Statistika lauksaimniekam

1. Rīgas 53.vidusskola
STATISTIKA LAUKSAIMNIEKAM
Skolēnu darbs
Darba autors: 11.a klases skolnieks,
Vladislavs Babaņins
Darba vadītājs: Vjačeslavs Gaidamaka
Rīga, 2020

2. 2
ANOTĀCIJA
Šis darbs ir veltīts statistikas analīzei par 150 zirņu pākšu ražu, kas iegūts, nepievienojot
jaunu mēslojumu (B) un izmantojot jaunu mēslojumu (A), kad visas pārējās mainīgas ir
vienādas. Šajā darbā analizētas tādas lietas kā: vidējais zirņu skaits, kas iegūts no 150 pākstīm,
zirņu skaita vidējā vērtība vienā pākstī, mode, standartnovirze, zirņu skaita amplitūda vienā
pākstī, zirņu minimums pākstī un zirņu maksimums pākstī.

3. 3
АННОТАЦИЯ
Данная работа посвещена анализу статистики урожая 150 стручков гороха,
полученного без добавления нового удобрения (B) и с использованием нового
удобрения (A) при всех прочих равных. В данной работе проводится анализ таких
вещей как: среднее количество гороха полученного из 150 стручков, медианное
значение количества горошин в одном стручке, мода, cтандартное отклонение,
амплитуда количества горошин в одном стручке, минимум горошин в стручке и
максимум горошин в стручке.

4. 4
DARBA SATURA RADĪTĀJS
1. Situācijas apraksts.................................................................................................................. 6
2. Darbas rezulti un to apkopojums............................................................................................. 7
2.1. Abu sadalījumu salīdzinājums.......................................................................................... 9
Secinājumi.................................................................................................................................. 10
Atsaucēs..................................................................................................................................... 11

5. 5
IEVADS
Musdienās vairāk un vairak izmanto lauksaimniecība jaunos mēslojumus, kuri var
palielināt lauksaimniecības ražas un pazemināt izmaksas. Bēt pirms jauna mēslojuma
izmantošana ir vajadzīgi parbaudīt vai ta reāli var palienāt ražas tieši tai bioloģijas sugai, jo
jauns mēslojums varbūt arī var kaitēt šo ražu, vai pat pazemināt ražas lielumus. Tāpēc ir svarīgi
pirms masveida jauna mēslojuma izmantošanai paveikt dažus eksperimentus, apkopot tos
statistika un pēc tam analizēt, vai tiešam šis mēslojums ir piemērots šis mēslojums mūsos
apstakļos.

6. 6
1. SITUĀCIJAS APRAKSTS
Lauksaimnieks gribēja noskaidrot, kā jaunais mēslojums ietekmēs zirņu ražas. Viņš
sadalīja izmēģinājumu lauciņu divās vienādās daļās, iesēja abos lauciņos zirņus un nodrošināja
abos lauciņos vienādus apstākļus, izņemot mēslojumu - vienā lauciņā viņš lietoja jauno
mēslojumu. Novācot ražu, viņš savāca 150 pākstis no katra lauciņa un saskaitīja zirņus pākstīs.
Rezultāti bija šadi:
1.1. attēls. Zirņu pakstu dauzums no vienā lauciņa bez mēslojuma (B).
1.2. attēls. Zirņu pakstu dauzums no vienā lauciņa ar jauno mēslojumu (A).

7. 7
2. DARBAS REZULTATI UN TO APKOPOJUMS
Būtu pamatoti salīdzināt, cik zirņu skaits bija katrā 150 pākstī gadījumā (A) un gadījumā
(B), un salidzināt to biežumu. Pēc analīzes ir redzāms, ka ar jauno mēslojumu zirņu daudzums
vienā paksta vidēji palielinājas salidzinot ar bez mēslojuma ražu, un ar jauno mēslojumu arī
paradījas tādas pakstīs ar vairāk nekā 10 zirņus (Sk. 2.1. attēls un Sk. 2.2 attēls).
2.1. attēls. Histogramma (B) Bez mēslojuma.
Histogramma (A) ir redzēms, ka Gausa līkne ir vairāk iegarena pa labi, (Sk. 2.2. attēlu)
tas nozime, ka vidēji, vienā pakstī ir vairāk zirņu neka bēz meslojuma histogramma (B).
2.2. attēls. Histogramma (B) Ar jauno mēslojumu.
Apvienojot šis divas histogrammas (Sk. 2.3. attēls varām iegūt attēlu kas skaidri parāda
ražas atšķirību lietojot jaunu mēslojumu (A - zila histogramma) vai neizmantojot mēslojumu
(B – oranža histogramma)
Veicot statistikas apkopojumu, ar “Excel” programmas palidzību izmantojot “Analysis
ToolPack”, bija iegūti šadi dāti (Sk. 2.3. attēls):

8. 8
2.4. attēls. Divas situācijas (A) un (B) apkopojums izmantojot “Excel”.
No divas iegūtas tabulas, mēs analizējam tikai to, ko mums noderēs salidzinot abu mēslojumu
ražigumu. (Sk. 2.5. attēls.)
2.5. attēls. Oranža krāsa ir paradīta histogramma (B), zila krāsa ir paradīta histogramma (A).
No 2.6 attēla, mēs redzām ka ar izlase (A) vidējais zirņu skaits ir lielāks nekā izlase (B).
Tas mums saka, ka vidējie viens paksts, mēslots ar jaunu mēslojumu, dod vidēji uz 1.17 zirņu
lielāk, kas ļauj secināt, ka, izmantojot jauno mēslojumu, vidēji tiks iegūta lielāka raža. Bet
tomēr statistiska izkliede ir lielāka izlasei A, uz apmēram 0.24, tas nozime ka ražas bus mazāk
stabilas zirņu skaits, un būs grūtak noplanot, cik pakstus ir vajadzīgi stādīt augsne.

9. 9
2.6. attels. Dati kuri mums var palīdz salidzināt abu mēslojumu (A) un (B) ražigumu.
2.1. Abu sadalījumu salīdzinājums
Salidzinot abu sadalījumu vidējos rāditājus un izkliedni, mēs varām redzēt kā:
2.2. Ieteikums no bioloģijas un ekoloģijas
igig

10. 10
SECINĀJUMI
Duis aute irure dolor in reprehenderit in voluptate velit esse cillum dolore eu fugiat nulla
pariatur. Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit
anim id est laborum.
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt
ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco
laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.

11. 11
ATSAUCĒS
[
1]
«Путь в автоматизацию,» АртПроект, [Tiešsaiste]. Pieejāms: https://ap-
n.com/umnyj-
svetofor/#:~:text=%C2%AB%D0%A3%D0%BC%D0%BD%D1%8B%D0%B9%20%D1
%81%D0%B2%D0%B5%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%C2%BB%20
%E2%80%93%20%D1%8D%D1%82%D0%BE%20%D1%81%D0%B8%D1%81%D1
%82%D0%B5%D0%BC%D0%B0,%D1%81%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BE%
D0%B1%D0%BD. [Piekļūts 02. 10. 2020.].
[
2]
I. Kottasová, «Cars and traffic signals are talking to each other,» CNN Business, 29.
10. 2018. [Tiešsaiste]. Pieejāms:
https://edition.cnn.com/2018/10/29/business/volkswagen-siemens-smart-traffic-
lights/index.html. [Piekļūts 02. 10. 2020.].
[
3]
T. Metcalfe, «'Phantom' Traffic Jams Are Real — And Scientists Know How to Stop
Them,» Livescience, 26. 02. 2018. [Tiešsaiste]. Pieejāms:
https://www.livescience.com/61862-why-phantom-traffic-jams-
happen.html#:~:text=A%20phantom%20jam%20begins%20when,worse%20the%20farth
er%20it%20spreads. [Piekļūts 01. 10. 2020.].
[
4]
«Formation of a 'phantom traffic jam',» MIT, 09. 06. 2009. [Tiešsaiste]. Pieejāms:
https://www.youtube.com/watch?v=Q78Kb4uLAdA&ab_channel=MassachusettsInstitute
ofTechnology%28MIT%29. [Piekļūts 01. 10. 2020.].
[
5]
Bibi Guru, [Tiešsaiste]. Pieejāms: https://bibiguru.ru/distancija-mezhdu-mashinami-
po-
pdd/#:~:text=%D0%92%20%D0%9F%D0%94%D0%94%20%D0%BD%D0%B5%20%
D1%83%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D0%BD%D0%BE%20%D0%BA%D
0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%BE,%
D0%B4%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%. [Piekļūts 01. 10.
2020.].
[
6]
„Ceļu satiksmes noteikumi” – likums (pieņemts: 02.06.2015., stājas spēkā:
01.01.2016.) // Latvijas Vēstnesis Nr. 122 (2069/2071), 27.06.2015.
[
7]
Wikipedia, [Tiešsaiste]. Pieejāms: https://en.wikipedia.org/wiki/Traffic_bottleneck.
[Piekļūts 03. 10. 2020.].

12. 12
[
8]
Smurrayinchester, Wikipedia, 29. 04. 2007. [Tiešsaiste]. Pieejāms:
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Bottleneck.svg.
[Piekļūts 04. 10. 2020.].
[
9]
А. Мединский, «Бутылочное горлышко на Пожарова в Севастополе всё-таки
расширят,» ForPost Новости Севастополя, 15. 05. 2019.. [Tiešsaiste]. Pieejāms:
https://sevastopol.su/news/butylochnoe-gorlyshko-na-pozharova-v-sevastopole-vsyo-taki-
rasshiryat. [Piekļūts 03. 10. 2020.].
[
10
]
«Из-за аварии на Юрмальском шоссе пробка! И по пути в Саулкрасты
(ДОПОЛНЕНО),» Baltijas Balss, 08. 08. 2020. [Tiešsaiste]. Pieejāms:
https://bb.lv/statja/chp-i-kriminal/2020/08/08/vnimanie-iz-za-avarii-na-yurmalskom-
shosse-uzhasnaya-probka. [Piekļūts 03. 10. 2020.].