2. Medikamentozais rinīts=
Ķīmiskais rinīts
Ir neinfekciozas un nealerģiskas dabas rinīts, kas radies ilgstošas
(> 7d) topisko nazālo vazokonstriktoru lietošanas rezultātā
Var izraisīt arī citi medikamenti- drug induced rhinitis
Galvenais simptoms ir apgrūtināta elpošana caur degunu jeb
deguna obstrukcija
2
3. Drug-induced rhinitis
Klasificē pēc darbības mehānisma
Lokāla iekaisuma tips Neirogēnais tips Idiopātiskais tips
Aspirin Clonidine AKEI
NSPIL Methyldopa KKB
Reserpine Chlortiazide
Prazosin Orālie kontraceptīvie līdzekļi
Phentolamine Amitryptiline
Sildenafil Risperidone
Gabapentin
3
M. Varghese, M. C. Glaum and R. F. Lockey
University of South Florida and the James A. Haley
Veterans’ Hospital, Tampa, FL, USA. 2010
8. Darbības mehānisms
Simpatomimētiskie dekongestanti
Iedarbojas selektīvi uz α1 receptoriem (pseidoefedrīns arī uz α2
receptoriem), β receptoriem
SD presinaptiski atbrīvo norepinefrīnu
Norepinefrīns saistoties ar postsinaptiskiem α receptoriem veicina
vazokonstrikciju, saistoties ar β receptoriem veicina vazodilatāciju
β receptori tiek stimulēti ilgāku laiku, nekā α receptori, tāpēc pēc
vazokonstrikcijas vazodilatācija ,,rebound congestion’’
8
9. Darbības mehānisms
Imidazolīni
Veicina vazokonstrikciju, iedarbojoties uz α2 adrenoreceptoriem
Var samazināt endogēnā noradrenalīna izdali (negatīvās
atgriezeniskās saites mehānisms)
Samazinātā simpātiskās sistēmas darbība var pastiprināt
parasimpātiskās sistēmas aktivitāti vazodilatācija
9
10. Patofizioloģija
Pamatā ir simpātiskās/ parasimpātiskās sistēmu disregulācija, kuru
izraisa eksogēnu vazokonstriktoru molekulas
Rezultātā sekundāri ir samazināta endogēna noradrenalīna
sekrēcija
Ilgstoša topisko dekongestantu lietošana samazina α receptoru
jutību tahifilakse lai sasniegtu efektu nepieciešamas lielākas
devas un biežāka pilienu lietošana
10
11. Histoloģiskās izmaiņas
Palielināta vaskularitāte, gļotādas tūska
Samazināts skropstiņu skaits un izmaiņas to struktūrā
Daudzrindu skropstiņepitēlija metaplāzija
Kausveida gļotšūnu hiperplāzija
11
20. Drug- induced rhinitis ārstēšana
Ja ir iespējams- pārtraukt medikamenta lietošanu
Topiskie nazālie steroīdi:
Atrast efektīvo devu lietot 7. dienas
Tad devu var samazinātsimptomu kontrole
Ja nav efektīva terapija «step up»- pievienot antihistamīnu preparātus
20
22. Optimāls topisko vazokonstriktoru lietošanas laiks ir:
A. 4. nedēļas
B. 3-5. dienas
C. 21. diena
Tahifilakses dēļ pacients:
A. Lieto deguna dekongestantus biežāk
B. Pakāpeniski samazina preparāta devu
C. Medikamentozām rinītam nav raksturīga tahifilakse
22
23. Medikamentozā rinīta riska faktori ir:
A. Sieviešu dzimums
B. Augšējo elpceļu infekcija
C. Smēķēšana
Pirmās izvēles preparāts RM ārstēšanā ir:
A. Metadons
B. Mometazona furoāts
C. Metildopa
23
24. Nopietnu blakussparādību dēļ topiskos nazālus steroīdus nedrīkst
lietot ilgāk par 3. dienām:
A. Jā
B. Nē
24
25. Kopsavilkums
Medikamentozais rinīts ir neinfekciozas un nealerģiskas dabas rinīts, kas radies
ilgstošas (> 7d) topisko nazālo vazokonstriktoru lietošanas rezultātā. Palielinās
nepieciešamība pēc medikamentu biežākas lietošanas
Pamatā ir saslimšana, kuras dēļ tika lietoti deguna dekongestanti- ARVI,
alerģiskais rinīts u.c
Topisko nazālo dekongestantu optimāls lietošanas ilgums ir līdz 5. dienām
MR galvenais simptoms ir deguna obstrukcija (vazodilatācijas, tūskas dēļ)
Diagnozes pamatā ir anamnēze
Ārstēšanas mērķis ir deguna vazokonstriktoru lietošanas pārtraukšana
Izvēles preparāts ir Mometazona furoāts 50 mkg/devā deguna aerosols
(‘’Nasonex’’)
25
26. Avoti:
1. Jayesh Doshi. Rhinitis medicamentosa: what an otolaryngologist needs to know. Published online 19.12.2008
2. Krūmiņa B. Medikamentozās iesnas.
http://www.doctus.lv/2006/12/medikamentozas-iesnas
3. http://emedicine.medscape.com/article/995056-overview
4. http://www.mif-ua.com/archive/article/14404
5. http://www.scielo.br/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S1984-82502011000400013
6. Graf P. Rhinitis medicamentosa: aspects of pathophysiology and treatment.
7. M. Varghese, M. C. Glaum and R.F. Lockey. Drug-induced rhinitis
8. G. Mortuairs. Rebound congestion and rhinitis medicamentosa: Nasal decongestants in clinical practice.
Critical review of the literature by a medical panel
https://www.clinicalkey.com.db.rsu.lv/#!/content/journal/1-s2.0-S1879729612001378
9. www.visaszales.lv
26
Clonidine (a2- agonist, anti-hypertensive)
Methyldopa (a2- agonist, anti-HTN)Reserpine (vesicular monoamine transport inhibitor anti-psychotic/HTN)
Prazosin (a1 antagonist, anti- HTN)
Phentolamine (a1- antagonist, anti- HTN)
Sildenafile (vasodilator, fosfodiesterāzes 5 inh)
Amytryptiline, risperidone- psihotropie līdzekļiGabapentin- Parciālas epilepsijas terapijai pacientiem ar vai bez sekundāriem ģeneralizētiem krampjiem kā papildterapija citām pretepilepsijas zālēm gadījumos, ja ar šīm zālēm neizdodas panākt pietiekamu efektu.
Topiskie nazālie vazokonstriktori ir viena no mūsdienās biežāk lietoto medikamentu grupām
Lietojot lokāli, asinsvadu sašaurināšanās parasti tiek sasniegta 5-10 minūšu laikā pēc zāļu lietošanas.
Deguna aizlikuma mazinoša iedarbība parasti ilgst apmēram 8-10 stundas.
Animal studies have shown that RM causes nasal mucosal
changes (e.g. nasociliary loss, squamous cell metaplasia,
increased mucus production and goblet cell
hyperplasia); however, studies on human nasal mucosa are
less conclusive [1].
The duration of use of topical decongestants
needed to cause RM is widely debated (ranging
from 3 days to 2 months). However, on balance, the risk of
RM is accepted to be greater following 10 days use of a
topical nasal decongestant
Tomēr daži cilvēki pēc Nasonex vai citu deguna kortikosteroīdu aerosolu lietošanas cieš no galvassāpēm, šėaudīšanas, deguna asiĦošanas, deguna vai kakla iekaisuma.