Pārbaudes darbs 11.klasei. Lāčplēsis
A. Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam. Eposs tika izdots 1888. gadā III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laikā.[1] "Lāčplēsis" ir balstīts uz tautas teikām un radīts tautiskā romantisma periodā, kad aktualizējas nepieciešamība izveidot senatnē balstītu nacionālo ideoloģiju. Pumpura poēma sabiedrībā ir folklorizējusies, tā tiek uzskatīta par latviešu tautas nacionālo eposu. Tā centrā ir dievu izvēlētais varonis Lāčplēsis un viņa cīņa ar vācu krustnešiem, kuras beigās Lāčplēsis iet bojā. Folklorizējušies ir poēmas tēli Laimdota, Spīdala, Kangars, Melnais bruņinieks. Eposa manuskripts gāja bojā Pirmajā pasaules karā, tomēr vēlāk tika atrasti pirmizdevuma eksemplāri ar Pumpura sākotnējā varianta labojumiem, kuri 1947. gadā iestrādāti eposa atjaunotā teksta izdevumā.[2]
Eposa sižets izmantots vairākkārt - gan Raiņa lugā "Uguns un nakts", Fallija lugā "Lāčplēsis", gan Aleksandra Rusteiķa kinofilmā "Lāčplēsis", Jāņa Mediņa operā "Uguns un nakts", Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā "Lāčplēsis" un citos darbos.
1. PārbaudesdarbsLiteratūrā VladislavsBabaņins11.a
Uzdevumi no lpp. 199.
1. Ko nošī fragmentajūsuzzinājātparLāčplēšaizcelsmi,vecumu,nākotni?
Par Lāčplēšaizcelsmi mēsuzzinājāmka:
“Cienījamais vecisVaidelots…
…atradisdziļajāmežā
Pie kādaslācenespienīgāmkrūtīm…”
Lāčplēšavecums:
“Jau astoņpadsmitāvasarabija…”
Lāčplēšanākotne:
“Tu tiešāmizredzēts varonis būsi,
Kā jau irsludinātstevimpapriekšu.”
2. Kādsir Lāčplēšapirmaisvaroņdarbs?Parkādām Lāčplēšaīpašībāmtas liecina?
PirmaisLāčplēšavaroņdarbs:
“Un lāci saķeraiz vaļējiemžokļiem, -
Ar lielustiprumuzvērutaspārplēš
Viducīpušam kā kazlēnukādu.”
Tas liecinaparLāčplēšavarenuspēku:
“ [Lielvārdeskunigs] redzēdamstāduvarenuspēku…”
“… nolemtsnodieviem
Par tautas varoņi vēlāki palikt.”
3. Kādi tēli parādīti šajā fragmentā(reāli;fantastiski;reāli,betarfantastiskāmspējām)?
Nosauciettos!
Sākumašajā fragmentaparadāsLāčplēšaaudžutēvs – Lielvārdeskunigs –reālaistēls.Pēc
tam paradās Lāčplēsis,kurširreāls, betar fantastiskamspējamcilvēks.(Joviņampiemīt
varensspēks).VecisVaidelots –fantastiskaistēls,kurš atnesaLāčplēšikalikadievi:
“… ka teicanolemtsnodieviem
Par tautas varoni vēlāki palikt”
Arī Vaidelots atnesanodieviemvēstījumu:
“Pēc gadusimteņiemmodīsiestauta
Un sevimbrīvībuizkarosatkal.”
2. 4. Kāda ir vēstījumanoskaņašajāfragmentā(liriska,dramatiska,svinīga)?Atrodietepitetus,kas
pamatojūsuatbildi!
Šajā fragmenta, vēstījumanoskaņairdramatiska,partoliecinašīsrindas:
“Dievi gankaros,dievi gandzīvos,
Bet mūsutautieši brīvībuzaudēs,
Un mūsu slavenievaroņi kritīs,
Cīnotiessvešajiemnaidniekiempretim.”
Epiteti:
“… modīsiestauta…”
“Jau saulespēdējie stariņi laidās…”
“sacēlāsPērkonampretim…”
Uzdevumi no lpp. 201.
3. Trijos vai četros teikumosformulējietbūtiskākoLielvārdapamācībādēlam!Kājūsvērtējatšīs
pamācības nozīmi?
Lāčplēšatēvsdodtādus padomusdēlam, ka nevajagdarīttā, ka citi jaunekli māca.Ir jāciena
latviešutautuunjāsargavectēvaticību.Neklausītsvētus liekuļus,kūri mācapretbrīvības
garu. Pamācības nozīme irļoti svarīga, bezšiempadomiemtautai irgrūtākizdzīvot,tātad
nozīme ir tā, ka irjāsarga latviešutautastradīcijas,ticībasun brīvībuun tas ir visgalvenālietā
dzīvē.
4. Vai piekrītat,ka“Taisnību zinātdiezganirgrūti,
Bet grūtāknākas vēl taisnībusacīt”?
Es pilnībapiekrītuar to teicienu. Tie cilvēki,kaszinataisnību,tiemir grūtākdzīvot,joviņi
maz kam var izstāstītun uzticētšotaisnību.Un šo taisnībuirgrūti sacīt, jo daudzi šo taisnību
vai nu nesapratīs, vai nepieņems. Saprotams,kašoidejuirļoti grūti pieņemt.
Uzdevumi no lpp. 202.
1. Salīdzinietšofragmentu ariepriekšējo!
1) Kādosapstākļosparādās Lāčplēša,kādos – Kangara tēls?
Lāčplēsi,kadviņšbijabērns, atnesacienījamais vecisVaidelots.Dievi gribēja,lai Lāčplēsis
kļūtupar tautas varoņi. KangaratēlsparadāsbiezatumsāVelnabedrē,kurviņuatveda
spalvaini tēviņi,lai iegrūtviņupūķarīklē.
2) Kas lemj Lāčplēša,kas – Kangara likteni?
Lāčplēšaliktenīlemj dievi,betKangara– ragana Līkcepure.
3. 3) Kāda ir Lāčplēša,kāda– Kangara apņemšanās?
Lāčplēšu apņemšanasirsargātTēvijuvisiemspēkiem, betKangaraapņemšanasirotrāda–
nodēvētsavuTēviju,piemēramsamaitāttautāsvaroņus,svešasticības mācīt,ievest
verdzību,pierunātsvešiniekusklausīties,lai paildzinātsavudzīvi.Kangarsvisudarasava
labumā,nerēķinājāsartautasvajadzībām, izmantojotcilvēkussaviemmērķiem,betLāčplēsis
otrādi,dzīvojaun rīkojastautas labuma.
Uzdevumi no lpp. 203.
2. Ko jaununošī fragmentajūsuzzinājātparKangaru?Kāda ir viņaattieksme pretapkārtnes
ļaudīm?Ko Kangarsvērtē visaugstāk?Ko,jūsuprāt,mūsdienāssaucparkangariem?
Mēs uzzinājām,kaKangarsļoti labi apzināsto,ka Nagucepure prasabriesmīgaslietas.
Kangarscilvēkus uzskatāparmuļķiem, kasarvienviņugodināsunturēspar svētnieku.
Kangarsvisaugstāk vērtē kukuļus,zeltaunsudrabanaudu,kurusnesaviņāmļaudis.Par
Kangariemsauccilvēkus,kuri gatavi nododsavuTēvzemi,savutautumantasdēļ.
Vissvarīgākaisviņiemirpašalabums,nevistautas brīvībaunlabklājība,šāducilvēkudēļ
daudzastautas zaudējabrīvību,un tāda problēmairarī mūsulaikos,tāpēctas irļoti aktuāli
mūsdienas.
Uzdevumi no lpp. 204.
2. Pamatojietarcitātiem,kašajāfragmentāpausta
a) ticība cilvēcesnākotnei,vēsturesprogresam,
“Tāpat kā vienīgi cilvēki,vararī veselatauta
Paceltiesgudrībaaugsti,tāka tieklīdzīgadieviem, -
kuri tai izliekaszemi;viņi izvēlās sevim,
Augstākusdievus,jaunu brīnišķīgoticību,untā
Pirmajāpar māņuticību paliek.”
b) cilvēkamatvēlētālaikaierobežotība,
“Dieviem,saulei unzemeipietiekar ilgajolaiku.
Kādēļ gan cilvēkamnebūtudiezgan,tikvienīsu
Brītiņudzīvodams,baudaar apziņu kono šā laika?”
c) tautas gribasspēks,
“Bet,ja vēlētie vadoņi nepildatautiskuprātu…
Tautu gribnospiest, tautai tadirpilnīgavara,
Itinkā citusnederīguskalpus,vadoņusatcelt.”