Austrumlatvijas arheoloģiskā mantojuma pētnieki 20.gadsimtā, A.Šnē

1. Austrumlatvijas arheoloģiskā
mantojuma pētnieki
20. gadsimtā
(Francis Balodis un Elvīra Šnore)
Dr. hist. Andris Šnē,
LU Vēstures un filozofijas fakultāte,
ICOMOS Latvija

2. Friedrich Karl
Hermann Kruse
(1790-1866)
"Nekrolivonica, oder Altertümer von Liv-,
Esth- und Kurland" (Dorpat 1842);
"Russische Altertümer" (Dorpat 1844-
1845);
"Urgeschichte der Ostseeprovinzen"
(Moskau 1846)

3. Die Kurländische Gesellschaft für
Literatur und Kunst, 1815
Gesellschaft für Geschichte und
Altertumskunde zu Riga (Gesellschaft
für Geschichte und Altertumskunde der
Ostseeprovinzen Russlands), 1834
Gelehrte Estnische Gesellschaft, 1838

4. Francis Balodis
(1882-1947)

5. F. Balodim
izdotā atļauja
arheoloģiskās
izpētes darbiem
Vidzemes guberņā,
1908. gads
(no: Arheoloģija un
etnogrāfija, XXIV, 2010)

7. LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes
mācībspēki, 1926. g.
no: http://www.acadlib.lu.lv/site/PVP/0000000503.htm

8. Arheoloģiskie izrakumi Raunas Tanīsa kalnā – pilskalnā
1927. gadā

9. Arheoloģiskie
izrakumi Jersikas
pilskalnā, 1939.
gads

10. .
Ludolfa Liberta gleznotie «senlatviešu
karaļu» portreti Rīgas pilī (1937)

11. F. Baloža nozīmīgākās
publikācijas par Latvijas arheoloģiju
un aizvēsturi
Latvijas archaioloģija (1926, red.)
Izrakumi Raunas Tanīsa kalnā (1927)
Mūsu pilskalni (1928)
Latviešu vēsture, I sēj.: Latviešu senvēsture (1938)
Jersika un tai 1939. gadā izdarītie izrakumi (1940)
Det äldsta Lettland (Senā Latvija, Uppsala, 1940)
Handelswege nach dem Osten und die Wikinger in
Russland (Stockholm, 1948)

12. Elvīra Šnore (1905-1996)

13. (no: Arheoloģija un etnogrāfija, XXIV, 2010)

14. Pirmie plašākie
arheoloģiskie
izrakumi Latvijā
pēc Otrā pasaules
kara –
vēlā dzelzs
laikmeta latgaļu
Nukšu un Kivtu
kapulauku
arheoloģiskā
izpēte

15. Asotes pilskalna
apbūves
rekonstrukcija

16. no: www.letonika.lv
Sēļu arheoloģiskā izpēte:
Lejasdopeļu kapulauks