Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Daugavpils Universitātes studentiem šī gada 6. oktobrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.

1. Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā
A.Rutkovska
06.10.2020

2. Krīzes hronoloģija Latvijas ekonomikā
2
Covid-19 šoks
•Strauja Covid-19 vīrusa
izplatība
•Patērētāju un uzņēmēju
noskaņojums krīt
•Ārējos tirgos aug nenoteiktība
•Samazinās ienākumi, ārējais
un iekšējais pieprasījums,
sarūk ražošanas jaudu
noslodze, parādās
neiespējamais patēriņš
(nenotiek lieli publiski sporta,
kultūras pasākumi, slēgtas
robežas ceļošanai)
•Ātrs un apjomīgs fiskālās un
monetārās politikas atbalsts
•Naftas kari->sarūk naftas cena
Nenoteiktības pastiprināšanās
•Atsevišķu noskaņojuma rādītāju
izaugsme bremzējas un pat krīt
•Covid-19 uzliesmojumi
kaimiņvalstīs, pieaug karantīnas
zonas valstu skaits
•Tomēr saslimstība, šķiet, norit
vieglākā formā, aizņemto slimnīcu
gultu skaita pieaugums mērenāks
kā pavasarī
Atkopšanās pēc krīzes
saasinājuma
•Finanšu tirgos situācija tuva
pirms krīzes novērotajai
•Daudzviet (bet ne visur)
mazinās Covid-19 saslimstība
•Atjaunojas ceļošanas iespējas
uz kaimiņvalstīm
•Aug patērētāju un uzņēmēju
optimisms
•Ražošana atjaunojas straujāk
nekā cerēts
•Laba graudu raža, mizgraužu
aktivitāte mērena – laba ziņa
mežistrādei/kokapstrādei
•Bažas par ienākumu
nevienlīdzības pastiprināšanos
Jauni faktori
vidēja un
ilgtermiņa
attīstībai
(2021-2022):
•Ārējais
pieprasījums
paaugstināts
•Piešķirts papildu
finansējums
krīzes seku
mazināšanai
(t.sk. NextGen)
Īsi pirms
krīzes
•Augsta
nenoteiktība,
tarifu kari
•Vājš
transporta
nozares
sniegums
•Vāja
enerģētika
•Patērētāji un
uzņēmēji
mēreni
optimistiski
•Runas par
gaidāmo labo
ziemāju ražu
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris 2021 2022
LV ESI
pārmaiņas
0.9 0.3 -5.7 -18.4 1.2 4.8 3.9 3.4 3.3 ? ? ? ? ?

3. Covid-19 aktualitātes un ārējā vide

4. -3.7
-11.8
0
10
20
30
40
50
60
-12
-8
-4
0
4
2017 2018 2019 2020
IKP
Ekonomikas sentiments (01/2010=50)
IVI (apstrādes rūpniecība)
Avots: Eurostat, Eiropas Komisija, IHS Markit.
Eiro zonas IKP (c/c; %; kreisā ass) un iepirkumu
vadītāju indekss un ekonomikas sentiments (labā ass)
4
Pandēmijas pirmais vilnis izraisīja mūsdienu vēsturē
dziļāko ekonomikas kritumu
Eiro zonas IKP (%; c/c; g/g) un izlietojums pa
ceturkšņiem (c/c; %)
-16
-12
-8
-4
0
4
-12
-8
-4
0
4
1. cet.
2019
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2020
2. cet.
Valdības patēriņš
Privātais patēriņš
Investīcijas
Krājumu pārmaiņas
Tirdzniecības bilance
IKP (%, c/c)
IKP (%, g/g, labā ass)

5. Ekonomikas straujā apsīkuma radītā nenoteiktība un finanšu
tirgus saspīlējumi prasīja izšķirošu monetārās politikas rīcību
5Avots: Eiropas Centrālā banka, Bloomberg, Latvijas Bankas novērtējums.
TLTRO III + jūnijā
1308 un septembrī
+175 mljrd. eiro
PEPP 750 mljrd.
eiro
APP + 120 mljrd.
eiro
PEPP + 600 mljrd.
eiro
APP – aktīvu iegādes programma; PEPP – pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma; TLTRO III – ilgāka termiņa
refinansēšanas mērķoperācijas
Centrālo banku bilance (% no IKP) Papildu atbalsts
kopš Covid-19
uzliesmojuma
-
10
20
30
40
50
60
Jan-05
Jul-05
Jan-06
Jul-06
Jan-07
Jul-07
Jan-08
Jul-08
Jan-09
Jul-09
Jan-10
Jul-10
Jan-11
Jul-11
Jan-12
Jul-12
Jan-13
Jul-13
Jan-14
Jul-14
Jan-15
Jul-15
Jan-16
Jul-16
Jan-17
Jul-17
Jan-18
Jul-18
Jan-19
Jul-19
Jan-20
Jul-20
Jan-21
Jul-21
Jan-22
Jul-22
Eirosistēmas kredīti un aktīvu pirkšana
Eirosistēmas kredīti un aktīvu pirkšana (bez Covid-19 pasākumiem)
Federālā Rezervju sistēma
Covid-19
uzliesmojums

6. Izmaiņas 27.09.
pret 01.03. (bp)
Lietuva -29
Itālija -25
Spānija -19
Portugāle -18
Īrija -11
Latvija -5
Francija -2
Avots: Bloomberg. *9 gadu obligācijas.
Atsevišķu eiro zonas valstu 8 gadu obligāciju likmju starpība ar Vācijas 8 gadu obligāciju
likmēm (bp)
6
Jaudīgs politikas atbalsts ir palīdzējis mazināt
stresu finanšu tirgos

7. -0.2
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
septembris2019
oktobris2019
novembris2019
decembris2019
janvāris2020
februāris2020
marts2020
aprīlis2020
maijs2020
jūnijs2020
jūlijs2020
augusts2020
Latvijas Bankas izsniegtie kredīti
Latvijas Bankas nopirktās valsts un
starptautisko institūciju obligācijas
Eirosistēmas nopirktās Latvijas valsts
obligācijas (PSPP)
Avots: Latvijas Banka, Eiropas Centrālā banka. *š.g. jūlija beigu dati.
Monetāro operāciju mēneša izmaiņas (mljrd. eiro)
7
Tieši un netieši ieguvumi no atbalstošās monetārās politikas
arī Latvijai
TLTROIII ir ilgtermiņa kredīti Latvijas
komercbankām 1.2 mljrd. eiro apjomā
Eirosistēma ir nopirkusi
Latvijas valsts obligācijas 3.5
mljrd. eiro apjomā jeb 32% no
visām Latvijas valsts
obligācijām. Tai skaitā PEPP
ietvaros nopirktais apjoms ir
gandrīz 800 milj. eiro.*

8. 0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Avots: Latvijas Banka, Valsts kase.
Ikgadējs ietaupījums: mazāki procentu maksājumi par Latvijas valsts parādu (milj. eiro)
8
Dalība eiro zonā Latvijai ļauj ietaupīt ap 180 milj. eiro gadā,
kas līdzvērtīgs Kultūras ministrijas 2020. gada budžetam

9. 0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
14%
Slovākija
Horvātija
Bulgarija
Grieķija
Portugāle
Rumānija
Latvija
Lietuva
Spānija
Kipra
Polija
Ungārija
Itālija
Igaunija
Čehija
Slovēnija
Francija
Malta
Beļģija
Somija
Zviedrija
Austrija
Nīderlande
Vācija
Dānija
Īrija
Luksemburga
Avots: Eiropas Komisija, Bruegel, Finanšu ministrija, Latvijas Bankas aprēķins. * 2018. gada cenās ** 2020. gada jūnijs.
Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības
instrumenta (RRF) aploksnes*, % no 2019. gada IKP
9
Monetārajai politikai talkā nāk fiskālā politika gan nacionālā,
gan ES līmenī
Sākotnēji apstiprinātais fiskālais atbalsts Covid-19 krīzes
ietekmes mazināšanai (veselība, iedzīvotāju ienākumi,
atbalsts uzņēmumiem)**, % no 2019. gada IKP
0% 10% 20% 30% 40% 50%
Itālija
Vācija
Francija
Portugāle
Beļģija
Nīderlande
Spānija
Latvija
Tūlītējs fiskālais atbalsts
Atliktie maksājumi
Cita likviditāte un garantijas

10. Avots: Bezdarba līmenim izmantoti Eurostat dati (pēdējais novērtējums – jūlijs, 2020 (EE un EL izmantoti dati par 2020. gada jūniju)); Dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits ņemts no šādiem avotiem: ETUI
(dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits novērtēts uz aprīļa beigām/maija sākumu; valstīm ar atzīmi "*" informācija nav pieejama; VID (dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits 25.03.- 30.06.2020.), Töötukassa
(kumulatīvais dīkstāves pabalstu skaits uz 30.06.2020.); Datu avots ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam: Eurostat (vecums 15-74 gadi, pēdējais novērojums – 2019. gads).
Bezdarba līmenis eiro zonā (% no ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaita)
10
Fiskālās politikas atbalsts ļāvis noturēt zemu bezdarba līmeni
Bezdarba līmenis eiro zonas valstīs (februārī un jūlijā)
un valsts atbalsts darba tirgum (% no ekonomiski
aktīvo iedzīvotāju skaita)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
MT*
LT*
CY*
EL*
SK
PT
FI
LV
NL
EE
DE
IE
BE
ES
SI
AT
IT
FR
LU
Dīkstāves pabalstu saņēmēji
Jūlijs
Februāris
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
janvāris2008
augusts2008
marts2009
oktobris2009
maijs2010
decembris2010
jūlijs2011
februāris2012
septembris2012
aprīlis2013
novembris2013
jūnijs2014
janvāris2015
augusts2015
marts2016
oktobris2016
maijs2017
decembris2017
jūlijs2018
februāris2019
septembris2019
aprīlis2020
max min Eirozona

11. -30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
eirozona
Vācija
Francija
Itālija
Spānija
Lielbritānija
ASV
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
eirozona
Vācija
Francija
Itālija
Spānija
Lielbritānija
ASV
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Avots: Eurostat (dažām valstīm ir pieejams tikai sākotnējais novērtējums), Reuters.
Ražošanas izlaide (m/m; %; s.i.)
11
Covid-19 izplatības ierobežošana un ekonomiskās politikas
atbalsts ļāvis tautsaimniecībām strauji atkopties
Mazumtirdzniecības izlaide (m/m; %; s.i.)

12. -0.9
-0.3
1.6
2.5
1.9
2.5
1.9
1.2
-8.0
5.0
3.2
-10.0
-8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
IKP izaugsme
Bāzes scenārijs
Optimistiskais scenārijs
Pesimistiskais scenārijs
2.5
1.4
0.4
0.2 0.2
1.5
1.8
1.2
0.3
1.0
1.3
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Inflācija
Bāzes scenārijs
Optimistiskais scenārijs
Pesimistiskais scenārijs
Avots: Eurostat, Eiropas Centrālās bankas septembra prognozes.
IKP izaugsme un ECB prognozes eiro zonai (%)
12
Neskatoties uz centrālo banku un valdību atbalstu,
ekonomikas kritums dramatisks: recesija visās eiro zonas valstīs
Inflācija un ECB prognozes eiro zonai (%)

13. Austrija
Francija
Brazīlija
Spānija
ASV
Krievija
Beļģija
Indija
0
50
100
150
200
250
300
350
28.02. 28.03. 28.04. 28.05. 28.06. 28.07. 28.08.
Austrija Francija Brazīlija Vācija
Itālija Spānija Šveice Lielbritānija
ASV Krievija Beļģija Indija
0
5
10
15
20
25
30
15.03. 15.04. 15.05. 15.06. 15.07. 15.08. 15.09.
Beļģija Dānija Francija
Īrija Latvija Lielbritānija
Nīderlande Spānija Vācija
Avots: Reuters (pēdējais novērojums 22.09.2020.), *ECDC (pēdējais novērojums – 20.09.2020., tiek pieņemts, ka jaunie uzņemtie Covid-19 pacienti slimnīcā uzturas vismaz 2 nedēļas).
Covid-19 pozitīvi testēto skaits (7 dienu vidējais) uz
miljons iedzīvotājiem pa dienām
13
Saslimstības rādītāju pieaugums rada lejupvērstus riskus, tomēr letālu
gadījumu ir mazāk, veselības aprūpes sistēma pašlaik nav pārslogota
Aizpildīto gultu skaits, ko aizņem jaunie Covid-19
pacienti nedēļā* (% no kopējā gultu skaita valstī)

14. (Ģeo)politisko norišu radītie riski nekur nav pazuduši
Avots: BBC. 14

15. Norises Latvijā (t.sk. uz Baltijas kaimiņu fona)

16. 50
60
70
80
90
100
110
t t+2 t+4 t+6 t+8 t+10t+12t+14t+16t+18t+20t+22
Rūpniecība
Covid-19 trieciens straujš un sāpīgs, bet šī krīze ir atšķirīga:
nav "burbuļa", noskaņojums ātri atgūstas
Ekonomiskā noskaņojuma komponentes Latvijā
Avots: Eiropas Komisija. 16
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
110
t t+2 t+4 t+6 t+8 t+10t+12t+14t+16t+18t+20t+22
Pakalpojumi
50
60
70
80
90
100
110
t t+2 t+4 t+6 t+8 t+10t+12t+14t+16t+18t+20t+22
Patērētāji
50
60
70
80
90
100
110
t t+2 t+4 t+6 t+8 t+10t+12t+14t+16t+18t+20t+22
Tirdzniecība
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
110
t t+2 t+4 t+6 t+8 t+10t+12t+14t+16t+18t+20t+22
Būvniecība
2007 (Jūn. 2007 = 100)
2020 (Janv. 2020 = 100)

17. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Izlietojuma komponentu devums (sez. izl.; pp) IKP ceturkšņa pieaugumā (%)
17
Latvijā ekonomikas sarukumu galvenokārt noteica
privātā patēriņa un eksporta kritums
-0.5 0.7 0.6
0.1
-2.9
-6.5
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet.
Preču un pakalpojumu imports
Preču un pakalpojumu eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla
veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP

18. -9.3
-8.6
-7.7
-6.2
-5.8
-4
-10.0
-9.0
-8.0
-7.0
-6.0
-5.0
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
IKP (pret 2019. gada 4. cet.) IKP (g/g)
Latvija Igaunija Lietuva
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
Valdības
patēriņš
Privātais
patēriņš
Investīcijas Eksports
kopā
Preču
eksports
Pakalpojumu
eksports
Avots: Eurostat.
Reālais IKP Baltijas valstīs 2020. gada 2. cet. (%)
18
Baltijas valstīs krīzes ietekme atšķirīga. Kas to noteica?
Atsevišķas IKP komponentes 2020. gada 2. cet. (%,
pret 2019. gada 4. cet.)

19. 85
100
115
130
145
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20201.cet.
2.cet.
Latvija
Igaunija
Lietuva
Tirdzniecība, transports, izmitināšana, ēdināšana
Avots: Eurostat.
Pievienotās vērtības pārmaiņas (2015. gada vidējais līmenis = 100%)
19
Atsevišķas jomas Latvijā "buksēja" vēl pirms krīzes; mākslu,
kultūru, izklaidi krīze skārusi spēcīgāk
60
75
90
105
120
135
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20201.cet.
2.cet.
Latvija
Igaunija
Lietuva
Finanšu pakalpojumi
60
75
90
105
120
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20201.cet.
2.cet.
Latvija
Igaunija
Lietuva
Māksla, kultūra, izklaide
Ierobežojumu stingrības indekss, vidēji 2020. gada 2. cet.
59 58
66
Latvija Igaunija Lietuva

20. -30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts
Latvija
Igaunija
Lietuva
Vidēji 2. cet.
LV -20
EE -14
LT -9
Avots. Eiropas Komisija.
Patērētāju konfidence (bilance)
20
Patērētāju konfidence Latvijā saruka visvairāk, iespējams, arī
iepriekšējās krīzes pieredzes dēļ

21. Avots: Valsts kase. Dati par EE: https://www.rahandusministeerium.ee/et/lisaeelarve-0; dati par LT: https://strata.gov.lt/images/tyrimai/2020-metai/ekonomika/202006-Ekonomikos-skatinimo-planas.pdf,
Latvijas Bankas aprēķins.
Faktiski izmantotais finansējums atsevišķiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 izraisīto
krīzi (% no 2019. gada IKP)
21
Šķiet, kaimiņvalstīs bijis apjomīgāks atbalsts iedzīvotāju
ienākumu saglabāšanai Covid-19 laikā
0.3
0.8
0.9
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
Latvija
(uz 06.09.)
Lietuva
(uz 03.07.*)
Igaunija
(uz 31.07.)
Finanšu instrumenti
uzņēmējiem
Atbalsts caur valsts
pasūtījumiem
(infrastruktūras projekti)
Finansējums veselības
nozarei
Atbalsts uzņēmējdarbībai
Atbalsts iedzīvotāju
ienākumu saglabāšanai
Latvija
(uz 06.09.)
Lietuva
(uz 03.07.*)
Igaunija
(uz 31.07.)
KOPĀ, neskaitot finanšu instrumentus 0.6 1.2 1.4
Atbalsts iedzīvotāju ienākumu
saglabāšanai 0.3 0.8 0.9
Dīkstāves pabalsti 0.2 0.3 0.9
Dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits (tūkst.) 55.2 137.7 200.6
Vidējais dīkstāves atbalsts uz vienu
darbinieku periodā kopā, eiro 974.2 766.6 1866.6
Citi sociāla rakstura maksājumi 0.1 0.5 0.0
Atbalsts uzņēmējdarbībai 0.2 0.2 0.2
Finansējums veselības nozarei 0.1 0.1 0.1
Atbalsts caur valsts pasūtījumiem
(infrastruktūras projekti) 0.0 0.0 0.1
Finanšu instrumenti uzņēmējiem 0.5 0.3 0.1
Aizdevumi 0.2 0.3 0.1
Garantijas 0.3 0.0 0.0

22. -90
-60
-30
0
30
60
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2019
I
IV VII X 2020
I
IV VII
Pārējās+stat.kļūda
Tirdzniecība ārpus
veikaliem/tirgiem
Citas preces (apģērbi, farmāc.,
kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumi
IKT iekārtas
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
Kopā
Pasūtījumu gaidas nākamajiem
mēn. (labā ass)
Darbības aktivitātes gaidas
nākamajos 3 mēn. (labā ass)
-21
-20
-19
-18
-17
-16
-15
-14
-13
-12
-11
-10
-9
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-24
-19
-14
-9
-4
1
6
1. cet.
2019
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2020
2. cet. jūl aug sept
Privātais patēriņš
Neto reālā alga
Mazumtirdzniecības apgrozījums
Patērētāju noskaņojums (labā ass)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas
Komisija, Eurostat, MPP aprēķini.
Mazumtirdzniecības apgrozījums (m/m; %; s.i.) un
galvenās preču grupas (devumi; pp)
22
Neraugoties uz samērā stabilo vidējo algu, patēriņš krīt dramatiski.
Dažas indikācijas norāda, ka kritums varētu būt pārvērtēts
Patēriņu raksturojošie rādītāji (gada temps, %;
noskaņojums – atbilžu saldo)

23. ► Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa rezultātiem, jūnijā un
augustā mazinājies iedzīvotāju skaits, kuri Covid-19 krīzes dēļ
nonākuši dīkstāvē (17% apr.; 15% jūn.; 10% aug.).
► Covid-19 krīze vissāpīgāk skārusi finansiāli mazāk
nodrošinātos iedzīvotājus, kā arī aptaujas dalībniekus
pirmspensijas vecumā.
► Covid-19 krīze pasliktināja iedzīvotāju finansiālo stāvokli, lielai
daļai trūka līdzekļu, uzkrājumu krīzes pārvarēšanai. Uzkrājumu
neesamību norāda 34% Latvijas iedzīvotāju jūnijā un 31%
augustā, visbiežāk tie ir finansiāli mazāk nodrošinātie
respondenti.
28%
34%
31%
18%
18%
17%
9%
11%
11%
29%
18%
25%
13%
15%
13%
3%
4%
3%
2020
IV
2020
VI
2020
VIII
man uzkrājumu nav
uzkrājumi ir, bet šķietami par mazu, lai pietiktu krīzes laikam
piesardzības dēļ veidošu vēl papildu uzkrājumus
paredzu, ka man pietiks uzkrājumu krīzes pārlaišanai
uzkrājumu izmantošana man nebūs nepieciešama
Nezina / NA
Iespējams, krīzē vairāk cietuši iedzīvotāji ar
zemākiem ienākumiem
Covid-19 krīzes ietekme uz iedzīvotāju finanšu situāciju
Avots: Latvijas Fakti/Latvijas Banka. 23

24. -30
-36.2
-20.6
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
Latvija Igaunija Lietuva
Citi
Citi biznesa pakalpojumi
IT, telesakaru pakalpojumi
Finanšu pakalpojumi
Būvniecība
Braucieni
Citi transporta pakalpojum
Autotransports
Dzelzceļa transports
Gaisa transports
Jūras transports
Pakalpojumu eksports kopā
Avots: Eurostat.
Pakalpojumu grupu eksports (%; g/g)
24
Krīzes dziļāk skartie sektori (tūrisms un avio) dominē
Latvijā un Igaunijā

25. 17.4
13.2
12.8
18.5
7.1
6.0
5.2
-1.2
4.4
-6.9-10
-5
0
5
10
15
20
1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet.
Valdības investīcijas Mājokļi
Citas investīcijas Kopējā pamatkapitāla veidošana
17.4 13.2
12.8
18.5
7.1
6.0 5.2
-1.2 4.4
-6.9
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet.
Mājokļi Citas būves (valdība)
Citas būves (privātais sektors) Transporta aprīkojums (valdība)
Transporta aprīkojums (privātais) Cita mašinērija (valdība)
Cita mašinērija (privātais) Bioloģiskie resursi
Intelektuālais īpašums Kopējā pamatkapitāla veidošana
Avots: Eurostat, Centrālā statistikas pārvalde.
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) sektoru
dalījumā (pp)
25
Pandēmijas neziņa sabremzē investīciju plūsmu, tomēr kritiens
daudz seklāks nekā gaidīts
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) investīciju
veidu dalījumā (pp)

26. 0
50
100
150
200
250
300
350
400
I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII
Jaunie līgumi - mājsaimniecības
Jaunie līgumi - nefinanšu sabiedrības
-3.7
-0.2
-6
-4
-2
0
2
4
6
I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII
Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības
Avots: Latvijas Banka. * Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme.
Jauno kredītu plūsma (milj. eiro)
26
Nenoteiktības ietekmē sabremzējusies arī kredītu plūsma
Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti* (g/g; %)

27. Krīzes ietekmē kredītu standarti kļuvuši striktāki un
pieprasījums mazinājies
Kredītiestāžu viedoklis par kreditēšanas rādītāju pārmaiņu virzieniem (par pārmaiņām
ziņojošo kredītiestāžu neto skaits; % no aptaujas dalībnieku skaita)
Avots: Eiro zonas banku kreditēšanas aptauja. *Kredītiestāžu prognozes par nākamo ceturksni. 27
-100 %
-75 %
-50 %
-25 %
0 %
25 %
50 %
75 %
100 %
I
2016
II III IV I
2017
II III IV I
2018
II III IV I
2019
II III IV I
2020
II III*
Kredītu standarti
Pieprasījums
Apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvars
+ atviegloti kredītu standarti
augstāks pieprasījums
augstāks apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvars
– stingrāki kredītu standarti
zemāks pieprasījums
zemāks apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvars

28. 16.9
0.0
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet.
Ēkas Inženierbūves Specializētie būvdarbi Kopā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Būvniecības produkcijas apjoma gada pārmaiņas
(faktiskajās cenās; % g/g)
28
Sabremzējusies arī būvniecība, bet nākotne krietni gaišāka
Ekonomikas atveseļošanas instrumentu naudas
plūsmas simulācija (faktiskajās cenās; miljardos eiro)
0.0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026
Atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai,
t.sk. iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts pasūtījumu veicināšanai (Latvijas
Bankas novērtējums)
NextGen EU

29. 0
500
1000
1500
2000
2500
3000
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020*
2021*
2022*
2023**
2024**
2025**
2026**
Papildu būvnniecības nominālā izlaide, ja tai izlieto 50% no Next gen
Papildu būvnniecības nominālā izlaide, ja tai izlieto 30% no Next gen
Atbalsts investīcijām covid dēļ
Būvniecības izlaide, ja būvniecības pievienotās vērtības īpatsvars IKP saglabājas ~ 6% kā
ilgtermiņa vidējais; nominālā
Būvniecības kapacitāte***
Avots: Eurostat, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas novērtējums. *izmantots nominālā IKP novērtējums atbilstoši jūnijā publicētajai IKP prognozei; **nominālais IKP aprēķināts, izmantojot
potenciālā IKP novērtējumu atbilstoši jūnijā publicētajai prognozei un pieņēmumu par deflatoru. ***faktiskajās cenās, izmantojot investīciju deflatoru.
Būvniecības indeksi (2015=100; s.i.)
29
Plānojot finansējuma izlietojumu, jāizvairās no krasu svārstību
izraisīšanas būvniecības sektorā
Būvniecības izlaide un tās novērtējums (milj. eiro)
40
60
80
100
120
140
160
2000.1.cet.
2001.1.cet.
2002.1.cet.
2003.1.cet.
2004.1.cet.
2005.1.cet.
2006.1.cet.
2007.1.cet.
2008.1.cet.
2009.1.cet.
2010.1.cet.
2011.1.cet.
2012.1.cet.
2013.1.cet.
2014.1.cet.
2015.1.cet.
2016.1.cet.
2017.1.cet.
2018.1.cet.
2019.1.cet.
2020.1.cet.
Nodarbināto personu skaits Būvn. darba ražīgums

30. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka. 30
Pēc krituma pavasara mēnešos preču eksporta aktivitāte
atjaunojas; pakalpojumu eksporta atkopšanās būs gausāka
Preču eksports (g/g; %; labā ass) grupu dalījumā (g/g;
milj. eiro kreisā ass)
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
-200
-150
-100
-50
0
50
Janvāris
2020
Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs
Transporta pakalpojumi Braucieni Citi pakalpojumi Kopā
Pakalpojumu eksports (g/g; %; labā ass) grupu dalījumā
(g/g; milj. eiro; kreisā ass)
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
-200
-150
-100
-50
0
50
100
150
Janvāris
2020
Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs
Lauksaimn. produkti Pārtikas produkti un alkohols
Minerālprodukti Ķīmiskās rūpn. ražojumi
Plastmasa, tās izstr. Koksne un tās izstr.
Papīrs un tā izstr. Tekstils
Parastie metāli, met. izstr. Mehānismi, elektroierīces
Satiksmes līdzekļi Pārējās preces
Kopā eksports (% g/g, labā ass)

31. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini.
Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devums; pp) un rūpnieku
noskaņojums (%)
31
Eksportu atbalsta kokapstrādes aktivitāte, kas atsākusies
pēc ilgāka atslābuma…
Koksnes cenas atsevišķiem veidiem
pasaulē
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
01.09.2000
01.12.2001
01.03.2003
01.06.2004
01.09.2005
01.12.2006
01.03.2008
01.06.2009
01.09.2010
01.12.2011
01.03.2013
01.06.2014
01.09.2015
01.12.2016
01.03.2018
01.06.2019
01.09.2020
01.12.2021
01.03.2023
Lumber Random Length CME 1st Futures
Nākotnes darījumu līkne
-8.9
1.8
0.0
-20
-15
-10
-5
0
5
10
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Janvāris
2019
Jūnijs Novembris Aprīlis Septembris
Nezināmās nozares + stat.
kļūda
Citas zināmās nozares
Iekārtu
remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Elektriskās un citas
iekārtas
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
Rūpnieku konfidence (labā
ass)

32. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Lidosta Rīga. 32
Transporta nozarē kritums turpinās. Samazinās kravu
apgrozība dzelzceļā, ostās, auto pārvadājumos
-4.5
5.4 8.4 9.1
-1.2 -2.4 -5.6 -6.5 -9.6
-26.6
-120
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
40
60
80
1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. jūl.
Transporta PV (salīdz cen, n.s.i.) Kravas ostās Kravu apgrozība dzelzceļā
Auto kravu apgrozība Pasažieri lidostā
Transporta pievienotā vērtība un atsevišķu transporta veidu
kravu apgrozība (g/g; %)
Galvenās ziņas:
➢ covid-19 pastiprinājis
transporta nedienas;
➢ aviācijas atgūšanās prasīs
laiku (SAA paredz, ka līdz
2024. gadam);
➢ dzelzceļā turpinās tranzīta
kravu kritums;
➢ ostās gaidāms graudu
pieplūdums, tomēr nespēs
kompensēt ogļu kritumu
➢ autotransportā ar bažām
gaida kredītbrīvdienu
beigas;
➢ apstiprināta Mobilitātes
pakotne, kas mazinās
Latvijas autopārvadātāju
konkurētspēju.

33. -80
-60
-40
-20
0
20
40
60
2017janv.
mar.
mai
jūl.
spet.
nov.
2018janv.
mar.
mai
jūl.
spet.
nov.
2019janv.
mar.
mai
jūl.
spet.
nov.
2020janv.
mar.
mai
jūl.
Sauszemes Ūdens Gaisa Palīgdarbības Pasts un kurjeri
Eiropas Komisija.
Transporta un uzglabāšanas konfidence
(s.i. izvelētu atbilžu saldo)
33
Transporta konfidence uzlabojas, tomēr saglabājas krietni zem
pirmskrīzes līmeņa; pieprasījums ierobežo biznesa aktivitāti
-10
0
10
20
30
40
50
60
Nav Pieprasījums Darbaspēks Iekārtas Finanses Citi
Darbību ierobežojošie faktori sauszemes
transportā (atbilžu saldo)

34. 34Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Tūrisma nozarē 2.cet. kritums par ~80%,
jūnijā pamazām atjaunojas tūristu aktivitāte, kas turpinās arī jūlijā un augustā, bet tā
nesasniegs pagājušā gada līmeni
-100
-95
-90
-85
-80
-75
-70
-65
-60
-55
-50
-45
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
Viesu skaits un uzturēšanās ilgums
(naktis) tūristu mītnēs, % g/g
Apkalpotās personas Pavadītās naktis
9.3
12.8
-53.6
-93.6
-88.5
-59.5
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
140000
160000
180000
2020
janv
febr mart apr mai jūn
Tūristu mītnēs apkalpotās personas
Tūristu mītnēs apkalpotās personas
Tūristu mītnēs apkalpotās personas, gada
izmaiņas % (labā ass)
Jūnijā:
tūristi no EE +5.6% g/g
tūristi no LT -3.5% g/g
Tūrisms nākotnē:
- populārāki tuvāki ceļojumi galamērķi;
- jauni tūrisma produkti; (Lauku
dzīvesveids, Apceļolatvijudroši)
- iespēja elastīgi mainīt datumus;
- ceļojumi kļūs dārgāki;
- lielāka nozīme digitālajiem rīkiem;
- kādu laiku lidmašīnu vietā priekšroku
dos braucienam ar savu auto;
- nakšņošanas vietas - nelielas viesu
mājas vai atsevišķi apartamenti;
- uzplaukumu varētu piedzīvot
ceļojumu apdrošināšana
No 15.maija Baltijas valstu
iekšējo robežu atvēršana
26.06. atklāta prāmja līnija "Helsinki –Rīga"
ar 1.reisu 1500 somu tūristi

35. -10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2019 2020 2021 2022
Atšķirība starp ārējā pieprasījuma indeksa līmeni septembra un jūnija novērtējumā (pp, labā ass)
Ārējā pierpasījuma gada pārmaiņas septembra novērtējumā (%)
Avots. Latvijas Bankas pieņēmumi.
Latvijas ārējā pieprasījuma indeksa pārmaiņas
35
… un ārējie nosacījumi kļuvuši eksportam kopumā labvēlīgāki

36. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBAAvots: Zemkopības ministrija. 36
Rudenī eksportu atbalsta arī
lauksaimniecības sektors
Graudaugu sējumu platība, kopraža
un ražība Latvijā
Kviešu cenas Latvijā (eiro/t)
Jūlija prognoze:
• 2020. gadā tiks iegūta Latvijā lielākā graudaugu
kopraža (+5.1% pret 2019.gadu);
• ar graudaugiem apsēti +1% vairāk lauki kā 2019.gadā
• Vidējā graudaugu ražība otra augstākā Latvijas
vēsturē (pēc 2015.gada)

37. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBAAvots: Centrālā statistikas pārvalde; Nordpool.
Elektroenerģijas ražošana pa veidiem (MWh)
37
Elektroenerģijas ražošana vidēji 2.cet. līdzīga 2019. gada 2.cet. līmenim;
3.cet. iezīmējas ļoti vājš
Elektronerģijas ražošana (gada pieauguma temps, %)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
2018
I
IV VII X 2019
I
IV VII X 2020
I
IV VII
Hidroelektrostacijas Koģenerācijas stacijas
Vēja elektrostacijas
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
2018
I
III V VII IX XI 2019
I
III V VII IX XI 2019
I
III V VII 1-8
sept
Nordpool dati CSP dati

38. Darba meklētāju un dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits (% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem)
38
Dīkstāves pabalstu izbeigšanās nav radījusi nozīmīgu
bezdarba kāpumu
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka.
8.9 9.0 8.8
5.6
0
4
8
12
16
Bezdarba līmenis
februārī (pirms
krīzes)
Bezdarba līmenis
martā
Bezdarba līmenis
aprīlī
Bezdarba līmenis
maijā
Bezdarba līmenis
jūnijā, ja nebūtu
dīkstāves pabalstu
Bezdarba līmenis
jūlijā
Bezdarba līmenis
augustā

39. 39
Nodarbinātības gaidas jūtami uzlabojušās līdz ar ekonomiskās
aktivitātes kāpumu
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Eiropas Komija.
Nodarbinātības gaidas (100 = ilgtermiņa vidējais), bezdarba gaidas nākamajos 12 mēnešos
(atbilžu saldo %; labā ass)
69.2
94.7
63.1
24
0
10
20
30
40
50
60
70
0
20
40
60
80
100
120
janv.19
feb.
mar.
apr.
mai.
jūn.
jūl.
aug.
sept.
okt.
nov.
dec.
janv.20
feb.
mar.
apr.
mai.
jūn.
jūl.
aug.
Nodarbinātības gaidas Bezdarba gaidas (labā ass)

40. 0
2
4
6
8
10
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20201.cet.
2.cet.
2020P
2021P
2022P
Prognoze Tautsaimniecībā Privātajā sektorā Publiskajā sektorā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Vidējā bruto nominālā alga (g/g; %)
40
Arī algu dinamika izrādījusies spēcīgāka par gaidīto

41. -25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
2016I
III
V
VII
IX
XI
2017I
III
V
VII
IX
XI
2018I
III
V
VII
IX
XI
2019I
III
V
VII
IX
XI
2020I
III
V
VII
90% produktu 75% produktu
50% produktu SPCI
augļi degviela
izmitināšanas pakalpojumi
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2001I
VII
2002I
VII
2003I
VII
2004I
VII
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
2018I
VII
2019I
VII
2020I
VII
90% produktu
75% produktu
50% produktu
SPCI
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas Bankas aprēķins.
Latvijas patēriņa cenu pārmaiņu sadalījums (% 12 mēnešu laikā) komponentēs
41
Cenu samazinājumu Covid-19 laikā pamatā nosaka dažas specifiskas
komponentes; vairums produktu cenu aug straujāk nekā kopējā inflācija
174 komponenšu dalījumā 95 komponenšu dalījumā

42. 42
Labvēlīgāka faktiskā attīstība un papildu politikas stimuli liek
uzlabot ekonomiskās aktivitātes prognozes
+ Datu revīzija
+ Labāki noskaņojuma rādītāji un operatīvie dati par 3. cet.
+ Ārējā pieprasījuma uzlabošanās
+ Pienesums valdības investīciju finansējumā
2020 2021 2022 2019 2020 2021 2022
IKP 2.8 -1.6 0.0 2.2 -4.7 5.1 5.0
Privātais patēriņš -5.2 3.8 1.3 2.8 -11.5 10.3 6.0
Sabiedriskais patēriņš 0.4 0.3 -1.0 2.8 4.4 3.0 1.8
Investīcijas 11.6 0.5 -1.8 4.2 -0.6 9.8 7.7
Eksports 3.6 0.3 -1.1 1.9 -4.4 8.6 4.7
Imports 3.8 3.6 -0.9 2.3 -4.7 11.2 5.6
Prognozes korekcija Jaunā prognoze

43. 2.7
0.2
1.4
1.8
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2019 2020 P 2021 P 2022 P
Pārtika Enerģija Pārējās preces un pakalpojumi Inflācija kopā
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas Bankas prognozes.
Komponenšu devums gada inflācijā (pp)
43
Vidējā termiņā inflāciju noteiks
ekonomiskās aktivitātes pieaugums

44. Kopsavilkums un jautājumi diskusijai

45. Galveno rādītāju prognozes
45
2020 2021 2022
jūnija
prognozes
septembra
prognozes
jūnija
prognozes
septembra
prognozes
jūnija
prognozes
septembra
prognozes
Reālais IKP (g/g, izlīdzināts, %) -7.5 -4.7 6.7 5.1 5.0 5.0
SPCI (g/g, %) 0.0 0.2 0.2 1.4 1.3 1.8
SPCI, izslēdzot pārtiku un
enerģiju (g/g, %)
0.9 1.0 -0.1 1.4 1.2 1.7
Bezdarbs (% no ekon. akt.) 9.6 8.1 10.3 7.8 9.6 7.2
Nodarbinātība (g/g, %) -2.9 -1.4 -0.8 -0.2 0.4 0.3

46. 46
Iespējama Covid-19 ierobežojumu pastiprināšana 4. ceturksnī
rada nozīmīgus lejupvērstus riskus
IKP gada pārmaiņu novērtējums (%)
Saslimstības rādītāju pieauguma un ierobežojumu
pastiprināšanas ietekme uz IKP pārmaiņām.
►Lai ilustrētu, ko Latvijas tautsaimniecības
izaugsmei nozīmētu šāda riska
materializēšanās, izmantots dinamisko faktoru
modelis.
►Izdarīts pieņēmums – saslimstības rādītājiem
un ierobežojumu stingrībai pieaugot, modelī
ietverto apsteidzošo rādītāju dinamika oktobrī
sekotu tai, kas bija novērojama šī gada aprīlī
(attiecīgo līmeni saglabājot arī novembrī un
decembrī).
-4.7
5.1
-6.7
1.3
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
2020 2021
Latvijas Bankas prognoze
Riska scenārijs

47. ►Kāds ir jūsu skatījums uz ekonomikas attīstību un potenciālajiem riskiem?
►Investīciju aktivitāte: investīciju projekti; kredītu pieejamība; uzņēmumu bilances,
ēnu ekonomikas mazināšanās; kapitāla kustība Baltijas ietvaros.
►Kāda ir bijusi nodokļu reformas ietekme, t.sk. vai rezultātus devusi reinvestētās
peļņas neaplikšana ar nodokli? Kas darāms turpmāk?
►Kādās jomās un projektos ieguldīt atbalstam paredzēto finansējumu, lai
mazinātu krīzes ietekmi un veicinātu atjaunotni pēc tās?
Jautājumi diskusijai
47

48. ►https://ej.uz/s9o5
►Lekcija: Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā
►Lektore: A.Rutkovska
►Stāstu par Latvijas tautsaimniecības aktualitātēm un ekonomistu diskusiju var
noskatīties arī video: https://www.youtube.com/watch?v=oRcrmECUAlU
Lūgums aizpildīt lekcijas novērtējuma anketu
48

49. Mūsu valsts, mūsu banka