3. Tematiskās mapes
kopskaitā 51 – atspoguļo novadpētnieciska satura izdevumus un rakstus
par vēsturi, kultūru, tautsaimniecību, personībām…
4. Hronoloģija – Aloja un Ungurpils gadsimtu ritumā
notikumi, kas datēti no 1211.gada - līdz šodienai, pieejami drukātā un e-resursa versijā
Laiks
Notikums
1211.g.
Krustnešu iebrukuma laikā iet bojā Perkilas koka pils pie Joglas upes. Daudz vīriešu tiek
noslepkavoti, bet sievietes un bērni aizdzīti gūstā.
(A.Galeviusa mat.)
1224.g.
Lībiešu ciems Ale minēts Tālavas dalīšanas dokumentā, kas noslēgts starp Rīgas bīskapu un
Zobenbrāļu ordeni.
(“Sējējs”. Mēnešraksts latviskās dzīves veidošanai. 1936.g. I pusg. 365.- 366.lpp.)
1225.g.
Aloja minēta kā katoļu draudzes centrs.
(“Veselība” 1991.Nr. 10/ 12)
1281.g.
Nocietināta vieta Allenkila minēta E .Češihina Livonijas vēstures piļu un cietokšņu sarakstā (līdz
14.gs.)
(A.Galeviusa materiāli).
13.gs beigas
Ungurpils kā lēņu novads piederējis Bertoldam fon Valmam, kura mantojums ar arhibīskapa
Fridriha atļauju tiek pārdots Johanam fon Ostinghūzenam (Johannes de Ostinghusen).
Materialien zu einer geschichte der Landguter Livlands gesammelt von Heinrich von Hagemaister I Riga 1836. 139.-140.lpp.
1306.g.
Perkila tiek izlēņota Johanam fon Ostinhūzenam un viņa likumīgajiem mantiniekiem ar feodālā
īpašuma tiesībām kopā “ar ļaudīm, laukiem – laukiem, iekoptiem un neiekoptiem, mežiem,
krūmiem, zvejām, klajumiem, ezeriem, tērcēm,upēm, dzirnavām,visu godu, tiesām, tiesu
varu.”
Materialien zu einer geschichte der Landguter Livlands gesammelt von Heinrich von Hagemaister I Riga 1836. 139.-140.lpp. un
A.Galeviusa mat.
1326.g.
Uzcelta Perkilas mūra pils – cietoksnis ar 2,5 stāviem, plašu un dziļu aizsarggrāvi.
1339. g.
Johans fon Ostinghūzens lēni pārdevis Gerhardam Ungernam par 330 sudraba mārkām.
Materialien zu einer geschichte der Landguter Livlands gesammelt von Heinrich von Hagemaister I Riga 1836. 139.-140.lpp.
(E.Dunsdorfa “Lielvidzemes kartes” Ungernu valdīšanas sākums Perkilā datēts ar 1306.g.)
21. Skolotāja un novadpētnieka Kārļa Antona Galeviusa
atziņa:
„novadpētniecība ir kā zelta laipa,
kas pārmesta dzimtajam novadam.
Pa to staigājot, pētnieks un tā sekotāji
gūst vislielāko apmierinājumu,
savācot vienkopus visu,
kam novadā ir
paliekoša vērtība un nozīme”