1. (1903 - 1978)
Latvijas etnogrāfiskā mantojuma apzināšana un izpēte
Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības celmlauži un turpinātāji 2018 - 1918 = 100
Dr. art. Inese Sirica, 2017. gada 21. aprīlis. Kuldīga
2. Paula Kundziņa nekrologs par Jāni Jaunzemu 1978. gadā
«Senatne pētnieks Jānis Jaunzems 1903 - 1978»
Kundziņš P. Senatnes pētnieks Jānis Jaunzems 1903 – 1978 //
Universitas. – Nr. 2. – 1978. – 81. – 82. lpp
3. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Liepājas ostas noliktava «Bezdelīga» (1697). Brīvdabas muzejā kopš 1940. g.
J. Jaunzems. Liepājas ostas noliktava «Bezdelīga»
Brīvdabas muzejā. 1940. g. J. Jaunzems ģimenes
īpašums.
Liepājas ostas noliktava «Bezdelīga». Latvijas
Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. 2017. gada marts
5. Paraugs – arhitekts Pauls Kundziņš
«Kundziņa skola»
Pauls Kundziņš. Fotoportrets. No: Latvijas
Architektūra. – 1938. – Nr. 6. – 199. lpp
P. Kundziņš. Lauku sēta Vidzemē. 1913. No: Latvijas
Architektūra. – 1938. – Nr. 6. – 202. lpp
6. Etnogrāfijas kursu dalībnieki
Baltijas institūta rīkotajos kursos
Stokholmā pie Ziemeļu muzeja
1934. gadā.
No kreisās:
- Jānis Jaunzems (Latvija);
- Kustaa Vilkuna (Somija);
- Antanas Rūkštele (Lietuva,
Kauņa);
- Etnologs Zigurds Eriksons
(Zviedrija);
- Eriks Laids (Igaunija, Tartu);
- Ellena Andersena (Dānija);
- Ferdinands Leinboks (Igaunija,
Tartu);
- Svens Andersons (Somija).
Zviedrijā. 1934. gada 10. septembris – 10. decembris
7. Zviedru kultūra attēlos (Svenska Kulturbilder.) 12
sējumi. Stokholma, 1932-1938.
Z. Eriksons (centrā) Gotlandē, 1937. Foto:
Ziemeļu muzejs, Stokholma
Zigurda Eriksona (Sigurd Erixon; 1888-1968)
etnoloģijas «skola»
8. Z. Eriksons. Zviedru tautasmākslas īpatnības un bagātības. Speciālraksts atpūtai //
Atpūta. – 1934. – Nr. 484. – 16. – 17. lpp
Esmeraldis. Zviedru tautas mākslas izstāde // Bohēma. –
1934. – Nr. 4. - 55. lpp
Dzērvītis A. Zviedru kultūra mūsu galvas pilsētā //
Zeltene. – 1934. – Nr. 4. – 13. lpp
9. Izgriezums no zviedru avīzes, 1934. gads. Atrodas
J.Jaunzema ģimenes īpašumā
J. Jaunzems – otrais no labās; Z. Eriksons – aizmugurē
pie durvīm
Zviedrijas pilsētā Astarpē (Åstarp).
1934. g. J. Jaunzema ģimenes īpašums
10. Baltijas Institūta dalībnieki tikšanās reizē Etnoloģijas Asaciācijā Upsalā. No kreisās sēž: arhitekts Jānis
Jaunzems, Åke Campbell (Upsala), Ellen Andersen (Kopenhāgena), prof. Herman Geijer (Upsala) un
Ferdinand Leinbock (Tartu); stāv no kreisās: file. IIc. Gunnar Granberga (Upsala), file. mag. Sven Andersson
(Turku), file. mag. Eerik Laid (Tartu), restaurators Antonas Rukstele (Kauņa), file. mag. Kustaa Vilkuna
(Helsinki), Ph. Lic. Manne Eriksson (Upsala), Ernst Schlée (Ķīle). Foto: Paul Sandberg. 01.12.1934. Atrodas
Upsalas muzejs (Upplandsmuseet)
12. Klēts. Ap 1600. g. (rekonstrukcija). Skansens
J. Jaunzems. Klēts no Bjorvikas Skansenā.
Zīmējums. 1934. g. oktobris
13. Gustavs Ankarkrona (Gustaf Ankarcrona; 1869 - 1933)
J. Jaunzems. Zīmējums. 1934. g. oktobrī
Holen Tallberg
14. Pieminekļu valdes inspektors, arhitekts un etnogrāfs J. Jaunzems
Jānis Jaunzems un mākslinieks Edgars Bauze. 1937. – 1938. g. Brīvdabas muzejā. No Ventas
Siliņas personīgā arhīva
15. Zemgales lauksaimniecības izstāde 1937. gada 28.
augusts – 7. septembris
Pūra lāde. Jelgavas apriņķis, Sīpeles pagasts. Latvijas
Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja, Nidas dūmistaba.
Inv. nr. BDM 181.
Jaunzems J. Latviešu senie izrakstītie šķirsti un
skapji // Amatnieks. – 1938. – Nr. 4. – 114. lpp
16. Brīvdabas muzeja katalogi: 1936., 1938., 1941.
Jaunzems J. I.M. Pieminekļu valdes
Brīvdabas muzejs. – Rīga:
Izgl.m.Pieminekļu valde, 1936
Usmas baznīcas Latvijas Etnogrāfiskajā
brīvdabas muzejā
17. J. Jaunzems. Latvijas PSR TIK Valsts vēsturiskā
mūzeja Brīvdabas muzejs. – Rīga: Valsts
vēsturiskais muzejs, 1941. Etnogrāfs un kultūrvēsturnieks Saulvedis
Cimermanis. – Rīga: Zinātne, 2014
18. «Senatne un Māksla» (1936. – 1940.)
1) Šķibes vēja dzirnavas Brīvdabas mūzejā. – 1936. – Nr. 1. – 106. – 109. lpp
2) Svētā Juŗa baznīca Rīgā. – 1937. – Nr. 1. – 108. – 120. lpp; Bornes baznīca – Brīvdabas muzejā . – 1937. – Nr. 1. – 121. –
130. lpp
3) Kuršu koka trauki. – 1937. – Nr. 2. – 110. – 124. lpp
4) Zemgales sēta. – 1937. – Nr. 4. – 140. - 164. lpp
5) „Priedes krogs”. – 1938. – Nr. 1. – 159. – 171. lpp
6) Kādas senlaiku kuršu dzīvojamās ēkas stāsti. – 1939. – Nr 1. – 99. – 123. lpp
7) Bluķa zārki . – 1939. – Nr. 2. – 41. – 51. lpp
8) Kursas „dižie laidari”. – 1939. – Nr. 3. – 147. – 156. lpp
9) Brāļu draudzes saiešanas nami. – 1940. – Nr. 1. – 87. - 118. lpp
Kuršu koka trauki. – 1937. – Nr. 2. – 118. lpp
Zemgales sēta. – 1937. – Nr. 4. – 148. lpp
19. Informatīvi raksti par etnogrāfiju presē (arch., inspektors,
sekretārs, etnogrāfs J. Jaunzems)
Atrasts etnografisks retums – bluķa zārks // Jaunākās Ziņas. –
1939. (09.11.1939.). – Nr. 255. – 16. lpp
J. Jaunzems. Bluķa zārki // Senatne un Māksla. –
1939. – Nr. 2. – 44. lpp
20. «Sējējs» (1936. – 1940.)
1) Sentēvu darba rīki. - 1936. – Nr. 2. – 164. – 169. lpp
2) Senā Latgale – Brīvdabas muzejā. – 1936. – Nr. 8. – 876. –
879. lpp
3) Kur gadu simteņi runā… . – 1936. – Nr. 9. – 998. – 999. lpp
4) Senās Zemgales liecinieki runā. – 1936. - Nr. 10. – 1108. –
1110. lpp
5) Diženā senatne. Pieminekļu valdes 1936. gadā izrakto
pieminekļu izstāde Rīgas pilī // Sējējs. – 1937. – Nr. 2. – 197.
lpp
6) Archaiologu raža. – 1937. – Nr. 3. – 304. – 306. lpp
7) Līdumu līšana – mūsu tēvu tēvu darbs. – 1937. – Nr. 9. –
997. – 1000. lpp
8) Līdumu līšana – mūsu tēvu tēvu darbs. – 1937. – Nr. 10. –
1092. – 1094. lpp
9) Senās Zemgales varenības parāde. – 1938. – Nr. 1. – 89. –
91. lpp
10) Tautas darinātie sirmie sādžu krusti. – 1938. – Nr. 5. – 545. –
546. lpp
11) Tautas darināties sirmie sādžu krusti. – 1938. – Nr. 6. – 644.
– 647. lpp + 2 fotoattēli kā papildinājums rakstam - 618. lpp
12) Talkas. Etnografisks apcerējums. – 1938. – Nr. 12. – 1279. –
1283. lpp
13) Senā Zemgales sēta. – 1940. – Nr. 3. – 251. – 258. lpp
14) Biruta Senkeviča – godi Vidus – Kursā. – 1940. – Nr. 6. –
669. – 671. lpp
15) Senā Latgales sēta. – 1940. – Nr. 7. – 703. – 710. lpp Sentēvu darba rīki. - 1936. – Nr. 2. – 167. lpp
21. «Brīvā Zeme» (1936. – 1939.)
1) Pa senās Zemgales pēdām. – 1936. – Nr. 170. – 9. lpp
2) Senlaiku darvas ceplītis Brīvdabas muzejā. – 1936. – Nr.
200. – 6. lpp
3) Ko glabā Zemgales sētas. – 1936. – Nr. 252. – 340. –
342. lpp
4) Raksturīgs un rets seno kuršu būvniecības piemērs. –
1937. – Nr. 239. – 308. – 309. lpp
5) Etnogrāfiski interesanti un seni lauku celtniecības
piemēri Latgalē. – 1938. – Nr. 9. – 3. – 4. lpp
6) Divi interesanti senlaiku liecinieki Latgalē. – 1938. – Nr.
80. – 98. lpp
7) Latviskās senceltnes Smiltenes pilsdrupu pagalmā. –
1938. – Nr. 107. – 131. – 132. lpp
8) Etnogrāfiski interesantā Latgale. – 1938. – Nr. 143. –
170. – 171. lpp
9) Siena un rudzu pļaušana senos laikos. – 1938. – Nr.
203. – 252. – 255. lpp
10) Lubu jumti – sena, izzūdoša etnogrāfiska parādība. –
1939. – Nr. 208. – 274. – 275. lpp
11) Trīs etnogrāfiski ievērojami senlaiku koka trauki. –
1939. – Nr. 2. – 10. – 11. lpp
Jaunzems J. Siena un rudzu pļaušana senos laikos.
Etnogrāfisks apcerējums . – 1938. – Nr. 203. – 253. lpp
22. Mazirbe – Košragciems
«(..) cik daudz skaistuma, cik daudz
skaistuma, cik daudz neviltota dabīguma un
cilvēcības šeit, ko velti meklēt pilsētās.”
Jaunzems J. Latvijas zvejnieku ciemos // Mūsu Mājas Viesis. – 1938. –
Nr. – 12. – 6. – 7. lpp
J. Jaunzmems. Zvejas laiva un rīki.
Zīmējumi. 20. gs. 30. gadi.
Jaunzema ģimenes īpašums
23. J. Jaunzema manuskripti
J. Jaunzems. Manuskripts «Latviešu koka trauki». Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja arhīvā. Inv. nr.
BDM FZM J Nr. 11
124 zīmējumi tušā, 7 izplatības kartes, 136 fotogrāfijas, 1 akvareļzīmējums, 173 lpp teksts latviešu valodā
mašīnrakstā, kopsavilkums latviešu valodā 10 lpp, kopsavilkums vācu valodā 12 lpp.
24. BDM FZMJ Nr. 15 „Senie latviešu jumtu segumi” Jāņa Jaunzema manuskripts. 1978. g. Gulbenē.210 lpp
rokraksta teksts, 93 zīmējumi, tai skaitā 4 krāsaini. 120 fotogrāfijas, 2 izplatības kartes (niedru un lubu jumti).
Jumiķa darbarīki
25. J. Jaunzems. Kurzemes sēta. – Rīga: V. Tepfera
izdevums, 1943.
J. Jaunzems. Otētās klēts durvis. Liepājas apr.
Rucavas pag., Aizputes apr. Alšvangas pag.,
Liepājas apr. Bārtas pag.
26. Gulbenē (1947. – 1978.)
J. Jaunzems. Zīmējums – Gulbene. 12.05.1952.J. Jaunzems. Fotoportrets. 20. gs.
50. gadi.
27. Strods H. Latvijas Etnogrāfiskais
brīvdabas muzejs četrdesmit gados
(1924.-1964) // Latvijas PSR Zinātņu
Akadēmijas Vēstis. – 1964. – Nr. 6(204).
– lpp.
Strods H. Latviešu padomju etnogrāfija 25 gados
(1940 - 1965) // Arheoloģija un etnogrāfija. VIII. –
Rīga: Zinātne, 1968. – 21. – 29. lpp
21. lpp. Uz padomju etnogrāfiju H. Strods
attiecinājis pirmskara okupācijas laika J.
Jaunzema izdoto ceļvedi par Brīvdabas
muzeju, sagatavoto J. Jaunzema monogrāfiju
iespiešanai „Latviešu koka trauki” „un dažus
citus viņa darbus.”
28. Druvienas muzejs (Druvienas vecā skola – muzejs)
Druvienas vecā skola un klases telpa. Ēka celta 1868. gadā. Kā skola izmantota līdz 1951. gadam. LNB.
29. Padomes priekšsēdētājs: inženieris
J.Jaunzems – Dabas un vēstures biedrības
Gulbenes valdes priekšsēdētājs
Druvienas vecās skolas ēkas apskate. No labās:
arhitekts Jānis Jaunzems, Kārlis Egle, Druvienas
ciema izpildu komitejas priekšsēdētāja A.
Mekša, bibliotekāre Lukjanjka. Foto: K. Karulis,
19.07.1964.
34. Jānis Jaunzems – «(..) mūsu tautas celtniecības parādību pētnieks un gaismā cēlējs, (..)
kas savā laikā ar sirdi un dvēseli bija iesaistījies mūsu Brīvdabas mūzeja iekārtošanā un
izkopšanā.»
Kundziņš P. Senatnes pētnieks Jānis Jaunzems 1903-1978 // Universitas. – 1978. – Nr. 2. – 81. lpp
Jānis Jaunzems 1934. gadā. Jāņa Jaunzema ģimenes īpašums
