Pārbaudes darbs par Aspazijas un Raiņa daiļradi I. uzdevums: izanalizē Aspazijas dzejoļus! 1) Kāda ir dzejoļu tēma, kas par to liecina? Aspazijas „Jel dodat milzeņa domu man” dzejoļa tēma ir par to, ka cilvēkiem ir maz brīvības un viņi nevar nodarboties ar to, kas viņiem īsti patīk, viņi ir spiesti nodarboties ar nepatīkamam lietam, viņa grib būt brīvai un šis rindas liecina par šo dzejoļa tēmu: „Jel dodat milzeņa domu man, Lai veldzē tā dzīvi no jauna, Un brīvu darbību atverat… ” Otrajā Aspazijas dzejoļa „Zelta sapnīt!” tēma ir par to, ka mēs paši audam savu nākotni, pamatoties uz saviem visspožākajiem velējumiem – „zelta sapnim”. Redzam laimes tālu atspīdumu un ar visiem spēkiem „audam” to: „ …Zelta sapnīt, aud vien, aud! Aud kā rīta blāzmojumu: Laimes tālo atspīdumu…” Tas ir viņas pārdzīvojumi par dzīvi, kura neapmierina, un ir liela vēlme mainīt to, bet priekša ir tikai tumša tumsa, kas tikai apdraud: „ …Ak, cik tumša tumsa draud, - Zelta sapnīt, aud, vēl aud!” 2) Kāda ir dzejoļu noskaņa, pamato to ar tekstu no dzejas! Dzejoļa noskaņa ir pieprasoša un pašpārliecināta, par to liecina šis rindas: „ Jel dodat milzeņa domu man… …Dodat man tikai ilgas vēl… …Es grauju – un pasaule plaisā, Un brīvu elpu es atelšos vien Tik aukā un pērkonu gaisā.” Otra dzejoļa noskaņa ir drosmīga, ar cerību uz gaišu nākotni, jo neskatoties ne uz ko, sapņi būs īstenoti agri vai vēlu, jo brīvības gars vienmēr atradīs sev ceļu: „Ak, cik tumša tumsa draud, Zelta sapnīt, aud, vēl aud!” - Tumsa draud, bet viņi neapstājas pret draudiem. „Viss vēl zilā miglā tīts, Viegli viļņo plīvurīts” - Pēc šīm rindām ir skaidrs ka nākotne ir jau saprotama, ir vēlme mainīt apkārtējo dzīvi, tikai nav skaidrs ka viņu realizēt, tāpēc „zilā miglā tīts” mēs redzam ka priekša ir neskaidra nākotne. 3) Kas ir liriskais „es”, raksturo to! Cilvēks, kurš pārdzīvo pašreizējo situāciju, viņš nav vienaldzīgs pret problēmām, vēlas pārmaiņas, bet precīzi nezina kā to paveikt, brīvību mīlošs. Liriskais „es” visticamāk ir paša Aspazija, jo šis dzejolis sava ziņā atkārto viņas domas. 4) Autora atziņa. Autora atziņa par šo dzejoļi ir autora ilgošanās pēc pārmaiņām. Viņa sapņo par tiem. Autors gaida ar cerību, ka būs izmaiņas un paša Aspazija jau ir gatava šim pārmaiņām: „Mani spārni nes, man rokās spēks, Es grauju – un pasaule plaisā” Viņa teic, ka var „palaist pasauli” graut – mainīt sabiedrības vai valsts līkumus un izmainīt pat visu planētu. Otrajā dzejoļa autora atziņa ir tā, ka mēs paši audam nākotni, veidojam to un jau redzam laimēs tuvošanu: „Zelta sapnīt, aud vien, aud! Aud kā rīta blāzmojumu: Laimes tālo atspīdumu” Balstoties uz savam „zelta sapnītim”, mēs sekojam idejām par jaunas pasaules veidošanu, kas vēl nav precīzi izveidoti: „Viss vēl zilā miglā tīts,

1. Pārbaudes darbs par Aspazijas un Raiņa daiļradi
I. uzdevums:izanalizē Aspazijas dzejoļus!
1) Kāda ir dzejoļu tēma, kas par to liecina?
Aspazijas „Jel dodatmilzeņadomuman”dzejoļatēmairpar to,ka cilvēkiemirmaz brīvībasun viņi
nevarnodarbotiesarto, kasviņiemīsti patīk,viņi irspiesti nodarbotiesarnepatīkamamlietam,viņa
gribbūt brīvai unšis rindasliecinaparšodzejoļatēmu:
„Jel dodatmilzeņadomuman,
Lai veldzē tādzīvi no jauna,
Un brīvu darbību atverat…”
Otrajā Aspazijasdzejoļa„Zeltasapnīt!”tēmairpar to, ka mēspaši audamsavu nākotni, pamatoties
uz saviemvisspožākajiemvelējumiem –„zeltasapnim”.Redzamlaimestāluatspīdumuunar visiem
spēkiem„audam”to:
„ …Zeltasapnīt, aud vien,aud!
Audkā rīta blāzmojumu:
Laimestāloatspīdumu…”
Tas ir viņaspārdzīvojumi pardzīvi,kuraneapmierina,unirlielavēlme mainītto,betpriekšairtikai
tumšatumsa, kas tikai apdraud:
„ …Ak, ciktumša tumsadraud, -
Zeltasapnīt,aud, vēl aud!”
2) Kāda ir dzejoļu noskaņa, pamato to ar tekstu no dzejas!
Dzejoļanoskaņairpieprasoša unpašpārliecināta,partoliecinašisrindas:
„ Jel dodat milzeņadomuman…
…Dodat man tikai ilgasvēl…
…Es grauju – un pasaule plaisā,
Un brīvu elpuesatelšosvien
Tik aukāun pērkonugaisā.”
Otra dzejoļanoskaņairdrosmīga,ar cerību uz gaišunākotni,joneskatotiesne uzko,sapņi būs
īstenoti agri vai vēlu,jobrīvības gars vienmēratradīssevceļu:
„Ak,cik tumšatumsa draud,
Zeltasapnīt,aud, vēl aud!”
- Tumsa draud, betviņi neapstājaspretdraudiem.
„Vissvēl zilāmiglātīts,
Viegli viļņoplīvurīts”
- Pēcšīm rindāmirskaidrska nākotne irjau saprotama, ir vēlme mainītapkārtējodzīvi, tikai nav
skaidrska viņurealizēt,tāpēc„zilāmiglātīts”mēsredzamka priekšairneskaidranākotne.

2. 3) Kas ir liriskais „es”, raksturo to!
Cilvēks,kuršpārdzīvopašreizējosituāciju,viņšnavvienaldzīgspretproblēmām, vēlaspārmaiņas,bet
precīzi nezinakāto paveikt,brīvībumīlošs.Liriskais „es”visticamāk irpašaAspazija,jo šisdzejolis
sava ziņāatkārto viņasdomas.
4) Autora atziņa.
Autoraatziņapar šodzejoļi irautorailgošanāspēcpārmaiņām. Viņasapņopartiem. Autorsgaidaar
cerību,ka būs izmaiņasunpaša Aspazijajauirgatava šim pārmaiņām:
„Mani spārni nes,man rokāsspēks,
Es grauju – un pasaule plaisā”
Viņateic,ka var „palaistpasauli”graut– mainīt sabiedrībasvai valstslīkumusunizmainītpatvisu
planētu.
Otrajā dzejoļaautoraatziņairtā, ka mēspaši audam nākotni, veidojamtounjau redzamlaimēs
tuvošanu:
„Zeltasapnīt,aud vien,aud!
Audkā rīta blāzmojumu:
Laimestāloatspīdumu”
Balstotiesuzsavam „zeltasapnītim”,mēssekojamidejāmparjaunaspasaulesveidošanu,kasvēl nav
precīzi izveidoti:
„Vissvēl zilāmiglātīts,
Viegli viļņo plīvurīts.”
Tāpēc dzejoļairuzrakstītska „Vissvēl zilāmiglātits”,mēspaši nezināmko dabūsim,realizējotšis
idejasun pat kā viņusrealizētuntāpēcpriekšairtikai neskaidra nākotne.
Sapnisviņuvelkuzpriekšuunviņanevarbeigtīstenotšis idejas:
„Zeltasapnīt,aud, vēl aud!
Sapnīt,sapnīt, ko tā steidz!
Nebeidz,ak,vēl nenobeidzi!”
Dzejoļairrakstīts par to, ka šis idejasīstenošanairgrūtaun ir spēki kuri gribšis idejasiznicināt:
„Ak,cik tumšatumsa draud, -
Zeltasapnīt,aud, vēl aud!”

3. 5) Kādus poētismus un simbolus autore izmantojusi, kāda ir simbolu nozīme?
Jel dodatmilzeņa–poētisms
Atelšos–poētisms
Zildzidrām–poētisms
Paminiņas –poētisms
Veldzē –poētisms
„ … sapnītsauž,
Smalkākaužpar zirneklīti
Plānuplānu plīvurīti”
Tas simbolizē to,kacilvēki realizēsavussapņus reālajādzīve, betviņus pagaidāmirļoti viegli
iznicinātvai šis idejas vēl navsakārtoti vienāveselumā,vienāveselāsistēma.
„Zeltasapnīt”
Tas simbolizē to,kašai idejai,kuri viņi realizēirlabie humānistiskie nodomi,kapašaAspazijatictam.
Zeltie sapni arīvar simbolizētprogresīvusdzejniekus,cilvēkus,kasgatavopārmaināsunjauir
redzamacerība uz brīvākodzīvi.
„Vissvēl zilamiglatic”
Tas simbolizē to,kavisasšisidejaspagaidāmirļoti nekonkrēti, vissnavkonkrētinoteikts tikai zināms
aptuvenscīņasun idejas vektors.
„Ak,cik tumšatumsa draud”
Simbolizēto,kamēsnoteikti nezinām komēssasniegsimaršim idejām, bettomērmēsgribām,
mēģināmvismazpietuvojiesšimideālam, šai „zeltai sapnītei”.
„Visussaldosbrītiņus
Sienkāzeltusmezgliņus”
Mēs vēlamiesizveidotjaunusistēmu,atbilstošimūsusapņiem,betvissiršūtsar zeltadiegiem.
„Sapnīt, sapnīt,ko tā steidzi!
Nebeidz,ak,vēl nenobeidzi!”
Sapņi viņuvelk,unviņanevarpārtrauktdomātpar šimidejāmunsapņotosrealizēt.

4. „Audkā rīta blāzmojumu:
Laimestāluatspīdumu,
Sērumaigomiglojumu,”
Šisrindassimbolizē to,kaircerība uz pārmaiņām, joir redzamstālslaimes stars.
6) Izraksti 5 mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus!
Milzeņadomu – epitets
Mani spārni nes - metafora
Brīvu elpu – epitets
Zeltasapnīt – metaforaun epitets
Sērumaigomiglojumu –epitets
Saldosbritiņos –metaforaun epitets
Sienkāzeltamezgliņos –salīdzinājums
II. uzdevums:izanalizē Raiņadzejoli „Sausāpriede”!
1) Raksturo dzejoļa noskaņu, pamato ar citātiem!
Skumja,bezcerībanoskaņa,pastāvīgavārduatkārtošanakatrā strofā beigāssimbolizēvienmuļību,un
to, ka nekasnemainās, tāpēcdzejolimirtik nomācošsnoskaņojums,unšie pastāvīgie atkārtojumi
(kaļ un kaļ,graužun grauž),šķiet,mumsparāda,ka cilvēki pastāvīgi vēlasšīspārmaiņasuncenšaspie
tām nonākt,betir grūti un viņiemnesanāk, parto liecinašisrindas:
„Sausā priedē dzenis
Vienmērkaļ unkaļ
…
Sausā priedē ķirmis
Vienmērgraužungrauž
…
Sausā priedē skujas
Vienmērbirstunbirst”
2) Raksturo 3 dzejoļa tēlus, kā ar tiem panākts emociju kāpinājums?
Dzenis– simbolizēvaraspārstāvi,kaskontrolē unneļauj jaunāmidejāmīstenoties.Gribiznicināt
ķirmi – progresīvasdomās nesēju, kuršsimbolizētautasgribu,tātadpalīdzsausai priedei –vecai
sistēmai,turpinātdzīvot.
Ķirmis– simbolizēneatlaidīguspītīgucilvēku,kuršcenšasmainītpašreizējostāvokli valstī,pieprasot
no viņareformas,patja idejastieknoraidītasuzlaiku,tāsjoprojāmatgriežas. Ķirmis simbolizē
cilvēkus,kuri cenšasizmainītsavuvalstī. Ķirmiskadzirnaviņas,kasasinasistēmu,pastāvīgi runājot
par sāpīgām problēmām, kassaasinājās,unatgādinapartam, betvaldībanereaģē vai,gluži pretēji,
šķirocilvēkus, lai šīsistēmadzīvotuilgāk.Mēģinapiebeigtšokoku,bettasnedarbojas,unpattad, ka
tas ir sauss, koksjoprojāmdodskujās – netaisnīgasistēmanesabrūk.
Skujas– simbolizē to,kasistēmanemirst,betpaliekunreproducē sevi - vecasidejas paliek.

5. Emocijukāpinājumstiekpanāktsar3 dzejoļatēliem.Aršiematkārtotajiemvārdiemtiekpanākts
emocijukāpinājums,kasituācijanavtiklabaunīstas brīvībasnav, drumanoskaņa. Spriedze pieaug,
saduraspieresdzenisunķirmis,betbeigāsmēsuzzinām, kasausaspriedesskujasatjaunojas,tas
nozīme ka vecāvalstssistēmapaliekuzvarētāja,nekasneizmainījās.
3) Kāda ir priedes tēla simboliskā nozīme?
Sausaspriedestēlssimbolizē novecojušosistēmu(joviņairsausa),kuranepiekāpjas jaunāmidejām
un joprojāmstāv, ražoun izglītocilvēkuskasviņuatbalsta(skujas/dzenis). Apspiežrevolucionārus
(ķirmīšus) unizveidoorgānus,lai arviņiemcīnītos(dzenīšus). Dzejoļabeigassistēmastāv unķirmīši
nekonepanāca,betturpinasavudarbību. Tas parāda,ka, neskatotiesuzvisiemcentieniem, nekas
radikāli valstīnemaināsuntāpēcnoskaņadzejolīirskumja,bezcerīga.Rakstīts1907. gadā pēc
neveiksmīgās1905. gada revolūcijas,laikā,kadKrievijānotikaStolipinareakcija,tāpēcdzejoļair
depresīvie motīvi.
4) Izraksti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus!
„Doma ietun atkal
Atnākatpakaļ:”– metafora
„Domā netiektāļāk”– metafora
„Vienāssāpēsgauž:”– metafora
„Domas smalkie audi
Apraujotiesirst:”–metafora(Apraujotiesirst) un epitets(smalkieaudi)
„…dzenis
Vienmērkaļ unkaļ”– personifikācija,(jokaļ unkaļ - pārnestānozīme)
„…ķirmis
Vienmērgraužungrauž” – personifikācija,(jograužungrauž - pārnestānozīme)
„…skujas
Vienmērbirstunbirst.”– metafora

6. 5) Kā tu izproti dzejoli?
Es saprotušo dzejoli šādi: sausapriede simbolizēnetaisnīgusistēmu,kasjauplīstar visdažādākajām
problēmāmunpretrunām(parādasituācijuKrievijasimpērijā1907. gadā),kasliekdomāt,ka tas ir
jāatstāj un jāaizstāj arjaunu,taisnīgāku.Šiskoksir vecsnokaltiskoks,neskatotiesuz „ķirmiša”darbu,
kas paātrinatā iznīcināšanasprocesu, valststurpinaizplatītsavas „skujas”, kasatbalstaunturpina
atjaunotvecokartību un izmanto„dzenišus”,lai iznicinātušisjaunasidejas.Tādējādi simboliskitiek
parādīts, ka revolūcijaneizdevās (joskujasvienmērbirstunbirst) un„priedi”sagrautarī neizdevās,
un,pat ja tā sagrautu, tad vecāsskujaspēckāda laikaatkal izaugtuuntādējādi zināmāmērā
atkārtotuveco netaisnīgosistēmu.
Dzejolimirlielasaistībaarpolitikuuntāsietekmi uztautu.Visascīņasir par varu un šajādzejoļi ir
stāstspar revolūciju.Lai gankatrā ciņa ir gan uzvarētājs,ganzaudētājsnekasnepazudīsunradīsies
no jaunā,ka fēnikssnopelniem (domaietunatkal,atnākatpakaļ).
Visticamāk,Rainimbijatieši tas doma,koaprakstījuiepriekš,jodzejolistikauzrakstītspēc1905.
gada neveiksmīgās revolūcijasKrievijā,jau1907. gadā Stolipinareakcijaslaikā,untāpēcbūtuloģiski
uzskatīt,ka Rainisšādādepresīvāformāparāda, cikgrūti irmainīt valstsmašīnu,un toka šī brīvība
netikasaņemta,neskatotiesuzvisiemcentieniem.
Būtībā Raiņafilozofiskasdomasarītagad ir aktuālas,jonekasjaunemainās.Cilvēki jaupaliektie paši,
un tās domāsvarbūtnedaudzpārveidojas,kļūstmodernākas,betviņadomāstapātirar mums.
III. uzdevums:izskaidrosaules tēlanozīmi dažādos Raiņadzejoļos!
Vārds„saule”bieži paradāsRaiņadarbos,76 reizes45 dzejoļos.Saule irvisspožākaistēls,tāirarī
pasaule,gaisma,mīlestība,siltumsunmūžība. Tieši saulestēlsneļauj noslīktpilnīgabezcerība,kad
vientulībaunneklausīgasirdsirgatavāspadoties.
„Aizmelniemkalniemrožusaule laidās:
Zaļš,oranžs,violets
Un zilsun sārts – sirdssapņoilgās,gaidās.”
Saule rietaizmelnajiemkalniem –tassimbolizē idejassaulrietu,tumsakrītuz zemi,betsirdīvienmēr
ir cerība uz labākupasauli,kurā būstikdaudzkrāsu.
„Vēl tevīpagātne ir nepārciesta, -
Vēl nespīdi tupats,
Tik tavadvēsele iruzsauli griezta.”
Saule simbolizē gaišunākotni, siltumuuzkurutiecascilvēks,kuršvēl navaizmirsisparsavu
iepriekšējosmagodzīvi, pagaidāmnekonavdarījis,lai šonākotni sasniegtu,bettiecaspēctās.

7. „Divassaules
No iekšas,noāras
Satikās–
Vienāskūpstā.”
Saulestēlamirliriskanozīme,šeitacīmredzotsatiekasdivas „saules”–cilvēki, lai mīlētviensotru.
„Ne pārvēršsvētkubrīnums ikdienību,
Bet pārsauļo,
Un saule lēni plaucē nākamību.”
Saule šajāgadījumāsimbolizē apkārtējopasauli.
„Saule”tikai rada apstākļus,kādosdzīvocilvēki,tāpati nemaina valstī,mumspašiemtāirjāmaina,
lai dzīve kļūtupar „svētkubrīnumu”.
IV. uzdevums:atbildi uz jautājumiempar lugu „Pūt, vējiņi!”
269.lpp.
1. Kādiem svētkiem gatavojas saime? Kāda ir Barbas un Ulda pirmā tikšanās? Ko tas
liecina par katru no viņiem? Kāda ir Zanes un Ulda atkalredzēšanās?
Saime gatavojās svētkiem,viņimal kviešus priekšpīrāgiem, kasliecinaparto ka būsīpaši svētki,to
mēsredzampēc šimrindām:
„Smalki mal,bīdelē,
Samal kviešuspīrāgiem!”
Mēs saprotamka gatavojasderībāssvētkiem:
Orta
„Kādusviesustumielosi?”
Anda,jautriiesaukdamāsun Mātiapskaudama.
„Preciniekus!Preciniekus!
Aktu, māmiņ,zeltsirdīti!”

8. Barbas un Uldapirmāstikšanasnotika uzbāzīgi unrupji,joUldisaiz visaspretestības noskūpstīja
Barbu, betBarba nevelējasdabūtskūpstunodzērāja:
„UldisnoskūpstaBarbuaiz visas pretestības.
Barba iekliedzaspiepešāsizbailēs.”
Uldisviņunoskūpstījabezatļaujas,kas,protams, bijapretīgi godīgai Barbai untāpēc viņaiekoda
viņampirkstā:
„Barba, kura velti lūkojusi izrautiesnoUlda rokas,piepeši pieliecasuniekožviņamrokā.”
UldisietbildinātZani, betpatsieraudzījaskaistākuBarbu,kasliecinaparto ka viņširvieglprātīgs un
ļoti ātri iemīlascitā.Uldisvienmērdabūjavisuarvaru,pat mīlestību, joUldisaneviensnekad
neatraidīja. Uldisirka brāzmainaisvējš,kuramirpostošaisraksturs,betBarbair citādāk audzināta
meitene,viņai piešķirgodīgumsun labestība. Barbasaprot,ka Uldisir Zaneslīgavainisunnegrib
atņemtZanei laimi.
IeraugotBarbu,Uldispavisampazaudējainteresi pretZani. Zane steidzinaUldi,lai viņšnākviņu
bildināt:
Zane
„ – Ko tu stāv’?– Aši mutes!
Ej nu manisbildināt.
Māte gaida– Ko tu stāv’?
Steidzies!”
Viņanesaprotkasnotiek,kāpēcviņš izmainījāsun patnereaģē uzviņu.
3. Vai Barba baidās no Ulda? Savu atbildi pamatojiet ar lugas rindām! Barbas tēvs bija
“krogus dzērājiņš”, kas “saēda” meitenes mātes mūžu. Vai tas izskaidro Barbas
bailes no Ulda?
Barba ļoti baidāsno Ulda, viņapat neatklāj savasjūtas, joviņšizturasļoti bravurīgi.Kadviņšviņu
noskūpstīja, viņasajutaalkoholasmaku,tasviņai atgādinapartēvu,kuršbijalielskrogusdzērājiņš,
kas saēdameitenesmātesmūžu:
Barba
„Vai!Tu dzēris! – Tava mute – – – ”

9. Barba
„Ne tu mani ritināsi!
Dzelzstevroka,vējštevprāts.
Tava mute – ”
Uldis
„Ko man mute?”
Barba
„ – Tava mute nāvi dveš.”
AugstākminētaisizskaidroBarbasbailes,bettomērviņamīl viņu, mumstaskļūstskaidrs tuvāklugas
beigām. Barbai bailesnoUldair izskaidrojamasne tikai tāpēc,katasatgādinaviņai tēvu,betarī viņa
postošaisraksturs,kuršlugāir salīdzinātsarstraujovēju.
273.lpp.
1. Kā Didzis un Uldis vērtē meitas (Zani, Andu, Barbu)?
Didzisvērtē:
Zani:
„Zane – bagāta, pateicakaZane viņam gandrīzacīs izskrāpējaunsliktiemvārdiemnosauca.”
„Melīte ka odzīte,skrienkasilavāverīte.”
Andu:
„DidzisuzskataAndupar gudrumeiteni.”
Barbu:
„Bārenīte nav labudrēbju,kastad tāduņems.”
Uldisvērtē:
Zane:
„ – Uldisteicaka Zane – varensskuķis.”
Andu:
Ulda attieksme pretAndunavaprakstīta.
Barbu:
„Smuksskuķis,trīsreiznoskūpstītun tad palaist.”

10. 2. Kas liecina par Barbas pretrunīgajām jūtām? Atrodiet lugā tās rindas, kas raksturo
Barbas bailes, žēlumu, mīlestību, dusmas pret Uldi!
Šisrindas liecinaparBarbas pretrunīgajamjūtām:
Barba
„Ne es kadtava būšu,
Ne tu mani ritināsi!
Dzelzstevroka,vējštevprāts.”
[…]
Barba
„Kad tev,puisim,kaunanau,
Es tevkaunu padarīšu
Pati acis esatsedzu,
Lai tu redzi,kātās mirdz,
Tevi,puisi,nicinot!”
[…]
Uldis
„Vai nu teviepatiku?
Orta teica:tīkot sen!”
Barba
„Orta teica?– Ak,man kauns!
Kur aizkauna paglābšos?”
[…]
Barba
„Es nevarutava būt:
Manis dēļ,tevisdēļ
Trejasdzīvesneziņā.”

11. […]
Barba
„Lūk, esarī ņemšusavu,
Manu daļušai dzīvē:
Mans tu paliec– neatdodu.”
ViņanevēlaspakļautiesUldarupjamspēkam, kautarī Uldisviņai patīk,viņumulsinamostošāsjūtas
pretUldu. Barba ilgojāspēcstabilitātes,betarUldi viņasavudzīvi nespējaiedomāties. Uldisbija
skaists,betkautkas viņuatbaidīja.
Barbas bailesraksturojums lugā:
Barba
„Bail,man bail, viņštikstraujš.”
Barba
„Tevisbail,tavaspēka”
Barbas žēlumuraksturojums lugā:
Barba
„Tik to vienuesredzēju
Poga svārkiemiztrūkusi,
Es to būtu piešuvusi
Žēl man viņapalikās.”
Barbas mīlestīburaksturojumslugā:
Barba
„Ak,tu gudristautu dēls!”

12. Barba
„Es nevarutava būt:
Manis dēļ,tevisdēļ
Trejasdzīvesneziņā.”
Barba
„Lūk, esarī ņemšusavu,
Manu daļušai dzīvē:
Mans tu paliec– neatdodu.”
Barbas dusmas raksturojums lugā:
Barba sasliedamās,dusmās uzUldi.
„Atkāpies,negantniek!
- Raudas nost!Žēlasnost!
Pati sevi aizstāvēšu:”
3. Kā jūs domājat, vai Uldis tikai aiz spītības meklē Barbu? Kāpēc viņš tomēr nevar
atrast kopēju valodu ar meiteni?
Man liekas,kaUldistomērīsti mīl Barbu,viņšnezinakaatrast kopējovaloduarmeiteni,joviņšagrāk
visudabūjaar spēku,bet savuīsto mīlestībunevar. Viņamīlestībapretviņukļūstacīmredzama
beigās.Uldaattieksme,kadmeitene ietbojā –viņšpaņemmeiteni unaizpeldDaugavā,kasnorāda
uz patiesumīlestību.
Viņšgribprecētiesarviņu,bettās neizdodas,tāpēckaviņamirtāds straujšraksturs unBarba viņu
atraida.
Barba negrib precētiesarUldi:
„Es vēl gribumeitāsbūt
Lai vēl rozespaziedēja
Manu vaigugaliņā
…
Es neiešutautiņās”
Ar laikuUldis mainās,viņšcenšasvairsnedzert,betBarbašaubās,jozinaUlda īsto dabu.
Uldisnevaratrast kopējovaloduarBarbu, joviņšir ļoti straujasdabasun nevaldāmscilvēks,kasvisu
vēlasiegūtarspēkuun Baibanespēj dzīvotunceltsavunākotni uz citucilvēkunelaimes,unviņa
rakstursir pilnīgi pretējsviņam.Notas,varāmsecināt,kaviņiemtomērirpārākatšķirīgasrakstura
īpašības, kurasnevarsadzīvot.
Viņi abi nāca no dažādamšķiram,Uldis – saimniecesdēls,betBaiba –kalpone.Jaunieši nespēj atrast
veidukābūt kopā,ar spēkunevariegūtvisukovēlas.

13. 277.lpp.
3. Kāpēc Barba nevarēja palikt ar Uldi! Vai jūs piekrītat teicienam, ka uz citu nelaimes
savu laimi neuzcelsi?
Barba atraida Uldi,joviņair parasta meitene,kaszinasavuvietudzīvē,viņai irsavastingrapārliecība
par lietukartību,tāpēcviņair spēcīga personība,betar dramatiskuiekšējolūzumu. Barbanavgatava
precībām,jo viņair vel jauna. Barbanegribsevvirudzērāju,viņamīl viņu,betviņanegribsalauzt
savai māsīcai dzīvi,unatņemtlīgavaini. Baibastēlslugāsimbolizē visutrauslounskaisto,kovariegūt
ar mīlestībuun pacietību,betar spēkutovar tikai sagraut.
Barba nevarējapaliktarUldi,joOrtu padzina projāmviņasdēl.Un arī Zane gribējalēktDaugavā
nelaimīgasmīlestības dēļ,tāpēcšīmīlestība,šī laimē varētubūtuzceltatikai uzZanesnelaimes,tas
Barbai nepatīkuntāpēc,lai nesalauztZanei dzīvi,viņapati noslīka,lai nebūtuproblēmas:
Barba
„Nebūsmanis,tevi ņems, -
Tu jau biji sarunāta.”
Barba tomērnevelējāssāpinātmāsu,tāpēcnolēmaaizietaizsaule.
Teiciens kauzcitu nelaimessavulaimineuzcelsi irpatiess,jonevarbūtlaimīgs,japadari nelaimīgus
pārejos,jotāda gadījumātevmocīs sirdsapziņa.
Citiemvārdiemsakot,jajūs balstātsavulaimi uzkādacita nelaimi,tadsirdsapziņajūsmocīs,ungalu
galā jūssapratīsiet,kaizmaksasizrādījāslielākasnekāsaņemtieieguvumi,joveidotmīlestībuun
vispārpiespiestkādumīlētjūsar spēkuirabsolūti neiespējami, tāpēcmanliekas,uzcitunelaimes
savunelaimi neuzcelsi.Mīlestībunevariegūtarspēku,tātadar spēkunevariegūtvisu,kovēlas, un
nevardabūtpati galvenākodzīvē.