4. „Brakos” var just iedvesmas auru un saprast, kā
Blaumanim radās tik brīnišķīgas idejas stāstiem.
Miks Jānis Olte, Skujenes psk., 9. kl.

5. „„BBrraakkooss”” vvaarr ppaassttaaiiggāāttiieess,, iiee--
eellppoott ssvvaaiigguu ggaaiissuu,, aaiizzmmiirrsstt
vviissaass rrūūppeess uunn uuzz mmiirrkkllii aattssllāā--
bbiinnāāttiieess.. KKaattrraa vviieettaa ttee iirr īīppaa--
ššaa,, vviieennāā iirr sskkaaiissttaa ddaabbaa,, cciittāā ––
llaabbaa aattmmoossffēērraa,, vvēēll kkāāddāā ––
nneeppaarraassttss sseennss pprriieekkššmmeettss..
LLiilliittaa SSaauullīīttee,, ĒĒrrggļļuu vvsskk..,, 88.. kkll..

6. Mājas R. Blaumanim sniedza patvērumu, mieru un ra-dīja
iedvesmu jauniem gara darbiem. Lauku miers
rakstniekam bija kā brīnumzāles.
Vendija Strode, Degumnieku psk., 8. kl.

7. ATZINĪBA
Dacei Kārkliņai, Ērgļu vsk., 8. kl. –
par izjustu „Braku” redzējumu;
Mikam Jānim Oltem, Skujenes psk., 9. kl. –
par iedvesmas meklējumiem un atradumiem;
Lilitai Saulītei, Ērgļu vsk., 8. kl. –
par daudzveidību „Braku” redzējumā;
Vendijai Strodei, Degumnieku psk., 8. kl. –
par liriskumu.

10. Kāda ir šodiena, tāda būs rītdiena. Vissvarīgākais dzīvē
notiek šobrīd. Es neko nezinu par nākotni, bet zinu, ka
dzīvoju tieši šajā brīdī.
Edgars Jonaitis, Cēsu 1. psk., 8. kl.

11. Es vēl esmu pumpurs, bet, tiecoties uz priekšu,
varu kļūt par viskrāšņāko ziedu, jo „pasaulē jau
nu tā gan ir: ikkatram jāskatās uz priekšu”.
Līga Pentjuša, Rēzeknes 5. vsk., 8. kl.

12. ATZINĪBA
Lāsmai Berkulei, Alūksnes Valsts ģimn., 8. kl. –
par māksliniecisku dzīves redzējumu;
Edgaram Jonaitim, Cēsu 1. psk., 8. kl. –
par domas filozofisku atklāsmi;
Līgai Pentjušai, Rēzeknes 5. vsk., 8. kl. –
par bagātu un neparastu iztēli;
Egijai Smeilei, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 7. kl. –
par prasmi secināt.

14. Es un Kārlēns nebijām redzējuši pasauli, un tas sāpēja. No
šīm sāpēm bija izveidots milzīgs zobens, kurš šķēla mūsu
sirdis atkal un atkal. Tas likās neiespējami un absurdi. Kā
varēja aprauties plaukstoša dzīvība? Kā var mirt bērns,
kurš pat nav dzimis?
Aļona Aleksejeva, Mežāres psk., 9. kl.

15. Visvairāk spīdzināja doma, ka
bez manis tuviniekiem klāsies
slikti un viņi nespēs pārdzīvot
zaudējumu. Bezcerība – no
tās nevar izslīdēt vai izlikties,
bet izdzīvo tikai stiprākie.
Keitija Bārbale, Pāles psk.

16. Izmisumā un briesmās cilvēkam iedarbojas jau iedzim-tie
izdzīvošanas instinkti. Katrs grib izglābties, vēlreiz ie-raudzīt
tuviniekus, spožo saules gaismu, izjust ilgi gaidī-to
siltumu, ikviens alkst laimes un drošības.
Līva Beķere, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl.

17. Es atdotu visu, lai šeit būtu mani vecāki un piedāvātu
siltu šokolādi, labāk būtu, ja es būtu pie viņiem. Tagad
saprotu, kāds esmu bijis egoists. Gribas tūlīt pat pie-zvanīt
un atvainoties vecākiem par pāri nodarījumu.
Samanta Berga, Valmieras Pārgaujas ģimn., 8. kl.

18. Nekad nebūs aizmirstamas bbaaiilleess,, iizzmmiissuummss uunn nnee aarr kkoo
nneessaallīīddzziinnāāmmāā vveellēēššaannāāss ppaalliikktt ddzzīīvvaaii,, jjoo gglluužžii ttāāppaatt kkāā
KKāārrllēēnnss,, GGrrīīnnttāāllss,, BBiirrkkeennbbaauummss…… bbiijjāāmm nnoonnāākkuuššii nnāāvveess
ēēnnāā.. EEllīīnnaa BBēērrzziiņņaa,, AAkknnīīsstteess vvsskk..,, 77.. kkll..

19. Mums ir jāsaskata un jārada sev apkārt tas, kas mums
palīdz dzīvot un izdzīvot. Nevajag baidīties no vilšanās, jo
katra cilvēka parādīšanās mūsu dzīvēs kaut ko iemāca,
palīdz un iedvesmo.
Džūlija Bondare, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl.

20. Cilvēki lielākajās traģēdijās apvienojas un izveido
nesalaužamu skumju mūri. Iespējams, tas ir mūsu
dabā – meklēt patvērumu dziļākajās bēdās, tādējādi
spējot tās pārciest.
Elza Cirvele, privātā psk. „Patnis”, 7. kl.

23. Kā tas ir, ka nav izvēles, ka
nevari vienkārši aizpeldēt
uz krastu, jo ūdens ir kā
ledus, ka jādodas nāvē,
nemaz nezinot, kas notiks
tālāk, kad esi uz lūstoša
un irstoša ledus gabala un
visapkārt ir tikai nakts un
nāve.
Liene Levenšteine,
Ķekavas vsk., 9. kl.

24. Man novele lika domāt par cerībām, kas ir kā krāsains
tauriņš, kas lidinās virs galvas un dod cilvēkiem vēlēša-nos
dzīvot. Dažiem cerību tauriņš nosala, gaidot izglāb-šanos,
citiem tas aizlidoja līdzi ar tiem, kuri iesēdās lai-vā
un aizbrauca.
Janīna Pauniņa, Praulienas psk., 7. kl.

25. Varbūt nevajag sevi „dedzināt” jaunībā, kā to darīja Birken-baums,
vairāk novērtēt savu dzīvību, mazāk riskēt! Visvai-rāk
vajadzētu mācīties no Grīntāla – pārvarēt biklumu, kļūt
pārliecinātākam par sevi, vairāk uzdrīkstēties.
Edijs Putniņš, J. Zālīša Sausnējas psk., 9. kl.

26. Katrs glāba sevi – mēģināja savaldīt domas, kas kā bultas
šaudījās un asi dūrās galvā, mēģināja noglabāt mīlestību
sirdī, lai, atgriežoties mājās, tā nebūtu iesalusi ledū, ap-valdīt
vārdus, lai tie nepārvērstos par aso salu, kas jau kā
nazis grieza rētas vaigos, kājās un jau gandrīz nejūtīgajās
rokās. Kristīne Ralle, Dundagas vsk., 9. kl.

27. Šis negadījums mācīja, ka dzīve ir tikai viena, tās pave-diens
tik trausls, tik negaidīti var pārtrūkt, tādēļ ik atvē-lētais
brīdis ir jāizbauda.
Dāvids Rubens, Rudzātu vsk., 7. kl.

28. Brīdī, kad ceļotāji pamanīja tuvojamies laivu, tā bija
kā saulesstars vistumšākajā pasaules nostūrī. Viņi
atvieglojumā nopūtās, un to sirdis atkal atvēra durvis
tam, ko bija jau padzinuši no sava ķermeņa – cerībai.
Rūta Trušinska, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl.

29. Ledus gabalu R. Blaumanis salīdzina ar dzīvi, lai cik grūti,
ir jācīnās. Uzvar tie, kas neseko noteikumiem un cīnās
par sevi, nedomājot par citiem.
Alise Vijuma, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl.

31. Es lūkojos uz mazo krasta svītriņu un uz tālo, nezinā-mo,
pelēki biedējošo aiz muguras, kur viļņi meta kū-leņus.
Jūras skaņas sāka mani biedēt, un vēderā
skraidīja nemierīgas uztraukuma tirpas…
Everita Vītola, Madonas pilsētas 1. vsk., 7. kl.

32. Ejot pa dzīves taku, mēs
nekad nevaram pare-dzēt,
kas mūs sagaida
rītdien. Tas ir mūžīgais
dzīves un nāves noslē-pums,
kuru nevienam
nav izdevies atminēt.
Leontīna Zablinska,
Kokneses internātpsk.,
7. kl.

34. ATZINĪBA
Aļonai Aleksejevai, Mežāres psk., 9. kl. –
par tēmas emocionālu atklāsmi;
Sintijai Augustovai, Rēzeknes 5. vsk., 9. kl. –
par bagātu iztēli;
Keitijai Bārbalei, Pāles psk., 7. kl. – par oriģinalitāti;
Līvai Beķerei, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl. –
par iejūtīgumu;
Samantai Bergai, Valmieras Pārgaujas ģimn., 8.kl. –
par oriģinālu izdomu;

35. Elīnai Bērziņai, Aknīstes vsk., 7. kl. –
par savdabīgu tēmas risinājumu;
Džūlijai Bondarei, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl. –
par postmodernisma ievirzēm;
Elzai Cirvelei, privātā psk. „Patnis”, 7. kl. –
par spēju izprast līdzcilvēkus;
Melisai Grišānei, Ogresgala psk., 8. kl. –
par literāro jaunradi;
Ievai Isodai, Ilūkstes 1. vsk., 8. kl. – par patriotisma
motīviem tēmas atklāsmē (žūrijas speciālbalva);
Lienei Levenšteinei, Ķekavas vsk., 9. kl. –
par iejūtīgumu un emocionalitāti;

36. Janīnai Pauniņai, Praulienas psk., 7. kl. –
par filozofiskām pārdomām;
Edijam Putniņam, J. Zālīša Sausnējas psk., 9. kl. –
par veiksmīgu personiskās pieredzes atklāsmi;
Kristīnei Rallei, Dundagas vsk., 9. kl. –
par metaforisku valodu;
Dāvidam Rubenam, Rudzātu vsk., 7. kl. –
par oriģinālu formas izvēli;
Madarai Salnītei, Ērgļu vsk., 8. kl. – par radošumu;
Rūtai Trušinskai, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl. –
par netradicionālu redzējumu;

37. Alisei Vijumai, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl. –
par bagātu fantāziju;
Annijai Aleksandrai Vītolai,
privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 7. kl. – par īpatnēju tēmas
interpretāciju;
Everitai Vītolai, Madonas pilsētas 1. vsk., 7. kl. –
par radošiem skatapunkta meklējumiem;
Leontīnai Zablinskai, Kokneses internātpsk., 7. kl. –
par sirsnīgumu;
Patrīcijai Zālītei, A. Upīša Skrīveru vsk., 7. kl. –
par psiholoģiski niansētu tēmas atklāsmi.

39. R. Blaumanis ir spilgta un neiz-dzēšama
personība mūsu
valsts kultūrā, rakstnieka laika
tikumi un netikumi nav zaudē-juši
aktualitāti. Mūsdienu sa-biedrībā
ir gan trīnes, gan pin-dacīšas,
gan Indrānu tēvi, gan
mūžam purvā grimstošie edga-ri
un savām vājībām pakļautie
krustiņi.
Viktorija Minajeva, Pļaviņu
novada ģimn., 12. kl.

41. Arī manā, Gulbenes, novadā var
atrast gan lepno Raudupieti, gan
bagāto Akmentiņu, gan Trīni, gan
arī citus tēlus, tikai jāprot sevi
ieraudzīt, jāprot atrast līdzības un
saprast, kā dzīvot, lai neatkārtotu
tēlu dzīves un notikumus tajās.
Varbūt nekas nav izdomājums,
bet viss ir dzīve, bet varbūt mēs
paši esam Blaumaņi, kuri raksta
savas lugas, noveles un dzejas.
Karīna Silauniece,
Gulbenes novada valsts ģimn.,
12. kl.

42. Nav jādomā par nākotni, ir jādzīvo tagadnē. Saka – nākot-ne
ir kā aizvērta grāmata, bet diemžēl aizvērto grāmatu
nevar izlasīt. Tāda ir dzīve.
Jūlians Trofimovs, Rīgas 60. vsk., 10. kl.

43. ATZINĪBA
Viktorijai Minajevai, Pļaviņu novada ģimn., 12. kl. –
par kultūrvēsturisku ievirzi;
Vivitai Ošiņai, Gulbenes novada valsts ģimn., 12. kl. –
par novada kultūrvēsturisku atklāsmi;
Karīnai Silauniecei, Gulbenes novada valsts ģimn., 12. kl. –
par prasmi sasaistīt R. Blaumani ar savu novadu;
Jūlianam Trofimovam, Rīgas 60. vsk., 10. kl. –
par veiksmīgu R. Blaumaņa Rīgas gaitu izzināšanu.

45. Brīnišķīgi ir tas, ka grūtos brīžos var lūgt padomu mīļiem
cilvēkiem un arī maniem domubiedriem grāmatās, īpaši
man tuvajiem R. Blaumaņa literāro darbu varoņiem.
Diāna Kurloviča, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 2. kurss

46. ATZINĪBA
Lienei Ģērmanei, Ogres Valsts ģimn., 12. kl. –
par atziņu sintēzi un analīzi;
Diānai Kurlovičai, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 2. kurss –
par sirsnīgumu un patiesumu;
Uļjanai Macko, Rīgas vakara ģimn., 11. kl. –
par veiksmīgu divu kultūru sasaisti.

48. Kristīne, Indrānu māte un Tālavas taurētājs ir mani ide-āli
R. Blaumaņa darbos, no kuriem es daudz ko paņem-šu
sev – savā tālākajā dzīvē.
Alise Birkenfelde, Madlienas vsk., 12. kl.

50. Patiesība – dzīve ar visām pretrunām un meklējumu
ceļu starp dzīviem cilvēkiem – pretiniekiem, draugiem,
mīļajiem un pavisam tāliem svešiniekiem, laimi un
nelaimēm, veiksmi un neveiksmēm. Tas viss saliek
mūsu dzīvi kā puzli pa gabaliņiem. Šis kopums veido
ideālu.
Evija Dāve, DA Cēsu Valsts ģimn., 11. kl.

52. Mūsu dzīve ir viena vienīga meklēšana, salīdzināšana,
pilnveidošana.
Elīna Jaunzeme, Liepājas Valsts ģimn., 10. kl.

53. Ideāla cilvēka noslēpums – saskatīt ne tikai paša
trūkumus, bet pieņemt cita.
Amalda Margita Kručena,
Rēzeknes tehn., 2. kurss

54. Dzīvei nevajag ļaut, lai tā paiet, vien meklējot ideālu,
vajag dzīvot, tiecoties uz ideālu.
Daira Ločmele, Rēzeknes Valsts ģimn., 11. kl.

55. Ideāls jācenšas rast sevī, nevis pēdējā skrējējā, pirms
satumst miglas vāli tilta galā.
Laura Malinovska, Viļānu vsk., 12. kl.

56. Savai pilnveidošanai ir vajadzīgs paraugs, protams, pa-saulē
neatrodas neviens ideāls cilvēks, bet, skatoties
uz savu elku, šīs neatvairāmās īpašības vēlamies pie-mērot
sev. Elizabete Miltiņa, Rīgas Valsts 2. ģimn.

57. Latviešu dižgara R. Blaumaņa atziņas par mīlestību, dzīvi,
pārdzīvojumiem ir nepieciešamas katram no mums, lai
dzīvei piešķirtu pavisam citu garšu un tiekšanās pēc
ideāla būtu vienkāršāka.
Elgars Murāns, Aknīstes vsk., 10. kl.

58. Ja arī neatradīsi ideālus draugus, tad, meklējot tādus,
ticot to esamībai, noteikti atradīsi tos, kuri ir maksimā-li
tuvu ideālam, kā R. Blaumanis atrada A. Būmani,
K. Skalbi, A. Austriņu un citus.
Elva Poriete, Jēkabpils Valsts ģimn., 12. kl.

60. Patiesu ideālu mēs varam ieraudzīt tikai tad, ja
piešķiram kādai lietai, cilvēkam daļu no sevis –
atmiņu, cerību, sapni vai alkas.
Renārs Ronis, Liepājas Valsts ģimn., 12. kl.

61. Viengabalainība –
tas ir mans sap-ņaini,
alkstoši vē-lamais
ideāls.
Valērija Sadovina,
Misas vsk., 12. kl.

63. Ja es būtu ideāls cilvēks,
tad manai dzīvei nebūtu
jēgas, mana personība
zustu mirklī, kad tiktu
pasludināta par tādu, jo
es dzīvoju, lai pilnvei-dotu
sevi, savu raksturu
un uzvedību.
Dagnija Sondore,
Rēzeknes tehn., 3. kurss

65. ATZINĪBA
Alisei Birkenfeldei, Madlienas vsk., 12. kl. –
par atziņu bagātību;
Lienei Bokmanei, Bauskas Valsts ģimn., 12. kl. –
par veiksmīgu ideāla meklējumu;
Evijai Dāvei, DA Cēsu Valsts ģimn., 11. kl. –
par pārdomu un atziņu bagātību;
Adelei Gruntei, DA Cēsu Valsts ģimn., 12. kl. –
par vispusīgu tēmas interpretāciju;
Elīnai Jaunzemei, Liepājas Valsts ģimn., 10. kl. –
par nopietnu pieeju tēmas atklāsmē;

66. Andai Jēgerei, Limbažu novada ģimn., 12. kl. –
par būtiskā redzējumu R. Blaumaņa darbos;
Marikai Krauzei, Druvas vsk., 12. kl. –
par interesantu kompozīciju;
Amaldai Margitai Kručenai, Rēzeknes tehn., 2. kurss –
par emocionalitāti un patiesumu;
Dairai Ločmelei, Rēzeknes Valsts ģimn., 11. kl. –
par saturīgi ietilpīgu darbu;
Laurai Malinovskai, Viļānu vsk., 12. kl. –
par postmodernisma ievirzi;

67. Elizabetei Miltiņai, Rīgas Valsts 2. ģimn. –
par daudzpusīgu tēmas atklāsmi;
Elgaram Murānam, Aknīstes vsk., 10. kl. –
par mērķtiecīgumu;
Elvai Porietei, Jēkabpils Valsts ģimn., 12. kl. –
par sava ideāla formulējumu;
Jutai Pulijanai, Daugavpils Krievu vsk. licejs, 11. kl. –
par savdabīgu tēmas izklāstu;
Renāram Ronim, Liepājas Valsts ģimn., 12. kl. –
par filozofisku ievirzi;

68. Valērijai Sadovinai, Misas vsk., 12. kl. –
par savdabīgu stilu;
Esmeraldai Soboļevai, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11. kl. –
par radošu R. Blaumaņa laika notikumu sasaisti ar
mūsdienām;
Dagnijai Sondorei, Rēzeknes tehn., 3. kurss –
par savas un R. Blaumaņa jaunrades sasaisti;
Ilmāram Suveizdam, Ērgļu vsk., 12. kl. –
par netradicionālu pieeju ideāla meklējumos;
Signei Viškai, Varakļānu vsk., 11. kl. – par jaunradi.

70. Savā iztēlē es patiešām atrados uz ledus gabala kopā
ar pārējiem zvejniekiem, piedzīvoju izdomātus noti-kumus,
izjutu nāves bailes, redzēju daudz izmisuma
pilnu acu, un vīrs, kas vienmēr sēdēja vientuļš, bija
pats mīļais rakstnieks Rūdolfs Blaumanis.
Ieva Bērziņa, Valmieras Pārgaujas ģimn., 9. kl.

75. Es kā koks arī esmu izmircis un nosalis, bet es stalti pil-du
savu pienākumu un turu kreklu, kurš palīdzēs ierau-dzīt
uz mazā ledus gabala trīs palikušos, un es sapratīšu,
ja viņi iekāps laivā un mani atstās, būšu saprotošs, jo vi-ņiem
nebūs lemts saprast manu lomu viņu liktenī.
Vadims Makarenko, Rīgas Valsts ģimn., 9. kl.

76. Vajadzētu mācīties ne tikai no savām kļūdām, bet arī no
citu, lai nākamajos gadsimtos 19. gadsimta beigu prob-lēmas
vairs nebūtu aktuālas, bet Blaumani joprojām la-sītu,
no viņa mācītos un palīdzētu viņa darbiem doties
cilvēkam līdzi laikā.
Lauma Ance Umule, Limbažu novada ģimn., 11. kl.

78. Es esmu CERĪBA. Mans nnoollūūkkss iirr llaabbss,, eess cciillvvēēkkiieemm nneessuu
ggaaiissmmaass ssttaarruu,, ddoodduu cceeļļaammaaiizzii aarr ssppēēkkaa uunn ddrroossmmeess ggaarr--
ššuu,, eessmmuu kkllāātt ttaadd,, kkaadd ššķķiieett,, kkaa vvaaiirrss nnaavv iittiinn nneekkāā...... VViiņņii
iizzggllāābbāāss –– vviissii ttrrīīss –– vviieennuu ddiieennuu vvēēllāākk..
MMoonnttaa KKoonnooppaacckkaa,, LLiieezzēērreess ppsskk..,, 88.. kkll..

79. R. Blaumani ar Cēsīm saistīja brāļa darbavieta Cēsu drau-dzes
skolā, mīlestība pret Gaujas seno ieleju mežiem un,
protams, Cēsu dāmas ar „liesmojošām sirdīm un lūpām”.
Arta Alksnīte, DA Cēsu Valsts ģimn., 11. kl.

82. Dzīvē ne vienmēr visu var dabūt tūlīt un uzreiz. Reizēm par
to jācīnās, reizēm jāgaida, un, lai kādas pūles liktas, kaļot
laimīti, veseris var šķībi krist un pat vissmalkākie kaltiņi un
labākais kalējs nevarēs vairs neko derīgu izkalt.
Melisa Kaškura, Cēsu Valsts ģimn., 10. kl.