3. Kārlis Skalbe
‘’Kaķīša dzirnavas’’
Viena no populārākajām Kārļa Skalbes pasakām, sarakstīta 1913. gadā.
Rakstnieks tajā uzsver garīgā spēka lomu pasaules pārveidošanā, noliedz
naidu un vardarbību. Plaši pazīstama un daudzreiz citēta ir pasakas galvenā
varoņa kaķīša atbilde ķēniņam: “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk
prieks.”
Ilustrējuši Džemma Skulme un Ojārs Ābols.
Grāmata sagatavota pēc Latvijas Valsts izdevniecības 1960. gada izdevuma.
Latvijas iedzīvotāju mīļākā grāmata.
Interneta balsojumā ‘’Lielā lasīšana’’ uzvarētāja!
4. Māris Rungulis. ‘’Māja, kas dūc’’
Kad īstajā laikā un vietā sastopas īsti talanti, rodas
šedevrs. Mīklupantu grāmata “Māja, kas dūc”
dzimusi tieši tā – sastopoties autoram Mārim
Rungulim un māksliniecei Agijai Stakai. Dzejnieks
ietērpis mīklas asprātīgās un rotaļīgās dzejas
rindās, savukārt sulīgi krāšņo tēlu un attēlu
radītājas uzdevums ir pačukstēt priekšā
atminējumu – krāsu valodā. Minēšanā jāiesaista
gan redzes un dzirdes, gan garšas, taustes un ožas
atmiņa (Krēslas mīkla, Dūcoša mīkla, Klaboša
mīkla, Salda mīkla, Aszobu mīkla, Niezoša mīkla,
Upeņkrūma mīkla utt.), un visjautrāk to, protams,
darīt visai ģimenei kopā.
5. Robs Skotons
‘’Runcis Puncis iemīlējies’’
Izdevniecība “White Book” papildina sirsnīgo grāmatu sēriju, kuras
galvenais varonis Latvijā jau ir iemīļots. Tuvojoties mīlestības svētkiem,
klajā nāk Roba Skotona grāmata “Runcis Puncis iemīlējies”. Tas ir jau
ceturtais latviski izdotais stāsts par kaķu puiku Runci Punci, viņa dzīves
likstām un laimes mirkļiem.
Runčukam vēderā viss griežas uz otrādi tikai no domas vien, ka sarkanā
aploksnīte drīz vien būs jāatdot Mincītes rokās – kaķenīte viņam patīk un
Runcis Puncis gatavojas to viņai atklāt. Tomēr Punci māc bažas, jo viņam īsi nav
skaidrs vai Mincīte pret viņu jūt to pašu, bez tam runčukam ir konkurents –
bravūrīgais Kašķis, kurš arī vēlas iekarot brīnišķīgās kaķenītes sirdi.
Stāstu sērija par Runci Punci jo īpaši patīk mazajiem, kas apmeklē bērnudārzu
vai pirmos gadus apmeklē skolu. Jaukais grāmatas varonis ir ieguvis fanus visā
pasaulē. Katrā grāmatas lapaspusē ir atrodami jautri un aizraujoši zīmējumi, kas
rada vēlēšanos to šķirstīt atkal un atkal. Puncis interesantā veidā māca bērnus
būt draudzīgiem un mīlēt pasauli tādu kāda tā ir – ar visiem trūkumiem un
dīvainībām.
Pirmā sērijas grāmata “Runcis Puncis” 2014. gadā kļuva par vienu no Bērnu
žūrijas iecienītākajām grāmatām
6. Miks Inkpens ‘’Kipers’’
Šī ir pirmā latviski izdotā grāmata par kucēnu Kiperu.
Kucēns bēdājās, ka viņa groziņš ir vecs un noplucis, bet
sedziņa nepatīkami ož. Vai Kipers atradīs labāku
guļvietu?
Kipers ir tik jauks, ka neatstāj vienaldzīgus ne bērnus, ne
vecākus. Viņš ir vislabākais kucēns, ar kuru kopā uzaugt...
Grāmatas autors Miks Inkpens saka:
“Katrs autors vēlas, lai viņa grāmatas ir tik mīļas
lasītājiem, ka tām būtu noļukušas “ausis”. Man ir īpaši
paveicies, jo mani mazie lasītāji noļukušas “ausis”
grāmatām spēj piešķirt ātri vien! Iespējams, no visām
manām grāmatām visvairāk noļukušās “ausis” ir tieši
stāstiņiem par kucēnu Kiperu. Un tas, manuprāt, ir pilnīgi
saprotami.”
7. Ruta Svaža
’’Burtu pasakas’’
Krāšņa, augstvērtīgu zīmējumu un pasaku ābece, kas ir interesanta gan bērniem,
gan pieaugušajiem. Tajā viens grāmatas atvērums veltīts viena burta iepazīšanai
– katrs mākslinieka Gusta Linkeviča smalkais un precīzais zīmējums rosina
iztēli, ļauj atpazīt un mācīties vārdus, savukārt Rutas Svažas pasakas dod iemeslu
fantāzijai.
Ābece paredzēta alfabēta un burtu apgūšanai. Tās saturu veido 33 zīmējumi –
33 latviešu alfabēta burti – un 33 pasakas, kas papildina katru no tiem.
Izdevniecība “White Book” cer, ka tā kļūs par labu palīgu burtu mācīšanā gan
ģimenēs, gan bērnudārzos.
“Es lādēju kuģi ar... – tā sākas spēle, kurā katrs dalībnieks pēc kārtas sauc vārdus, kas
sākas ar vienu un to pašu burtu. Ar briedi! Buti! Bambusu! Blusu! Biksēm! Burvi!
Burtiem! Burti brīnumaini apvieno dažādas būtnes, lietas un parādības, un šī spēle ir
aizraujoša. Arī daudziem grāmatu rakstītājiem un zīmētājiem gribas paspēlēties līdzīgā
veidā. Kurš saskaitīs, cik pasaulē grāmatu, kam pamatā šāda rotaļa? Tās ir vienlaikus
līdzīgas un atšķirīgas. Katrā atrodams kaut kas cits, negaidīts. Arī šajā, kuras autoriem tā
ir pirmā. Jābūt veiklam, lai grāmatā un pat uz tās vāka spētu uzskatāmi parādīt visu
alfabētu. Tā, lai citiem būtu prieks to iepazīt un apgūt...”
Māra Cielēna, grāmatas redaktore
8. Astrīda Lindgrēne
’’Protams, Lota māk braukt!’’
• Lota no Strīdnieku ielas šausmīgi
sadusmojas, jo neviens netic, ka viņa
prot braukt ar velosipēdu. Bet kā lai
iemācās braukt, ja viņai ir tikai
nožēlojams trīsritenis? Un arī savā
piektajā dzimšanas dienā viņai
neuzdāvina velosipēdu. Tad viņa
nočiepj Bergu tantes divriteni...
No zviedru valodas tulkojusi Mudīte
Treimane.
10. Ieva Samauska ‘’Oliņš Boliņš’’
Oliņš Boliņš, Čimpiņa Rimpiņa, Kājiņš Vējiņš un Bums. Ko jums atgādina šie vārdi?
Protams, kurš gan nezina šo skaitāmpantiņu, kas palīdz izlozēt meklētāju paslēpju
spēlē vai ķērēju “sunīšos”. Tomēr Ievas dzejoļos tie nav nez kādi vārdi bez īpaša
satura. Tā ir viena varen jautra ģimene, kuru dzīves galvenais uzdevums ir visiem kopā
neaizmirstami pavadīt, nē, izbaudīt laiku. Viss, ko viņi dara, ir pilns nebeidzamas
rosības (pat ja tā ir gulēšana!), visām viņu idejām un iecerēm ir noteikts mērķis un jēga.
Šī priekpilnā ģimenīte kopā veic rīta rosmi, spēlē spēles, atrod uz taciņas dažādus
priekšmetus, kam citi paietu garām (gandrīz kā Pepija!), svin dzimšanas dienu, meklē
zelta dālderi, sajūsminās par jūru, nebaidās no negaisa, brauc uz tirgu, pirms miega
stāsta spoku stāstus, kļūst par cirka zvaigznēm, iet uz satikšanos ar miglu, bet satiek
ķīnieti... Viņi aizrautīgi izdzīvo visus gadalaikus, izgaršo katru diennakts brīdi un ir tik
nepārspējami īsti un dzīvi – grāmatas lappusēs pat šķietami saklausāms, kā rej suņuks
Bums.
“Oliņš Boliņš sēž uz soliņa” ir dzejoļu krājums, kurš savā rotaļīgumā šķiet kā vienā
elpas vilcienā norunāts, nevis rakstīts. Vārdi lejas kā saldais krējums, tēli saistās kā ogas
ķekarā, ik dzejolis ir vesels, pabeigts, izveidojies, atnācis pats, nevis sūrās pūlēs sacerēts
vai konstruēts. Gluži kā Oliņam Boliņam piestāv katliņš, ko viņš kādā dzejolī lepni
pielaiko, tā visai grāmatai lieliski piedien Veronikas Frolovas (1988) ilustrācijas, kurās
māksliniece bērnišķīgā aizrautībā spēlējusies ar visdažādākajiem toņiem, arī bildēs
uzburot to vieglumu un caurspīdīgumu, kas raksturīgs Ievas Samauskas tekstiem.
"Krāsaini, interesanti, skanīgi. Jaukākais ir tas, ka mijas mīļums, humors, asumiņš, tēli ir
redzami, dzirdami, taustāmi, pat saožami un sagaršojami." (Māra Cielēna)
11. Uldis Auseklis ’’Bante un tante’’
īsi panti gari panti
sanākuši kopā
sadūkuši
tā kā bites stropā
Jaunākajā dzejoļu krājumā “Bante un tante”
dzejnieks rāda cilvēkbērnu, kas ienāk raibajā
pasaulē, iepazīdams un izjuzdams ģimenes gariņus
– vecomammu, vecotēti, mammu, tēti, mīļo
krusttēvu, putnus, taureņus, kaķēnus, skudras un
visas citas dzīvībiņas. Kopā ar viņiem izdzīvo
mainīgo gadalaiku ritumu, kopā izmirdz savu
valodiņu gan skaitāmpantos un vārdu spēlēs, gan
kādā ģimeniski tuvā vārdiņā un kopā satiek
mirkļus, kad bērniem sirdis vaļā un viņi ar sveču
gaismiņām zīmē Latviju.
13. Ieva Samauska ‘’Govs uz bagāžnieka’’
Jauna gr mata pusaudžiem - Ieva Samauska "Govs uz bag žnieka"ā ā
Pilsētiņas iedzīvotāji ir pārliecināti: viņiem spokojas. Jo nevar būt tā, ka
velosipēdam uz bagāžnieka pēkšņi uzsēžas… govs. Bet ja nu govs tomēr ir
īsta? Ja nu tā prot runāt? Kā pret šādu dzīvnieku izturēties?
Un kas ir galvenais draudzībā?
Ko dar t, ja tikko iepaz tais draugs p kš i paz d? Kas ir galvenaisī ī ē ņ ū
draudz b ? M l t draugu no sirds un nekad nenodot - ir p rliecin taī ā ī ē ā ā
Ukulele, Roze,Aksels un citi gr matas varo i.Ar tad, kad j c n s arā ņ ī ā ī ā
vareniem un sp c giem pretiniekiem - pe as k ro Hi koku, rupjoē ī ļņ ā č
Gorillo, vilt go un v zdegun go Saniju.Ar tad, kad j samierin s arī ī ī ī ā ā
cilv ku neizpratni un bail m no..... neparast - no br numa.ē ē ā ī
Ilustr ciju autore - El na Brasli aā ī ņ
M sa un Br lis, it ru Sp l joša GOVS,policisti, m rketingaā ā Ģ ā ē ē ā
profesion i lielveikal ,band ti un sirsn gi klaido i- visi vienuviet stuāļ ā ī ī ņ ī
nosl pumu gr mat par stu draudz bu.(Ieva Pl me)ē ā ā ī ī ū
14. Kristīne Olsena ‘’Stikla bērni’’
Billija stāvēja pavisam klusu un klausījās. Skaņa turpinājās, bet šoreiz tā nāca
no kādas citas istabas.
Un tad meitene ieraudzīja ko tādu, kas lika viņai aizmirst par troksni, –
dzīvojamās istabas griestu lampa kustējās. Pavisam lēnām tā šūpojās no vienas
puses uz otru kā veca pulksteņa pendelis.
Divpadsmitgadīgās Billijas un viņas mammas jaunajā mājā risinās mistiski
notikumi. Nesaprotami un šausmīgi notikumi, kurus Billija nespēj izskaidrot.
Šķiet, ka māja vēlas no viņām atbrīvoties. Tā dara visu iespējamo, lai viņas
aizbiedētu.
Kopā ar draugu Aladinu Billija sāk izmeklēt mājas tumšajiem noslēpumiem
apvīto vēsturi. Un, jo vairāk viņa uzzina, jo vairāk pārliecinās, ka viņai ar
mammu jātiek no mājas projām, cik drīz vien iespējams… Pirms notiek kas
šausmīgs. Pirms būs par vēlu.
Zviedru rakstniece Kristīna Olsone (1979) ir diplomēta politoloģe, taču
patlaban pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Viņa rada darbus gan bērniem, gan
pieaugušajiem, un tiem raksturīgi noslēpumu un spriedzes pilni notikumi.
"Stikla bērni" ir pirmā grāmata sērijā par divpadsmitgadīgo meiteni Billiju un
viņas draugu Aladinu. Tā ieguvusi Zviedrijas Radio balvu par labāko bērnu
romānu.
16. Arno Jundze ‘’Kristofers un ēnu ordenis’’
• Populārais kultūras žurnālists un literatūrzinātnieks Arno Jundze jau sarakstījis
divas bērnu grāmatas. Tagad ceļu pie lasītāja sāk fantastikas romāns
pusaudžiem “Kristofers un Ēnu ordenis”.
• Kristoferam ir četrpadsmit gadu, un viņš dzīvo Rīgā mazā pagrabstāva
dzīvoklītī kopā ar veco radinieku Freimaņonkuli. Neviens zēnu neuzskata par
kaut ko īpašu – arī viņš pats ne. Taču gluži parasta mācību gada pēdējā skolas
dienā sāk risināties dīvaini notikumi. Vispirms zēnu autobusā uzrunā savāds
tips ar šujmašīnai līdzīgu priekšmetu. “Lai kas arī notiktu, saglabā mieru.
Ordenis par tevi parūpēsies,” viņš apgalvo. Kas ir šis mistiskais Ordenis, un ko
tas vēlas no Kristofera?
• Jau visai drīz izrādās, ka Kristofers tiešām tiek iesaistīts neparastos notikumos,
kuri risinās gan Rīgā, gan Romā un Parīzē un kuros sava loma ir
noslēpumainām nākotnes tehnoloģijām,
ceļošanai laikā,
Sv. Jura baznīcai Vecrīgā,
Eifeļa tornim,
kristāla galvaskausam,
Kristofera neciešamajai klasesbiedrenei Katei.
• Un tas vēl nav viss... Piedzīvojumi tikai sākas!
17. Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku
• “Latvijas leģendu” 2. grāmata stāsta par personībām, kas
veidojušas Latvijas vēsturi, veidojušas mūsu valsti tādu,
kāda tā ir tagad. Personību, notikumu un parādību buķete
ir ļoti spilgta –Namejs, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis,
Valters Caps, Aleksandrs Čaks, Mihails Tāls, Zilākalna
Marta, Elijahu Ripss, Emīls Dēliņš, “Čikāgas piecīši”,
Bauskas miliči, Imants un Gido Kokari, Māris
Štrombergs. Tikpat lielas personības ir arī paši rakstītāji –
Ilona Bērziņa, Baiba Šāberte, Arvīds Deģis, Andžils
Remess, Valdis Rūmnieks, Andris Ozoliņš, Pauls
Bankovskis, Janīna Kursīte, Dzintars Tilaks, Laima Kota
(Muktupāvela), Ingmārs Jurisons.
18. Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku
• Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienas gaidot, apgāds
“Jumava” izdodjau trešo grāmatu “Latvijas leģendas” par izcilām
personībām un notikumiem, kas veidojuši Latviju lielāku.
• Grāmata “Latvijas leģendas III” pauž iedvesmas bagātus
dzīvesstāstus par tādiem tautas varoņiem kā Bīskaps Alberts, Žanis
Lipke, Hercs Franks, Emīlija Benjamiņa, Ita Kozakeviča, Pauls
Valdens, Imants Ziedonis, Mārtiņš Freimanis.
• Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš par grāmatu “Latvijas
leģendas III”sacījis: “Grāmata “Latvijas leģendas” ir par cilvēkiem,
kuriem varam pateikties, ka Latvija veidojusies tieši tāda, kādu mēs
to mīlam un ar kuru lepojamies.”
• Grāmatā apkopoti Ilonas Bērziņas, Andra Buiķa, Kārļa
Būmeistara, Kristīnes Čakstes, Jura Lorenca, Kristīnes Matīsas,
Armanda Melnaksņa, Annas Rancānes, Pāvila Raudoņa, Andžila
Remesa, Laimdotas Sēles, Mudītes Šneideres, Pētera Trapenciera,
Māras Upmanes-Holšteines un Vika stāsti.
19. Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku
• Populārajā grāmatu sērijā Latvijas leģendas
iznākusi jau ceturtā grāmata. To ievada trīs
Pāvila Raudoņa leģendas – par Durbes
kauju, par Latvijas karogu un Turaidas
Rozi. Tāpat krājumā aplūkots «trako
baronu Bēru mantojums», Studentu rotas
veikums, padomju laika Latvijas disidentu
gaitas lēģeros, sportistu olimpiešu
panākumi. Noteikti izlasiet kolēģes Elitas
Veidemanes rakstu Roka, kuru ilgi jūt uz
pleca, kas veltīta leģendārajam līvam –
Aivaram Brīzem.
