SlideShare a Scribd company logo
1 of 26
Cohesion
policy
Eiropas Komisijas prioritātes
reģionālās attīstības politikas
griezumā
Inna Šteinbuka
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Cohesion
policy
Plāns:
• Reģionālā politika: darbu vietu radīšanai un
ekonomikas izaugsmes veicināšanai
• Kāpēc jāinvestē Eiropas reģionos?
• Jaunā plānošanas perioda galvenie akcenti
• ES fondu ieguldījums Latvijas attīstībā
3
Eiropas Savienībā joprojām saglabājas attīstības
plaisas starp valstīm un reģioniem …
IKP/iedzīvotāji
4
Eiropas Savienībā joprojām saglabājas attīstības
plaisas starp valstīm un reģioniem …
Bezdarba līmenis
5
Kāpēc nepieciešama reģionālās attīstības politika?
Līderi Atpalicēji Atšķirība
IKP uz vienu
iedzīvotāju
(% no ES-28 vidējā)
Luksemburga
266%
Bulgārija
47%
5.7 reizes *
Nodarbinātības
līmenis
(%, vecuma grupa 20-
64)
Zviedrija
79.8%
Grieķija
53.2%
1.5 reizes
* ASV atšķirība starp dažādiem štatiem ir tikai 2,5 reizes un Japānā – 2 reizes
Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt atšķirības starp ES valstīm un
reģioniem, lai panāktu līdzsvarotāku ekonomisko, sociālo un
teritoriālo attīstību
6
ES reģionālās attīstības politikas īsa vēsture
• Romas līgums (1957): nepieciešamība ‘stiprināt Eiropas valstu
ekonomiku vienotību un nodrošināt to harmonisku attīstību, samazinot
attīstības plaisas starp dažādiem reģioniem un nabadzīgāko
reģionu atpalicību’
• Lisabonas līgums (2010): ‘Lai sekmētu harmonisku kopējo attīstību,
Eiropas Savienība apņemas stiprināt tas ekonomisko, sociālo un
teritoriālo kohēziju. Īpaši ES izvirza mērķi samazināt atšķirības starp
dažādu reģionu attīstības līmeņiem un nabadzīgāko reģionu
atpalicību’
7
Kas ir reģions?
• EUROSTAT ir izstrādājis teritoriālo vienību klasifikatoru (NUTS)
• Reģionālās attīstības politika ņem vērā NUTS 2 reģionus, kuros
dzīvo 800,000 līdz 3,000,000 miljoni iedzīvotāju
• ES šobrīd ir 274 reģioni
• Latvija ES skatījumā ir viens NUTS 2 reģions
8
Kohēzijas politika 2014-2020: 1/3 no ES budžeta
Reformas 2014-2020 plānošanas
periodā mērķētas uz pieejamā ES
budžeta līdzekļu efektīvu un
mērķtiecīgu ieguldīšanu
Reformas 2014-2020 plānošanas
periodā mērķētas uz pieejamā ES
budžeta līdzekļu efektīvu un
mērķtiecīgu ieguldīšanu
€1,082 miljardi
KOPĒJAIS ES 2014-2020 BUDŽETS
CITAS ES POLITIKAS
LAUKSAIMNIECĪBA
PĒTNIECĪBA
ĀRPOLITIKA
Etc.
€730.2 miljardi
67.5% 32.5%
€351.8 miljardi
KOHĒZIJAS POLITIKA
IZAUGSME
9
Reģionālās attīstības politika ir EK prioritāšu ieviešanas
instruments
• Izaugsme, nodarbinātība un investīcijas
• Vienotais digitālais tirgus
• Eiropas enerģētikas savienība
• Stiprāka un dziļāka monetārā un ekonomiskā savienība
• Ciešāks vienotais tirgus ar pastiprinātu industriālo bāzi
• Brīvās tirdzniecības nolīgumi
• Jauna migrācijas politika
• Etc.
10
€ 351.8 MILJARDI
KOHĒZIJAS
POLITIKAS
FINANSĒJUMS
PUBLISKAIS UN
PRIVĀTAIS
LīDZFINANSĒJUMS
REĢIONĀLĀS
POLITIKAS IETEKME
€ 500+ MILJARDI
ES fondi investīcijām izaugsmē un darba vietu radīšanā
CAUR 3
FONDIEM
EIROPAS
REĢIONĀLĀS
ATTĪSTĪBAS
FONDS
EIROPAS
SOCIĀLAIS
FONDS
KOHĒZIJAS
FONDS
REĢIONĀLĀS POLITIKAS FINANSĒJUMS
11
Investīcijas VISOS reģionos
PIELĀGOTS REĢIONU
VISI ES REĢIONI IEGŪST
INVESTĪCIJU LĪMENIS
ATTĪSTĪBAS LĪMENIM
€€ 182 miljardi182 miljardi
Mazāk attīstītiem reģioniemMazāk attīstītiem reģioniem
IKP < 75% no ES-28 vidējā rādītāja
27% no ES
iedzīvotājiem
Pārejas reģioniemPārejas reģioniem
IKP 75-90% no ES-28 vidējā rādītāja
12% no ES
iedzīvotājiem
€€35 miljardi35 miljardi
Varāk attīstītiem reģioniemVarāk attīstītiem reģioniem
IKP> 90% no ES-28 vidējā rādītāja
61% no
iedzīvotājiem
€€54 miljardi54 miljardi
12
Kohēzijas politikas finansējums 2014.-2020.gadam
(€ 351.8 miljardi)
€ 182.2
€ 35.4
€ 54.3
€ 10.2
€ 0.4
€ 3.2
€ 63.3
€ 1.6
€ 1.2
Mazāk attīstītie reģioni
Pārejas reģioni
Vairāk attīstītie reģioni
Eiropas teritoriālā sadarbība
Inovatīvi pilsētvides pasākumi
Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva
Kohēzijas fonds
Īpaši pasākumi aizjūras teritorijām
13
Kopējais investīciju apjoms uz dalībvalsti (2014-2020)
4,4 miljardi
14
Sadarbības metodes starp EK un dalībvalstīm:
plānošana, partnerība and kopēja atbildība
Kopējais
stratēģiskais
ietvars
Partnerības
līgumi
Darbības
programmas
Programmu
vadība
Projektu izvēle
Uzraudzība un
ikgadēja
ziņošana
Cohesion
policy
Jaunās reģionālās politikas
galvenie akcenti
16
Visi pieci Eiropas Strukturālie un investīciju fondi
(ESIF) darbojas kopā
• Vienādi noteikumi visiem fondiem:
• Maksājumu vienkāršošana
• Elektroniska pārvaldība (eKohēzija)
• Vienotas kvalifikācijas prasības pretendentiem
• Plašāka finanšu instrumentu izmantošana
• Sociālo partneru, pašvaldību, uzņēmēju iesaiste
EIROPAS
LAUKU
ATTĪSTĪBAS
FONDS
KOHĒZIJAS
FONDS
EIROPAS
SOCIĀLAIS
FONDS
EIROPAS
REĢIONĀLĀS
ATTĪSTĪBAS
FONDS
EIROPAS ZIVJU
SAIMNIECĪBAS
FONDS
PARTNERĪBAS LĪGUMS
17
Pētniecība un inovacijas Cīņa ar klimata pārmaiņām
Informāciju un komunikāciju
tehnoloģijas
MVU konkurētspēja
Zemu CO2 izmešu
ekonomika
Vide un resursu efektīva
izmantošana
Ilgtspējīga transporta
sistēma
Labāka valsts pārvalde
Labāka izglītība un
apmacības
Sociālā iekļaušana
Nodarbinātība un
mobilitāte
11 tematiskās prioritātes
5
6
7
1
2
3
4
8
9
10
11
18
“Veiksmes rezerve”
6% no ieguldījumiem tiks sadalīti 2019.gadā tām
programmām un prioritātēm, kuras būs sasniegušas 85% no
plānotajiem rezultātiem
Orientācija uz rezultātiem
Rāditāji
Ziņošana
Uzraudzība
Novērtēšana
19
Lielāka loma sadarbības partneriem ES fondu plānošanā un
ieviešanā
Uzvedības kodekss labākai parnerībai
• Vienoti standarti, lai uzlabotu konsultāciju procesu,
piedalīšanos un dialogu ar sadarbības partneriem plānošanas,
ieviešanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos visos no ES
fondiem finansētajos projektos
• Partneri: valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmēju organizācijas,
arodbiedrības, NVO un citas institūcijas
20
Priekšnosacījumi efektīvām ES fondu investīcijām
Tematiskie ex ante nosacījumi
• Nepiecieciešama ieguldījumu stratēģija
• Regulējošie un institucionālie nosacījumi
• Administratīvā veiktspēja
Vispārīgie ex ante nosacījumi
• Diskriminācijas aizliegums
• Dzimumu vienlīdzības politika
21
Priekšnosacījumu piemēri
INVESTĪCIJAS
Nacionālā
transporta
stratēģija
Uzņēmējdarbības
vides reformas
Ietekmes uz vidi
novērtējums
Labi
funkcionējoša
iepirkumu
sistēma
Viedās
specializācijas
stratēģija
22
Pilsētvides attīstība: 2014.-2020. gada prioritāte
Vismaz 5% no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF)
jāinvestē nacionālas nozīmes attīsības centros:
• Jāizstrādā integrētas attīstības centru stratēģijas;
• Atbalstāmos projektus izvēlas paši attīstības centri, saskaņā ar
stratēģiju;
• Jāņem vērā saikne starp pilsētām un laukiem;
• Jāizmanto uz vietējo sabiedrību balstīti attīstības principi:
jāiesaista un jākonsultējas ar vietējo iedzīvotāju un
uzņēmēju organizācijām
23
ES reģionālās attīstības politikas reforma īsumā
• Sasaiste ar Eiropa 2020 stratēģiju un EK prioritātēm
• Saskaņoti visi pieci ES Strukturālie un investīciju fondi
• Resursu koncentrēšana uz galvenajiem izaugsmes sektoriem
• Skaidru mērķu izvirzīšana un rezultātu mērīšana
• Atbilstošu priekšnosacījumu izpilde pirms investīciju veikšanas
• Nozīmīgāka partneru (tajā skaitā – uzņēmēju) loma
• Integrēta pieeja teritoriālajai attīstībai
Cohesion
policy
Eiropas fondu investīcijas Latvijā
25
Latvijas ieguvumi no ES reģionālās attīstības politikas
• Kopš 2004.gada no dažādiem ES fondiem ekonomikā investēti
vairāk nekā 10 miljardi eiro
• Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju audzis no 46% lidz 64% no ES
vidējā rādītāja
• ES fondu pienesums bijis vidēji 0,9% no IKP pieauguma
• Radītas vairāk nekā 10,000 jaunas darba vietas
• Rekonstruēti vai no jauna uzbūvēti vairāk nekā 1200 km ceļu
• Latvija spējusi investēt tuvu 100% no piešķirtās investīciju
aploksnes
Cohesion
policy
Paldies par Jūsu uzmanību!

More Related Content

What's hot

PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...
PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...
PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...Pārresoru kordinācijas centrs (PKC)
 
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāPrezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
 
Fiskālas politikas prioritātes Latvijā
Fiskālas politikas prioritātes LatvijāFiskālas politikas prioritātes Latvijā
Fiskālas politikas prioritātes LatvijāFinanšu ministrija
 
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiTautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
 
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaEiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiEiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
 
Valsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība
Valsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībaValsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība
Valsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībaLatvijas Banka
 
Ko globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportam
Ko globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportamKo globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportam
Ko globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportamLatvijas Banka
 
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonāEkonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonāLatvijas Banka
 
Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"
Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"
Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"Latvijas Banka
 
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecību
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuEiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecību
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
 
Darba tirgus aktualitātes
Darba tirgus aktualitātesDarba tirgus aktualitātes
Darba tirgus aktualitātesLatvijas Banka
 
Kā apsteigt Igauniju 5 gados?
Kā apsteigt Igauniju 5 gados?Kā apsteigt Igauniju 5 gados?
Kā apsteigt Igauniju 5 gados?Latvijas Banka
 
Monetārā politika eiro zonā
Monetārā politika eiro zonāMonetārā politika eiro zonā
Monetārā politika eiro zonāLatvijas Banka
 
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas tautsaimniecības attīstības tendences
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
 
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
 
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
 
Budžeta bilance un nodokļi
Budžeta bilance un nodokļiBudžeta bilance un nodokļi
Budžeta bilance un nodokļiLatvijas Banka
 

What's hot (20)

PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...
PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...
PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasni...
 
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāPrezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā
 
Fiskālas politikas prioritātes Latvijā
Fiskālas politikas prioritātes LatvijāFiskālas politikas prioritātes Latvijā
Fiskālas politikas prioritātes Latvijā
 
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiTautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi
 
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
 
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaEiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
 
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiEiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
 
Valsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība
Valsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībaValsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība
Valsts politika tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība
 
Ko globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportam
Ko globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportamKo globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportam
Ko globālās attīstības tendences nozīmē Latvijas eksportam
 
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonāEkonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
 
Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"
Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"
Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"
 
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecību
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuEiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecību
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecību
 
Darba tirgus aktualitātes
Darba tirgus aktualitātesDarba tirgus aktualitātes
Darba tirgus aktualitātes
 
Kā apsteigt Igauniju 5 gados?
Kā apsteigt Igauniju 5 gados?Kā apsteigt Igauniju 5 gados?
Kā apsteigt Igauniju 5 gados?
 
Monetārā politika eiro zonā
Monetārā politika eiro zonāMonetārā politika eiro zonā
Monetārā politika eiro zonā
 
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
 
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas tautsaimniecības attīstības tendences
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences
 
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma
 
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?
 
Budžeta bilance un nodokļi
Budžeta bilance un nodokļiBudžeta bilance un nodokļi
Budžeta bilance un nodokļi
 

Similar to Inna Šteinbuka

Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"
Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"
Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"Latvijas Banka
 
ES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijaiES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijaiEkonomikas ministrija
 
ES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijaiES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijaiEkonomikas ministrija
 
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]Planotaji 2011 02 [compatibility mode]
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]Valdis Kudins
 
EEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvaros
EEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvarosEEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvaros
EEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvarosEkonomikas ministrija
 
Varam raivis bremsmits
Varam raivis bremsmitsVaram raivis bremsmits
Varam raivis bremsmitsEgils Doroško
 
Varam ilze goba
Varam ilze gobaVaram ilze goba
Varam ilze gobaegilspl
 
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaPrezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Precizets regionala politika 2 decembrim (2)
Precizets regionala politika 2 decembrim (2)Precizets regionala politika 2 decembrim (2)
Precizets regionala politika 2 decembrim (2)egilspl
 
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam Finanšu ministrija
 
Viedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstība
Viedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstībaViedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstība
Viedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstībaEkonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”Ekonomikas ministrija
 

Similar to Inna Šteinbuka (20)

Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"
Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"
Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"
 
Eiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējas
Eiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējasEiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējas
Eiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējas
 
Latvijas ieguvumi no ES budžeta
Latvijas ieguvumi no ES budžetaLatvijas ieguvumi no ES budžeta
Latvijas ieguvumi no ES budžeta
 
ES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijaiES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijai
 
ES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijaiES atbalsts pētniecībai un inovācijai
ES atbalsts pētniecībai un inovācijai
 
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadamLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
 
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]Planotaji 2011 02 [compatibility mode]
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]
 
EEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvaros
EEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvarosEEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvaros
EEN Latvija atbalsts programmas Horizonts 2020 ietvaros
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā Horizonts  2020 Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā Horizonts  2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
 
Varam raivis bremsmits
Varam raivis bremsmitsVaram raivis bremsmits
Varam raivis bremsmits
 
Varam ilze goba
Varam ilze gobaVaram ilze goba
Varam ilze goba
 
NAP2020 īstenošanas gaita
NAP2020 īstenošanas gaitaNAP2020 īstenošanas gaita
NAP2020 īstenošanas gaita
 
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaPrezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
 
Precizets regionala politika 2 decembrim (2)
Precizets regionala politika 2 decembrim (2)Precizets regionala politika 2 decembrim (2)
Precizets regionala politika 2 decembrim (2)
 
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
 
Viedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstība
Viedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstībaViedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstība
Viedas investīcijas = konkurētspējīgi uzņēmumi. Ilgtspējīga attīstība
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”Mazo un vidējo uzņēmumu  iespējas programmā „Horizonts  2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Interreg Europe CLUSTERS3 ziņojums
Interreg Europe CLUSTERS3 ziņojumsInterreg Europe CLUSTERS3 ziņojums
Interreg Europe CLUSTERS3 ziņojums
 

More from Ilze Linkuma

More from Ilze Linkuma (8)

Vjačeslavs Dombrovskis
Vjačeslavs DombrovskisVjačeslavs Dombrovskis
Vjačeslavs Dombrovskis
 
Vitālijs Gavrilovs
Vitālijs GavrilovsVitālijs Gavrilovs
Vitālijs Gavrilovs
 
Raivis Bremšmits
Raivis BremšmitsRaivis Bremšmits
Raivis Bremšmits
 
Kristaps Soms
Kristaps SomsKristaps Soms
Kristaps Soms
 
Karīna Miķelsone
Karīna MiķelsoneKarīna Miķelsone
Karīna Miķelsone
 
Jānis Endziņš
Jānis EndziņšJānis Endziņš
Jānis Endziņš
 
Andra Feldmane
Andra FeldmaneAndra Feldmane
Andra Feldmane
 
Aivars Volfs
Aivars VolfsAivars Volfs
Aivars Volfs
 

Inna Šteinbuka

  • 1. Cohesion policy Eiropas Komisijas prioritātes reģionālās attīstības politikas griezumā Inna Šteinbuka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
  • 2. Cohesion policy Plāns: • Reģionālā politika: darbu vietu radīšanai un ekonomikas izaugsmes veicināšanai • Kāpēc jāinvestē Eiropas reģionos? • Jaunā plānošanas perioda galvenie akcenti • ES fondu ieguldījums Latvijas attīstībā
  • 3. 3 Eiropas Savienībā joprojām saglabājas attīstības plaisas starp valstīm un reģioniem … IKP/iedzīvotāji
  • 4. 4 Eiropas Savienībā joprojām saglabājas attīstības plaisas starp valstīm un reģioniem … Bezdarba līmenis
  • 5. 5 Kāpēc nepieciešama reģionālās attīstības politika? Līderi Atpalicēji Atšķirība IKP uz vienu iedzīvotāju (% no ES-28 vidējā) Luksemburga 266% Bulgārija 47% 5.7 reizes * Nodarbinātības līmenis (%, vecuma grupa 20- 64) Zviedrija 79.8% Grieķija 53.2% 1.5 reizes * ASV atšķirība starp dažādiem štatiem ir tikai 2,5 reizes un Japānā – 2 reizes Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt atšķirības starp ES valstīm un reģioniem, lai panāktu līdzsvarotāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību
  • 6. 6 ES reģionālās attīstības politikas īsa vēsture • Romas līgums (1957): nepieciešamība ‘stiprināt Eiropas valstu ekonomiku vienotību un nodrošināt to harmonisku attīstību, samazinot attīstības plaisas starp dažādiem reģioniem un nabadzīgāko reģionu atpalicību’ • Lisabonas līgums (2010): ‘Lai sekmētu harmonisku kopējo attīstību, Eiropas Savienība apņemas stiprināt tas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Īpaši ES izvirza mērķi samazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un nabadzīgāko reģionu atpalicību’
  • 7. 7 Kas ir reģions? • EUROSTAT ir izstrādājis teritoriālo vienību klasifikatoru (NUTS) • Reģionālās attīstības politika ņem vērā NUTS 2 reģionus, kuros dzīvo 800,000 līdz 3,000,000 miljoni iedzīvotāju • ES šobrīd ir 274 reģioni • Latvija ES skatījumā ir viens NUTS 2 reģions
  • 8. 8 Kohēzijas politika 2014-2020: 1/3 no ES budžeta Reformas 2014-2020 plānošanas periodā mērķētas uz pieejamā ES budžeta līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu ieguldīšanu Reformas 2014-2020 plānošanas periodā mērķētas uz pieejamā ES budžeta līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu ieguldīšanu €1,082 miljardi KOPĒJAIS ES 2014-2020 BUDŽETS CITAS ES POLITIKAS LAUKSAIMNIECĪBA PĒTNIECĪBA ĀRPOLITIKA Etc. €730.2 miljardi 67.5% 32.5% €351.8 miljardi KOHĒZIJAS POLITIKA IZAUGSME
  • 9. 9 Reģionālās attīstības politika ir EK prioritāšu ieviešanas instruments • Izaugsme, nodarbinātība un investīcijas • Vienotais digitālais tirgus • Eiropas enerģētikas savienība • Stiprāka un dziļāka monetārā un ekonomiskā savienība • Ciešāks vienotais tirgus ar pastiprinātu industriālo bāzi • Brīvās tirdzniecības nolīgumi • Jauna migrācijas politika • Etc.
  • 10. 10 € 351.8 MILJARDI KOHĒZIJAS POLITIKAS FINANSĒJUMS PUBLISKAIS UN PRIVĀTAIS LīDZFINANSĒJUMS REĢIONĀLĀS POLITIKAS IETEKME € 500+ MILJARDI ES fondi investīcijām izaugsmē un darba vietu radīšanā CAUR 3 FONDIEM EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS KOHĒZIJAS FONDS REĢIONĀLĀS POLITIKAS FINANSĒJUMS
  • 11. 11 Investīcijas VISOS reģionos PIELĀGOTS REĢIONU VISI ES REĢIONI IEGŪST INVESTĪCIJU LĪMENIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIM €€ 182 miljardi182 miljardi Mazāk attīstītiem reģioniemMazāk attīstītiem reģioniem IKP < 75% no ES-28 vidējā rādītāja 27% no ES iedzīvotājiem Pārejas reģioniemPārejas reģioniem IKP 75-90% no ES-28 vidējā rādītāja 12% no ES iedzīvotājiem €€35 miljardi35 miljardi Varāk attīstītiem reģioniemVarāk attīstītiem reģioniem IKP> 90% no ES-28 vidējā rādītāja 61% no iedzīvotājiem €€54 miljardi54 miljardi
  • 12. 12 Kohēzijas politikas finansējums 2014.-2020.gadam (€ 351.8 miljardi) € 182.2 € 35.4 € 54.3 € 10.2 € 0.4 € 3.2 € 63.3 € 1.6 € 1.2 Mazāk attīstītie reģioni Pārejas reģioni Vairāk attīstītie reģioni Eiropas teritoriālā sadarbība Inovatīvi pilsētvides pasākumi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva Kohēzijas fonds Īpaši pasākumi aizjūras teritorijām
  • 13. 13 Kopējais investīciju apjoms uz dalībvalsti (2014-2020) 4,4 miljardi
  • 14. 14 Sadarbības metodes starp EK un dalībvalstīm: plānošana, partnerība and kopēja atbildība Kopējais stratēģiskais ietvars Partnerības līgumi Darbības programmas Programmu vadība Projektu izvēle Uzraudzība un ikgadēja ziņošana
  • 16. 16 Visi pieci Eiropas Strukturālie un investīciju fondi (ESIF) darbojas kopā • Vienādi noteikumi visiem fondiem: • Maksājumu vienkāršošana • Elektroniska pārvaldība (eKohēzija) • Vienotas kvalifikācijas prasības pretendentiem • Plašāka finanšu instrumentu izmantošana • Sociālo partneru, pašvaldību, uzņēmēju iesaiste EIROPAS LAUKU ATTĪSTĪBAS FONDS KOHĒZIJAS FONDS EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS EIROPAS ZIVJU SAIMNIECĪBAS FONDS PARTNERĪBAS LĪGUMS
  • 17. 17 Pētniecība un inovacijas Cīņa ar klimata pārmaiņām Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas MVU konkurētspēja Zemu CO2 izmešu ekonomika Vide un resursu efektīva izmantošana Ilgtspējīga transporta sistēma Labāka valsts pārvalde Labāka izglītība un apmacības Sociālā iekļaušana Nodarbinātība un mobilitāte 11 tematiskās prioritātes 5 6 7 1 2 3 4 8 9 10 11
  • 18. 18 “Veiksmes rezerve” 6% no ieguldījumiem tiks sadalīti 2019.gadā tām programmām un prioritātēm, kuras būs sasniegušas 85% no plānotajiem rezultātiem Orientācija uz rezultātiem Rāditāji Ziņošana Uzraudzība Novērtēšana
  • 19. 19 Lielāka loma sadarbības partneriem ES fondu plānošanā un ieviešanā Uzvedības kodekss labākai parnerībai • Vienoti standarti, lai uzlabotu konsultāciju procesu, piedalīšanos un dialogu ar sadarbības partneriem plānošanas, ieviešanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos visos no ES fondiem finansētajos projektos • Partneri: valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmēju organizācijas, arodbiedrības, NVO un citas institūcijas
  • 20. 20 Priekšnosacījumi efektīvām ES fondu investīcijām Tematiskie ex ante nosacījumi • Nepiecieciešama ieguldījumu stratēģija • Regulējošie un institucionālie nosacījumi • Administratīvā veiktspēja Vispārīgie ex ante nosacījumi • Diskriminācijas aizliegums • Dzimumu vienlīdzības politika
  • 21. 21 Priekšnosacījumu piemēri INVESTĪCIJAS Nacionālā transporta stratēģija Uzņēmējdarbības vides reformas Ietekmes uz vidi novērtējums Labi funkcionējoša iepirkumu sistēma Viedās specializācijas stratēģija
  • 22. 22 Pilsētvides attīstība: 2014.-2020. gada prioritāte Vismaz 5% no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) jāinvestē nacionālas nozīmes attīsības centros: • Jāizstrādā integrētas attīstības centru stratēģijas; • Atbalstāmos projektus izvēlas paši attīstības centri, saskaņā ar stratēģiju; • Jāņem vērā saikne starp pilsētām un laukiem; • Jāizmanto uz vietējo sabiedrību balstīti attīstības principi: jāiesaista un jākonsultējas ar vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju organizācijām
  • 23. 23 ES reģionālās attīstības politikas reforma īsumā • Sasaiste ar Eiropa 2020 stratēģiju un EK prioritātēm • Saskaņoti visi pieci ES Strukturālie un investīciju fondi • Resursu koncentrēšana uz galvenajiem izaugsmes sektoriem • Skaidru mērķu izvirzīšana un rezultātu mērīšana • Atbilstošu priekšnosacījumu izpilde pirms investīciju veikšanas • Nozīmīgāka partneru (tajā skaitā – uzņēmēju) loma • Integrēta pieeja teritoriālajai attīstībai
  • 25. 25 Latvijas ieguvumi no ES reģionālās attīstības politikas • Kopš 2004.gada no dažādiem ES fondiem ekonomikā investēti vairāk nekā 10 miljardi eiro • Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju audzis no 46% lidz 64% no ES vidējā rādītāja • ES fondu pienesums bijis vidēji 0,9% no IKP pieauguma • Radītas vairāk nekā 10,000 jaunas darba vietas • Rekonstruēti vai no jauna uzbūvēti vairāk nekā 1200 km ceļu • Latvija spējusi investēt tuvu 100% no piešķirtās investīciju aploksnes

Editor's Notes

  1. Map from 2007-2013 period. Until the end of 2014 Mayotte isn&amp;apos;t registered as NUTS 2 region, this is why it isn&amp;apos;t taken over on the map. Wide disparities between the Member States, but also within each Member State Economic and social disparities have significantly deepened after enlargement in 2004 – at regional level this is even bigger Huge difference between richest regions, such as London Capital, and for example the poorest region in Romania Highest GDP/capita in Scandinavian countries, NL, Germany, parts of Italy Lowest GDP/capita in CEEC countries
  2. Map from 2007-2013 period. Until the end of 2014 Mayotte isn&amp;apos;t registered as NUTS 2 region, this is why it isn&amp;apos;t taken over on the map. Employment rates vary considerably, not only across Member States but also within Member States Though in Netherlands, there is little divergence – more or less the same percentage across regions Highest unemployment rates in Spain, Portugal, Greece, Ireland, South of Italy, Baltic states (crisis-affected countries) Low unemployment in Austria, Germany
  3. GDP per person: 2011 data Employment rate: 2013 data; : the highest employment rate is about 50% higher than the lowest one.
  4. 8 ambitious targets for the EU in 2020 : Employment: 75% of the 20-64 year-olds to be employed R&amp;D: Innovation: 3% of the EU&amp;apos;s GDP (public and private combined) to be invested in R&amp;D/innovation Climate change /energy: greenhouse gas emissions 20% lower than 1990, 20% of energy from renewables, 20% increase in energy efficiency Education: Reducing school drop-out rates below 10% , at least 40% of 30-34–year-olds completing third level education Poverty / social exclusion: at least 20 million fewer people in or at risk of poverty and social exclusion
  5. GDP/head
  6. AT12.35 BE22.84 BG75.88 CY7.36 CZ219.83 DE192.35 DK5.53 EE35.90 EL155.22 ES285.59 FI14.66 FR158.53 HR86.09 HU219.06 IE11.89 IT328.23 LT68.23 LU0.60 LV45.12 MT7.25 NL14.04 PL775.67 PT214.65 RO229.94 SE21.06 SI30.75 SK139.92 UK118.40
  7. Common Strategic Framework translates the Europe 2020 priorities into ESIF priorities Shared management: Sharing of responsibilities between the commission and the member states in the first place, and between the state and the regions (where applicable). Up to 1987 the Commission used to manage all the programmes. Partnership Agreement: An overarching strategy at national level Proposed by the Member State, finally adopted by the Commission Covers the 5 European Structural &amp; Investment Funds (ESIF) In line with the Common Strategic Framework sets out the planned use of the Funds consistent with the Europe 2020 strategy and relevant Country Specific Recommendations coordinated to ensure an integrated approach Core elements: strategic choices = selected thematic objectives, allocations, main results list of programmes coordination between Funds and with other policies commitments on administrative capacity and reduction of administrative burden Operational programmes: Proposed by the Member State, finally adopted by the Commission Set out a coherent intervention strategy for the territory/sectors Core elements: Selection of thematic objectives, investment priorities, specific objectives, allocations and justification – intervention logic Financing plan and list of major projects Integrated approach to territorial development; specific needs and demographic challenges Ex ante conditionalities Performance framework Short, concise programmes with a clear focus on results. Main platform for ex ante conditionalities. Management of programmes/Selection of projects: Projects selected by the Member States and/or the regions to be &amp;quot;shared management&amp;quot;. Major projects are decided by the Commission (total costs EUR 50 million and EUR 75 million for transport projects) Monitoring/Annual debate: by the Spring European Council on the basis of a Annual Report of the Commission and the Member States
  8. Simplified cost options: Where simplified costs are used, a category of costs of a project or of a whole project itself are calculated according to a pre-defined method based on outputs, results or some other costs. The approach of tracing every euro of co-financed expenditure to individual supporting documents is not required any more: it significantly alleviates the administrative burden of a project administration. E-Governance: All exchanges of information between beneficiaries and a managing authority, a certifying authority, an audit authority and intermediate bodies need to be carried out by means of electronic data exchange systems instead of by paper documents. CLLD – Community-Led Local Development: Rural or Urban Development Instrument with help of Structural Funds. Already used with the European Agricultural Fund for Rural Development Fund. Can now be used with all ESI Funds.
  9. Investment from the ERDF will support all 11 objectives, but 1-4 are the main priorities for investment. Main priorities for the ESF are 8-11, though the Fund also contributes to 1-4/6. The Cohesion Fund supports objectives 4-7 and 11. Objectives of Europe 2020 Strategy: smart, sustainable and inclusive growth Translated into 11 thematic objectives (TO) for all five ESI Funds – identified in the Common Provisions Regulation TOs broken down into more detailed objectives in the form of investment priorities (IP) - identified in Fund-specific Regulations Corresponding specific objectives - identified by each programme
  10. Explain performance reserve in this slide: Linked to the programmes: 6% of all OPs are frozen until end 2018. After submission of the Annual Implementation Report by end June 2019, or in the progress report, the EC decides which priorities achieved milestones, detailed by region/fund end August 2019 – review of the programmes. If the priority axes of the OP have met the milestones and therefore are on track to achieve objectives by the end of the period, the 6% are unfrozen. If the priority axis isn&amp;apos;t well on track, the 6% are at disposal of another priority axis, if necessary in another OP that works well. Necessary reprogramming is then undertaken.
  11. How it will work: Partners can be full members in the monitoring committees of the programmes Provide partners with information as a prerequisite for a proper consultation process Support capacity building of partners Create platforms for exchange of good practise
  12. Thematic pre-conditions: Strategic: Regions must define strategies for Smart specialisation (innovation), Investment in research infrastructure, ICT growth and broadband development, Climate risk prevention, Transport or Energy infrastructure. Regulatory: Member States must have transposed directives on Energy efficiency in buildings, Cogeneration, Renewable energies, Water investments, Waste investments Institutional/administrative: i.e. Regions must have put in place measures to promote entrepreneurship Reducing time and cost to set up businesses and get licences and permits- Monitoring mechanism for Small Business Act (SBA) General pre conditions: Implementation of anti-discrimination policy, gender equality policy, non-discrimination against peoplewith disabilities Apply European public procurement and state aid laws, environmental impact and strategic environmental assessment legislation Keep a statistical basis for evaluations on a basis of result indicators. NB: They do not apply to European Territorial Cooperation.
  13. All conditions do not apply to all programmes Why pre-condition for funding? To improve the effectiveness of investment To ensure that the necessary framework conditions for effective use of EU support are in place These conditions are: the appropriate regulatory framework, effective policy frameworks (strategies), and sufficient administrative/institutional capacity.
  14. Integrated urban development strategy : developed by cities adressing economic, environmental, climate, demographic and social challenges. To be implemented as