1. Ēna Es visas domas Tik manā dzimtenē No mīlestības
Es guļuziedupļavā, Es visasdomas aizmirstu Tikmanā dzimtenē tādspavasaris. Es esmucēliesnomīlestības,
Aizzālēmupe slīd. To vienudomājot: Tu minētnevari vairscitasvietas, No ziluzirņuziedunakts,
Pār sejuzeltagaismā Kotev vēl vairāk,tēvzeme, Kur spožumssaistījistāvisaslietas, Novisaziedēšanas.
Man putnaēnaslīd. Par sirdi varu dot. Ar zemi debesis,artevi mani- Es iešudusētnomīlestības,
Es pieceļos,zuzvēji. (“Varavīksne”) Kurpretī tālumamtā posies,skani, Noizdzēstasugunsunnakts,
Nāc, gaisma, mani nest! Tikmanā dzimtenē tādspavasaris. No tavasklusēšanas.
Ne zālei ēnumest. (“Zeltavālodze”) Es celšossatrauktsnomīlestības
(“Varavīksne”) Pret tavuacu gaismuvien,
LielaisDievs Es vārgu sakni No lielasmīlestības.
Es tevi redzēju - Es vārgu sakni aplēju,
Viršos Mans lielaisDievs, Un Dievsmanteicapaldies.
Ziedzilaviršusala, Arbrūnu kameni Es māri smilgāiecēlu,
Kā jūra priedesšņāc. Tu lēnāmstaigāji Un Dievs man teicapaldies.
Un ceļamnava beigu, Pasilapureni......... Es sēnei sūnasnorausu,
Kur tu manlīdzi nāc. No rasas padzēries Un Dievsmanteicapaldies.
Zilsvilnissalāveļas, Un manī pavēries- Es putnuligzdāiecēlu,
Vējšviršusliecunskauj. Tu lielaisDievs. Un Dievsmanteicapaldies.
Dod roku,turi,smejies, (“Zeltavālodze”) Un tad eszālē atlaidos;Unlīksmi augšupraudzījos;Unteicupaldies-Dievam(“Putni aizlido)
Ka mani neaizrauj. (“Nīcība”)
Ir māte mani mācījusi: Es vienmēresmugribējisbūtmājās. Ir mīļa Māras zeme,
Kā vieglāksmagunastunest Es nevarucitur būt. Tik silti sirdij tiek-
Un pērkonlaikākrustumest. Tauta ir manas mājas, Pie krustaceļamalā
Andrejs
Eglītis
2. Ir māte mani mācījusi: Tās nevarcitur būt. Bērnsbaltupuķi liek. Zeltavālodze
Ik bitei ziedosceļugriezt, Kad neredzuceļuuzmājām, Skrienbrūnasilabite Zeltavālodze
Pie zemesbēdāsvaiguspiest. Betaizaugušutakuuz aku, Un stājasziedādūkt; Priekāskaļi kliedz
Ir māte mani mācījusi: tepatjauvajaga būt-Mājām. Es, ceļinieks,esgribu Kadtai rasu Dievs
Ar saldutīksmi Dievulūgt, (“Tauta manas mājas”) Te brīdi Dievulūgt. Plaukstāsturot,sniedz.
Bezpreikapuķi nenoplūkt. Sūnukamene
Man senvairssāpjunav, (“Tauta manas mājas”) Karavīrs Dievammatosdūc
Ir māte mani māčijusi: Tik visas tautas. Lieczobenu zemgalvas Kadviņšpuķi tai
Tik karsti visumīlēt,just, Man sen vairssavusapņunav, Un dziļi neiemiedz, Meduspilnuplūc.
Lai nedzīvotslaiksnevarzust. Tik visastautas. Tavsgodsun tēvuzeme Un man ,cilvēkam,
(“Zeltavālodze”) Man savasdzīvības unnāvesnav, Tev acisaizvērtliedz. Galva jāatsedz,
Tikvisastautas. Lieczobenuzemgalvas, Kadpa mākoņiem
Tās rokāszobensesun puķe maiga, Lai tavatauta dus; Dievuejamredz.
Kāuguns ugunīs-arbrāļiemkopāliedēts, Tā nomodāunsapņos
Tik daudzzreiz dziļi ievainotsunsaldi dziedēts- Tin savuskareivjus.
Tikvisastautas. (“Uzvairoga’) (“Nīcība”)
Dievs, Tavazeme deg!-grēkaunienaidaliesmās! Mēs maza tauta-Dievs,tumūsuuguns. Mīlestība,dzīvība,mūžība
Dievs,Tavazeme deg!-debesisupurunopūtupilnas. Lai skaidri izkarstammēssvētāsliesmās Virsdzimtenesdievnamiemgaišiem
Zudušosvaroņussaukājot,vaimanānelaimjudzilnas Kā jauni zvani,Kungs,unjaunadziesma! Dievsvasarudiendusāgulda;
Dievs,Tavazeme deg! Mēs jauni avoti-Tudzīvaisūdens. Trīs upes,trīs zaļganasupes
Lai laiki mainīgi mūsnesajauktu, Pretdebesīmšļakataskulda.
Lai kādi gājēji viengarāmtrauktu
Mēs tēvuzemesgodsunrota!
(Dievs,Tava zeme deg!”)
3. Andreja Eglīša dzejas analīze.
1. Izlasi Andreja Eglīša dzejoļu kopu un atbildi uz jautājumiem!
2. Kādas noskaņasjūsos rada A.Eglīša dzejoļu kopa? Pamatojiet, kāpēc! (2p.)
Andreja Eglīša dzejoļu kopas noskaņa pārsvara ir patriotiska. Pamatojums: vairākums dzejoļu ir veltīts Latvijai un Latvijas
tautai, par to liecina šīs rindas:
Es nevaru citur būt.
Tauta ir manas mājas…
(“Tauta manas mājas”)
Tik manā dzimtenē tāds pavasaris.
Tu minēt nevari vairs citas vietas…
(“Zelta vālodze”)
Ko tev vēl vairāk, tēvzeme,
Par sirdi varu dot.
(“Varavīksne’)
4. Man sen vairs savu sapņu nav,
Tik visas tautas.
Man savas dzīvības un nāves nav,
Tik visas tautas.
(“Uz vairoga”)
Lai laiki mainīgi mūs nesajauktu,
Lai kādi gājēji vien garām trauktu
(“Dievs, Tava zeme deg!”)
3. Uzrakstiet piecus tematus, kas atklātišajā dzejoļu kopā, un raksturojietliriskā varoņa attieksmipret tiem! (5p.)
Ticībadievam.
Mīlestība pret dzimteni.
Latvijas dabas skaistumi.
Mātes pamācības (ģimene).
Latviešu tauta.
4. Miniet trīs motīvus, kas ieskanasšajosdzejoļos!(3p.)
Nav skaistākas un svētākas zemes par Latviju.
Sargājiet savu zemi — Latviju. Kalpojiet tēvzemei un brīvībai.
Glabājiet savas tautas tradīcijas, godiniet savu māti un ticiet Dievam.
5. 5. Raksturojietspilgtākosliriskā varoņa pārdzīvojumus! Savas domas pamatojumam izmantojiet citātus!(2p.)
Viens no spilgtākajiem liriskā varoņa pārdzīvojumiem ir viņas bažas par to, ka viņš nevar vel vairāk sevī atdot kalpošanai tēvzemei.
Es visas domas aizmirstu
To vienu domājot:
Ko tev vēl vairāk, tēvzeme,
Par sirdi varu dot.
(“Varavīksne”)
Man sen vairs savu sapņu nav,
Tik visas tautas.
Man savas dzīvības un nāves nav,
Tik visas tautas.
(“Tauta manas mājas”)
Liriskais varonis ir noraizējies, ka dzimtenes brīvībair apdraudēta. Varu minēt, ka šajā dzejoļi ir aprakstīts karš - “zeme deg!”. Viņš lūdz
Dievam palīdzību.
“Dievs, Tava zeme deg!-grēka un ienaida liesmās!
Dievs, Tava zeme deg!-debesis upuru nopūtu pilnas.
Zudušos varoņus saukājot, vaimanā nelaimju dzilnas
Dievs, Tava zeme deg!
Mēs tēvu zemes gods un rota!”
6. 6. Ar ko dzejoļa “Dievs, Tava zeme deg!” fragments atšķiras no pārējās dzejoļa kopas? (1p.)
Šajā fragmenta ir jūtama spriedze. Liriskais varonis ir satraukts par Latvijas nākotni. Viss dzejolis ir kā viens dvēseles
kliedziens. Dzejolī tiek izmantota atkārtota frāze - “Dievs, Tava zeme deg!”. Liriskais varonis sauc un lūdz Dievu, lai viņš
palīdzētu un izglābtu zemi no uguns un kara. Pārējos dzejoļos nav tādas pārāk emocionālas noskaņas, proti, ir aprakstīti miera
laiki, pagātnes notikumi un ģimenes pamācības. Tieši tāpēc izsaukuma zīmes netiek lietotas, bet šajā dzejoļi ir redzams, ka viss
ir aprakstīts paaugstināta toni un, lai pievērst lielāku uzmanību, pielieto izsaukuma zīmes. Tādējādi šis dzejolis atšķiras no
citiem ar savu neatlaidīgu garu un noskaņu.
7. Kāds jūsuprāt ir dzejnieka estētiskais un ētiskais ideāls? (2p.)
Manuprāt, Andreja Eglīša estētiskais ideāls ir savas dzimtenes daba. Viņš slavina un priecājas par savas dzimtenes dābas
skaistumiem savos darbos. Piemēram:
“Virs dzimtenes dievnamiem gaišiem
Dievs vasaru diendusā gulda;
Trīs upes, trīs zaļganas upes
Pret debesīm šļakatas kulda.”
Šajā dzejoļi, ir pausta viņas mīlestība Latvijas dabai.
Es domāju, ka Andreja Eglīša ētiskais ideāls ir sekojošs:cilvēki mīl un rūpējas par savas valsts, proti, par savas dzimtenes
(Latvijas) labklājību. Viņi lepojas ar savas tautas panākumiem. Kara gadījumā viņi aizstāv savu dzimteni no iebrucējiem. Miera
laikā viņi strādā savas valsts un tautas labā un cenšas bagātināt un cildināt tautas sasniegumus. Ticība Dievam, cieņa tradīcijam
un senčiem, mīlestība savai dzimtenei un neiztrūkstoša atsaucībaproblēmu pārvarēšanā – tas ir viss, kas, manuprāt, ir Andreja
Eglīša ētiskais ideāls.
7. 8. Izrakstietpa vienam tēlainās izteiksmes līdzekļu piemēram un paskaidrojiet,kādas liriskā varoņa izjūtas tie palīdz
atklāt! (4p.)
Epitets - “Pārseju zelta gaismā…”
Dzejolis “Ēna”
(“Varavīksne”)
Salīdzinājums - “Lai skaidri izkarstam mēs svētās liesmās
Kā jauni zvani, Kungs, un jauna dziesma!”
(“Dievs, Tava zeme deg!”)
Metafora - “Mēs jauni avoti - Tu dzīvais ūdens.”
(“Dievs, Tava zeme deg!”)
Personifikācija- “Vējš viršus liec un skauj.”
Dzejolis “Viršos”
(“Nīcība”)
9. Kurš Andreja Eglīša dzejolis no šīs kopas atstājuz jums visdziļāko iespaidu? Kāpēc? (2p.)
Mani visvairāk iespaidīja dzejolis “Tik visas tautas”. Liriskais varonis pārdzīvo par savu tautu, dzīvo kopā priekos un bēdas, visas
savas domas viņš grib veltīt latviešu tautai. Viņš pat gatavs atdot savu dzīvību, lai dzimtene un tauta vienmēr būtu brīva un
laimīga.
8. “Tik visas tautas.
Man savas dzīvības un nāves nav,
Tik visas tautas.
Tās rokās zobens es un puķe maiga,
Kā uguns ugunīs-ar brāļiem kopā liedēts,
Tik daudzzreiz dziļi ievainots un saldi dziedēts-
Tik visas tautas.”
Veiksmi darbā! Darbā var iegūt 21punktu. Ingrīda
