir tādi bērni, kuri nevar mācī- paši audzēkņi. Tāpēc nenovērtē- ties labi, kas nozīmē mazāku sti- jama būtu Eiropas Sociālā fondaVai projekta īstenošanas no- pendijas palielinājumu. Taču, cik projekta „Sākotnējās profesionā-sacījumos būtu nepieciešamas cilvēku tik viedokļu, bet domāju, lās izglītības pievilcības veicinā-kādas izmaiņas? ka pēc diviem, trim mēnešiem šana” turpināšana arī nākotnē. visi sapratīs, ka vienmēr ir iespē-D.Moruzs: jams mācīties labāk. J.Tautere:Domāju, ka pieļaujamais neattais- Manuprāt, projekts īstenošanasnoti kavēto stundu skaits nedēļā A.Strazdiņš: mehānisms ir skaidrs un ļoti labi(pašlaik 2 stundas) ir ļoti liels. Re- Projekta īstenošanas nosacīju- pārzināts, lai gan ir teiciens – vien-zultātā veidojas regulārie kavētāji, mus nevajadzētu mainīt, jo lielā- mēr var būt vēl labāk. Veiksmi dar-īpaši piektdienās vai pirmdienās. ka projekta daļa (ar to es domāju bā visiem projektā iesaistītajiem! projekta realizācijas termiņu) irT.Frolova: aiz muguras un, beidzot jebkuru T.Frolova:Būtu vērtīgi, lai projekts turpi- projektu, darba ir ļoti daudz. Vēl Gribētu visiem teikt lielu paldiesnātos. Taču, vērtējot pašlaik, ie- viens arguments, kāpēc nevaja- par sadarbību un atsaucību unspējams, ka vajadzētu izvērtēt dzētu izmaiņas saistīts ar citiem vēlu pacietību un panākumusdokumentācijas apjomu, vai visi procesiem profesionālajā izglītī- darbā! 7
  8. 8. Eiropas Sociālā fonda projekts „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” skaitļos Audzēkņu skaits, kuri saņēmuši stipendiju novembrī 8512 Audzēkņu skaits 3637 2672 2107 1882 Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme Zemgale Kopumā visā Latvijā stipendiju novembrī saņēmuši 18 810 audzēkņu Audzēkņu skaits, kuri saņēmuši stipendiju 09.–11.2011. vismaz vienā mēnesī 11312 Audzēkņu skaits 4740 3431 2879 2375 Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme ZemgaleVismaz vienā mēnesī no 2011.gada septembra līdz novembrim stipendiju visā Latvijā saņēmuši 24 737 audzēkņu 8
  9. 9. Audzēkņu skaits, kuri saņēmuši stipendiju 09.–11.2011. visos mēnešos 6647 Audzēkņu skaits 3016 1957 1647 1423 Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme ZemgaleVisos 2011./2012.mācību gada pirmajos 3 mēnešos stipendiju kopumā saņēmuši 14 690 audzēkņu Audzēkņu skaits, kuri saņem stipendiju maksimālajā apmērā 09.–11.2012. visus 3 mēnešus 25 22 20 Audzēkņu skaits 15 10 5 3 2 2 2 0 Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme Zemgale 2011.gada septembrī, oktobrī un novembrī maksimālo stipendijas apmēru sānēmuši kopumā 31 audzēknis 9
  10. 10. Reģionālie koordinatori, sadarbības partneri, pedagogi un audzēkņi!Vēlos visiem pateikt lielu paldies par uzcītību, rūpību un cenšanos dot savu personisko ieguldījumuprojekta sekmīgā īstenošanā un mērķu sasniegšanā! 2012.gadā projekta īstenošana turpinās un ceru, ka ar katra individuālajiem sasniegumiem un visu kopīgā darbā sasniegsim vēl lielāku pievienoto vērtību, nekā līdz šim! Eiorpas Sociālā fonda projekta „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” vadības grupas vārdā, projekta vadītājs Gunārs Krusts Eiropas Sociālā fonda projekta “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” informatīvais e-izdevums Decembris, 2011. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Projekta vadības grupa Kontaktinformācija: Vaļņu iela 2, Rīga, LV - 1050 Tālrunis: 67047711, 67047881 E-pasts: gunars.krusts@izm.gov.lv Mājaslapa: www.izm.gov.lv/ESF/prof-izgl-pievilciba.html Vienošanās Nr. 2009/0001/1DP/1.2.1.1.4/08/IPIA/VIAA/001 10

×